Preiļu Galvenā Bibliotēka

Lapa ir izstrādes stadijā. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Maijs 2020

P O T C P S Sv
    010203
04050607080910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Apmeklētāji
Šodien: 389

Kopējais skaits: 405449

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Dubinskis Jānis
Mediķis, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1961. g. 10.maijā Preiļu raj. Studējis RMI un LU. Strādājis psihoneiroloģiskajā pansionātā „Mēmele” un Jelgavas psihoneiroloģiskajā klīnikā. Darbojies Latvijas Republikas Pilsoņu komitejā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomē, deputāts Rīgas domē. Valsts īpašuma un privatizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks un Finansu komitejas loceklis, SIA ”Rodenpois” viceprezidents un līdzdibinātājs, apdrošināšanas brokeru sabiedrības „Trīs A Brokers” projektu vadītājs.


Dūbovskis – Dūbe Jānis
Keramiķis|
Dzimis 1893. g. Silajāņu pag. „Dūbēs”. Amatu apguvis meistara Izidora Vilcāna darbnīcā. Bijis viens no dekoratīvās keramikas rosīgākajiem aizsācējiem. Darinājis vāzes un zirdziņus – svilpauniekus, arī svečturus, īpaši austras koka daudzžuburus un dekoratīvos šķīvjus. Plaši pielietojis grafiskos rakstus. Piedalījies izstādēs Rīgā, Maskavā un Parīze.
Miris 1938. g.


Ducmane Baiba
Filoloģe, muzeju darbiniece
Dzimusi 1943. g. 2.  dec. Daugavpilī. 1981 - 1994. g. bijusi J.Raiņa memoriālā muzeja „Jasmuiža” vadītāja.
Mirusi 1994 .g. 7. dec. Apbedīta Rīgā, I Meža kapos.

 


Dūda Vitolds
Biologs, bioloģijas zinātņu kandidāts
Dzimis 1930. g. 1.martā Sīļukalna pag. Stikānos. Mācījies Sīļukalna pamatskolā un Varakļānu vidusskolā, studējis LU. Bijis zinātniskais līdzstrādnieks Vissavienības augu aizsardzības institūta Baltijas filiālē, LZA Mikrobioloģijas institūtā, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtā un LU Botāniskajā dārzā. Ir vairāk kā 25 zinātnisko publikāciju autors.



Dudarjonoka Dagnija
Literāte, karjeras konsultante un jaunatnes lietu speciāliste
Dzimusi 1988. g. 13. dec. Vārkavas novadā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā. Studējusi Rēzeknes augstskolā un Daugavpils Universitātē . Bijusi jauniešu organizācijas „Latgolys Studentu centrs” biroja vadītāja, valdes priekšsēdētāja. Latgales kultūras gada balvas „Boņuks” 2016 nominante. Raksta dzeju.

 


Dukaļskis Miķelis
Garīdznieks, izdevējs, garīgās literatūras autors, rakstnieks
Dzimis 1871. g. 14. martā Varakļānu pag. Mācījies Varakļānu pamatskolā, Pēterpils ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā un Garīgajā akadēmijā. Ordinēts 1898. g. Kalpojis Tartu, Subates, Malnavas, Barkavas, Varakļānu un Aglonas draudzēs. Vienīgais latgaliešu literārais darbinieks, kurš sarakstījis un izdevis grāmatas latgaliešu drukas aizlieguma laikā. Sastādījis baznīcas kalendārus, sagatavojis ticības mācības grāmatas.
Miris 1957.g. 10.maijā Aglonā. Apbedīts Aglonas kapos.


Duļbinskis Kazimirs
Katoļu
bīskaps, teoloģijas profesors
Dzimis 1906. g. 5. apr. Viļakā. Mācījies Viļakas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas katoļu Garīgajā seminārā. Ordinēts 1932. g. Kalpojis Rēzeknes, Aizpūres, Daugavpils, Aglonas drauzēs. Bijis inspektors Aglonas ģimnāzijā, profesors Rīgas Garīgajā seminārā. 1947. g. iesvētīts par bīskapu. Bijis Latvijas katoļu jaunatnes biedrības vadītājs, rediģējis žurnālu „Sauleite”. 1949. g. bīskapu apcietina un notiesā uz 10 gadiem spaidu darbos par it kā sadarbību ar vācu varas iestādēm. Reabilitēts 1989.g.
Miris 1991. g. 17. okt. Apbedīts Viļakas baznīcas dārzā.


Dunskis Aloizs
Garīdznieks
Dzimis 1904. g. 4. martā Kalupes draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1928. g. Kalpojis Krāslavas, Rēzeknes, Peipiņu, Bikovas, Bērzgales, Dagdas, Nīdermuižas un Vanagu draudzēs. 1948. g. par „pretpadomju aģitāciju” apcietināts un izsūtīts uz Komi APSR. No ieslodzījuma atbrīvots 1955. g.
Miris 1980. g. 26. jūl. Apbedīts Vanagu baznīcas dārzā.

 


Dupats Pēteris
Katoļu garīdznieks, monsinjors, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi
Dzimis 1922. g. 10. nov. Alsungas pagastā. Mācījies Alsungas pamatskolā, Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, Aglonas katoļu ģimnāzijā, Kuldīgas Valsts ģimnāzijā. Dienējis leģionā. 1945. g. maijā nokļuvis gūstā amerikāņu zonā, uzturējies dažādās nometnēs. Pēc studijām Mehelenas Garīgajā seminārā, 1953. g. 12. aprīlī Mehelenes arhibīskaps kardināls van Roljē Sv. Romualda katedrālē P. Dupatu iesvētījis par priesteri. Kalpojis par latviešu katoļu prāvestu Beļģijā, Holandē un Francijā. Pēc Pasaules izstādes Mehelens kardināls priesteri Dupatu nozīmējis par vikāru Briselē, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas draudzē Anderlehtā. Kopš 1968. g. bijis katoļu žurnāla „Gaisma” administrators. 1994. g. 2. sept. arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats nominējis priesteri P. Dupatu par uz Rietumvalstīm emigrējušo latviešu direktoru garīgās lietās. 1995. g. 23. maijā apbalvots ar Bruņinieka ordeni par darbu beļģu garīgajā aprūpē, bet 2001. g. - ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi. 2002. g. ieguvis monsinjora grādu.
Miris 2017. g. 4. dec.


Dzalba Nellija
Keramiķe
Dzimusi 1987. g. 22. sept. Preiļos. Mācījusies Daugavpils 16. vidusskolā. Absolvējusi Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslas fakultāti. Kā keramiķe darbojas kopš 2006. g., veido bižutēriju un māla lampas.


 


Dzenis Agris
Vēsturnieks
Dzimis 1972. g. Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, studējis LU vēstures un filozofijas fakultātē. Bijis Latvijas Valsts vēstures arhīva Organizatoriski metodiskā darba daļas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks, Tukuma, Kuldīgas un Kandavas muzeja speciālists. Pētījis Livonijas ordeņa vēsturi, Kurzemes viduslaiku un jauno laiku vēsturi. Raksta dzeju, tulko.

 


Dzenis Antons
Publicists, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1890. g. 20. martā Vārkavas pag. Pilišķos. Mācījies Vārkavas tautskolā, Preiļu 2 klasīgajā ministrijas skolā. Visu mūžu pircis, vācis un sistematizējis iespieddarbus latgaliešu dialektā. Viņam piederējusi aiz J. Misiņa otrā lielākā privātā bibliotēka valstī. Bijis arī Vārkavas pag. vecākais.1944. g. devies emigrācijā – sākumā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Trimdā bijis viens no latgaļu izdevniecības dibinātājiem, laikraksta „Latgolas Bolss” un žurnāla „Dzeive” redkolēģijas locekļiem. Publicējis virkni rakstu par kultūrvēstures jautājumiem. Pazīstamākais ir trīssējumu memuāru krājums „Muna dzeive”.
Miris 1974. g. 28. maijā Grandhevenā, Mičiganā, ASV. Apbedīts Leikforestas kapsētā.


Dzenis Antons
Politiķis, tautsaimnieks
Dzimis 1893. g. 7. sept. Vārkavas pag. Mācījies Pēterburgas komercskolā, Politehniskajā un Komercinstitūtā. Beidzis Konstantīna Karaskolu un Kara inženieru akadēmiju. Laikā no 1922 - 1934. g. bijis Saeimas deputāts, iekšlietu ministra biedrs, finansu ministra biedrs, budžeta komisijas loceklis, Hipotēku bankas padomes un Latgales centrālā kooperatīva loceklis. Kopā ar F.Trasunu dibinājis Latgales demokrātu partiju, bet kopā ar Vl.Rubuli – Latgales demokrātisko zemnieku apvienību. 1941. g. deportēts uz Krieviju.
1942. g. miris Permas koncentrācijas nometnē.

Dzenis Janīna
Baletdejotāja
Dzimusi 1927. g. 24. jūn. Līvānos. Beigusi LNO baletskolu (1942), bijusi Liepājas A. C. P. teātra baleta māksliniece (1942), Rīgas Tautas teātra un Jaunā teātra baleta māksliniece (1943), Rīgas Strādnieku teātra baletdejotāja (1945), LPSR Muzikālās komēdijas teātra baleta māksliniece (1946 - 1950).

Dzenis Jāzeps
Valsts statistikas pārvaldes Preiļu pag. brīvprātīgais korespondents
1931. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Dzenis Leons
Dekāns
Dzimis 1915. g. 8. apr. Čeļabinskā. Pēc Dagdas pamatskolas un Krāslavas vidusskolas beigšanas, 1935. g. iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. 1940. g. 29. jūn. ordinēts par priesteri. Primicijas dievkalpojums noticis Dagdā. Pirmā kalpošanas vieta bijusi Istrā, kur viņš pabeidzis dievnama celtniecību. 1941. g. 8. nov. pārcelts par vikāru Preiļos, bet 1942. g. 18. maijā iecelts par Augškalnes un Ambeļu draudzes prāvestu. 1945. g. 25. sept. arestēts un notiesāts uz 10 gadiem. Sodu izcietis Komi republikā, Vorkutā. 1956. g. atgriezies Latvijā un uzsācis kalpošanu Bukmuižas draudzē. Tad 10 gadus kalpojis Piedrujā, pēc tam bijis dekāns Talsos. 1978. g. 22. jūl. iecelts par dekānu Bauskā, tur kalpojis 12 gadus. 1968. g. Rīgas Metropolijas kūrija viņu izvirzījusi par pārstāvi starptautiskajā katoļu Berlīnes Miera konferencē. Reabilitēts 1992. g. 20. martā.
Miris 1990. g. 23. nov. Apbedīts Kristus Karaļa kapsētā Rīgā.


Dzenis Pēteris
Garīdznieks
Dzimis 1876. g. 6. okt.Vārkavas pag. Dzeņos. Mācījies Vārkavas pagasta skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1905. g. Kalpojis Kaunatas, Izvaltas un Ludzas draudzēs. Aktīvi piedalījies Latgales latviešu nacionālās kustības darbā, organizējis dažādas biedrības un organizācijas. Latgaliešu preses izdevumos publicējis filozofiska satura rakstus. Bijis Latgales pagaidu zemes padomes loceklis. Piedalījies vēsturiskajā Latgales kongresā Rēzeknē, kur ticis izvirzīts kā kandidāts uz Satversmes sapulci.
Miris 1920. g. 30. martā Ludzā. Apbedīts Vārkavas kapsētā.


Dzenis Vitolds
Veterinārārsts
Dzimis 1927. g. 2. apr. Preiļos. Beidzis LLA Veterinārijas fakultāti. Bijis Latvijas šķirnes dzīvnieku sagādes kantora galvenais veterinārārsts un priekšnieks, Republikas veterinārās laboratorijas nodaļas vadītājs. Pētījis govju enzootiskās leikozes diagnostiku un vadījis tās apkarošanas darbu.
Miris 2002. g. 17. okt. Apbedīts Jaunpiebalgas kapos.

 


Dzērkstiņa ( īst.v. Genovefa Upeniece)
Dzejniece, skolotāja
Dzimusi 1909. g. 16. martā Viļānu pag.Trūpos. Mācījusies Viļānu pamatskolā, beigusi Rēzeknes skolotāju institūtu. Strādājusi Bērznieku, Viļānu, Vilcānu, Grozu pamatskolās un Jaunaglonas sieviešu klosterī. Kopš 30.gadiem dzeja regulāri publicēta latgaliešu preses izdevumos. Pēc garāka pārtraukuma padomju laikā, literāro darbību atsākusi 90-tajos gados. Dzejas galvenā vadlīnija – ticība Dievam, mīlestība pret bērniem, dabu un ziediem.
Mirusi 2002. g. 17. martā. Apbedīta Galēnu pag. Opolūs kapos.


Džarcāns Alberts
Nopelniem bagātais sporta meistars
Dzimis 1921. g.14. janv.Vīpes pag. Mācījies Līvānu pag. Meža skolā un Līvānu 6 kl. pamatskolā. Bijis trīskārtējais PSRS čempions riteņbraukšanā, iekļauts PSRS izlases sastāvā startam Helsinku olimpiskajās spēlēs. Strādājis par treneri sporta biedrībā „Dinamo”.
Miris 1995. g. 29.martā. Apbedīts Rīgas II Meža kapos.

 


Džeriņš Broņislavs
Ekonomists
Dzimis 1928. g. Preiļu raj. Arendolē. Bijis Valsts agrorūpnieciskās komitejas sociālās un ekonomiskās attīstības galvenās pārvaldes pr-ks. Finanšu un vadības konsultēšanas firmas SIA „Konsorts” darbinieks.

 

 


Džeriņs Leons
Nopelniem bagātais ārsts, ķirurgs
Dzimis 1915. g.11. nov. Aizkalnes pag. Vingros. Mācījies Preiļu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LVU Medicīnas fakultātē. Strādājis Apē par rajona veselības aizsardzības  nodaļas vadītāju. Bijis zonālās slimnīcas galvenais ārsts un ķirurgs.
Miris 1972. g. 27. janv. Apbedīts Apes kapsētā.

Uz sākumu

 
Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju

Nē, jo nav interese

Nē, jo nezinu par šo iespēju

Digitālās kolekcijas

Uzdot jautājumu
Vārds Uzvārds:*
E-pasts:*
Ātrās saites