Vārda diena: Alvīne
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 8
Kopējais skaits: 306374

Atver lapu telefonā

 

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Muceniece Ilga
Aktrise
Dzimusi 1926. g. 7. jūl. Rudzātu pagastā. Beigusi Rīgas 2. vidusskolu (1946), Teātra institūtu (1951). Visu radošā darba mūžu bijusi Dailes teātra aktrise. Lomas : Mahora (K.Treņova „Ļubova Jarovaja”), Rozalinda (A. Upīša „Apburtais loks”), Ilga (G. Priedes „Jaunākā brāļā vasara”), Anda (J. Raiņa „Pūt, vējiņi!”), Līze (R.Blaumaņa „Indrāni”), Matilde (R. Blaumaņa „Pazudušais dēls”).
Mirusi 2004. g. 11. maijā.


Muižnieks Ignats
Prozaiķis, dzejnieks, kritiķis
Dzimis 1909. g.13. apr. Līvānu pagasta Šlosbergu ciemā (tagad Jersikas pagasts). Mācījies Rīgas Tautas augstskolā. Strādājis dažādus darbus uz dzelzceļa. Vadījis VAPP Zinātniski tehnisko rakstu apgādu. „LPSR Augstākās Padomes Ziņotāja” un žurnāla „Karogs” redaktors (1946-1948). Rakstnieku savienības valdes sekretārs (1949-1950), laikraksta „Cīņa” korespondents (1950-1953), „Literatūras un Mākslas” redaktors (1958-1963), redaktora vietnieks (1963-1966). Rakstījis stāstus, fabulas, recenzijas.
Miris 1983. g. 15. apr., apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.


Muižnieks Izidors
Politiķis, jurists
Dzimis 1889. g. 5. jūl. Līvānu pagastā. Mācījies Līvānu pagasta un pilsētas skolā (1909-1915). 1916. g. beidzis četrklasīgo augstāko tautskolu. No 1919. g. strādājis par skolotāju Līvānu pagasta Šlosbergas skolā. 1920. g. beidzis Rēzeknes skolotāju kursus, bet 1927. g.- Rīgas valsts vidusskolu pieaugušajiem. No 1920. g. strādājis par skolotāju Līvānu pagasta pamatskolā un Tiltu pamatskolā Līksnas pagastā (1922-1926). Vēlāk strādājis par revidenta palīgu Valsts kontrolē. Darbojies Latgales Zemnieku partijā, no 1923. g. bijis LSDSP biedrs, sācis partijas grupas organizēšanu Līksnas pagastā. Studējis tieslietas LU (1927-1934). No 1927. g. bijis arī Tautas labklājības ministrijas 7. raj. darba inspektors, jūrniecības darba inspektors. Valsts kontroles revidenta 2. šķiras palīgs (1928). Ievelēts par 3. Saeimas deputātu no LSDSP saraksta. Bijis LSDSP Latgales apgabala komitejas laikraksta „Latgolas Dorbs” redakcijas kolēģijas loceklis (1926-1928). 1931.g. kandidējis Rēzeknes pilsētas domes vēlēšanās no Apvienotā LSDSP un sabiedroto organizāciju saraksta. 1931. g. ievēlēts arī 4. Saeimā. 1932. g. izslēgts no LSDSP par komunistisku propagandu. 1934. g. 16. maijā apcietināts, ievietots Rīgas Centrālcietumā, pēc tam Liepājas koncentrācijas nometnē. 1935. g. 29. martā no nometnes atbrīvots. No 1938. g. advokāta D. Hibšmana palīgs Daugavpilī. 1940. g. iecelts par Daugavpils apriņķa Tautas saeimas vēlēšanu komisijas locekli. 1940. g. 28. sept. apcietināts, ievietots Daugavpils cietumā. 1941. g. 19. apr. piespriesti 8 gadi ieslodzījumā. Atbrīvots 1949. g. 
Miris 1981. g. 26. janv., apbedīts Jersikas Škaparu kapos.


Mukāns Edgars
Jurists, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1961. g. 8. janv. Preiļu rajona Aizkalnes pagastā. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā, studējis Rīgas politehnikuma Radiotehnikas un sakaru fakultātē (1984), LU Juridiskajā fakultātē (1995). Bijis Preiļu jauniešu sporta centra „Cerība” vieglatlētikas treneris, Preiļu 1. vidusskolas un Preiļu Valsts ģimnāzijas sporta skolotājs. Tautas frontes aktīvists, LTF atbalsta grupas un LTF Preiļu nodaļas dibinātājs, LTF kongresu delegāts. 1989. g. maijā piedalījies pirmajā Baltijas asamblejā Tallinā. Latgales apgabaltiesas Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis.1990. g. laikraksta „Novadnieks” veiktajā aptaujā nominēts kā „Gada populārākais cilvēks”.  2008. g. apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” goda zīmi.


Mūks Roberts ( īst.v. Roberts Avens)

Dzejnieks, filozofs, reliģiologs
Dzimis 1923. g.14. janv. Galēnu pag. Ošupē. Mācījies Maltas un Dricānu pamatskolās, Aglonas un Rīgas 1. klasiskajā ģimnāzijā. Trimdā – Vācijā, Beļģijā un ASV studējis vairākās universitātēs. 1970. g. ieguvis filozofijas doktora grādu, ir doktora grāds teoloģijā. Publicējis vairāk kā 10 filozofiski psiholoģiskus apcerējumus angļu un latviešu valodās,  iznākuši vairāki dzejoļu krājumi. Kopš 90. gadu vidus dzīvojis Latvijā.
2003. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2006. g. 4. janv. Apbedīts Galēnu kapos.

Mukts Jānis
Valsts statistikas pārvaldes Līvānu pag. brīvprātīgais korespondents
1932. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Mukts Vitālijs
Sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1915. g. 18. maijā Līvānu pagastā. Beidzis Līvānu pilsētas komercskolu un Rīgas valsts tehnikuma dzelzceļu ekspluatācijas nodaļu. Obligāto karadienestu pildījis 10. Aizputes kājnieku pulkā.1940. g. aprīlī beidzis Kara skolas rezerves virsnieku nodaļu, paaugstināts par leitnantu. Cīnījies 2. Pasaules karā. Par kaujas nopelniem 1944. g. jūl. apbalvots ar 2. šķiras Dzelzs krustu.1948. g. aprīlī pārcēlies uz dzīvi Kanādā. 1955. g. ievēlēts par DV Kanādas valdes priekšsēdi. 9 gadus vadījis DV Kanādas valdes pasākumus, kūrējis laikrakstu Latvija Amerikā. Apbalvots ar DV nozīmi zeltā.
Miris 1981. g. 17. nov. Toronto.

 


Mukts-Kveders Georgs
Rakstnieks, publicists, Latgales tautas atmodas laika darbinieks
Dzimis 1881. g. 24. aug.Līvānu pagasta Kvederos. Mācījies Pēterburgā, tur aktīvi piedalījies latgaliešu nacionālās atmodas kustībā un sabiedriskajā dzīvē, īpaši dramatiskajā pulciņā un  teātra izrādēs. Strādājis Rēzeknes akciju bankā (1923-1930), bijis Grīvas zīdaiņu nama vadītājs (1930-1942). Literāro darbību sācis latgaliešu pirmajā laikrakstā „Gaisma”, kur publicējis alegoriskas pasakas un stāstus. Vēlāk laikrakstā „Jaunas Ziņas” un neatkarīgās Latvijas laikrakstos „Zemnieka Ziņas”, „Jaunais Vōrds” un „Jauno Straume”.
Miris 1943. g. 4. nov., apbedīts Kvedervecumu kapos.


Muktupāvels Antons
Pašvaldību darbinieks, lauksaimnieks
Dzimis 1894. g. Līvānu pagastā. Cīnījies pirmajā pasaules karā, kritis vācu gūstā.  Pēc atbrīvošanas no gūsta, priekšzīmīgi apsaimniekojis no vecākiem mantotu vecsaimniecību. Bijis Līvānu pagasta tiesas priekšsēdētājs.Vācu okupācijas laikā bijis pagasta vecākais. Izceļoja uz Savienotajām Valstīm.
Miris 1984. g. Indianapolē.

 


Muktupāvels Māris
Mūziķis, folklorists
Dzimis 1962. g. 23. dec. Līvānos. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā, Natālijas Draudziņas vidusskolā, Rīgas 3. tehniskajā skolā. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā, kur ieguvis inženiera siltumenerģētiķa specialitāti. Pēc tam pievērsies folklorai un mūzikai. Folkloras ansambļa „Skandinieki” un „Iļģi”, kā arī rokgrupas „Jauns mēness” mūziķis. Koncertējis starptautiskajos festivālos.

 


Muktupāvels Valdis
Mākslas doktors, LU asociētais profesors etnomuzikoloģijā, komponists un mūziķis - multiinstrumentālists
Dzimis 1958. g. 9. janv. Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā. Beidzis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti. Ieguvis mākslas doktora grādu. Beidzis LU Ķīmijas fakultāti. No 1987. g. strādājis LU: līdz 1992.g. – etniskās kultūras pētniecības grupas līdzstrādnieks, pēc tam – Etniskās kultūras centra mūzikas speciālists. LU asociētais profesors etnomuzikoloģijā. Grāmatu, zinātnisku un enciklopēdisku rakstu autors. Komponējis mūziku grupām, filmām, izdevis solo ierakstu Valdis Muktupāvels -Kokles. Apbalvots ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina 5. pakāpes ordeni (2001), ieguvis Lielo Folkloras gada balvu (2005, 2003), Norden Latvijā gada balvu Ar sirdi ziemeļos (1999) un O. Vācieša literāro prēmiju autoru grupas sastāvā (1993).



Mundurs Jānis
Kolekcionārs
Dzimis 1954. g. 19. nov. Līvānu pagastā. Beidzis Rīgas 9. arodskolu. Strādājis Ekspedīcijas zvejas pārvaldē, Jēkabpils sakaru mezglā, 37 gadus Latvenergo sistēmas sakaru kabeļu dienestā. 1967. g. sācis kolekcionēt latviešu preses izdevumus (vecākais izdots 1822. g.). Kolekcijā ir arī pastmarkas, naudas zīmes, autobusu biļetes, grāmatu zīmes un atklātnes. Kolekcija piedalījusies vairākās izstādēs: humora atklātņu un preses izdevumu izstādē, kas veltīta joku dienai  Par ko smējās vakar un par ko smejas šodien  (1999); Līgo svētki līgo cauri gadu simtiem (2001) un Ziemassvētki pastkartēs (2006).


Mundurs Viktors
(ps. Viktors Skuja)
Literāts, literatūrvēsturnieks, kritiķis
Dzimis 1914. g. 6.okt. Līvānu pagasta Augšmuktos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Studējis Rīgas arhidicēzes Katoļu teoloģijas augstskolā un LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. Strādājis Latvijas Valsts bibliotēkā. Rakstījis un publicējis stāstus, tēlojumus, rakstus par literatūras vēstures un teorijas jautājumiem, recenzijas par jaunākajām grāmatām. 1941. g. 14. jūnijā arestēts.
Miris 1942. g. izsūtījumā.


Murāns Konrāds
Zinātnieks. DPU Matemātikas katedras docents, ģeometrijas pasniedzējs
Dzimis 1940. g. 31. martā. Mācījies Aglonas vidusskolā.
Pedagoģijas doktors (1996). DPI Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais pasniedzējs (1965-1976); lektors (1976-1996); docents (1996-). Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes docētājs kopš 1976. gada

 


Mūrnieks Pēteris
Priesteris
Dzimis 1910. g. 20. okt. Preiļu pagasta Lielo Mūrnieku sādžā. Mācījies Preiļu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1948. g.

 

 


Mūrnieks Roberts
1991. gada janvāra barikāžu upuris. Viestura ordeņa kavalieris
  
Dzimis 1952. g. 4. jūn.
Preiļu pagasta Pelšos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, pēc 5. klases pabeigšanas kopā ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu. Dzīvojis tagadējā Ķekavas novada Baložos (Titurgā). 1991. g. strādājis par šoferi Latvijas Republikas Satiksmes ministrijā. 1991.gada janvāra barikāžu laikā, pildot dienesta uzdevumu, nokļuvis apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta barikādēm. Pēc lodes ievainojuma galvā, 1991. g. 16. janv. miris Rīgas 1. slimnīcā. Apglabāts Mārupes kapsētā.
  

 

Mutulis Rihards
Priesteris, publicists
Dzimis 1912. g. 24. nov. Pureņu (bij. Pildas) pagasta Sondoros. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Teoloģijas fakultātē. Par priesteri iesvētīts 1943. g. Kalpojis  Aglonā, Dagdā, Viļakā, Iršos. 1944. g. izsūtīts uz Vāciju, kur pēckara gados bijis latviešu garīgās aprūpes vadītājs un misiju direktors. 1966. g. kļuvis par latviešu katoļu prāvestu Dienvidvācijā. Interesējies par vēsturi, apmeklējis Eiropas muzejus, pētījis vecos kapu pieminekļus. Par garīgās dzīves jautājumiem un baznīcas vajāšanu okupētajā Latvijā daudz rakstījis latviešu un poļu preses izdevumos. Bijis viens no Latgaļu izdevniecības līdzdibinātājiem.
Miris 1980. g. 14. jūl. Karlsfeldā (Vācijā)


Muzikante Anita
Māksliniece
Dzimusi 1951. g. 11. sept. Rīgā. Mācījusis Rīgas 36. vidusskolā. Kopš 1979. g. dzīvo Preiļos. Gandrīz 20 gadus nostrādājusi a/s „Preiļu siers”. Bijusi arodbiedrības priekšsēdētāja, reklāmas aģente. Brīvajā laikā apguvusi krāsu un stila konsultantes iemaņas, iesaistījusies Preiļu Mūzikas un mākslas skolas pieaugušo mākslas studijā. Gleznošanas iemaņas apguvusi pie Jāņa Anmaņa. Izstādes bijušas Preiļos un Rīgā.

              

 


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jums ir pietiekama informācija par novadpētniecības krājumu?

Nē, nav
Jā, ir
Neinteresē

Nobalsoja: 104

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites

 









 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2018, Pēdējās izmaiņas: 2018.12.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde