Vārda diena: Alvīne
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 6
Kopējais skaits: 320655

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Eglītis Jānis

Izglītības un pašvaldību darbinieks, Ārlietu komisijas sekretārs 9. Saeimā
Dzimis 1961. g. 23.janv. Preiļos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, studējis LU Fizikas un matemātikas fakultātē, fizikas maģistrantūrā, ekonomikas doktorantūrā.  Stažējies Starptautiskās izglītības plānošanas institūtā Parīze un Roskildes universitātē. Kopš 1986. g. bijis Preiļu 1.vidusskolas, pēc tam Preiļu Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Augstākās izglītības padomes loceklis. 2003. g. -  bijis Preiļu novada domes priekšsēdētājs. Ventspils augstskolas rektors. Preiļu Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2013.gada augustā par ieguldījumu Preiļu pilsētas un Preiļu novada attīstībā.
Miris 2013. g.  6. maijā. Apbedīts Preiļu kapsētā.



Eiduks Antons
Prāvests
Dzimis 1914. g. 22. nov.  Stirnienes draudzē. 1933. g. iestājies Teoloģijas augstskolā.  Par priesteri ordinēts 1938. g. 3. apr. Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Aglonas ģimnāzijas skolotājs (1938 - 1940), Briģu draudzes prāvests (1940-1941), Liepnas, Kudupes un Kuprovas draudžu prāvests (1941 - 1945), Malnavas draudzes prāvests (1945 - 1949), Eversmuižas un Aizpūres draudžu prāvests (1949 - 1951), Asūnes draudzes prāvests (1951 - 1956), Rikovas draudzes prāvests (1956 - 1959), Rušonas draudzes prāvests (1959 - 1965), Ruskulovas draudzes prāvests (1965 - 1977), Mežvidu draudzes prāvests un Nautrēnu draudzes vikārs (1980 - 1986).
Miris 1986. g. 23. nov.  Apbedīts Stirnienes kapsētā.


Eiduks Juris
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1894. g. 5. maijā Jersikas pag. Stūrišķos. Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, 3. Jelgavas kājinieku pulka kaprālis, 1920. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. 1949. g. arestēts un notiesāts uz 25 gadiem.
Miris ieslodzījumā Kuibiševā 1952. g. 19. dec. 

 


Eiduks Vitālijs
Izglītības darba teicamnieks
Dzimis 1930. g. 25. nov. Vidsmuižas pag. Mācījies Rīgas Dzelzceļnieku skolā. Strādājis lokomotīvju depo, Rīgas Dzelzceļnieku skolā, bijis ražošanas apmācības meistars, vecākais meistars. No 1990. - 2000. g. Izglītības un zinātnes ministrijas Nekustamā īpašuma nodaļas galvenais speciālists. Bijis atbildīgs par skolu materiālās bāzes nostiprināšanu, mācību uzskates līdzekļu ražošanu un piegādi. Ievēlēts par arodizglītības darbinieku kluba „Saulesstariņs” priekšsēdētāja vietnieku. 2000. g. apbalvots ar Ministru kabineta Atzinības rakstu. Piešķirta arī IZM Izglītības teicamnieka krūšu nozīme.



Eksta Viktorija
Fotomāksliniece
Dzimusi 1987. g. Krāslavā. Bērnību pavadījusi Grāveru pagastā.
Mācījusies Krāslavas ģimnāzijā. Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās kultūras studiju programmā ieguvusi bakalaura grādu, absolvējusi vizuālās komunikācijas maģistrantūru LMA un EFTI fotogrāfijas skolu Madridē. Amsterdamā un Vīnē piedalījusies kinofilmu restaurēšanas praksē. Kā asistente strādājusi ar Īrijas dokumentālo fotogrāfu Deividu Krīdonu. Piedalās dažādās rezidencēs ārpus Latvijas, izstādes bijuša Ķīnā, Slovākijā, Vācijā, Spānijā u.c. Darbojas performanču apvienībā „Ideagnōsis”. Personālizstāde „Dievs Daba Darbs” ieguvusi žurnāla „Foto Kvartāls” Portfolio balvu (2015.)  


Elksne Vineta
Dziedātāja, mūzikas pedagoģe
Dzimusi 1984. g. 20. apr. Līvānu novadā. Muzikālo izglītību ieguvusi J. Graubiņa Līvānu bērnu mūzikas skolā, Daugavpils Mūzikas koledžā, maģistra grādu mūzikas pedagoģijā ieguvusi J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kā bekvokāliste vairākkārt piedalījusies Eirovīzijas dziesmu konkursu nacionālajās atlasēs, vokālā trio „Lady`s Sweet ” satāvā piedalījusies konkursā „Jaunais vilnis”. Intara Busuļa un Jāņa Stībeļa bekvokāliste, televīzijas šova „Dziedi ar zvaigzni” dalībniece. Strādā par mūzikas pedagoģi Jaunmārupes sākumskolā, bērnu centrā „Childcare ”, koncertmeistare RTU Jauniešu vokālajā ansamblī „Jauna nianse”.

Elsts Donalds - Donāts
Studentu korporācijas „Lacuanias” prezidija loceklis
Dzimis 1912. g. 18. febr. Preiļu pag. Mācījies Riebiņu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Daugavpils Valsts skolotāju institūtā, LU Tautsaimniecības un tiesību fakultātē, Stokholmas augstskolas Filoloģijas fakultātē, Kolumba universitātē. 1944. g. devies emigrācijā. Vispirms ieradies Zviedrijā, pēc tam - ASV. Bijis „Lacuania” Zviedrijas kopas sekretārs un pārstāvis Latviešu Apvienotajā konventā, „Lacuania” Rietumos seniors, Ņujorkas kopas viceseniors.
Miris 1997. g. 23. aug. Ņujorkā.

 


Elsts Izidors
Pašvaldību darbinieks
Dzimis 1909. g. 10. maijā Preiļu pagastā. Mācījies Jaunjelgavas pilsētas tirdzniecības skolā un Jaunjelgavas pilsētas komercskolā. Darbojies Latgales lauku pašvaldību apdrošināšanas sabiedrībā. Aktīvs sabiedriskais darbinieks. No 1931. -1938. g. bijis Preiļu pagasta padomes priekšsēdētājs.  


          
                                                                                                            


Endzels Guntis
Sportists
Dzimis 1968. g. Preiļu raj. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā. Bijis Latvijas basketbola līgas galvenais treneris, V.Valtera basketbola skolas treneris, BK „Skonto”, Ķeizarmežs  un Ventspils galvenais treneris.


 


Ersa - Kozlovska
  Helēna
Dziedātāja
Dzimusi 1895. g. 5. okt. Riebiņu muižā. Mācījusies Preiļu tautskolā, Rēzeknes pilsētas skolā, Gižicka mūzikas skolā, Sv. Katrīnas ģimnāzijā Pēterburgā, studējusi Pēterburgas un Latvijas konservatorijās. Meistarību papildinājusi Milānā. Sākumā dziedājusi Nacionālajā operā, pēc tam nodibinājusi savu trupu un uzsākusi patstāvīgu koncertdarbību, visu mūžu veltot latviešu, īpaši latgaliešu tautasdziesmu popularizēšanai. Daudz koncertējusi ārzemēs- Romā, Berlīnē, Prāgā, Varšavā, Budapeštā. 1935. g. Berlīnē iedziedājusi 3 skaņu plates. Latgales skolās dziedātāja sarīkojusi vairāk kā 800 koncertus. Par ieguldījumu tautasdziesmu popularizēšanā  apbalvota ar Atzinības krustu.
Mirusi 1949. g. 23. okt. Apbedīta Sarkandaugavas kapos.


Erts Donāts
Ķīmijas zinātņu doktors
Dzimis 1954. g. 22. nov. Vidsmuižas pag. LU Ķīmijas fakultātes asociētais profesors, Ķīmiskās fizikas institūta direktors un vadošais pētnieks, LZA korespondētājloceklis, bijis viespētnieks augstskolās un zinātniskajos centros Zviedrijā, Īrijā, Anglijā. Latvijas Zinātnes padomes loceklis, LZP dabaszinātņu un matemātikas ekspertu komisijas loc., LZP eksperts fizikā, LU Senāta loc., LU Zinātnes padomes loc. 2015.g. saņēmis LU gada balvu par orģināliem pētījumu rezultātiem, LU rektora pateicības un LU ģērboņa sudraba nozīmīti.



Erts Jānis
Būvinženieris
Dzimis 1962. g. 4. martā Vārkavā. Mācījies Vārkavas pamatskolā,  1980. g. absolvējis Preiļu 1. vidusskolu, bet 1986. g. -  Rīgas Politehnisko institūtu. Ieguvis inženiera-celtnieka diplomu. Pirmā darba vieta - projektēšanas institūts „Atomteploelektroprojekt” (tagad „Teploelektroprojekt”) Rīgas nodaļa. Strādājis pie termoelektrostaciju galvenā karkasa un siltumtrašu būvkonstrukciju projektēšanas. 1994. g. uzsācis darbu būvniecībā kā darbu vadītājs firmā „Skonto Plan”. 1997. g. sācis strādāt kompānijā „PBLC”,  un ar to saistītajā uzņēmumā „PB FASĀDES”.  2000. g. saņēmis piedāvājumu  izveidot un vadīt uzņēmumu, kurš nodarbotos ar stikla būvkonstrukciju montāžas darbiem. Bijis projektu vadītājs kompānijā „RBSSKALS Būvvadība”. Laikā, kad vadīja uzņēmumu „PB FASĀDES”, kā būvkonstruktors piedalījies nestandarta risinājumu, konstrukciju un mezglu izstrādē, veicis inženieraprēķinus  „PBLC” biroju ēkas Brīvības gatvē, „RBSSKALS” biroju ēkas „Bumbieris” Ķīpsalā un Biržas ēkas stiklotā kupola konstrukcijām.
Kopš 2011.g. ir Latvijas Būvinženieru savienības biedrs.


Erts Leonards
Publicists, kultūrvēsturnieks
Dzimis 1922. g. 9. aug. Vidsmuižas pag. Krištobu sādžā. Mācījies Polkoronas 4-kl. pamatskolā, Vidsmuižas 6-kl. pamatskolā, Varakļānu un Rēzeknes ģimnāzijā, studējis Jelgavas LA mežsaimniecības fakultātē, Rīgas celtniecības tehnikumā. Par piederību Latgales latviešu nacionālajai apvienībai, 1945. g. apcietināts un līdz 1954. g. pavadījis izsūtījumā Arhangeļskas apgabalā.
Aktīvi darbojies Jēkabpils raj. Latgaliešu kultūras biedrībā,  bijis studentu mežkopju biedrības „Šalkone” vecbiedrs, Latgales Pētniecības institūta biedrs. Publikācijas laikrakstos „Brīvā Daugava”, „Zemturs”, žurnālā „Katōļu Dzeive”, „Tāvu zemes kalendāros”.
Miris 2007.g. 25. dec. Aizkrauklē. Apbedīts Veckalsnavas kapos.


Ezerkalns Jānis
Pedagogs, agronoms
Dzimis 1888. g. 25. nov.  Bērzaunes pagasta „Seidānos”. Mācījies Smiltenes pagastskolā, Kailenes ministrijas skolā, Pleskavas Lauksaimniecības vidusskolā. Līdz 1912. g. strādājis Pleskavas Lauksaimniecības vidusskolā, no1912. g. bijis speciālo priekšmetu skolotājs un skolas vadītāja palīgs Bistrocovas lauksaimniecības skolā Pleskavas guberņā. 1914 .g. iestājies Maskavas Lauksaimniecības institūtā inženieru – kultūrtehniķu fakultātē. Kad pārcēlies uz Samarkandu, vadījis 2 nodaļas Šustovas vīnrūpniecībā. 1917. g. iesaukts karadienestā. Čugujevas karaskolā ieguvis praporščika pakāpi. 1921. g. sept. atgriezies Latvijā. Strādājis par mežzini Vijciema virsmežniecībā, bijis Vijciema mežkopības skolas skolotājs. 1921. g. uzsācis darbu Malnavas lauksaimniecības skolā. 1928. g. iestājies LU Lauksaimniecības fakultātē. Strādājis Latgales Lauksaimniecības vidusskolā par speciālo priekšmetu skolotāju. 1934. g. 1. okt.  pārcelts uz Preiļu, pēc tam uz Rūjienas Lauksaimniecības skolu. Bijis Preiļu lauksaimniecības skolas un saimniecības pārzinis, agronoms, mazpulku vecākais un Preiļu pilsētas valdes loceklis. Apbalvots ar Atzinības krusta 4. šķiru (1938). Ģimene deportēta (14. 06. 1941. – 17. 06. 1942.) no Madonas apriņķa Bērzaunes pagasta.
Nošauts 1942 .g. 17. jūn. Usoļlaga nometnē.


Ērliha Skaidrīte
DU izglītības darbiniece (docente),  pedagoģisko zinātņu doktore, mūzikas pedagoģe
Dzimusi 1950. g. 5.jūl. Daugavpils rajona Lauceses ciemā (citos avotos minēts, ka Preiļos). Mācījusies Aglonas internātskolā, Daugavpils Mūzikas vidusskolā diriģentu nodaļā. Beigusi Daugavpils Pedagoģisko universitāti. Mūzikas un dziedāšanas skolotāja. Pedagoģijas maģistre pedagoģijas teorijā un vēsturē. Doktorantūra : disertācijas tēma “Pedagoģiskā prakse kā topošo mūzikas skolotāju profesionālās kompetences veidošanas līdzeklis.” Doktorantūru beigusi 1999. g. Dr. ped.  Mūzikas pedagoģijas doktore, docētāja, metodiste, Latvijas Republikas Koru asociācijas locekle, Tautas kora Latgale diriģente un mākslinieciskā vadītāja.


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju
Nē, jo nav interese
Nē, jo nezinu par šo iespēju

Nobalsoja: 105

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites










 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2019, Pēdējās izmaiņas: 2019.05.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde