Apmeklētāji
| Šodien: 1575 Kopējais skaits: 1239017 |
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Čačs Aloizs |
 |
Sabiedriskais un preses darbinieks
Dzimis 1912. g. 28. aug. Vidsmuižas pag. Mācījies Grozu –Bernānu un Sondoru četrklasīgajās pamatskolās, Vidsmuižas pamatskolā, Rēzeknes Valsts arodskolā. 1944. g. devies bēgļu gaitās. Emigrācijā darbojies daudzās trimdas latgaļu organizācijās, bijis ALA mūža biedrs, ilgus gadus bijis A. Jūrdža rakstniecības veicināšanas fonda vadītājs un laikraksta „Latgolas Bolss” līdzredaktors.
Miris 1999. g. 22. jūl. Grandrapidsā. |
| Čačs Francis |
 |
Pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1893. g. 1. jūn. Sīļukalna pag. „Sprukstānos.” Beidzis Rēzeknes pilsētas skolu, Irkutskas kara skolu un skolotāju kursus. Bijis Sondoru pamatskolas pārzinis un 17. Rēzeknes aizsargu pulka bataljona komandieris. Apbalvots ar Viestura ordeni.1941.g. jūnijā deportēts uz Sibīriju. |
| Čamans Antons |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1894. g. 3. jūn. Ilūkstē. Beidzis pamatskolu, ģimnāziju un Pēterpils Garīgo semināru, Sv. Apolonija universitāti Romā. Ordinēts 1918. g. Pirmā darba vieta – Aglona, kur veicis vikāra un Garīgā semināra saimniecības vadītāja pienākumus. Bijis arhibīskapa A.Springoviča kapelāns. Pēc tam kalpojis Kombuļu, Balvu, Alsungas, Kaunatas, Stoļerovas un Rudzātu draudzēs. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju.
Miris 1957.g. 19. febr. Apbedīts Manheimā. |
| Čegiss Andrejs |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1835. g. Lietuvā. Mācījies Paņevežas ģimnāzijā, pēc tam Garīgajā seminārā. Ordinēts 1863. g. Strādājis Nīdermuižas un Jezupovas draudzēs, bet 1873 - 1900 g. bijis priesteris Vārkavas draudzē. Viņa vadībā uzcelta Vārkavas baznīca. Bijis tautas atmodas kustības atbalstītājs. No poļu valodas tulkojis garīgo literatūru.
Miris 1900. g. Apbedīts Vārkavā. |
| Čepānis Alfreds |
 |
Politiķis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1943. g. 3. aug. Madonas raj. Kalsnavā. Mācījies Jaunkalsnavas pamatskolā, partijas skolā Rīgā, Augstākajā partijas skolā Maskavā. Sešus gadus (no 1979. g.) bija LKP Preiļu rajona pirmais sekretārs. Pēc tam – LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks. 1990.g. ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu. Bijis 5.un 6. Saeimas deputāts. Saeimas priekšsēdētāja biedrs (1995 - 1998 ), Saeimas priekšsēdētājs (1996 - 1998.g.) 2000.g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| Čerņavskis Jāzeps |
 |
Keramiķis
Dzimis 1952. g. 26. nov. Silajāņu pagasta Babros. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā. Podniecības iemaņas apguvis tēva Polikarpa Čerņavska vadībā. Kopš 1985.g. piedalās dažāda mēroga izstādēs, Mākslas dienās, tradicionālajās Latgales keramikas dienās, Starptautiskajos tautas mākslas festivālos, amatnieku gadatirgos, darbojas A. Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijā. Darina krūzes, vāzes, dekoratīvos šķīvjus. Trauku dekorēšanai biežāk izvēlas brūnos, zaļos un dzeltenos toņus. Miris 2018. g. janv. |
| Čerņavskis Polikarps |
 |
Keramiķis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks
Dzimis 1923. g. 8. maijā Preiļu raj. Silajāņu pag. Jurīšu sādžā.
Mācījies Antonišķu I pakāpes pamatskolā, Silajāņu pamatskolā. Amatu apguvis pie keramiķa Polikarpa Vilcāna, kura radīto stilistisko ievirzi izkopis savā turpmākajā daiļradē. Pirmā izstāde Rēzeknē 1943. g., 1959. g. uzņemts Mākslinieku Savienībā. 1977. g. saņēmis Zelta medaļu un 1. pakāpes diplomu Maskavā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē. 1989. g. piešķirts LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. Piedalījies Vispasaules keramikas izstādēs Ženēvā un Monreālā. 1996. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1997. g. 25. janv. Preiļos. |
| Čigons Roberts |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1923. g. 8. aug. Nautrēnos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā un Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1949. g. Bijis Viļakas, Kupravas, Bikavas, Bēržu, Krišjāņu, Pušas, Barkavas, Vidsmuižas, Riebiņu un Pieniņu draudzes prāvests. Miris 1987.g. 20. sept. Apbedīts Vidsmuižas baznīcas dārzā. |
| Čingule Žanna |
 |
Eiropas un divkārtēja Pasaules čempione armrestlingā
Dzimusi 1985. g. 20. jūn. Rīgā. Mācījusies Ziemeļvalstu un Imantas ģimnāzijās. Latvijas Sporta akadēmijā ieguvusi maģistra grādu sporta zinātnē.
Nozīmīgākie sasniegumu : Latvijas čempione (2004., 2005., 2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2014). Eiropas un Pasaules čempione (2010.), Pasaules čempione (2007.)
Dzimtas saknes Preiļu novadā. Vecāki dzīvo Saunas pagasta „Gižos”. |
| Čipāns Felikss |
 |
Gleznotājs
Dzimis 1908. g. Preiļu pagasta Pupājos. 1926. g. iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā un gadu vēlāk ieskaitīts Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā. Bijis viens no apdāvinātakajiem ainavu darbnīcas audzēkņiem. Jau 23 gadu vecumā bija radījis 400 visumā vēl fragmentārus, studiju rakstura darbus ar Rīgas ielu un ostas ainavām, Latvijas dabasskatiem un portretiem, kur jūtama liela sirsnība un bijība pret dabu. Gaiši, viegli, izjusti toņi, plaši, dūmakaini tālumi ir raksturtīgi lielākai daļai viņa darbu. Gājis bojā 1931. g. 15. jūl. Koknesē. |
| Čipāns Kaspars |
| |
Latgales tautas atmodas laika darbinieks, latviešu tautas vienības idejas propagandētājs
Dzimis ap 1875. g. Preiļu pagasta Pupājos. Pēc tam pārcēlies uz Rīgu. Bijis Rīgas Latviešu biedrības latgaliešu kopas vadītājs. |
| Čivčs Juris Ivars |
 |
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs
Dzimis 1940. g. 28. maijā Rēzeknē. Mācījies: Preiļu 2.vidusskolā, RPI inženierceltniecības fakultātē. Bijis darbu vadītājs un galvenais inženieris Siguldas Pārvietojamajā mehanizētajā kolonnā, SIA „Siguldas celtnieks” direktors. Siguldas novada domes deputāts. Latvijas politiski represēto apvienības Siguldas nodaļas vadītājs. No LDDP, koalīcijas „Darbs un taisnīgums”, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstiem kandidējis 5., 6., 7. un 8. Saeimas vēlēšanās. |
| Čudars Jāzeps |
 |
Fiziķis, RTU docents
Dzimis 1910. g. 16. jūn. Mežvidu pagastā. Mācījies Bērzgales pamatskolā, no 1926. līdz 1930. g. – Aglonas ģimnāzijā., LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē ar fizikas novirzienu. Līdztekus sācis strādāt Valsts elektrotehniskajā fabrikā, bet 1934. g. - par fizikas skolotāju Rēzeknes ģimnāzijā un komercskolā. 1936. g. ieguvis matemātikas zinātņu kandidāta (maģistra) grādu. 1940. g. rudenī uzaicināts LU par asistentu Fizikas katedrā. Lauksaimniecības Universitātes Fizikas katedras vadītājs, skolotājs (1934 – 1940), Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta vecākais pasniedzējs (1950 – 1953), Fizikas zinātņu kandidāts (1952), LZA Fizikas institūta Izotopu laboratorijas vadītājs (1953), Rīgas Tehniskās universitātes docents (1958 – 1983). Izstrādājis un publicējis 18 darbus, 4 grāmatas zinātniskā darba metodikā un 3 populārzinātniskas grāmatas. Miris 1990. g. 19. dec. |
| Čukure Antoņina |
 |
LLU Tehniskās fakultātes Spēkratu institūta Kvalitātes vadīšanas nodaļas vadītāja, Emeritus docente, Dr. inž.,Dr.sc.ing., Mg.paed.
Dzimusi 1938. g. 3. febr. Kalupes pag. Stradišķu c. Mācījusies Amuļu 7 – gadīgajā skolā, Špoģu vidusskolā, LLA Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē, RTU Ražošanas kvalitātes institūtā. Strādājusi: LLA Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedrā - asistente, vecākā pasniedzēja, docente. Spēkratu institūta Kvalitātes vadīšanas nodaļas vadītāja. Tehnisko zinātņu kandidāte, doktore (Dr.Sc.ing.), docente emeritus. Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes prodekāne. LLU Senāta locekle, LLU Muzeja padomes locekle. Pētījusi Latvijas lauksaimniecības tehnikas remonta bāzes tehniski – ekonomisko pamatojumu, sivēnu infrasarkano apsildītāju drošumu. Vākusi un apkopojusi materiālus par fakultātes zinātnes vēsturi un tās absolventiem. 2008. g. apbalvota ar LLU emblēmas sudraba zīmi par ilggadīgu un aktīvu pedagoģisko darbu universitātē. |
|
Čurļonis Mikolajs Konstantīns
|
 |
Lietuviešu gleznotājs un komponists
Dzimis 1875.g. 22. sept. Senoji Varēnā. Mācījies kņaza Mihala Oginska mūzikas skolā Pluņģē. Studējis Varšavas un Leipcigas konservatorijās, Varšavas Mākslas akadēmijā. Dzīves laikā radījis ap 400 skaņdarbu, uzgleznojis vairāk kā 300 gleznas un grafikas, atstājis poētisko mantojumu, darbojies kā publicists, eksperimentājis mākslinieciskās fotogrāfijas laukā. 1905. un 1906. g. piedalījies mākslinieku plenēros Riebiņos. Šajā laikā tapušas gleznas „Riebiniški”, „Pagalmiņš”, „Strūklaka”, „Divi koki” u.c.
Miris 1911.g.10. apr. Apbedīts Rasu kapos Viļņā.
|
|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Čačs Aloizs |
|
Sabiedriskais un preses darbinieks
Dzimis 1912. g. 28. aug. Vidsmuižas pag. Mācījies Grozu –Bernānu un Sondoru četrklasīgajās pamatskolās, Vidsmuižas pamatskolā, Rēzeknes Valsts arodskolā. 1944. g. devies bēgļu gaitās. Emigrācijā darbojies daudzās trimdas latgaļu organizācijās, bijis ALA mūža biedrs, ilgus gadus bijis A. Jūrdža rakstniecības veicināšanas fonda vadītājs un laikraksta „Latgolas Bolss” līdzredaktors.
Miris 1999. g. 22. jūl. Grandrapidsā. |
| Čačs Francis |
| |
Pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1893. g. 1. jūn. Sīļukalna pag. „Sprukstānos.” Beidzis Rēzeknes pilsētas skolu, Irkutskas kara skolu un skolotāju kursus. Bijis Sondoru pamatskolas pārzinis un 17. Rēzeknes aizsargu pulka bataljona komandieris. Apbalvots ar Viestura ordeni.1941.g. jūnijā deportēts uz Sibīriju. |
| Čamans Antons |
|
Garīdznieks
Dzimis 1894. g. 3. jūn. Ilūkstē. Beidzis pamatskolu, ģimnāziju un Pēterpils Garīgo semināru, Sv. Apolonija universitāti Romā. Ordinēts 1918. g. Pirmā darba vieta – Aglona, kur veicis vikāra un Garīgā semināra saimniecības vadītāja pienākumus. Bijis arhibīskapa A.Springoviča kapelāns. Pēc tam kalpojis Kombuļu, Balvu, Alsungas, Kaunatas, Stoļerovas un Rudzātu draudzēs. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju.
Miris 1957.g. 19. febr. Apbedīts Manheimā. |
| Čegiss Andrejs |
|
Garīdznieks
Dzimis 1835. g. Lietuvā. Mācījies Paņevežas ģimnāzijā, pēc tam Garīgajā seminārā. Ordinēts 1863. g. Strādājis Nīdermuižas un Jezupovas draudzēs, bet 1873 - 1900 g. bijis priesteris Vārkavas draudzē. Viņa vadībā uzcelta Vārkavas baznīca. Bijis tautas atmodas kustības atbalstītājs. No poļu valodas tulkojis garīgo literatūru.
Miris 1900. g. Apbedīts Vārkavā. |
| Čepānis Alfreds |
|
Politiķis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1943. g. 3. aug. Madonas raj. Kalsnavā. Mācījies Jaunkalsnavas pamatskolā, partijas skolā Rīgā, Augstākajā partijas skolā Maskavā. Sešus gadus (no 1979. g.) bija LKP Preiļu rajona pirmais sekretārs. Pēc tam – LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks. 1990.g. ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu. Bijis 5.un 6. Saeimas deputāts. Saeimas priekšsēdētāja biedrs (1995 - 1998 ), Saeimas priekšsēdētājs (1996 - 1998.g.) 2000.g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| Čerņavskis Jāzeps |
|
Keramiķis
Dzimis 1952. g. 26. nov. Silajāņu pagasta Babros. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā. Podniecības iemaņas apguvis tēva Polikarpa Čerņavska vadībā. Kopš 1985.g. piedalās dažāda mēroga izstādēs, Mākslas dienās, tradicionālajās Latgales keramikas dienās, Starptautiskajos tautas mākslas festivālos, amatnieku gadatirgos, darbojas A. Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijā. Darina krūzes, vāzes, dekoratīvos šķīvjus. Trauku dekorēšanai biežāk izvēlas brūnos, zaļos un dzeltenos toņus. Miris 2018. g. janv. |
| Čerņavskis Polikarps |
|
Keramiķis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks
Dzimis 1923. g. 8. maijā Preiļu raj. Silajāņu pag. Jurīšu sādžā.
Mācījies Antonišķu I pakāpes pamatskolā, Silajāņu pamatskolā. Amatu apguvis pie keramiķa Polikarpa Vilcāna, kura radīto stilistisko ievirzi izkopis savā turpmākajā daiļradē. Pirmā izstāde Rēzeknē 1943. g., 1959. g. uzņemts Mākslinieku Savienībā. 1977. g. saņēmis Zelta medaļu un 1. pakāpes diplomu Maskavā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē. 1989. g. piešķirts LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. Piedalījies Vispasaules keramikas izstādēs Ženēvā un Monreālā. 1996. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1997. g. 25. janv. Preiļos. |
| Čigons Roberts |
|
Garīdznieks
Dzimis 1923. g. 8. aug. Nautrēnos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā un Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1949. g. Bijis Viļakas, Kupravas, Bikavas, Bēržu, Krišjāņu, Pušas, Barkavas, Vidsmuižas, Riebiņu un Pieniņu draudzes prāvests. Miris 1987.g. 20. sept. Apbedīts Vidsmuižas baznīcas dārzā. |
| Čingule Žanna |
|
Eiropas un divkārtēja Pasaules čempione armrestlingā
Dzimusi 1985. g. 20. jūn. Rīgā. Mācījusies Ziemeļvalstu un Imantas ģimnāzijās. Latvijas Sporta akadēmijā ieguvusi maģistra grādu sporta zinātnē.
Nozīmīgākie sasniegumu : Latvijas čempione (2004., 2005., 2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2014). Eiropas un Pasaules čempione (2010.), Pasaules čempione (2007.)
Dzimtas saknes Preiļu novadā. Vecāki dzīvo Saunas pagasta „Gižos”. |
| Čipāns Felikss |
|
Gleznotājs
Dzimis 1908. g. Preiļu pagasta Pupājos. 1926. g. iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā un gadu vēlāk ieskaitīts Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā. Bijis viens no apdāvinātakajiem ainavu darbnīcas audzēkņiem. Jau 23 gadu vecumā bija radījis 400 visumā vēl fragmentārus, studiju rakstura darbus ar Rīgas ielu un ostas ainavām, Latvijas dabasskatiem un portretiem, kur jūtama liela sirsnība un bijība pret dabu. Gaiši, viegli, izjusti toņi, plaši, dūmakaini tālumi ir raksturtīgi lielākai daļai viņa darbu. Gājis bojā 1931. g. 15. jūl. Koknesē. |
| Čipāns Kaspars |
| |
Latgales tautas atmodas laika darbinieks, latviešu tautas vienības idejas propagandētājs
Dzimis ap 1875. g. Preiļu pagasta Pupājos. Pēc tam pārcēlies uz Rīgu. Bijis Rīgas Latviešu biedrības latgaliešu kopas vadītājs. |
| Čivčs Juris Ivars |
|
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs
Dzimis 1940. g. 28. maijā Rēzeknē. Mācījies: Preiļu 2.vidusskolā, RPI inženierceltniecības fakultātē. Bijis darbu vadītājs un galvenais inženieris Siguldas Pārvietojamajā mehanizētajā kolonnā, SIA „Siguldas celtnieks” direktors. Siguldas novada domes deputāts. Latvijas politiski represēto apvienības Siguldas nodaļas vadītājs. No LDDP, koalīcijas „Darbs un taisnīgums”, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstiem kandidējis 5., 6., 7. un 8. Saeimas vēlēšanās. |
| Čudars Jāzeps |
|
Fiziķis, RTU docents
Dzimis 1910. g. 16. jūn. Mežvidu pagastā. Mācījies Bērzgales pamatskolā, no 1926. līdz 1930. g. – Aglonas ģimnāzijā., LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē ar fizikas novirzienu. Līdztekus sācis strādāt Valsts elektrotehniskajā fabrikā, bet 1934. g. - par fizikas skolotāju Rēzeknes ģimnāzijā un komercskolā. 1936. g. ieguvis matemātikas zinātņu kandidāta (maģistra) grādu. 1940. g. rudenī uzaicināts LU par asistentu Fizikas katedrā. Lauksaimniecības Universitātes Fizikas katedras vadītājs, skolotājs (1934 – 1940), Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta vecākais pasniedzējs (1950 – 1953), Fizikas zinātņu kandidāts (1952), LZA Fizikas institūta Izotopu laboratorijas vadītājs (1953), Rīgas Tehniskās universitātes docents (1958 – 1983). Izstrādājis un publicējis 18 darbus, 4 grāmatas zinātniskā darba metodikā un 3 populārzinātniskas grāmatas. Miris 1990. g. 19. dec. |
| Čukure Antoņina |
|
LLU Tehniskās fakultātes Spēkratu institūta Kvalitātes vadīšanas nodaļas vadītāja, Emeritus docente, Dr. inž.,Dr.sc.ing., Mg.paed.
Dzimusi 1938. g. 3. febr. Kalupes pag. Stradišķu c. Mācījusies Amuļu 7 – gadīgajā skolā, Špoģu vidusskolā, LLA Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē, RTU Ražošanas kvalitātes institūtā. Strādājusi: LLA Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedrā - asistente, vecākā pasniedzēja, docente. Spēkratu institūta Kvalitātes vadīšanas nodaļas vadītāja. Tehnisko zinātņu kandidāte, doktore (Dr.Sc.ing.), docente emeritus. Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes prodekāne. LLU Senāta locekle, LLU Muzeja padomes locekle. Pētījusi Latvijas lauksaimniecības tehnikas remonta bāzes tehniski – ekonomisko pamatojumu, sivēnu infrasarkano apsildītāju drošumu. Vākusi un apkopojusi materiālus par fakultātes zinātnes vēsturi un tās absolventiem. 2008. g. apbalvota ar LLU emblēmas sudraba zīmi par ilggadīgu un aktīvu pedagoģisko darbu universitātē. |
|
Čurļonis Mikolajs Konstantīns
|
| |
Lietuviešu gleznotājs un komponists
Dzimis 1875.g. 22. sept. Senoji Varēnā. Mācījies kņaza Mihala Oginska mūzikas skolā Pluņģē. Studējis Varšavas un Leipcigas konservatorijās, Varšavas Mākslas akadēmijā. Dzīves laikā radījis ap 400 skaņdarbu, uzgleznojis vairāk kā 300 gleznas un grafikas, atstājis poētisko mantojumu, darbojies kā publicists, eksperimentājis mākslinieciskās fotogrāfijas laukā. 1905. un 1906. g. piedalījies mākslinieku plenēros Riebiņos. Šajā laikā tapušas gleznas „Riebiniški”, „Pagalmiņš”, „Strūklaka”, „Divi koki” u.c.
Miris 1911.g.10. apr. Apbedīts Rasu kapos Viļņā.
|
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs 
Registrējies šeit! 
Digitālās kolekcijas 
Jaunie fotoalbumi Uzdot jautājumu |
