Vārda diena: Natālija, Tālija, Broņislavs, Broņislava
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 2
Kopējais skaits: 316123

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Dabars Jānis
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1894. g. 3. martā Turku pag. Dabaros. Pēc pagastskolas beigšanas mācījies mašīnistu kursos. I pasaules kara laikā dienējis 16.dzelzceļa bataljonā.1919. g. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijas Ziemeļlatvijas  brigādes partizānu pulkā, pēc tam bijis 1.bruņuvilciena mašīnists un  1. bruņotā diviziona kaprālis. Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots 1921. g.
1919. g. 8. okt. kritis kaujā ar bermontiešiem. Apbedīts Rīgā, Ziepniekkalna kapos.


Daderko Aleksandrs
SIA „Mamas-D” prezidents, SIA „Latgales alus” prezidents, Daugavpils uzņēmējdarbības attīstības asociācijas valdes priekšsēdētājs
Dzimis 1962 .g. 1. janv. Smoļenskas apgabalā.  Mācījies DPU Fizikas un matemātikas fakultātē (1984). Strādājis Līvānu 2. vsk. matemātikas skolotājs (1984 – 1985), kopš 1994.g SIA „Mamas-D” (alus un bezalkoholisko dzērienu ražošana) prezidents. Apbalvots ar LR aizsardzības fonda „Lāčplēsis” goda zīmi.

 


Daļeckis Oļģerts
Priesteris monsinjors
Dzimis 1936. g. 2. febr. Krāslavas raj. Kombuļos. Mācījies Miglānu un Kombuļu pamatskolās, celtniecības tehnikumā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1965. g. Kalpojis Aglonā, Rīgas Sv. Alberta baznīcā, Majoru, Slokas, Ķemeru draudzēs,  Rīgas Sv. Antona un Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudzēs. Vadījis Naujenes, Juzefovas un  Rīgas Vissvētākās Trīsvienības baznīcas būvi un Rīgas Garīgā semināra  celtniecības darbus.



Danilāns Anatolijs
Gastroenterelogs, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents, profesors
Dzimis 1943. g. 24. martā Ludzas raj. Kārsavā. Mācījies Pieniņu pamatsolā, Rīgas 2.medicīnas skolā, studējis RMI Ārstniecības fakultātē. 1966 - 1969  bijis Preiļu raj. centrālās slimnīcas ārsts. 1969 -1973. g. - aspirants RMI;  kopš 1973. g. -  asistents, docents, profesors. Rīgas P.Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors, praktizējošs gastroenterelogs  P. Stradiņa slimnīcā, Latvijas Gastroenterelogu asociācijas prezidents. Bijis LPSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenais terapeits. veicis pētījumus par kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas izcelsmi, patoģenēzi un ārstēšanu. 2009. g. saņēmis Gada balvu medicīnā.


Dārziņa Lidija
Ziņu aģentūras „Leta” galvenā redaktore
Dzimusi 1951. g. 9. jūl. Preiļu raj. Bijusi laikraksta „Neatkarīgā Rīta avīze” izpilddirektore, izpilddirektora vietniece, ziņu redaktore. LV portāla nozares redaktore.

 

 

Daškeviča Vera
Kultūras un izglītības darbiniece
Dzimusi 1898. g. Riebiņu pag. Izglītību ieguvusi Pēterpilī. Bijusi skolotāja Preiļos un kūrējusi skolu darbu Viļānu apr. No 1920. g. dzīvojusi Krievijā. 1937. g. represēta. Veikusi lielu darbu latgaliešu valodas un rakstības jautājumu sakārtošanā un popularizēšanā, mācīšanas metodikas izstrādāšanā. PSRS izglītības tautas komisariāts viņas sarakstītās un sastādītās mācību grāmatas, mācību programmas un metodiskos norādījumus apstiprināja par izmantojamiem Krievijas latgaliešu skolās. Strādājusi kooperatīvajā latviešu kultūrizglītības biedrībā „Prometejs” un šīs biedrības izdevniecībā.
Mirusi 1960. g. 10.maijā Tulas apg. Aleksinā.


Daugavietis Pēteris
Sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1916. g. 11. febr. Silajāņu pag. Mācījies Rēzeknes valsts ģimnāzijā, studējis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1944. g. devies emigrācijā, kur beidzis Devenportas biznesa koledžu. Aktīvi darbojies Amerikas Kvalitātes kontroles apvienībā, Kolumba bruņinieku ordenī. Bijis ALKA priekšsēdētājs, piedalījies bīskapa J. Rancāna  fonda dibināšanā un bijis pirmā viņa Rakstu krājuma sakārtotājs.
Miris 2009. g. 25. sept. Grandrapidos

 


Dauksts Jānis
Aktieris
Dzimis 1939.g. 23.maijā. Aglonas pag. Ancveriņos. Mācījies Jaunsaules pamatskolā, Rīgas industriālajā politehnikumā un Dailes teātra 3.studijā. 1962.-1993.g. bijis Valmieras Drāmas teātra aktieris. Nozīmīgākās lomas: Romeo (V.Šekspīra „Romeo un Džuljeta”, Ferdinands (F.Šillera „Mīla un viltus”), Krišs ( R.Blaumaņa „No saldenās pudeles”).
Miris 1998.g.21.maijā Valmierā. Apbedīts Kocēnu kapos.


Daukšts Bonifācijs
Vēsturnieks, diplomāts, literāts un publicists
Dzimis 1950. g. 12.dec. Aglonā. Mācījies Aizpuriešu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, 1969  – 1974  studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. Bijis vēstures pasniedzējs Jāz. Mediņa mūzikas vidusskolā un vakarskolās. 1977 - 1993. g.  –  LVU/LU docētājs. Paralēli 1991. – 1994.g. beidzis LVU aspirantūru (iesniedzot disertāciju par PSRS un LR attiecību problēmām 1930. gados).
Bijis valstisko neatkarību atguvušās LR Ārlietu ministrijas, ārlietu dienesta veidotāju grupas sastāvā. LR ĀM kopš 1991.g.  sākuma bijis eksperts Latvijas sarunās ar Krieviju par armijas izvešanu, LR ĀM nodaļas, departamenta vadītājs. 1995 - 1999 g.  –  padomnieks LR vēstniecībā Austrijā (Vīnē), Šveicē, Lihtenšteinā, Slovēnijā, Slovākijā, kā arī pagaidu pilnvarotais lietvedis Ungārijā. Latvijas pārstāvis ANO Atomaģentūrā Vīnē – IAEO, 1. sekretārs EDSO.
Padomnieks un misijas vadītāja vietnieks LR vēstniecībā Lietuvas Republikā (2003 – 2007),  ārštata padomnieks LR ĀM.
Aktīvi darbojies nevalstiskajās organizācijās. 1992. g. ievēlēts par Baltijas un Ziemeļu valstu vēstures un politikas pētījumu centra viceprezidentu. Baltijas – Ziemeļu pētījumu centra prezidents kopš 2003. g. un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) valdes priekšsedētāja vietnieks kopš 2009. gada.
Pētījis PSRS politikas Baltijā vēsturi un tās mūsdienu konsekvences. Publicējis vairāk kā  100 zinātnisku rakstu Eiropā un (kopautorībā) - ASV. Uzstājies zinātniskās konferencēs un kongresos Latvijā, VFR, Francijā, Polijā, Lietuvā u.c. Zinātnisko un diplomāta kvalifikāciju paaugstinājis Ķīnas Ārlietu augstākajā skolā Pekinā 2001.g., kā arī augstāko amatpersonu kursos VFR u.c.
Raksta dzeju, publicējies kopkrājumā „Acis” (1981), portālā ¼ Satori, Latvijas presē. Atdzejojis ukraiņu un krievu dzejniekus, nozīmīgākie latviskojumi - M.Ļermontova Kopotos rakstos.  Publicista pseidonīmi (Latvijā): Aivars Mazurs, A. Ozols, A. Krasts.
Grāmatas Latvijā: Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija,   Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām.


Daukšts Kārlis
Vēsturnieks, politologs
Dzimis 1944. g. 1. janv. Aglonas pag. Mācījies Aglonas vidusskolā. Beidzis LU Vēstures un filozofijas fakultāti. Kopš 1976. g. docētājs; (1992 - 1999), Centrālās un Austrumeiropas vēstures katedras vadītājs Baltijas Krievu institūtā. Eurolingua programmas prorektors, Jaunā pētniecības institūta direktors. Pētījis Vācijas ārpolitiku.

 


Davidanova Vanda
Žurnāliste, Siera kluba valdes priekšsēdētāja
Dzimusi 1951. g. 11. martā Preiļu raj. Strādājusi Preiļu raj. laikrakstā „Ļeņina Karogs”, bijusi žurnāla „Zeltene” redaktore. SO „Siera klubs” prezidente un valdes priekšsēdētāja.

 

 


Deksnis (Dekšņa) Jānis, Jāzeps
Gleznotājs, grafiķis
Dzimis 1894. g. 21. apr. Ludzas apriņķa Domopoles pagastā. Mācījies Lubānas divklasīgajā ministrijas skolā, Pēterburgas ģimnāzijā,  Pētreburgas Ķeizariskajā Mākslas veicināšanas biedrības skolā un Pēterburgas  Mākslas akadēmijā. Latvijas brīvvalsts laikā strādājis policijas dienestā Abrenē, Preiļos un Daugavpilī. Bijis arī aizsargu rotas komandieris un skautu organizācijas vadītājs. Viens no pirmajiem latgaliešu grāmatu ilustratoriem. Dienējis Latviešu leģionā. Kara beigu posmā emigrējis un apmeties uz dzīvi ASV. Gleznojis ainavas, portretus, bet galvenokārt darbojies grafikā, noformējis mācību grāmatas un periodiskos izdevumus. Apbalvots ar Baltās lilijas ordeni un Kanādas skautu Long Service medaļu.
Miris 1978. g. 28. jūl. Bīvertonā, Ontario provincē.


Delvers Boļeslavs
Sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1914 . g. 7. jūl. Izvaltas pagastā. Pēc pamatskolas beigšanas mācījies Aglonas un Krāslavas ģimnāzijās. Bijis pašvaldības nodokļu inspektors. Strādājis Rēzeknes apriņķa iekšlietu daļā. Bēgļu gaitās devies uz Vāciju. 1955. g.  ieradies ASV. Bijis Čikāgas Daugavas Vanagu apvienības biedrs un valdes loceklis, 10 gadus – sekretārs.  Amerikas Latviešu apvienības mūža biedrs. Organizējis humānās palīdzības sūtījumus uz Latviju.
Miris 2000. g. 13.apr. Apbedīts Sv. Jāzepa kapos Čikāgā.


Deņisova Alma
Pedagoģe
Dzimusi 1953. g.17. febr. Rudzātu pag. Mācījusies Rudzātu vidusskolā, Rīgas pedagoģiskajā skolā, studējusi LVU ģeogrāfijas fakultātē, pēc tam ieguvusi Kristīgās ētikas un morāles, kā arī mājturības skolotājas specialitāti. Daugavpils Universitātes dabaszinātņu un matemātikas fakultātē - matemātikas skolotājas specialitāti. Strādājusi Aglonas internātskolā, 34 gadus - Jēkabpils raj.Rites pamatskolā, pēc tam - Inčukalna pamatskolā. 
2001. g. apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Zelta goda zīmi.
 
                                                                                                      

Dimante Anna
Dzejniece, publiciste
Dzimusi 1908. g. 10. nov. Līksnas pagasta Seilavskīšu ciemā. 1926. g. beigusi Daugavpils 1. latviešu pamatskolu, 1930. g. Valsts Latgales (Malnavas) lauksaimniecības vidusskolu. 1930 - 1938 g. studējusi LU Lauksaimniecības fakultātē, studijas apvienojot ar darbu kūdras fabrikā, nacionālajā teātrī un citur. 1938. g. beigusi LU, ieguvusi agronomes diplomu, sākusi strādāt Rīgas „Sēklu eksporta” laboratorijā. Otrā pasaules kara laikā strādājusi par skolotāju Aglonas Lauksaimniecības vidusskolā. 1944. g. rudenī kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās, sākumā uz Kurzemi, pēc tam uz Vāciju, kur strādājusi par dārznieci, piena pārraudzi un Haunštetenes bēgļu nometnē par sabiedrisko lietu vadītāju. 1951. g. izceļojusi uz ASV, kur Demoinas pilsētā strādājusi Mercy slimnīcā par māsas palīdzi. Kopš 1971. g. pensionāre. Tad sākusi strādāt par skolotāju latviešu skolā. Rosīgi piedalījusies trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Latviešu un latgaliešu presē publicējusi lugas, stāstus, dzejoļus, lasījusi referātus trimdinieku sarīkojumos. Pirmās publikācijas  „Čekists” un „Par moz” ievietotas žurnālā „Dzeive”. Dzeja apkopta krājumā „Vālī zīdi” (1995).  Bijusi „Tāvu zemes kalendāra” sastādītāja un redaktore (1986 -1990).
Mirusi 2002. g. 31. jūl.  Demoinā, ASV, apbedīta Demoinā Glendales kapos.


Dimants Jānis
Žurnālists
Dzimis 1937. g. 2. febr. Jersikas pag. Beidzis LVU Juridisko fakultāti.
40 gadus nostrādājis Latvijas televīzijā. Bijis LTV ziņu dienesta raidījuma „Panorāma” informatīvo raidījumu galvenais redaktors, pēc tam lauku korespondents, veidojis sižetus raidījumam „Manai zemītei”. Latvijas Žurnālistu savienības biedrs. 2002. g. saņēmis LTV balvu par mūža ieguldījumu, 2017. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

 


Dimants Jānis
Sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1904. g.16. jūn. Jersikas pag. Mācījies Madaliņas pamatskolā, Daugavpils pilsētas vidusskolā, studējis LU Lauksaimniecības fakultātē. Vairākus gadus bijis Latgales zemnieku jaunatnes biedrības priekšsēdētājs. Ilgus gadus vadījis avīzes „Jaunais Vōrds” lauksaimniecības pielikumu. Emigrācijā devies 1944. g. Aktīvi darbojies latviešu sabiedriskajā dzīvē: Latviešu kara invalīdu apvienībā, Latvijas Brīvības fondā, Ivoltas štata latviešu biedrības valdē, bijis deleģēts uz visiem ALA kongresiem. Presē publicējis pētījumus par latgaliešu tradīcijām.
Miris 1990. g. 10. nov. Apbedīts Glendales kapsētā Aijovā (ASV)

Dimants Normunds
Dzejnieks
Dzimis 1965. g. 21. sept. Jersikā. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā, studējis medicīnu un svešvalodas. Raksta dzeju, miniatūras, pasakas un feļetonus. Publicējies Preiļu raj. preses izdevumos un Latgales jauno autoru dzejas krājumos, laikrakstā „Vakara Ziņas”.


Dindune Rita
Juriste
Dzimusi 1940. gadā Preiļu pagasta „Dzeņos”.
Saeimas juridiskā biroja un Latvijas Politiski represēto apvienībā veic konsultantes pienākumus. Piedalījusies ar represētajiem saistīto likumu izstrādē Saeimā. Piecpadsmit gadu laikā konsultējusi apmēram 12 tūkstošus iedzīvotāju. Vada seminārus par Darba likuma normu skaidrošanu un piemērošanu, sniedz konsultācijas masu mēdijos, „Darba likuma komentāru” krājuma autore.


Dinduns Aleksandrs
Kodolfiziķis
Dzimis 1936. g.  1. okt.  Krāslavas rajonā. Mācījies Aglonas vidusskolā, studējis LU Fizikas un matemātikas fakultātē. 1959. -  2000 g. bijis Salaspils Fizikas institūta kodolreaktora vecākais inženieris. 1999. - 2001. g. Salaspils Radiācijas metroloģijas un testēšanas centra laboratorijas vadītājs. Veicis pētījumus kodolfizikā un kodoltehnikā, piedalījies Salaspils kodolreaktora radiācijas kontūra izveidošanā. 30 zinātnisko rakstu autors. LPSR Valsts prēmijas laureāts.
Miris 2000. g. 31. sept. Ogrē.
 


Dišereite Ruta
Pedagoģe
Dzimusi 1966. g. 20. apr. Vārkavas pag. Strādājusi Mālpils internātskolā, Lauberes pamatskolā. Kā skolas direktore – Odzienas, Staļģenes un Sesavas pamatskolās.

 



Dobele Aina
Profesore, LLU ekonomikas fakultātes prodekāne
 Dzimusi 1956. 12. jūl Turku pag. Vuškārniekos. Mācījusies Gaiņu astoņgadīgajā skolā (1971), Līvānu 1. vidusskolā (1974), beigusi LLA Lauksaimniecības ekonomikas fakultāti (1980) un aspirantūru (1985). Ekonomikas maģistre (1992). Ekonomikas zinātņu doktore (2004). Kvalifikāciju paaugstinājusi LLU un Zviedrijas, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un ASV Lauksaimniecības augstskolu rīkotajos kursos. Bijusi Preiļu rajona Turku pagasta kluba vadītāja (1974 -1975). LLA Lauksaimniecības uzņēmumu organizācijas katedras vecākā laborante (1980), asistente (1985 - 1993). LLU Ekonomikas fakultātes dekāna vietniece studiju jautājumos (1992 - 1994), Uzņēmējdarbības un vadības katedras lektore (1993 - 2000), docente (2000 - 2005), asociētā profesore (2005 -2010), profesore (kopš 2010. g.). Ekonomikas fakultātes prodekāne pilna laika studiju jautājumos (kopš 2006. g.).
Vada studiju kursu Saimniekošanas mācība bakalaura studijās un maģistra studiju programmās, studiju kursu Resursu vadīšana.
LLU Senāta locekle (kopš 2010. g.), Konventa locekle (kopš 1997. g.), LLU Ekonomikas fakultātes Domes locekle (kopš 1996. g.), KIF “Biznesa komplekss” Bezdarbnieku kvalifikācijas celšanas mācību programmas lektore (1999 - 2002), LLU ekonomikas un vadībzinātnes nozares profesoru padomes sekretāre (2001 - 2008), LR ZM konkursa „Sējējs” balvas ieguvēja (2004), Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnieku asociācijas (NJF) biedre (kopš 2007. g.), akadēmiskās izglītības bakalaura studiju programmas Ekonomika direktore (kopš 2008. g.), LLMZA īstenā locekle (kopš 2010.g.). Pēta resursu izmantošanas iespējas Latvijā.


Dorzenīks – Čačs  Meikuls
Kalnu inženieris
Dzimis 1870. g. 4. jūl. Galēnu pag. Zeimuļos. Beidzis Pēterburgas Kalnu institūtu. Veicinājis mākslīgā šīfera ražošanu Latvijā.
Miris 1949. g. 13. jūn. Apbedīts Galēnu vecajos kapos.


 


Dovgialovičs Kazimirs
Prāvests
Dzimis 1863. g. 4. nov. Lietuvā, Roķišku apriņķī. Beidzis Paudeļu pamatskolu, mācījies privāti Jelgavā, Viļņā un Kauņā. 1884. g. iestājies Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1889. g. 25. martā. Strādājis par vikāru pie sv. Katrīnas baznīcas Pēterpilī un kā prāvests Melnajā Dukstigalā. 5 gadus kalpoja Sarkaņos, pēc tam Rozentovā un Vārkavā, kur atvēris tautskolu.1906. g. pārcēlies uz Penzu. Līdz 1909. g. strādājis par vikāru pie Sāpju Dievmātes baznīcas Rīgā. Pēc tam kalpojis Lielčicas draudzē Minskas guberņā. Atbalstījis kustību par atgriešanos katoļu Baznīcā, par ko ticis nodots tiesai. Sodu izcietis Aglonas klosterī. 1916. g. norīkots par prāvestu Bikovā. 1922. g.  pārcelts uz Rozentovu.
Miris 1948. g. 15. febr.,  apbedīts Rozentovas baznīcas dārzā.


Drapče Nora Anna Marianna
Gleznotāja un lietišķās mākslas pedagoģe
Dzimusi 1886. g.19. dec. Jersikā. Mācījusies vidusskolā un mākslas skolā Rīgā pie R.Tilberga,V.Purvīša un J.Rozentāla. Zināšanas papildinājusi Berlīnē, Minhenē un Parīzē. Strādājusi par skolotāju Ludzas ģimnāzijā, Liepājas  lietišķās mākslas vidusskolā, vēlāk – par gleznošanas klases vadītāju  Kalamazū mākslas institūtā. 1939. g. devusies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Mākslas izstādēs piedalījusies no 1920. g. Par Neatkarīgo mākslinieku biedrības izstādēs eksponētajiem Latgales periodā radītajiem darbiem saņēmusi Kultūras fonda stipendiju. Vistuvākās māksliniecei bijušas figurālās tēmas, ainavas un klusās dabas, liela formāta un sarežģītas kompozīcijas darbi. Piedalījusies izstādēs Amerikā un Eiropā. Saņēmusi Kalamazū goda diplomu, Pilsoņu un Ziemeļamerikas latviešu kultūras fopnda balvu.
Mirusi 1968. g. 28. dec. Kalamazū. Apbedīta Riversaidas kapsētā.


Driče - Rudzāte Zenta
LKSAA „Dzintara” prezidente
Dzimusi 1932. g. 22. nov. Līvānos. Mācījusies Līvānu pamatskolā, pēc tam izglītību  turpinājusi bēgļu gaitās Vācijā un  ASV. 1957. g. Mariana koledžā ieguvusi bakalaures grādu. Strādājusi Indianas universitātes medicīniskā centra pētniecības nodaļā par tehnoloģi. Savu brīvo laiku veltījusi sabiedriskajam darbam, bijusi skolu vecāku padomēs, skautu organizācijā. Studiju gados iestājusies Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienībā „Dzintars”. Vairākkārt bijusi šīs organizācijas Indianapoles un arī ASV prezidējošās vienības seniore. No 1993. līdz 1997.g. veikusi LKSAA „Dzintars” globālās prezidentes pienākumus.
Mirusi 2001. g. 24. apr. Indianapolē, ASV.


Druvaskalns Jānis
      
Pulkvežleitnants, apbalvots ar  Lāčplēša kara, Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņiem
Dzimis 1893. g
. 3.okt. Rīgā. Mācījies Aleksandra II arodskolā un Baltijas tehniskās biedrības kursos. Pirmā pasaules kara laikā beidzis Irkutskas kara skolu. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās Kalpaka bataljona sastāvā. 1920. g. cīnījies kaujās pie Nīdermuižas, Lielo Mazuru un Bramaņu sādžām. Par varonību kaujās Latgales frontē apbalvots ar  III šķiras Lāčplēša kara ordeni, pēc tam saņēmis V šķiras Triju Zvaigžņu un Viestura ordeni. Otrajā pasaules karā cīnījies latviešu leģionā, bijis 34. pulka komandieris. Kara beigas sagaidījis Vācijā, no kurienes vēlāk izceļojis uz ASV.
Miris 1969. g. 26. maijā Milvokos.

Sk. tālāk >>>


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju
Nē, jo nav interese
Nē, jo nezinu par šo iespēju

Nobalsoja: 73

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites










 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2019, Pēdējās izmaiņas: 2019.05.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde