Vārda diena: Eiženija, Ženija
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 0
Kopējais skaits: 310543

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Gari-Jonis Jānis
Priesteris, skolotājs
Dzimis 1894. g. Bēržu draudzē. Mācījies Rēzeknes tirdzniecības skolā. 1914. g. iestājies Pēterpils garīgajā seminārā, studijas turpinājis Viļņas garīgajā seminārā un Aglonas ģimnāzijā. 1921. g. pieņēmis priesterības svētības. Pastorizācijas darbu strādājis Līksnā, Aglonā (1921-1922) un Krāslavā. 1924. g. nolēmis atteikties no garīdznieka pienākumiem un sācis strādāt par skolotāju Kokorevā, vadījis pieaugušo kursus, rīkojis priekšlasījumus un teātra izrādes, organizējis kultūrveicināšanas biedrību. 1925. g. izraudzīts par Jaunlatgales apriņķa skolu valdes locekli. 1928. g. Tilžas pagasta iedzīvotāji viņu ievēlējuši par pagasta padomes priekšsēdi.
Miris 1929. g. 19. apr., apbedīts Rikovas kapsētā.


Garška Leons
Garīdznieks, monsiņjors
Dzimis 1906. g. 20. okt. Ilūkstes apr. Kurčunu pag. Mācījies Rīgas lietuviešu vidusskolā, Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1934. g. Bijis prāvests Vanagu, Znotiņu, Līksnas, Kalupes, Madaliņas, Barkavas, Vārkavas, Pušas, Varakļānu un Nautrēnu draudzēs. 1991. -1995. g. rezidents Aglonā. Priestera vadībā uzcelta Vanagu baznīca, paplašināta Bērzgales vecā baznīca, pēc kara atjaunots Kalupes dievnams, Znotiņos vecā muižas klēts pārbūvēta par lūgšanu namu, uzbūvētas vairākas draudzes mājas.
Miris 1995. g. 30. sept. Apbedīts Aglonas kapos – Priesteru kalniņā.


Gaša Irēna
Rotu dizainere
Dzimusi 1969. g. 12.okt. Rīgā. Dzimtas saknes Preiļu raj. Aizkalnes pag. „Pelečankā”.
Izglītība: Stažēšanās ESCADA Modes namā Minhenē (Vācija); F. Lesāža Mākslas izšūšanas skola Parīzē (Francija). ATTESTATION DE FIN DE STAGE; LU Darbmācības fakultāte, Tēlotājmākslas katedra; Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā – Rokdarbu nodaļa; Rīgas 4.vidusskola.
Nozīmīgākie darbi:
• Kolektīvs darbs izšūšanas darbu veikšanā – www.lesage-paris.com (2007., 2005.)
• Kolekciju skates Riga Fashion Week ietvaros;
• Kolekcija 5.Starptautiskajā Modes dizaineru konkursā Maskava (Krievija) - 2004;
• Izšuvumu kolekcija ‘’Parīzes pieskāriens’’ Galerija ‘’Putti’’ - 2005;
• Kostīmi Rīgas Krievu Drāmas teātra izrādei ‘’KAIJA’’ sadarbībā ar mākslinieci A.M.Heinreihu (Itālija) - 2003;
• Kolekcijas ‘’Welcome to Paris’’ skate modes dizaineru konkursā ‘’Pastaigas stils” - 2002;
• Kolekcijas skate modes dizaineru konkursā ‘’A Stils. Atraktīvi. Ambiciozi. Aristokrātiski.’’ – 2002;
• Pirmais Starptautiskais Baltijas ‘’Pret-a-porter’’ dizaineru konkurss – 2001;
• Kolekcija „Šarāde” festivālā Mode. Māksla. Mūzika. Latvijas Nacionālā opera – 2000.
Dalība izstādēs un apbalvojumi:
• 5.Starptautiskā Modes dizaineru konkursa Galvenā balva - Maskava (Krievija) - 2004;
• Dizaineru konkursa Pastaigas stils Diploms - 2002;
• Modes dizaineru konkursa  A Stils. Atraktīvi. Ambiciozi. Aristokrātiski. Grand Prix – 2002;
• Pirmā Starptautiskā Baltijas ‘

Pret-a-porter  dizaineru konkursa Diploms – 2001;
• Festivāla Mode. Māksla. Mūzika. Speciālbalva Latvijas Nacionālā opera – 2000.

Gauja Augusts
Pedagogs, tautsaimnieks
Dzimis 1885. g. 23. martā Mēdzūlā. Līvānu komercskolas direktors. Par grāmatu „Personu nodokļi Krievijā un Latvijā” 1928. g. saņēmis Kr. Barona prēmiju. Apbalvots ar Atzinības krustu.
Par tālāko likteni ziņu nav.


Gavare Anita
Mūziķe, kordiriģente, kultūras un izglītības darbiniece
Dzimusi 1960. g.18. okt. Līvānos. Mācījusies Līvānu vidusskolā un mūzikas skolā, Daugavpils mūzikas vidusskolā. Ansambļa „Latgales dāmu pops” soliste, profesionāla mūziķe.  Bijusi Viesītes kultūras nama kultūras pasākumu un bērnu folkloras kopas vadītāja, Līvānu Kultūras centra speciāliste kultūras jautājumos.

 


Gavare Anna
Pedagoģe un žurnāliste
Dzimusi 1934. g. 28. nov. Vārkavā. Studējusi DPI Filoloģijas fakultātē. Strādājusi Līvānu un Rudzātu vidusskolā, laikrakstā „Cīņa”, vēlāk „Neatkarīgā Rīta Avīze” kā Latgales novada ārštata korespondente, Latgales Pētniecības institūtā rediģējusi zinātnisko rakstu krājumu „Acta Latgalica” (10. un 11. sēj.)
Mirusi 2005. g. 29. nov.

 


Gavars Izidors
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1892. g. 14. martā Vārkavas pagasta Pilišķos. Mācījies Vārkavas pagasta 3 klasīgajā pamatskolā. Pirmā Pasaules kara laikā iesaukts armijā, kalpojis Daugavpils armijas štābā, tad pārcelts uz Smoļensku. Vēlāk iestājies Latvijas armijā. Bijis pirmais Vārkavas pagasta vecākais (1920. g.), vēlāk pagasta valdes loceklis. Aktīvi darbojies kultūrveicināšanas biedrības „Saule” Vārkavas nodaļas valdē, bijis meliorācijas biedrības dibinātājs un valdes loceklis, vietējā kooperatīva priekšsēdētājs. 1944. gadā devies emigrācijā uz Vāciju, kur ilgus gadus bijis Memingenas latviešu katoļu draudzes priekšnieks.
Miris 1983. g. 24. februārī Memingenā. Apbedīts Memingenas kapsētā. 


Gavars Jānis
Ķīmijas zinātņu doktors
Dzimis 1934. g. 7. martā Preiļu raj. Mācījies Sīļu pamatskolā, Preiļu vidusskolā,  studējis Rīgas un Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. 1974. g. ieguvis ķīmijas zinātņu doktora kandidāta grādu, 1978. g. - kļuvis fizikas katedras docents, 1993. g. - LR ķīmijas doktors fizikālās ķīmijas specialitātē. Strādājis Rīgas L. Paegles 1.vidusskolā, Bauskas 1.vidusskolā. DPI Fizikas katedras vadītājs, prorektors mācību darbā. LZA Organiskās sintēzes institūta aspirants un zinātniskais līdzstrādnieks. Vadījis starptautisko TEMPUS projektu par datortehnikas un multimēdiju izmantošanu izglītībā. Bijis Zinību biedrības biedrs, apbalvots ar Goda rakstu.
Miris 1997. g. 30. janv. Apbedīts Daugavpils katoļu kapos.


Gavars Jānis
Žurnālists
Dzimis 1957. g. 20. okt. Preiļu raj. Vārkavas pag. Beidzis Vārkavas vidusskolu un LVU Filoloģijas fakultāti. Latvijas radio Informācijas redakcijā bijis politisko notikumu komentētājs.1985. g. sācis strādāt Latvijas televīzijā.1988. g. kļuvis par LTV „Panorāma” galveno redaktoru. 1990. g. ievēlēts par LR AP deputātu kā LTF loceklis. Balsojis par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Partijas „Latvijas Ceļš” biedrs – dibinātājs, valdes loceklis. Fonda „Latvija” līdzpriekšsēdētājs. Latvijas Privatizācijas Aģentūras padomes loceklis, a/s „Rīgas centrāltirgus” valdes loceklis. 2000. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.



Gavars Jāzeps
Garīdznieks
Dzimis 1920. g. Vārkavas draudzē. Mācījies Ekonomiskajā tehnikumā,  LU ķīmijas fakultātē un Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā.  Par priesteri iesvētīts 1948. g. 6. maijā Rīgā Sv. Jēkaba katedrālē. Primīcijas dievkalpojums notika 1948. g. 18. maijā Aglonas baznīcā. Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvesta v.i. (1948 - 1949), Varakļānu draudzes vikārs (1949), Ozolmuižas draudzes prāvests un Rēzeknes vikārs (1949 - 1951),  Zilupes un Briģu draudzes prāvests (1951 - 1956), Kombuļu draudzes prāvests (1956 - 1962), Preiļu draudzes prāvests un dekanāta dekāns (1962 - 1969), Balvu draudzes prāvests  (1969-1984).
Miris 1984. g. 5. jūl., apbedīts Rīgā.


Gavars Romualds
Fizikālķīmiķis, ķīmijas zinātņu doktors
Dzimis 1929. g. 20. nov. Rožupē. Mācījies Sīļu un Vanagu pamatskolās, Preiļu vidusskolā, Rīgas Raiņa 8.vidusskolā, studējis Ļeņingradas Enerģētikas institūtā, LVU Fizikas-matemātikas fakultātē. No 1961. g. bijis LZA Organiskās sintēzes institūta darbinieks, pētījis organisko savienojumu molekulu protonu magnētiskās rezonanses, organisko savienojumu brīvo radikāļu elektroķīmisko ģenerēšanu un to kvantu ķīmiskos aprēķinus. Pētījumi guvuši atzinību: LPSR ZA Prezidija 1. prēmiju, ZA Prezidija goda rakstus, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Solomona Hillera medaļu. 1990. g. kļuvis par Starptautiskās EPR b-bas biedru, bet 1996. g. - Ņujorkas ZA biedru.
Miris 2015. g. 23. janv, apbedīts Preiļu kapsētā.


Gavars Vladislavs
Žurnālists
Dzimis 1928. g. 15. aug. Preiļu pag. Mazajos Pupājos. Žurnālistikā darbojies kopš 1951. g. Strādājis laikrakstā „Cīņa” kā redaktora vietnieks. Rakstījis par ekonomikas jautājumiem. LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
Miris 1986. g. 20.okt. Apbedīts Jaunciema kapos.

 


Gēbele Iveta
Psiholoģijas konsultante, pasaku terapeite
Dzimusi 1967. g. 24. martā Daugavpilī. Mācījusies Līvānu vidusskolā, studējusi LLA, DU, Maskavas psihoterapijas institūtā, Pēterburgas Pasaku terapijas institūtā. Praktizē pasaku terapiju bērniem un pieaugušajiem, vada atbalsta un terapeitiskās grupas. Strādājusi policijā par izmeklētāju, kā lektore mācību centrā „ Buts” un NVA. Biedrības „Porta pluss” valdes priekšsēdētāja. Kopā ar komandu izveidojusi Radošo psiholoģijas centru Ģimenei.

 


Gedroica Vallija
Matemātikas maģistre
Dzimusi 1950. 26. janv. Preiļu raj. Gailīšos. Studējusi DPI  Fizikas un matemātikas fakultātē. Bijusi  Līvānu 1. vidusskolas skolotāja, DPI Algebras un ģeometrijas katedras vecākā  laborante, Matemātikas analīzes katedras pasniedzēja, līdz 2011. g. DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Matemātikas katedras lektore. Vairāku matemātiskās analīzes mācību līdzekļu autore.

 

Gedušs Antons
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 5. Cēsu kājinieku pulka seržants
Dzimis 1899. g. 5. maijā Līvānu nov. Turku pag. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 1921. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Pēc II pasaules kara bijis nacionālais partizānis.
1953. g. kritis kaujās ar čekistiem Jēkabpils apr. Kūku c.


Gedušs Pēteris
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 8. Daugavpils kājinieku pulka kaprālis
Dzimis 1899. g. Turku pag. „Gedušos”. Latvijas armijā iestājies 1919. g. Atvaļināts 1921 .g., 1922. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 50 – tajos gados. Apbedīts Līvānu pilsētas kapos.

 


Gercāns Jānis
Sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1910. g. 11. aug. Līvānu pag. Gercānos. Aktīvi darbojies Līvānu katoļu draudzē, Lauksaimniecības apvienībā, Kultūras biedrībā u.c. organizācijās. Cīnījies latviešu leģionā. 1944. g. kopā ar ģimeni devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Nodibinājis Klīvlendas latviešu katoļu kopu, daudzus gadus bijis tās priekšnieks, darbojies Latviešu Biedrības valdē, Daugavas Vanagu apvienībā, Latviešu Kredītsabiedrībā un pensionāru apvienībā, bijis ALA mūža biedrs.
Miris 1998. g. 5.maijā.  Apbedīts Klīvlendā. 


Geriņš Antons
Garīdznieks
Dzimis 1916. g. 10. okt. Līksnas draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1945 .g. 28. okt. Pirmā darbavieta bijusi pie kapuciešiem Skaistkalnē un svētā Alberta baznīcā Rīgā. Kalpojis Kapūnes, Zosnas, Baltā un Melā Dukstigala, Nīcgaels un Madaliņas draudzēs. Ilgāku laiku strādājis Barkavā. Prāvesta vaļasprieks bijusi gleznošana. Savas gleznas atstājis Nīcgales baznīcā, kur tās ievietotas altāros.
Miris 1990. g. 28. jūn., apbedīts Nīcgales baznīcas dārzā.

Gerlahs Aleksandrs
Pedagogs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni
Dzimis 1877. g. 3. martā Līvānu pagastā. Bijis Līvānu pagasta Meža skolas  skolotājs un pārzinis (1894 - 1940), Līvānu komercskolas, vēlāk Līvānu ekonomiskā tehnikuma skolotājs.1929. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris Līvānos, apbedīts Līvānu kapos.


Giluča Natālija
Rakstniece, pedagoģe
Dzimusi 1919. g. 15. janv. Saunas pag. Anspokos. Mācījusies Anspoku, Ambeļu un Jaunaglonas pamatsk., Jaunaglonas ģimn., studējusi LU. Strādājusi par skolotāju Jēkabpils 1.vidusskolā, Pļaviņu vidussskolā, Odzienas, Valles un Sausnējas skolās. Jau ģimnāzijas gados sākusi rakstīt dzeju un stāstus. 1939.g. pirmās publikācijas latgaliešu preses izdevumos. Stāstu krājums „Starp Ūšu un Dubnu” iznācis 1998. g.
Mirusi 2000. g. 17. jūl. Rīgā. Apbedīta Sv. Jāzepa kapos Sarkandaugavā.


Gilučs Pēteris
Pedagogs, rakstnieks, žurnālists
Dzimis 1907. g. 1. dec. Saunas pag. Anspokos. Mācījies Anspoku un Preiļu pamatsk., studējis Daugavpils Skolotāju institūtā un LU. Strādājis Rudzātu, Ambeļmuižas, Ļaudonas, Rīgas 39. pamatskolās.  1930. g. pirmās publikācijas latgaliešu preses izdevumos.  Rakstījis tēlojumus un stāstus, kurus „Latgalīšu literatūras vēsturē” atzinīgi novērtējis M. Apels. Rakstījis asas un kritiskas publikācijas par pedagoģijas, valodniecības un sabiedriski politiskiem jautājumiem. 1939. g. kopā ar citiem laikraksta „Jaunais Vōrds” redakcijas darbiniekiem apcietināts it kā par pretvalstisku darbību. Padomju okupācijas gados vadījis pionieru organizāciju, par ko vācu vara viņu arestējusi un nosūtījusi uz Salaspils koncentrācijas nometni. Pēc 1944. g. par turpmāko likteni ziņu nav.


Godļevskis Juris
Pedagogs, mecenāts
Dzimis 1923. g. 7.sept. Vārkavā.
Dienējis Latviešu leģionā. Gēsthahtā (Vācijā) pabeidzis latviešu „Saules” ģimnāziju, Melburnas karaliskajā tehniskajā koledžā ieguvis industrijas vadītāja diplomu.
Bijis matemātikas skolotājs Bentlejas ģimnāzijā Melburnā, 24 gadus Kanādas skolās pasniedzis komerczinības. Aktīvi darbojies latviešu katoļu akadēmiskajā organizācijā „Dzintars” un Melburnas latviešu teātra apvienībā.
1993. g. Daugavpils universitātē nodibinājis Jura fodu un „Jura Godalgu” studentu zinātnisko  pētījumu godalgošanai dabas aizsardzības, vides izglītības un Latgales etnogrāfijas jomās. 
Miris 2008. g. 31. jūl. Kalgarijā, Kanādā. 


Golubevs Jānis
Jurists, CSDD juridiskās daļas priekšnieka vietnieks
Dzimis 1974.  g. 30. martā Preiļu raj. Turku pag. Mācījies Gaiņu pamatsk., Saukas lauks.skolā, studējis LPA. Strādājis Tieslietu un Iekšlietu ministrijās. Ceļu satiksmes drošības direkcijas juridiskās daļas priekšnieka vietnieks, CSDD valdes loceklis.

 

 


Graubiņš Jēkabs
Komponists un muzikologs
Dzimis 1886. g. 16. apr. Rožupes pag. Aptekās. Mācījies Zīvertes privātajā zēnu elementārskolā, Rīgas Klīversalas pamatskolā, Katrīnas II pilsētas skolā, Valmieras skolotāju seminārā, Pēterburgas skolotāju inst., LVK kompozīcijas teorijas klasē. Strādājis Lubānas augstākajā tautskolā, Rīgas Tautas konservatorijā. Latvijas Valsts konservatorijas lektors, docents un profesors. No 1930. līdz 1940. g. darbojies kā komponists, folklorists un mūzikas kritiķis. 1944. g. uzņemts LPSR Komponistu savienībā. Par piedalīšanos reakcionārā studentu korporācijā, par sadarbību ar fašistisko presi un pretvalstisku dziesmu sacerēšanu, 1950. g. represēts un līdz 1955. g. atradies politieslodzīto nometnē Sibīrijā. Komponists radījis 160 tautasdziesmu apdares, 210 orģinālkompozīcijas, 90 solodziesmas, 5 etnogrāfiskus uzvedumus, 6 kantātes, 7 kamermūzikas darbus, sarakstījis vairākas mācību grāmatas.
Miris 1960. g. 3. dec. Rīgā. Apbedīts 2. Meža kapos.


Grāvītis Jānis
Kuģu vadītājs, kuģu būves inženieris, jūrniecības izglītības darbinieks
Dzimis 1931. g. 8. okt. Līvānu pagastā. Beidzis Liepājas jūrskolu (1963), Kaļiņingradas Zivrūpniecības un zivsaimniecības tehnisko institūtu (1975). Valsts zvejas pārvaldes zvejas traleru stūrmanis (1952 - 1957). Flotes kapteinis, kapteiņa palīgs un kapteinis uz vidējiem zvejas traleriem ekspedīcijas zvejā Atlantija okeānā (1958 - 1981). Z/k “Brīvais vilnis” priekšsēdētāja vietnieks flotes jautājumos (1981-1991). No 1991. g. strādājis LJA jūrskolas Salacgrīvas filiālē par speciālo priekšmetu pasniedzēju, no 1993. g. – Latvijas Jūras Akadēmijā. Kopš 1999. g. Latvijas Jūras Akadēmijā Kuģu mehānikas nodaļā māca studiju priekšmetus „Kuģu uzbūve un ekspluatācija”, „Kuģu vadīšana un sardzes organizēšana”, „Kuģu teorijas pamati un uzbūve”.


Grebežs Jānis
Mediķis, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1918. g. 7. febr. Līksnas pagastā. 1936. g. beidzis Aglonas ģimnāziju un iestājas LU Medicīnas fakultātē. 1944. g. sept. kopā ar ģimeni devies emigrācijā. 1945. g. norīkots par Visbādenes slimnīcas iekšķīgo un bērnu slimību nodaļas vadītāju. 1948. g. pārcēlies uz Venecuēlu. Tur studējis tropiskās slimības un pēc mācību kursa pabeigšanas ticis norīkots par rajona ārstu Karobolo štatā. Izveidojis veselības kopšanas punktu Roblē.Venecuēlas valdība apbalvojusi ar goda diplomu „Premio Vargas”, Zelta medaļu (1952) un Pateicības rakstu. 1959. g. pārcēlies uz Kanādu, kur atkārtoti ieguvis ārsta diplomu un strādājis Kanādas armijā par civilārstu, kā arī uzsācis privātpraksi Londonā. Rosīgi darbojies  sabiedriskajā jomā – Kanādas ārstu organizācijās un korporācijā „Lacuania”, bijis Latgaļu Folkloras komitejas mūzikas padomnieks Indianapolē (1974).
Miris 1988. g. 24. martā.


Grebežs Staņislavs
Izglītības un preses darbinieks, Labklājības ministrijas ierēdnis
Dzimis 1902. g. 8. maijā Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā. Mācījies vietējā pamatskolā. Pirmā pasaule kara laikā evakuējies uz Pēterpilī, kur četru gadus mācījies Sv. Katrīnas ģimnāzijā. 1919. g. atgriezies Latvijā un  mācības trupinājis Daugavpils ģimnāzijā. Strādājis par skolotāju Vārkavas un Kalupes pamatskolās. 1924. g. iestājies LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1930. g. ievēlēts LU Studentu padomē. Strādājis par skolotāju Rīgas 39. pamatskolā. Daudz rakstījis Latgales presē par sabiedriski politiskiem jautājumiem. Latgales demokrātiskās zemnieku apvienības centrālās komitejas loceklis. No 1930. g. strādājis Tautas labklājības ministrijā par vecāko revidentu un meža darbu izstrādāšanas nodaļas vadītāju. 1934. g. iecelts par darba inspektoru. 1937. g. kā Latvijas pārstāvis piedalījies Eiropas darba inspektoru konferencē Vīnē. Pēc Latvijas okupācijas atbrīvots no darba un dzīvojis tēva mājās. Vēlāk strādājis par skolotāju Jaunaglonas ģimnāzijā. Otrā pasaules kara laikā bijis Rēzeknes apriņķa sociālās apdrošināšanas un pensiju nodaļas vadītājs un Tautas palīdzības apriņķa priekš nieka palīgs. 1944.g. devies emigrācijā uzVāciju. Strādājis par skolotāju Vircburgas nometnes latviešu pamatskolā. Bijis nometnes komitejas priekšsēdis un labklājības nodaļas  vadītājs. 1950.g. izceļojis uz Venecuēlu. Strādājis par ierēdni Karakasas bankā, uzturējis ciešus kontaktus ar trimdas latviešu sabiedrību.
Miris 1960. g. 25. okt. Karakasā, Venecuēlā.


Grebežs Valdis
Keramiķis, amatnieks, pedagogs
Dzimis 1971. g. 11.janv. Šķeltovas pagastā. Studējis Jelgavas LLA. Špoģu Mākslas skolas un Višķu pamatskolas pedagogs. Darbojas sīkplastikā, telpiskā panno tehnikā un koktēlniecībā. Strādā ar stiklu, gāzbetonu, klūgām un akmeņiem. Regulāri piedalās reģionālajās, valsts un starptautiskajās izstādēs. Darbi glabājas privātkolekcijās Vācijā, Polijā, Norvēģijā, Anglijā, Zviedrijā u.c. Keramikas gleznās dominē tautiski un asprātīgi motīvi. Vada Latvijas Amatniecības kameras Daugavpils nodaļu un amatnieku biedrību.

 


Greivulis Jānis                                                       
RTU profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1938. g. 7. aug. Daugavpilī. Mācījies Vecozolu septiņgadīgajā skolā, Aglonas un Jelgavas vidusskolās. 1961. g. beidzis studijas RTU Elektroenerģētikas fakultātes rūpniecības iekārtu automatizācijas specialitātē, ieguvis inženiera elektromehāniķa kvalifikāciju. No 1961. līdz 1962. g. strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā, bet kopš 1962. g. -  RTU. Aspirantūrā, 1969. g. aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. RTU pildījis Automātiskās elektriskās piedziņas katedras docenta, profesora, katedras vadītāja pienākumus, bet kopš 1998. g. bijis elektriskās piedziņas grupas profesors RTU Industriālās elektronikas un elektropiedziņas institūtā. Pieder 61 Latvijas patents un 96 PSRS autorapliecības. Latvijā un ārvalstīs publicēti vairāk nekā 280 zinātniskie darbi. 1985. g. piešķirts LPSR Nopelniem bagātā izgudrotāja Goda nosaukums. 1996. g. ieguvis Latvijas Automātikas Nacionālās organizācijas balvu. 1998. g. Kembridžas bibliogrāfijas centrs Anglijā nominējis kā gada zinātnieku. 1999. g. apbalvots ar Triju zvaigžņu IV pakāpes ordeni. Vairāku augstskolu habilitācijas padomju loceklis, RTU senāta loceklis, Latvijas Enerģētiķu biedrības sertifikācijas apakškomisijas priekšsēdētājs.
Miris 2010. g.  21.nov.


Greizis Donats
Aglonas ģimnāzijas audzēknis, leģionārs, vēsturnieks, kaislīgs mednieks, atmiņu grāmatu autors
Dzimis 1928. g. 7. sept. Višķu pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis LLA MSF. Strādājis Rēzeknes, Alūksnes, Viļakas, Ogres un Bauskas MRS. Rīgā - Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijā. Vadījis meža ceļu būvniecību visā Latvijā. Viņa darbības vienpadsmit gados uzbūvēti 40 dzelzsbetona tilti. Iesniedzis un realizējis vairākus racionalizācijas priekšlikumus. Pēc aiziešanās pensijā, darbojies sabiedriskajā organizācijā „Latvijas brīvības cīnītāju palīdzības fonds.”  Grāmatu „Karš par kuru klusēja” (1. un 2.) d. autors.
Miris 2006. g. 1.sept. Apbedīts Ogres kapos.  
                 

 


Greiža Dagnija
Dr.phil. minoritāšu tiesībās un politikā, mūziķe
Dzimusi Aglonā. Mūzikas akadēmijā ieguvusi kordiriģēšanas specialitāti.  Beigusi Starptautisko attiecību institūtu, Baltijas aizsardzības koledžu. Strādājusi Aizsardzības ministrijā. Mācījusies Klāgenfurtes universitātē Sociālo zinātņu fakultātes doktorantūrā. Sacerējusi vairāk kā 60 dziesmas, ir tapuši 5 demo diski. 
 

 


Gribusts Staņislavs
Mūzikas pedagogs
Dzimis 1944. g. Preiļu raj. Mācījies Preiļu 1. pamatsk., Jelgavas Mūzikas vidussk., studējis  LVK. Strādājis Liepājas, Valkas un Daugavpils Mūzikas vidussk. Latvijas Klarnetistu biedrības biedrs.

 

 


Gribuška Andris
Vēstures entuziasts
Dzimis 1988. g. 7.aug. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Salas pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā. 2012. g.  ar sarkano diplomu beidzis RTU Energētikas un elektrotehnikas fakultāti, ieguvis elektroinženiera grādu. Grāmatas „Kareivja gaitas latviešu leģionā” autors.Ticis nominēts Preiļu novada skolēnu eseju konkursam „Mūsu novada lepnums 2012”. 

 


Griezāne Ilze
Māksliniece, Līvānu novada domes Latgales mākslas un amatniecības centra vadītāja
Dzimusi 1970. g. 26. sept. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā,  Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē. Daugavpils universitātē ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā. Strādājusi Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, kā mākslinieciskās noformēšanas specialitātē (1989), skolotāja Līvānu mākslas skolā, (1991-1999), individuālā uzņēmuma „Salons Tev”, direktore. Kopš 2004. g. Līvānu novada domes Latgales mākslas un amatniecības centra vadītāja. No 2006. g.  piedalījusies starptautiskos plenēros Latvijā, Somijā, Portugālē. Personālizstādes Ludzā, Daugavpilī , Rēzeknē, Preiļos, Līvānos.

 

Grigulis Osvalds
Rušonas stacijas priekšnieks
1930. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.


Grīna(dz. Groza) Emīlija
Poligrāfiķe
Dzimusi 1929. g. 19. martā Vidsmuižas pagastā. Pēc poligrāfijas skolas beigšanas ieguvusi rokas burtliča profesiju un strādājusi laikraksta “Sovetskaja Latvija” tipogrāfijā. 1950. g. uzsākusi darbu Pļaviņu rajona tipogrāfijā  kā rokas burtlice un aktīvi iesaistījusies Pļaviņu kultūras nama jauktajā korī. Kora vecākās pienākumus E. Grīna pildījusi no 1955. līdz 1990. g. No 1953. g. līdz tipogrāfijas likvidācijai 1979. g. bijusi Pļaviņu tipogrāfija vadītāja.  Pļaviņas pilsētas padomes deputāte,   darbojusies pilsētas dzīvokļu jautājumu komisijā. Bijusi Stučkas rajona Tautas tiesas piesēdētāja.


Grīnfelde Zinaīda
Dekoratīvo veidojumu un polihromijas restauratore
Dzimusi 1954. g. 19. maijā Preiļu rajona Arendolē. Beigusi Rīgas LMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļu (1974). Polihromā gleznojuma restaurāciju apguvusi J. Bokmaņa vadībā Rundāles PM interjeros, PSRS KM RA 3. kategorija dekoratīvo veidojumu restaurācijā (1988), Latvijas valsts meistara kvalifikācija (1996). Latvijas Restauratoru biedrības biedre (kopš 1989). Rundāles PM restauratore (kopš 1976). Nozīmīgākie darbi: piedalījusies F. Martīni, K. Cuki, J.M. Grafa gleznojumu un dekoratīvo veidojumu (1764 - 1768) restaurācijā Rundāles pils Marmora zālē un Hercoga buduārā (1991 - 1998).


Grīnfelde - Brežinska Zelma Elfrīda
Vītolu fonda mecenāte
Dzimusi 1922. g. 14. maijā Jasmuižas pagastā. Mācījusies Preiļu pamatskolā, Daugavpils 1.ģimnāzijā. Studējusi LU Ķīmijas fakultātē. 1944. g. emigrējusi uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu.
2009. g.  meita Zane Stait-Gardner un vīrs Jānis Brežinskis nodibinājuši viņas piemiņas stipendiju, kuru ir saņēmuši vairāki Latvijas jaunieši.
Mirusi 2008. g. 1.sept. Apbedīta Toronto, Pine Hill kapsētā.

Grīnfelds Kārlis
Preiļu pagasta vecākais policijas pārvaldnieks
Dzimis 1895. g. Minskas apg. Kopš 1915. g. dienējis cara armijas flotē. Pēc demobilizēšanās  strādājis Jasmuižas pagasta kancelejā, no 1925. g. - kā policijas kārtībnieks.1938. - 1940. g. bijis Rudzātu pag. vecākais policijas kārtībnieks.  Pēc tam strādājis Rīgas kriminālpolicijā. Bijis Demokrātiskās zemnieku partijas un Latgales kristīgo zemnieku partijas biedrs. Apbalvots ar Latvijas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu, 1935. g. -  ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Par aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību ticis piespriests augstākais soda mērs, kas izpildīts Astrahaņas cietumā 1942. g. 16.martā.


Grišāns Boļeslavs
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1894. g. 12. sept. Kaunatas draudzē. 1927. g. beidzis Rīgas Garīgo semināru. Draudžu prāvests Atašienē (1919 - 1932), Malnavā (1932 - 1934), Rēzeknē arī dekanāta dekāns (1934 - 1938), Asūnē (1938 - 1943), Vidusmuižā un Ostronā (1943 - 1953), Varakļānos arī dekanāta dekāns (1953 - 1957), Rudzātos (1957 - 1980). Biedrības „Latgales centrālais muzejs” valdes priekšsēdētājs.
Miris 1983 .g. 14. dec., apbedīts Rudzātu kapsētā.


Grišāns Jānis

Politiķis, valstsvīrs, banku un sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1891. g. 23. sept.  Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā. 1913. g. beidzis Katrīnas ģimnāziju Pēterburgā. Studējis tieslietas Petrogradas Universitātē. Iesaukts karadienestā. 1916. g. demobilizēts. 1917. g. atgriezies Latvijā. Strādājis Viskrievijas Pilsētu savienībā Rēzeknē. Ievēlēts par Latgales Pagaidu zemes padomes priekšsēdētāju. 1918. g. vācu okupācijas laikā bijis  ierēdnis Rēzeknes apriņķa zemes ierīcības komitejā, miertiesnesis Daugavpilī. Tautas padomes loceklis Latgaliešu frakcijā (1918 - 1920). 1919. g. kā  Latgales pārstāvis Latvijas delegācijas sastāvā piedalījies  Miera konferencē Parīzē. No 1919. g. -  ĀM Politiski diplomātiskā departamenta vecākais sievišķu uzdevumu ierēdnis un Baltijas valstu nodaļas vadītājs. Daugavpils apriņķa valdes loceklis (1920 - 1922). Bijis Latgales akciju bankas direktors -  rīkotājs. Organizējis pirmos Latgales skolotāju kursus Daugavpilī. 20. gados bijis Latvijas Bankas Rēzeknes nodaļas Diskonta komitejas loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Padomju okupācijas laikā (1940.g.),  dzīvojis Aglonas pagasta Jaunaglonā, bijis Kameņecas dzirnavu vadītājs, no kurienes 1941.g. 14. jūnijā deportēts uz Vjatkas soda nometnēm.


Grišāns Jāzeps
Garīdznieks
Dzimis 1891. g. 18. nov. Kaunatas draudzē. Mācījies Bukmuižas pamatsk., Rēzeknes tirdzniecības skolā, studējis Pēterpils garīgajā seminārā. Ordinēts 1916. g. Kalpojis Preiļu, Malnavas, Bebrenes, Dagdas, Rēzeknes, Viļānu draudzēs. Šo periodu dekāns aprakstījis grāmatā „Pa atmiņu stygom”. 1944.g. devies emigrācijā.
Miris 1989. g. 24. febr. ASV.

 


Grūbe Žanis
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 3. Jelgavas kājinieku pulka dižkareivis
Dzimis 1899. g. 8. jūn. Liepājā. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, pēc tam Latgalē.1920. g.  8. - 10. janv. kaujās pie Nīdermuižas izrādījis personīgu  iniciatīvu un piespiedis pretinieku atkāpties, atsakoties no tālākiem uzbrukuma plāniem. Atvaļināts 1921. g. 24. martā. 1920. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1924. g. 5. maijā.

 


Grudulis Jānis
Kordiriģents, pedagogs
Dzimis 1946. g. 26.janv. Madonas rajona Stirnienes pagastā. Mācījies Stirnienes septiņgadīgajā skolā un Varakļānu vidusskolā, Rēzeknes mūzikas vidusskolā, Daugavpils pedagoģiskajā institūtā.
Bijis Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžas pedagogs, Rēzeknes vīru kora „Olūts” dibinātājs, jauktā kora „Murmastiena” diriģents, Preiļu skolotāju kora koncertmeistars, Rēzeknes Mākslas skolas zēnu kora diriģents, vada kori Rēzeknes Robežsargu koledžā, spēlē Rēzeknes pūtēju orķestrī, kā kordiriģents  piedalījies visos Latvijas Dziesmu svētkos.  


Grugulis Ādams
Pašvaldību darbinieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1886. g. 18. nov. Turku pag. Gruguļos. Priekšzīmīgs lauksaimnieks, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, 8.Daugavpils kājinieku pulka virsseržants, Atzinības krusta un Aizsargu Nopelnu krusta kavalieris. 1921. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Bijis Līvānu pag. vecākais un Daugavpils 18. aizsargu pulka 3. rotas komandieris. 1941.g. deportēts uz Krieviju.
Miris izsūtījumā Vjatlagā 1942. g. 6. maijā.

Grumandzs  Stachijs
Preiļu pagasta valdes darbinieks
1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Sk.tālāk >>> 


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju
Nē, jo nav interese
Nē, jo nezinu par šo iespēju

Nobalsoja: 36

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites

 









 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2019, Pēdējās izmaiņas: 2019.03.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde