[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
Gudovskis Dainis
Mākslas maģistrs, LMA pasniedzējs
Dzimis 1958. g. 22. maijā Siguldā. Mācījies Siguldas 1. vidusskolā, Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā. No 1978. - 1989.g. studējis Latvijas Mākslas Akadēmijā. Strādājis par pasniedzēju stikla mākslas nodaļā, kā dizaineris - uzņēmumā „Līvānu stikls”. Kopš 1988. g. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Strādājis Rīgas Amatniecības vidusskolā par reklāmas dizaina pasniedzēju. Valsts kultūras un izglītības centra akreditācijas programmu komisijas loceklis. SPPA Grafiskā dizaina fakultātes dekāns, LMA Stikla mākslas nodaļas pasniedzējs. Regulāri piedalās izstādēs Latvijas Mākslinieku Savienības muzejā, izstāžu zālē „Arsenāls” un Lietišķi Dekoratīvās mākslas muzejā. Darbi izstādīti Rīgā, Maskavā, Lietuvā, Ukrainā, Japānā, ASV, Lielbritānijā u.c.valstīs.
Gudovskis Jāzeps
Prāvests
Dzimis 1839. g. Lietuvā. Mācījies Telšu muižnieku skolā, Minskas – Mogiļevas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1862. g. 11. jūl. Daugavpilī. Kalpojis Aulejā (1862-1863), Šķaunē (1863-1864), Pasienē. 1867. g. 14. martā iecelts par Dagdas prāvestu, no 1870. g. 22. dec. bijis vikārs Krāslavā. Kā prāvests kalpojis Izvaltā (1872-1875), Dukstigalā, Slobodkā (1875-1877). Mūža nogalē kalpojis Nīdermuižā (1894-1897).
Miris pie altāra Svētā Mises laikā 1897.g. 24. decembrī – Ziemassvētku vigilijā. Apbedīts Nīdermuižas Zarānu kapos.
Gugāns Jāzeps
Garīdznieks
Dzimis 1929. g. 3. maijā Rikovas draudzē. Mācījies Rikovas tautskolā, Varakļānu vidussk., studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1951. g. Kalpojis Varakļānu, Madonas, Ciskādu, Zosnas, Rīgas Sv. Alberta, Feimaņu, Viļānu, Vidsmuižas, Pieniņu, Riebiņu un Preiļu draudzēs.
Miris 2001.g. 6. apr. Apbedīts Preiļu baznīcas dārzā.
Guļkevičs Konstantīns
Diplomāts, Anspoku muižas īpašnieks
Dzimis 1865. g. 18. martā Sanktpēterburgā. Studējis Pēterburgas universitātē. Bijis Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs Romā, padomnieks Konstantinopolē, Krievijas pārstāvis Norvēģijas un Zviedrijas karaļu namos. Ženēvā darbojies Nāciju līgā. Piederējušas Preiļu, Sondoru un Anspoku muižas. Viņa valdīšanas laikā Preiļos uzceltas daudzas saimniecības ēkas, parka vārti, pagasta nams un skolas ēka, banka un luterāņu baznīca, spirta dezinātava un alus darītava. Vietējai katoļu baznīcai dāvinājis zemi un naudu ērģeļu, zvana un baznīcas karogu iegādei.
Miris 1935. g. 25. jūnijā. Apbedīts Lozannas kapsētā.
Gumiļovs Nikolajs
Krievu dzejnieks
Dzimis 1886. g. 3. apr. Kronštatē. Drīzumā ģimene pārbraukusi uz Carskoje Selo. Kādu laiku Gumiļovi dzīvojuši Kaukāzā – Tiflisā. Šeit arī radušās jaunā dzejnieka pirmās publikācijas. 1903. g. ģimene atgriezusies Carskoje Selo un Nikolajs iestājies ģimnāzijas 7. klasē. Šajā laikā viņš iepazinies ar Annu Gorenko (Annu Ahmatovu), kura vēlāk kļuvusi viņa sieva. Studējis Pēterburgas Universitātē. 1914. g., sākoties Pirmajam pasaules karam, labprātīgi devies uz fronti. Tagadējā Vārkavas novada Arendoles muižā, 1915. g. tika izmitināts Viņas Augstības Ķeizariskās Imperatrises Aleksandras Fjodorovnas 5. Aleksandrijas pulka štābs. Šajā pulkā 1916. g. kalpojis Nikolajs Gumiļovs. Par drošsirdību apbalvots ar diviem karavīru Georgiem un paaugstināts par virsnieku. 2016. g. 13. aug. pie Arendoles pils viņam tika atklāts piemiņas akmens.
Pabeidzis dienestu Parīzē, 1918. g. krievu ekspedīcijas karaspēka sastāvā atgriezies Krievijā. Dzīves laikā iznākuši dzejas krājumi “Романтические цветы” (1908) (“Romantiskie ziedi”), “Костер”(1918) (“Ugunskurs”), “Огненный столп”(1921) (“Uguns stabs”).
1921. g. Nikolaju Gumiļovu nošāva kā pretpadomju kontrrevolucionārās sazvērestības dalībnieku. Sakarā ar to, ka nebija nozieguma sastāva, 1991. g. viņa lieta tika izbeigta.
Gureviča Frīda
Arheoloģe, vēstures zinātņu doktore
Dzimusi 1911. g. 19. dec. (pēc jaunā stila 1912. g. 1. janv.) Preiļos. 1914. g. ģimene no Latvijas aizbraukusi. 1931. g. beigusi A. Gercena Ļeņingradas pedagoģisko institūtu. Bijusi Ļeņingradas energotehnikuma pasniedzēja, Sibīrijas kalnu institūta ekonomikas katedras asistente, Ļeņingradas un Maskavas Zinātņu Akadēmijas materiālās kultūras vēstures institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece, vadījusi arheoloģiskās ekspedīcijas un veikusi arheoloģiskos izrakumus Kaļiņingradas apgabalā. Vairāk kā 120 zinātnisku darbu autore.
Mirusi 1988. g. 2. sept. Ļeņingradā.
Gurgons Jānis
Žurnālists, literāts
Dzimis 1936. g. 6. aug. Riebiņu pag. „Patmalniekos”. Mācījies Aizkalnes pamatsk., Preiļu vidussk. Pēc LU beigšanas visu mūžu nostrādājis žurnalistikā. Bijis Preiļu raj. laikraksta redaktors, lairaksta „Diena” Latgales korespondents. Dzeju publicējis rajona un republikas preses izdevumos, tie tulkoti lietuviešu, igauņu, krievu, ukraiņu, baltkrievu u. c. val. 1999. g. iznācis dzejoļu krājums „Zem Jasmuižas debesīm”.
Miris 1999. g. 25. sept. Apbedīts Aizkalnes pag.”Daugaviešu ” kapsētā.
 Gžibovskis Jānis
Pedagogs un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1908. g. Rudzātu pagastā. Mācījies vietējā pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, pēc tam izglītību tupinājis LVU Katoļu Teoloģijas fakultātē (1927-1932). Skolu nav beidzis, izšķiroties par labu skolotāja profesijai. Strādājis Rudzātu pagasta pamatskolās kā Romas katoļu ticības mācības pasniedzējs (1933-1935), Rēzeknes apriņķa Stirnienes un Gaļānu pamatskolās kā skolotājs (1935-1940). Vadījis Gaļānu aizsargu sporta pulciņu. Strādājis Viļakā kā krievu valodas pasniedzējs (1940 -1941). Aktīvi darbodamies sabiedriskajā laukā, viņš organizējis latviešu katoļu jaunatnes pulciņus, vadījis dramatiskās kopas, darbojies kā aktieris un režisors.1944. g. devies emigrācijā uzVāciju, pēc tam izceļojis uz ASV. Darbojies vairāku organizāciju valdēs: Indianas Latviešu katoļu biedrībā, kur 17 gadus bijis valdes priekšsēdētājs, Amerikas Latviešu katoļu apvienībā, Indianopoles Latviešu sabiedriskajā centrā, Indianas Latviešu biedrībā, Daugavas Vanagu un Indianopoles Latviešu akadēmiskajā kopā.
Miris 1979. g. 21. novembrī.
Gžibovskis Tālis
Mūziķis, pedagogs
Dzimis 1956. g. 14. febr. Aknīstē. Mācījies Līvānu 1.vidussk., Rēzeknes mūzikas vidussk., studējis Gņesinu institūtā Maskavā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, LU. Strādājis Rīgas 100. vakarskolā, Rīgas Doma kora skolā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Bundzinieks grupās “Modo”, “Eolika”, “Sīpoli”, “Vecās mājas”, “Marana”. Saulkrastu džeza festivālu organizētājs.
Ģerbers Teodors
Pedagogs, tulkotājs
Dzimis 1906. g. 20. nov. Rīgā. Mācījies Tukuma realskolā un vidusskolā. Latvijas Universitātē studējis tautsaimniecību, tieslietas un romāņu filoloģiju. Būdams LU stipendiāts, gadu papildinājies Parīzes pedagoģiskajā augstskolā “Ecole Normale superieure”. Strādājis žurnāla “Atpūta” redakcijā, Krāslavas Valsts ģimnāzijā, Vaboles vidusskolā, Preiļu 1. vidusskolā. Pārvaldījis 10 un daļēji apguvis 11 valodas. Žurnālā “Trauksme “ publicēti dzejas tulkojumi no franču un itāļu valodas.
Miris 1984. g.
|
