2°C
6.1m/s
20.12.2014
Vārda diena: Arta, Minjona
Mājas lapā Datu bāzē            

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 32
Kopējais skaits: 230519

Atver lapu telefonā

 

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Vīberga Ilze
Medicīnas doktore
Dzimusi 1963.gadā Preiļos.1980.gadā absolvējusi Preiļu 1.vidusskolu. Studējusi RMI.
LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore, ginekoloģe, medicīnas doktore, klīnikas „Medeora” ginekoloģe.Vairāku publikāciju autore un grāmatas „Ginekoloģija” redaktore.

 


Viborna Iveta
(literārais pseidonīms Kristīne Jokste)
Literāte, ārste – radioloģe
Dzimusi 1965.g. 29. novembrī. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, studējusi Rīgas Medicīnas institūtā, Liepājas Pedagoģiskajā institūtā apguvusi logopēdes specialitāti. Strādājusi Aizkrauklē, Mazzalvē, Preiļu pirmsskolas izglītības iestādē „Pasaciņa”, Preiļu slimnīcā. 2008.g. Daugavpils teātra izsludinātajā lugu konkursā 1. vietu ieguvusi ar darbu „Klepernīku pogosta zvaigzne”.


Vilcāne Antonija
Arheoloģe, vēstures doktore, LU aģentūras Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas vadītāja
Dzimusi 1956.g. 16.janv. Preiļu pagasta „Bukos”. Mācījusies Preiļu 1.vidudsskolā, LU Vēstures un filozofijas fakultātē, LZA Vēstures institūta aspirantūrā. Arheoloģe zinātnisko darbu veltījusi seno latgaļu kultūras un etniskās vēstures pētniecībai. Organizējusi un vadījusi arheoloģiskos izrakumus Jersikā, Preiļos, Dinaburgas cietoksnī un citviet Latgales dienvidreģionā. Zinātnisko publikāciju skaitā ir vairāk kā 12 zinātniskie raksti, 16 konferenču tēzes, atskaites sesiju materiāli, 4 recenzijas, 9 populārzinātniskie raksti. Ar referātiem uzstājusies vairākās starptautiskās arheologu konferencēs, 2004.g. izdota grāmata „Senā Jersika”. 2001.g. aizstāvējusi doktora disertāciju „ Latgales kultūras veidošanās dzelzs laikmetā (1.-12.gs.). Pēc Dubnas baseina arheoloģiskā materiāla”. Par ieguldījumu Latgales vēstures izpētē un kultūras mantojuma saglabāšanā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas pētniecei piešķirta Bronislava Spūļa prēmija.


Vilcāns Eliass
Policijas un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1899.g. 27. decembrī Vārkavas pagastā. Beidzis pilsētas skolu Krievijā. 1924.g. iestājies policijas dienestā. Bijis dzelzceļa policijas uzraugs. 1930.g. iecelts par Zilupes policijas iecirkņa priekšnieku. 1934.g. iestājies Daugavpils pilsētas valdes dienestā. Darbojies vairākas sabiedriskās organizācijās. Bijis Zilupes pilsētas domnieks un skolu valdes loceklis, Daugavpils krājaizdevumu sabiedrības padomes loceklis un sekretārs. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās un sastāvējis Latvijas atvaļināto karavīru biedrībā.


Vilcāns Jānis
Elektrozinātņu maģistrs, inženieris, aeronautikas un kosmonautikas pētnieks
Dzimis 1922.g. 16.novembrī  Saunas pagasta Streičaukā. Mācījies Orinšu, Salas un Sutru pamatskolās, Aglonas un Rīgas 1. ģimnāzijā, Baltijas universitātē Hamburgā, Kvīnas universitātē Kingstonā, Ziemeļaustrumu universitātē, papildinājies Masačūsetas Tehnoloģiskajā institūtā. Kopš 1966.g. strādājis ASV federālajā valsts dienestā – Nacionālās aeronautikas un kosmosa apgūšanas pārvaldē (NASA) kā programmu un projektu vadītājs. Ziemeļaustrumu universitātē 1975.g. ieguvis sabiedrības vadības maģistra grādu. Autors daudzām zinātniskajām publikācijām, ieguvis patentu par parametriskajiem mikroviļņu pastiprinātājiem, saņēmis augstus ASV valdības un zinātnisko iestāžu apbalvojumus. Ziņas par viņu atrodamas vairākos ASV enciklopēdiskos izdevumos.
Miris 2002.g. 28.janv. ASV Masačūsetas štatā.

Vilcāns Jānis
Nopelniem bagātais fiziskās kultūras un sporta darbinieks
Dzimis 1929.g. Upmalas pagasta „Saulīšos”. Ilggadējs Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Bijis Daugavpils FKSK vadītājs, treneris. Mālpils sovhoztehnikuma, vēlāk agrofirmas direktora vietnieks.


Vilcāns Pēteris
Garīdznieks, Rēzeknes – Aglonas diecēzes ģenerālvikārs, Līvānu dekanāta dekāns
Dzimis 1929.g. 16.janvārī Atašienē. Mācījies Atašienes pamatskolā, Varakļānu un Līvānu pamatskolās, Rīgas metropolijas katoļu seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951.g. 28.martā. Primīcijas dievkalpojums 1951.g. 15.aprīlī Aglonā. Kalpojis Rušonas, Bērzgales, Aglonas, Nīdermuižas, Jasmuižas, Preiļu, Malnavas draudzēs. No 2004. g. - Svētā Erceņģeļa Miķeļa Līvānu Romas katoļu draudzes prāvests.
Miris 2012.g. 31.oktobrī. Apbedīts Līvānu katoļu baznīcas dārzā.

Vilcāns Polikarps
Keramiķis
Dzimis 1894.g. 26.janvārī Silajāņu pagasta „Dūbēs”. Viens no ievērojamākajiem Silajāņu keramikas stila dekoratīvo formu radītājiem. Izkopis grafiskā raksta elementus un kompozīcijas paņēmienus, bijis teicams kolorists. Amatu apguvis pie tēva Joahima. Patstāvīgi podnieka amata gaitas uzsācis 1910.g., pievērsies galvenokārt saimniecības trauku darināšanai. Dekoratīvajai keramikai pievērsies 20 – to gadu nogalē. 1957.g.uzņemts Mākslinieku Savienībā. LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums piešķirts 1958.g. Darbi atrodas visu lielāko Latvijas muzeju krājumos un daudzās privātkolekcijās. Piedalījies izstādēs Parīzē, Berlīnē, Maskavā, Bukarestē, Leipcigā.
1937.g.Francijā saņēmis zelta medaļu un diplomu un Latvijā sudraba medaļu,1938.g. Vācijā – Starptautiskās amatniecības Goda diplomu, bet 1940g. Latgales novada daiļamatniecības izstādē apbalvots ar sudraba medaļu un diplomu.
Miris 1969.g.8.maijā. Apbedīts Gailīšu ciema Antonišķu kapos.

Vilcāns Staņislavs
Keramiķis
Dzimis 1918. gada 23. septembrī  Rēzeknes apriņķa Silajāņu pag. Dūbēs. Amatu apguvis pie tēva un tēvabrāļa Polikarpa Vilcāna. Pastāvīgi ar keramiku nodarbojies no 1935. gada.
1955.-1957.g. strādājis r/a Latvijas keramika Krustpils cehā. No 1957. gada dzīvojis Daugavpilī, kur strādājis Novadpētniecības un mākslas muzejā (1960.-1965.), pēc tam (1971.-1991.) r/a Daiļrade keramikas darbnīcā.Tautas daiļamata meistars no 1960.g.
Mākslinieku savienības biedrs no 1983.g. Pateicoties meistaram, Daugavpilī sāka attīstīties novada podniecība, izveidojās Tautas lietišķās mākslas studija Latgale, saglabātas un attīstītas Silajāņu keramikas tradīcijas. Darbi izceļas ar augsti profesionālu līmeni.
1942.g. piedalījies izstādē Preiļos un ticis godalgots ar diplomu. Aktīvi izstādēs piedalījies no 1947.gada. Nozīmīgākās: 1978., 1980. Francijā; 1980., 1992. Rīgā; 1979., 1989., 1982. Latgales keramika Maskavā; 1979.g. Ungārijā; 1986. Portugālē, Polijā, Vācijā; 1995. Latgales svečturi Viļņā (Lietuvā); 1998. Veltījums vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem Rīgā.
Miris 2001. gada 9. decembrī. Apbedīts Daugavpilī.

Vilcāns Stanislavs
Priekšzīmīgs jaunsaimnieks Vārkavas pagasta „Barībiņās”
1931.g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Vilciņa Anastasija
Ekonomikas doktore, profesore
Dzimis 1952.g.4. aprīlī Līvānu novada Staru „Kvedervecumos”. Mācījusies Neicinieku un Rimicānu pamatskolās, Rīgas 2. internātskolā, LVU Vēstures un filozofijas fakultātē un aspirantūrā. LLA Politekonomijas katedras asistente (1976.-1984.), vecākā pasniedzēja (1984.-1989.), LLU Ekonomikas fakultātes Ekonomikas katedras docente (1990.-1998.), asociētā profesore (1998.-2001), ekonomikas doktore, LLU Ekonomikas fakultātes maģistrantūras studiju vadītāja, LLU Konventa locekle, Ekonomikas fakultātes domes locekle, LLU Ekonomikas un vadībzinātnes nozares profesoru padomes locekle, LLMZA īstenā locekle, Liepājas universitātes vadībzinātņu katedras profesore. Pētījusi nodarbinātības un bezdarba praktiskos jautājumus, globalizācijas un tautsaimniecības risku problemātiku. Vairāku nozīmīgu publikāciju autore.


Vilmane Janīna
Izglītības darbiniece, folkloras vācēja
Dzimusi 1928.g. 29.augustā Krāslavas raj. Kombuļu pagasta Aišpuros. Mācījusies Sauleskalna vidusskolā, Daugavpils Skolotāju un Rīgas Pedagoģiskajā institūtā.1950. gada augustā darba gaitas sākusi Aglonas vidusskolā, bet kopš 1952. gada, līdz aiziešanai pensijā bijusi Vārkavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja. Ilgus gadus vadījusi Preiļu rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību. Paralēli pedagoģes darbam  kopā ar audzēkņiem nopietni pievērsusies Vārkavas novada folkloras mantojuma saglabāšanas darbam. Mutvārdu daiļradi sākusi krāt no pagājušā gadsimta 60 gadiem. 1978.g. izveidojusi Vārkavas vidusskolas folkloras kopu „Vuolyudzeite”, kura bija pirmā skolēnu folkloras kopa valstī. Kopā ar skolēniem rīkojusi ekspedīcijas, vācot un apkopojot novadā dzirdētās teikas, pasakas, dziesmas un mīklas. Sakrātās garamantas apkopotas 2 grāmatās „Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs”. Zinātņu Akadēmijai iesniegtie materiāli rosināja Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuvē atvērt atsevišķu fondu Vārkavai. J.Vilmane ir saņēmusi Tautas skolotājas goda nosaukumu, īpašo balvu starptautiskajā Luda Bērziņa konkursā par nesavtīgu darbību folkloristikā un valodniecībā, Broņislava Spūļa prēmiju par novada kultūrvides izpēti un latgalisko vērtību saglabāšanu.


Vilnis Kazimirs
Priesteris
Dzimis 1907.g. 18. novembrī Nautrēnu draudzē. Mācījies Aglonas  Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1933.g. 25. maijā. Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes vikārs un skolu kapelāns (1933-1934), Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests (1934-1944). 1944.g. rudenī prāvests nokļuvis Zviedrijā. Apmeties uz dzīvi pie Zviedrijas bīskapa Millera un apkalpojis katoļus Zviedrijā un Dānijā. 1946.g. sācis izdot žurnālu „Dzimtenes Balss”. 1948.g. norīkots darbā Eskilsturā, tur prāvests Vilnis izveido draudzi un uzceļ dievnamu – Svētā Krusta kapelu. 1965.g. pārcelts uz Falunā. Arī tur 1972.g. tiek uzcelta baznīca. 1974.g. sācis izdot „Dzimtenes kalendāru”.
Miris 1988.g. 27. janvārī Zviedrijā, apbedīts Stokholmā.


Viļumanis Aleksandrs
Diriģents
Dzimis 1942. g.30. augustā Preiļos. Muzikālo izglītību ieguvis Latvijas Mūzikas akadēmijā sitamo instrumentu, kordiriģēšanas, opersimfoniskās diriģēšanas specialitātēs. 1970. gadā sāk strādāt Latvijas Nacionālajā operā par diriģentu, bet 1975. gadā tiek iecelts par LNO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. No 1990. līdz 1994. gadam A. Viļumanis strādā par diriģentu Sanktpēterburgas Marijas operas un baleta teātrī. No 1994. gada strādā Latvijas Nacionālajā operā par galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju. Laikā no 1991. gada viesojies ar Latvijas Nacionālās operas baletu un operu Francijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Somijā, Anglijā, Holandē, Beļģijā. No 2000. gada Krievijas Lielā (Boļšoj) teātra viesdiriģents. Aleksandra Viļumaņa repertuārā ir 50 operu un 30 baletu nosaukumi.
Apbalvojumi : 1994.g. Apvienotā karaliste, Teldec kritiķa prēmija Gada labākais diriģents (L. Delībs, “Kopēlija”), 1994.g. Latvijas Teātra Savienības balva Labākais diriģents muzikālajos teātros. 1996.g. Lielās mūzikas balvas laureāts par J. Mediņa “Uguns un nakts ”iestudējumu.1998.g. Latvijas Teātra savienības balva - Labākais diriģents muzikālajos teātros.1998.g. Latvijas Valsts prezidenta G. Ulmaņa Atzinības raksts par VI Starptautiskajiem operas mūzikas svētkiem Siguldā (Dž. Verdi opera Trubadūrs, Š. Guno Fausts). 1998.g. Latvijas Valsts prezidenta G. Ulmaņa Atzinības raksts par Latvijas Valsts 80. g. jubilejas svinīgā koncerta vadīšanu. 2000.g. Teodora Reitera Lielā balva.


Vincevičs Vladislavs
Keramiķis
Dzimis 1945.g. 18.novembrī  Preiļu raj. Vidsmuižas „Ceperniekos.” Mācījies Līdumnieku pamatskolā, 1961. – 1965.g.  Profesionālo izglītību ieguvis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles Keramikas nodaļā. 1995.g. iestājies Tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”.1980.g. kļuvis par Tautas daiļamata meistaru. 1988.g. uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. Izstādēs sācis piedalīties no1978.gada. Pirmā personālizstāde 1985.g. Jasmuižā. Darbi tikuši izstādīti arī Bulgārijā, Čehoslovākijā, Francijā, Krievijā, Polijā, Portugālē, Ungārijā, Vācijā u.c. Apbalvojumi: 1982.g. RA „Daiļrade” goda raksts par piedalīšanos keramikas izstādē Maskavā starptautiskā simpozijā, 1985.g. PSRS Kultūras ministrijas, Latvijas mākslinieku savienības goda diploms par piedalīšanos lietišķās mākslas izstādē, Republikāniskā E. Melngaiļa kultūras centra goda raksts par ieguldījumu Latgales keramikas attīstībā u.c.


Vinkšno Irēna
Juriste
Dzimusi 1942.g. 1. novembrī Rīgā. Bērnības un pirmie skolas gadi aizvadīti Preiļu rajona Jersikā. Vidusskolu pabeigusi Rīgā. Darba gaitas sākusi tekstilfabrikā „Rīgas adītājs”, pēc tam strādājusi fabrikā „Uzvara”, Centrālās statistikas pārvaldes skaitļošanas centrā, Ministru Padomes Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejā, 1.Rīgas Valsts notariāta kantorī. Vienlaikus studējusi LU Juridiskās fakultātes vakara nodaļā. No 1977. līdz 1993.g. strādājusi LPSR un Latvijas Republikas Prokuratūrā par tiesās izskatāmo civillietu uzraudzības daļas prokurori. 1993.g. ievēlēta par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.
Mirusi 2009.g. 16. jūlijā, apbedīta Vecajos Mārupes kapos.


Virketis Pauls
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1864.g. 13. novembrī Lietuvā, Plungē. Mācījies Jelgavas reālģimnāzijā un Pēterpils Garīgajā seminārā. 1892.g. 12. aprīlī iesvētīts par priesteri. Vikārs Varakļānos (1892-1895), Līvānos, Rēzeknē (1896-1897), prāvests Prezmā (1898-1902), Stirnienē (1903-1911), Asūnē (1911-1927), no 1927.g. prāvests Stirnienē. 1936.g. aizgāja pensijā.
Miris 1946.g., apbedīts Stirnienes baznīcas dārzā.



Višņevskis Jānis
Garīdznieks, dzejnieks un folkloras vācējs
Dzimis 1861.g. 30. decembrī Atašienes pagasta Lindānu ciemā. Mācījies Stirnienes pagasta skolā, Rēzeknes pilsētas skolā, Daugavpils reālskolā, Pēterpils Garīgajā seminārā (1881-1885). Latviešu valodas lektors (1884-1885). Pirmo Misi noturējis 1885.g. 15. maijā Atašienes baznīcā. Strādājis par vikāru Krāslavā, tad Līvānos (1888-1889), par prāvestu Eversmuižā, par dekānu Ludzā un mūža pēdējos gados bijis Rikavas draudzes prāvests. Rakstījis dzeju, savācis ap trīs tūkstoši tautas dziesmu.
Miris 1914.g. 20. maijā, apbedīts Rikavas draudzes kapos.


Vizulis Ādams
Garīdznieks, rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1891.gada 20.maijā Ludzas apriņķa Baltinavas pagasta Zelču ciemā. Mācījies Sv. Katrīnas ģimnāzijā, apmeklējis zīmēšanas un gleznošanas kursus, apguvis mūzikas pamatus. Studējis Pēterpils konservatorijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts1913. gadā. Kalpojis Krāslavas draudzē, bija vikārs Pēterpils Sv. Staņislava baznīcā, prāvests Līvānu, Daugavpils, Atašienes, Rubenes un Malnavas draudzēs. Atjaunojis I pasaules karā nopostīto Līvānu katoļu baznīcu. Darbojies kā preses darbinieks – laikrakstu Dryva, Latgolas Vōrds un Korūgs redaktors. Dibinājis katoļu biedrību „Saule”, mūzikas biedrību „Lira” un ērģelnieku skolu, ko pats arī vadījis. Bijis Latgales Kristīgo zemnieku savienības priekšsēdētājs 1928. gada 14. novembrī apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1970.gada 22.aprīlī Krāslavā, apbedīts Baltinavas kapos.


Vizulis Izidors
Starptautisko zinātņu doktors, profesors
Dzimis 1918.g.20.jūnijā Baltinavas pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Tieslietu fakultātē, Getingenas un Freiburgas universitātēs. Emigrācijā ilgus gadus bijis mācību spēks Ilinoisas un Dienviddakotas universitātēs. Bez starptautisko tiesību profesora pienākumiem aktīvi iesaistījies arī pētniecības un sabiedriskajā darbā. Bijis LKSAA „Dzintars” prezidents. 6 grāmatu un daudzu zinātnisko rakstu autors. Par sasniegumiem pētniecības darbā piešķirta „Lasallian” godalga, PBLA Kultūras fonda goda diploms, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grāds juridiskajās zinātnēs.
Miris 2005.g.2.febr. Čikāgā.


Vīnkalns Aivars
Jurists
Dzimis 1937.g. 26. novembrī Līvānos. Beidzis LU Juridisko fakultāti (1967). LPSR prokuratūras prokurora palīgs (1966-1971), LPSR Tieslietu ministrijas vecākais konsultants (1971-1975), advokāts, zvērināts advokāts, Liepājas zvērinātu advokātu vecākais (1975-1999), kopš 1999.g. Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnesis. Rotari kluba biedrs. Apmēram 200 publikāciju autors

 


Vjakse Aloizs

Kara lidotājs, Latvijas aviācijas pulka seržants
Dzimis 1909.g. 3.sept. Saunas pagastā. 1936.g.beidzis Latvijas Aerokluba civilās aviācijas kursus un Latvijas kara aviācijas pulka lidotāju – motoristu skolu. Dienējis Latvijas armijas aviācijas pulkā, 5.eskadriļā un latviešu leģionā. 1944.g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz Angliju, tad uz Kanādu. Trimdā aktīvi darbojies Daugavas Vanagu organizācijā.
Miris 1987.g. 9.janvārī. Apbedīts Kanādā, Toronto.

Vjakse Ineta
Labklājības Darba departamenta Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas vadītāja
Dzimusi 1977.g. 29.septembrī Riebiņos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā , studējusi LU Tiesību zinātņu fakultātē.


Voitiņš Jānis
Garīdznieks
Dzimis 1918.g. 8. decembrī Atašienē. Mācījies Stalidzānu un Atašienes pamatskolā, Aglonas klasiskajā ģimnāzijā, vēsturi un filoloģiju studējis LU. Strādājis par skolotāju Vanagu pamatskolā.1942.g. iestājies Garīgajā seminārā, kuru pašmācības ceļā pabeidzis 1946.g. Tā paša gada 15. jūlijā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Ludzā, Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcā, Bikavā, Stružānos. 1950.g. 10. februārī arestēts un notiesāts uz 7 gadiem. Pēc atgriešanās Latvijā turpinājis kaplot Smiltenes, Raunas, Kombuļu, Alsungas, Jūrkalnes, Ludzas draudzēs. Kopš 1989.g. - Valmieras Romas katoļu draudzes dekāns.


Volonts Jānis
Valsts, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1882.7.apr. Preiļu pag. Cišos.
Studējis Pobedinska augstākajos komerczinību kursos Pēterburgā. Pēc atgriešanās Latvijā ievēlēts par Daugavpils pilsētas galvu (1923.-1937.) No 1938. līdz 1940.g.bijis Tautas labklājības ministrs. Apcietināts 1941.g. un deportēts uz Krieviju, kur ieslodzījumā miris 1943.g. 16.martā. Reabilitēts 1988.g. 2.jūn.
1928.g.apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.


Volonts Jānis
Garīdznieks
Dzimis 1937.g. 4. jūnijā Preiļu draudzes Ondzuļos. Mācījies Preiļu pamatskolā un  vidusskolā, Rīgas Garīgajā seminārā. 1960.g. 8. maijā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Dagdas un Pildas draudzēs.
Gājis bojā 1965.g. 22. jūlijā, apbedīts Preiļu draudzes Sila kapos.

 


Vonogs Viktors (arī Vanags Viktors) 
Literatūrvēsturnieks, letonists
Dzimis 1920.g. 12. oktobrī Nīcgales pagasta Pļovu Vonogos. Mācījies Līksanas un Vaboles pamatskolās, Rīgas 1. un Aglonas ģimnāzijā. Studējis Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas nodaļā. Vairākos latgaliešu periodiskajos izdevumos publicējis apcerējumus, recenzijas un stāstus. Darbojies gan literatūrvēstures jomā, gan baleristikā. Pētījis senākos latgaliešu rakstus un vācis materiālus par Latgales folkloras krājējiem. Sarakstījis grāmatu „Rokstu krōjums latgaļu drukas aizlīguma atceļšonas 40 godu atcerei”. Aspirants, pēc tam docētājs LVU filoloģijas fakultātē, skolotājs, J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja zinātniskais līdzstrādnieks. Rediģējis latgaliešu rakstu valodā izdotās grāmatas.
Miris 1995.g.13.novembrī. Apbedīts Līksnas Mīšteļu kapos.


Vovere Emīlija
Pedagoģe, amatniece
Dzimusi 1928.g. 16. augustā Preiļu rajona Galēnu pagasta „Puncuļos”. Mācījusies Galēnu pamatskolā, Maltas vidusskolā, studējusi Daugavpils skolotāju institūtā, DU Matemātikas fakultātē. Bijusi skolotāja Varakļānu vidusskolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā. Piedalījusies pinumu izstādēs Kārsavā, Malnavā, Ludzā. „Emīlijas un Marijas meistardarbnīcas” vadītāja.

 


Vovers Aivars
Vēstnieks, Ārlietu ministrijas speciālists
Dzimis 1958.g.31.decembrī Preiļu raj. Akmenāju c. Mācījies Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko attiecību fakultātē. Strādājis PSRS un LR Ārlietu ministrijā kā referents, valsts sekretāra vietnieks, Informācijas, plānošanas un analīzes direkcijas direktors, speciālo uzdevumu vēstnieks. Bijis LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijā, EDSO, Bulgārijā, Armēnijā un Turcijā, delegācijas vadītājs sarunām par robežas noteikšanu starp Latviju un Krieviju.


Vucāns Alberts
Gleznotājs
Dzimis 1905.g. 26. martā Līvānu novadā. No 1925.g. dzīvojis un strādājis Ļeņingradā, kur studējis inženierzinātnes, 1935. - 1938.g. mācījies Maskavas Mākslinieku savienības studijā, no1938. līdz 1941.g. - Maskavas Mākslinieku kvalifikācijas celšanas institūtā izcilo krievu mākslinieku J. Lanserē, P. Končalovska, P. Kuzņecova vadībā. Atgriezies Rīgā aktīvi iekļāvies republikas mākslas dzīvē. Sākot ar 1938.g. piedalījies izstādēs Maskavā, Rīgā, Rēzeknē, Ludzā, Daugavpilī un citās pilsētās. Gleznojis klusās dabas, ainavas, portretus.
Miris 1964.g. 29. decembrī, apbedīts Rīgā Ziepniekkalna kapsētā.

Vucāns Viktors
Priekšzīmīgs lauksaimnieks Jasmuižas pagasta „Krauklīšos”
1931.g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Vucenlazdāns Pēteris
Izglītības darbinieks, pedagoģijas doktors, policijas kapteinis
Dzimis 1951.g.30.jūl. Līvānos. Mācījies DPI Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādājis Valles vidusskolā, bijis Stučkas raj. TIN inspektors, IM PZPI zinātniskais līdzstrādnieks, IM MSD darbinieks, LPA Zinātnes nod. vadītājs. Rēzeknes Augstskolas profesors skolu pedagoģijas apakšnozarē, docētājs kopš 1997. gada: viesdocents /1997-1999/; Pedagoģijas un psiholoģijas katedras vadītājs /1999-2001/, asociētais profesors /1998-2002/. Devis noteiktu ieguldījumu darbmācības programmu izstrādāšanā un pilnveidošanā. Viņa vadībā izstrādātas satura vadlīnijas amatu mācībā. Pedagoģijas zinātnieku asociācijas biedrs.

Vucēns Izidors
Dzelzceļa darbinieks
Dzimis  1877.g.5.apr. Jersikas pag.
Latvijas dzelzceļa tehniskās direkcijas ceļu iecirkņa meistars. Pēc 1940.g. par viņa likteni ziņu nav. Apbalvots ar Atzinības krustu un 1928.g.- ar V šķiras triju Zvaigžņu ordeni. 


Vuciņa Marija
Literāte
Dzimusi 1911.g. 5. oktobrī Rudzātu pagastā. Mācījusies Mālkalnu pamatskolā, Līvānu pamatskolā un Kaucmindes Mājturības skolā. 1939.g. beigusi Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības ģimnāziju. Strādājusi par skolotāju Jēkabpils rajona Mežzemes un Biržu skolās, vēlāk – Krustpils sakaru nodaļā. No 1955.g. dzīvojusi Rīgā, strādājusi par sakaru darbinieci un turpinājusi izglītību – 1961.g. beigusi Tautas universitātes žurnālistikas nodaļu. Bijusi „ Rīgas Balss” un citu laikrakstu ārštata korespondente. Lielu mūža daļu veltījusi literatūrai un rakstniecībai. Publicējusi daudz dzejoļu, vairāk kā 15 lugu autore. Sagatavojusi un uzrakstījusi plašu darbu par Kaucmindes Mājturības skolu.
Mirusi 1999.g. 8. janvārī Rīgā.


Vucins Antons
Pedagogs
Dzimis 1905.g. 18. martā Līvānu pagastā. Beidzis Valsts Daugavpils skolotāju institūtu (1929), vācu valodas skolotāju kursus. Mācījies LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē (1933-1937). Strādājis Rudzātu pamatskolā (1929-1931), Latvijas Hipotēku bankā (1936-1937), Ķeguma spēkstacijā (1937-1940). 1944.g. emigrējis. Vācijā bēgļu gaitās nodibinājis Lībekas Latviešu tautskolu, bijis tās direktors. Vēlāk pārcēlies uz ASV, kur aktīvi darbojies latviešu organizācijās un biedrībās.
Miris 1975.g. 8. novembrī Milvokos, ASV.


Vucins Pēteris
Garīdznieks
Dzimis 1921.g. 6. februārī Viļānu pagasta Osnīšu sādžā. Mācījies Medinsku 4-kl. un Viļānu 6-kl. pamatskolās, Varakļānu ģimnāzijā. Studējis LU Romas katoļu Teoloģijas fakultātē un Aglonas Garīgajā seminārā. 1945.g. 16. janvārī iesvētīts par priesteri. Kalpojis Skaistkalnē par vikāru, bijis prāvests Rīgas svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Līdz 1956.g. atradies izsūtījumā. Pēc atgriešanās divus gadus kalpojis Bikavas un Strūžānu draudzēs. No 1958. līdz 1961.g. bijis dekāns Preiļos, pēc tam kalpojis Briģu un Zilupes draudzēs. 1976.g. pārcelts uz Galēnu draudzi.
Miris 1978.g. 17. maijā, apbedīts Kristus Karaļa kapos.


Vuškāns Jāzeps
Mežsaimnieks, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1919.g. 9.apr. Dvietē. Pēc Ilūkstes ģimnāzijas beigšanas iestājies Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē. No 1940. līdz 1946.gadam kā politiski notiesātais atradies lēģerī Krievijā. Pēc atgriešanās Latvijā studijas turpinājis neklātienē un strādājis par skolotāju Lociku un Aglonas vidusskolā, pēc tam - par mežziņa palīgu Preiļu mežniecībā. No 1949.g.- starprajonu meža patologs Latgalē un Sēlijā. Izstrādājis vairāk nekā 40 tūrisma maršrutus pa Latviju, nolasījis aptuveni 800 lekcijas, presē publicējis aptuveni 400 rakstu. 2002.gadā apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Miris 2005.g. 23.nov. Apbedīts Jēkabpils kapsētā.


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai esat kaut reizi piedalījies kādā bibliotēkas rīkotajā pasākumā?

Cikla ''Eiropas kultūra grāmatās'' pasākumos
Tematiskajos pasākumos
Dzejas dienās
Grāmatu svētkos
Izstāžu prezentācijās
Vairākos
Mani tas neinteresē

Nobalsoja: 64

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites










 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2014, Pēdējās izmaiņas: 2014.11.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351; Fakss  653 81230
- mājas lapu izstrāde