Vārda diena: Alvīne
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 8
Kopējais skaits: 306374

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]



Bicāne Laura
Mūziķe
Dzimusi 1990. g. 18. jūn. Višķos. Dzimtas saknes Aglonā. Mācījusies Špoģu vidusskolā, Špoģu mūzikas un mākslas skolā. DU studējusi svešvalodu fakultātē. No 2007. g.  piedalījusies dažādos festivālos. 2010. g.  ieguvusi otro vietu Vācijas Live Act konkursā Fehmarn sucht den Inselstar . 2011.g.  solokoncerts Francijā. 2012. g. startējusi Eirovīzijas nacionālajā atlasē. 2013. g.  piedalījusies Starptautiskajā dziesminieku festivālā Lietuvā. Sarakstījusi vairāk nekā 100 dziesmas, tostarp arī franču un vācu valodā. Tekstus un mūziku sacer pati. 2013. g. klajā nācis pirmais kompaktdisks „Es tikai ļaujūs…”, kurā iekļauta dziesma 7 valodās. At the moment eight of her songs are played in the Latgalian radio (Latgolys radeja).


Bicāne Marta
Mūzikas pedagoģe, ērģelniece, diriģente
Dzimusi 1962.g. 29.maijā Aglonas pagasta Madalānos.Mācījusies Višķu astoņgadīgajā skolā, Višķu pamatskolā, Špoģu vidusskolā, Daugavpils Mūzikas vidusskolā. Strādājusi Dagdas mūzikas skolā. Špoģu Mūzikas un mākslas skolas solfedžo un mūzikas teorijas skolotāja. LTF Višķu nodaļas biedre, Baltijas ceļa dalībniece. Aglonas jauktā vokālā ansambļa vadītāja, folkloras kopas „Olūteņš” vadītāja,Višķu pagasta jauktā kora diriģente, Viduslatgales profesionālās vidusskolas vokālā ansambļa vadītāja, Višķu Romas katoļu draudzes kora vadītāja un ērģelniece. Mūziķes Lauras Bicānes māte.


Bicāns Donats
Satversmes sapulces deputāts
Dzimis 1878.g. 18. maijā Rušonas pag. Izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Piedalījies krievu-japāņu karā, dienējis cara galmā un izlases karaspēkā. Atgriezies dzimtenē kalpoja pie Kastīres muižas īpašnieka.
No Latgales zemnieku partijas ticis ievēlēts par Satversmes sapulces deputātu.
Miris 1960. g.15. nov. Apbedīts Rušonas pag. Eikša kapos.


Bicāns Jānis
Medicīnas doktors, nefroķirurgs, P.Stradiņa Klīniskās universitātes  slimnīcas 2.nieres transplantācijas nodaļas vadītājs, transpantologs
Dzimis 1945. g. 10. febr. Preiļu raj. Pelēču pag. Gubanišķos.
Mācījies Paegļu un Niedru pamatskolās, Aglonas internātskolā. Studējis Medicīnas institūtā.
Latvijas transplantologu asociācijas viceprezidents, Baltijas transplantologu apvienības ekspertu komisijas loceklis.
2003. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Bikaunieks Izidors
Priekšzīmīgs jaunsaimnieks Līvānu pag. Apalos
1931. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Bikavnieks Izidors
18.Daugavpils aizsargu pulka Līvānu nod. aizsargs
1935. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.



Bilzēna Aija
ES oficiālo publikāciju biroja Tiesību aktu konsolidācijas nodaļas vadītāja Luksemburgā
Dzimusi 1978. g. 29. apr.  Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, LU studējusi Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta Cilvēktiesību pamatkursā. LU Vēstures un filozofijas fakultātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu sabiedrības vadībā.


 

 

Binduka Marta
Izglītības un muzeju darbiniece
Dzimusi 1948. g. 14. sept. Rugāju pagasta Niedrumalā.
Mācījusies  Rugāju vidusskolā, Ilzeskalna pamatskolā, Rēzeknes internātskolā. Studējusi Latvijas Valsts Universitātē.
  latviešu valodas un literatūras skolotāja strādājusi Ilzeskalnā,  Grobiņā, Alsungā, Viļānos un Galēnu pamatskolā. Izveidojusi un vada Roberta Mūka piemiņas muzeju, kurš 2014. g. saņēmis Kultūras ministrijas muzeju akreditācijas apliecību.  Pati muzeja vadītāja  par ieguldīto darbu  2016. g . saņēmusi „Latvijas lepnuma” balvu nominācijā „Novadnieks”. Vairāk kā 10 gadus organizē Robertam Mūkam veltītus jaunrades darbu konkursus.



Bite Ligita
Izglītības darbiniece, ekonomikas maģistre
Dzimusi 1969. g. 30.martā Līvānos. Mācījusies Jersikas pamatskolā, Līvānu vidusskolā, Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, LLU Ekonomikas fakultātes maģistratūrā un doktorantūrā. Bijusi Jelgavas rajona Teteles pamatskolas skolotāja, LLU Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības katedras asistente-stažiere, lektore.Vada studiju priekšmetu „Uzņēmējdarbības likumdošana”. Zinātniskā darba virzieni saistās ar kvalitātes ekonomiku un vadīšanu.

Bjalkovskis Jāzeps
Silajāņu pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks
1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.



Blazeviča Rita
Gleznotāja
Dzimusi 1948. g. 3. sept. Līvānos. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.
Strādājusi Preiļu raj. sadzīves pakalpojumu kombināta noformēšanas darbnīcā, „Daiļrade” un a/s ”Ventamonjaks”. Akvareļglezniecību apguvusi pie Kārļa Sūniņa. Glezno ziedus, klusās dabas ar senlietām. Mākslinieces akvareļi izmantoti grāmatu ”Piedod, māt!”, L.Brīdakas „Mirkli apstājies”, M.Laukmanes Pieskarties bezgalībai un  Atvērts logs uz jūru,  K. Apškrūmas Ieklausies brīnumā, ieklausies!  ilustrācijām. Gleznu atlases reprodukcijas iekļautas SKV-Edition kolekcijā Vācijā, daudzas gleznas ir privātkolekcijās Holandē un Vācijā. Pirmā personālizstāde Preiļos 1986.g. 
 



Blaževičs Antons
Prāvests
Dzimis 1929. g.14. febr. Preiļu raj. Vanagos. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951. g. Bijis Varakļānu un Rēzeknes draudzes vikārs, Balbinovas, Pustiņas, Kalupes, Stirnienes, Naujenes, Dobeles, Aulejas, Ciskādu un Prezmas draudžu prāvests.
Miris 1995.g. 29. martā. Apbedīts Ciskādu baznīcas dārzā.



Blaževičs Jānis
Akciju sabiedrības „Ventspils nafta” padomes priekšsēdētāja vietnieks, uzņēmējs, mecenāts
Dzimis 1947. g. 8. okt. Krāslavas raj. Konstantinovas pag.
Beidzis RPI Aparātu būves un automatizācijas fakultāti. Darba gaitas sācis Līvānu bioķīmiskajā rūpnīcā. 1980. - 1986. g. bijis Preiļu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs. Kopš 1997. g.  -  akciju sabiedrības „Ventspils nafta” padomes priekšsēdētāja vietnieks. Finansiāli ir atbalstījis grāmatu „Ai, māte Latgale”, „Latgales rakstu gaisma”, ”Latgalīšu dzejas antalogija” u. c. izdošanu.
2000. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.



Blaževičs Uldis
Mūziķis
Dzimis 1977. g. 14. martā Jēkabpilī, bērnību pavadījis Preiļos un Līvānos. Izglītība – LU Ekonomikas fakultāte. Sound Division Studio direktors, grupas SuperHuman ģitārists. Pirms SuperHuman dibināšanas ilgu laiku spēlējis rokgrupā Exit.


 

Blonskis Aloizs Visvaldis
Valsts darbinieks. Policijas ģenerālis
Dzimis 1933. g. 10. martā Ludzas raj. Ciblas pag.
Mācījies Preiļu raj. Kategrades pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. Beidzis Minskas Augstāko milicijas skolu.
1953. g. darba gaitas uzsācis Rīgas raj. 1959. - 1963. g. bijis Jūrmalas milicijas nod. Kriminālizmeklēšanas daļas pr-ks. 1969. - 1994. g. - LR Kriminālizmeklēšanas pr-ka vietnieks, policijas pulkvedis, vēlāk arī LR Kriminālpolicijas pārvaldes pr-ka vietnieks. 1994. - 2000. g.  -  LR Kriminālpolicijas pārvaldes pr-ks, LR Iekšlietu min-jas Policijas departamenta  pr-ka vietnieks. 2000. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2012. g. 30. janvārī Rīgā. Apbedīts Otrajos Meža kapos.


Blusanovičs Julijans
Mediķis, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1919. g. 17. sept. Kalupes pagasta Lāčukrogā. Mācījies Kalupes pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Medicīnas fakultātē. 1943. g. iesaukts Latviešu leģionā. Kara gaitas beidzis Kurzemes cietoksnī, pēc tam nonācis filtrācijas nometnē Tombovas apgabalā. 1952 .g. uzsācis darbu Varakļānu slimnīcā, kur strādājis līdz aiziešani pensijā. Bijis slimnīcas galvenais ārsts, darbojies Latvijas Ārstu biedrības valdē, aktīvi piedalījies Trešās Atmodas notikumos un Latgales Kultūras biedrības darbā. Varakļānu pilsētas Goda pilsonis.
Miris 2007.g.  7.okt. Apbedīts Varakļānu pilsētas kapos.


Bogdanovs Leonīds
Ilggadējs organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis
Dzimis Preiļos. Beidzis LU Juridisko fakultāti un ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnes. 1978. g. sācis darbu iekšlietu ministrijas sistēmā (milicis, iecirkņa inspektors, vecākais inspektors), kriminālmeklēšanas nodaļas inspektors (1984 - 1987), 1989.g. kļuvis par Rīgas pilsētas Kirova rajona kriminālmeklēšanas daļas priekšnieku, 1992.g. apstiprināts par Rīgas pilsētas Centra rajona un Latgales priekšpilsētas policijas pārvaldes priekšnieku, pulkvežleitnants (1997), 1997.g. apstiprināts par Organizētās noziedzības apkarošanas biroja priekšnieku, 2003. g. iecelts par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju, turpinot pildīt arī ONAB vadītāja pienākumus, Galvenās kriminālpolicijas policijas pārvaldes (GKRPP) priekšnieka vietnieks, VID Muitas kriminālpārvaldes galvenais speciālists (2009). Par ieguldījumu Latvijas valsts drošības nostiprināšanā, noziedzības apkarošanas darba pilnveidošanu valstī 2008. g. apbalvots ar Viestura ordeni.


Bojārs Aloizs
Pedagogs, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1887. g. 16. apr. Rudzātu pag.Vidos. Beidzis Stirnienes tautskolu, Rēzeknes pilsētas skolu, Odesas karaskolu. Bijis Latgales pagaidu zemes padomes loceklis, Rēzeknes apriņķa padomes priekšsēdētājs, Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs, skolu pārzinis un miertiesnesis. Drukas aizlieguma laikā nodarbojies ar grāmatu pārrakstīšanu un izplatīšanu. Raksti par Latgales vēstures, etnogrāfijas, izglītības, kultūras un sabiedriski politiskajiem jautājumiem publicēti latgaliešu preses izdevumos.1944. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam uz ASV.
Miris 1958. g.18.aug. Apbedīts Niagarafolsā, ASV.


Bojārs Egils
Bobslejists, uzņēmējs
Dzimis 1968. g. 13. dec. Līvānos. Mācījies Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. Vairākkārtējs Latvijas čempions un rekordists svaru bumbu celšanā, Latvijas čempions bobsleja divniekā. Ar bobsleju nodarbojies kopš 1989. g., 2.vieta Eiropas kausa sacensībās un pasaules junioru čempionātā. Piedalījies pasaules čempionātos 1995, 1996, 1999. g., Eiropas čempionātos 1995.-1999.g., Lillihameres un Nagano olimpiskajās spēlēs. Pasaules junioru vicečempions – stūmējs R.Lodziņa ekipāžā, Latvijas čempions divniekā.


Bojārs Konstantīns
Priesteris
Dzimis 1932. g. 29. aug. Rudzātu pagasta Brīslas c. „Grūženīcā”. Studējis LVU Juridiskajā fakultātē, Rīgas katoļu Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1958. g. Kalpojis : 1958. - 1963.g. Rīgas Sv. Alberta draudzes vikārs, 1963. - 1994. g. apostizējis un strādājis civildarbā. No 1995. g.  –  Ogres, Salaspils un Birzgales draudžu prāvests. Būdams Iekšlietu ministrijas galvenais speciālists, izskatījis vairākus tūkstošus padomju okupācijas nelikumīgi represēto pilsoņu lietas, formējis reabilitācijas dokumentus. Viņa vadībā uzcelta Ogres sv. Meinarda Romas katoļu baznīca.



Bojārs Leons
Inženieris, ekonomists, politiķis
Dzimis 1939. g. 20. febr. Rudzātu pagasta Vidos. Mācījies Rudzātu, Madonas un Glukovas vidusskolā Ukrainā. Beidzis Kijevas Tehnoloģisko pārtikas institūtu. Strādājis par tehnoloģisko iekārtu konstruktoru. 1988. – 1991.g. bijis Rīgas Tirdzniecības pārvaldes nodaļas vadītājs, 1991. – 1994.g. Tirdzniecības reklāmas biroja direktors. 1994. -1998.g. AS „Kolka” prezidents. Ievēlēts 7. Saeimā no LSDSP saraksta.
Miris 2013. g. 4. jūl. Rīgā.


Bojārs Nikodems
Ķīmiķis un rakstnieks, ķīmijas doktors, profesors, Latvijas ZA ārzemju loceklis, Ņujorkas ZA un Ilinoisas ZA loceklis
Dzimis 1925. g.  1. jūn.  Daugavpilī. Mācījies Vārkavas pagasta Zaķīšu pamatskolā, Daugavpils Valsts skolotāju institūta pamatskolā, Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā. No 1945. g. studējis fiziku un kosmoloģiju Getingenes universitātē, pēc tam Baltijas universitātē Pinnebergā, vēsturi – Sanhosē universitātē, Indiānas universitātē un Ilinoisas universitātē Ūrbenā. Reģistrējis vairāk kā 100 patentus ķīmijā un kosmosa pētniecībā. Strādājis Hūkera pētniecības centrā Niagārā, Ārmora pētniecības centrā Čikāgā. Kopš 1978. g. bijis Indiānas universitātes docētājs. Pētījis poliestrus, krāsas, siltumizolācijas materiālus, siltumizolācijas savienojumu izmantošanu plastmasu ražošanā, ieguvis pret liesmu un saules staru iedarbību izturīgus polimērus un krāsas, kas izmantoti kosmonautikā. Rakstījis arī romānus un zinātniskās fantastikas darbus angļu valodā, publikācijas par politiku, kā arī dažādu žanru eksperimentālus literāros darbus latviešu valodā.


Bojārs Vladislavs
Dzejnieks, publicists
Dzimis 1905. g. 10. jūl.  Bērzgales pagasta Skūpovā. Mācības sācis Mežvidu skolā (1912 - 1914), tās turpinājis Petrogradā, bet 1917. g. atgriezies Latvijā un strādājis vecāku saimniecībā. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas iestājies Katoļu garīgajā seminārā Rīgā (1933), bet 1936. g. pārgājis uz LU Dabaszinātņu fakultāti. Pirmais dzejolis „Jyutas” publicēts 1928. g. žurnālā „Zīdūnis” ar parakstu Vladislavs. Līdztekus dzejoļu publikācijām turpmākajos gados parādījās raksti un tēlojumi. 1944. g. emigrējis uz Vāciju. Strādājis par dabaszinātņu skolotāju, turpinot studijas savā specialitātē. 1950. g. pārcēlies uz Kanādu. No 1950. līdz 1960.g. studējis filozofiju Sv. Hieronima koledžā, Ontario provincē. Patriotiska, filozofiska un reliģiska satura dzejoļus, kā arī rakstus par literatūras un dabaszinātņu jautājumiem publicējis latgaliešu izdevumos. Pirmais plašais dzejoļu krājums „Sirds smeldze” iznācis Vl. Lōča izdevniecībā Minhenē 1957.g. Otrs dzejoļu krājums „Sleistūšōs acis” iznācis 1987. g. (pēc autora nāves).
Miris 1984. g. 27. nov. Kanādā.

Borhu dzimta
Borhu dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, Neapoles karalistē, pēc tam  pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi. 13. gadsimtā viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Pomerāniju, otrs – uz Poliju, trešais uz Livoniju. Uz Livoniju pārcēlušies Borhi laika gaitā sadalījās trijos atzaros - Preiļos, Varakļānos un Baltkrievijā dzīvojošos.Viņu dzimtas pārstāvjiem piederēja muižas Latgalē, Kurzemes hercogistē, tagadējās Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā. Vēstures avotos ir ziņas, ka Preiļi no 1376. g. ietilpa Livonijas ordeņvalsts zemēs un, iespējams, no šī gada (vai no 1382. g.) līdz 1866. g. piederēja grāfu Borhu dzimtai. Pirmo īpašnieku vārdi nav zināmi. Ir ziņas, ka kopš 1475. g. Livonijas ordeņa mestrs Bernards fon der Borhs Preiļus izlēņojis savam brālēnam Simonam Borham.


Brakovskis Broņislavs
Uzņēmējs, lauksaimnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1946. g. 8. dec.Vārkavā. Mācījies Daugavpils 1.vidusskolā, Rīgas 1.tehniskajā skolā, studējis DPU vēstures fakultātē, LLA ieguvis agronoma specialitāti. Strādājis Nīcgales astoņgadīgajā skolā, bijis Nīcgales ciema padomes priekšsēdētājs, kolhozu „Nīcgale” un „Kalupe” priekšsēdētājs. No 1993. g. -  a/s „Daugavpils Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs – izpilddirektors un a/s „Nagļi” valdes loceklis. Darbojies Daugavpils reģionālajā attīstības aģentūrā, Daugavpils Direktoru padomē, Labības pārstrādes uzņēmumu asociācijā.
Miris 2010. g. 24. jūl.


Bramanis Aivars Jānis
NBS majors
Dzimis 1953. g. 7. martā „Cimuškos”. Mācījies Amuļu pamatskolā, Vārkavas vidusskolā, LVU Ģeogrāfijas fakultātē. Strādājis Amuļu internātpalīgskolā par audzinātāju, Neretas vidusskolā par skolotāju. 1991. g. iestājas LR Zemessardzē, no 1997. g. ir Zemessardzes 5. Zemgales brigādes štāba operatīvās daļas priekšnieks. Piedalījies NATO starptautiskās mācībās. Kopš 2003. g. - Mācību Vadības Pavēlniecības štāba Doktrīnu pārvaldes priekšnieks.

Brauna Anita
Žurnāliste
Dzimusi 1970. g. 25. nov. Vārkavas novada Rožkalnu pagastā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā. Studējusi Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, kultūras vēstures specialitātē un LU žurnalistikas fakultātē. Bijusi LTV Ziņu dienesta producente, laikraksta „Diena” reportiere, biznesa nodaļas vadītāja, speciālkorespondente Vašingtonā, ārštata korespondente Gruzijā, pēc tam laikraksta  galvenā redaktore. Portālu „Citadiena.lv” un  „Ir”  žurnāliste.
Saņēmusi Mediju foruma gada balvas, „Preses naglu”, Rietumu bankas veicināšanas prēmiju, žurnālistu prēmiju par objektīvu, korektu, lietpratīgu un profesionāli pārliecinošu darbu žurnalistikā.


Brencis Jānis
Kinoscenārists
Dzimis 1930. g. 2. febr. Preiļu pagastā. Beidzis Līvānu 1. vidusskolu, LVU ekonomikas un juridisko fakultāti, Augstākos scenāristu un režisoru kursus Maskavā. Redaktors, pēc tam vecākais  redaktors Rīgas kinostudijas Hronikas sektorā, Kinematogrāfistu savienības sekretārs, LPSR Valsts prēmijas laureāts. Sadarbībā ar A Akmeņlauku veidojis kinožurnālu „Gaismēnas”, pēc viņa scenārijiem uzņemtas filmas „Latviešu strēlnieki”, „Ģimene”, „Zelta griezums” u.c.
Miris 2008. g. 11. aug.

Bricis Bruno
Inženieris, kokapstrādes tehnologs
Dzimis 1937.g .19. nov. Saunas pag. Mācījies Orišānu pamatskolā, Rīgas 10.vidusskolā, studējis LLA. Bijis inženieris Kokapstrādes rūpniecības ministrijas centrālajā Konstruktoru birojā, centrālās laboratorijas vadītājs, vadošais inženieris LZA Koksnes ķīmijas institūtā, apbalvots ar LPSR Valsts prēmiju.
Miris 2017. g. 25. apr.

 


Bricis Francis
Onkologs, endoskopists, medicīnas doktors
Dzimis 1930. g. 28. aug. Saunas pag. Mācījies Orišānu un Preiļu pamatskolās, Preiļu 1.vidusskolā, studējis Rīgas un Saratovas Medicīnas institūtā.  Bijis Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicības  ZPI un RMI līdzstrādnieks. Veicis pētījumus onkoloģijā un endoskopijā, bijis Latvijas Enoskopijas centra vad.
Miris 1987.g. 11. nov. Apbedīts Rīgā, 1.Meža kapos.

 

Bricis Jāzeps
Aktieris
Dzimis 1921. g. 16. apr. Preiļu pag. Mācījies Riebiņu pamatskolā, Aglonas un Rēzeknes ģimnāzijās, Latvju dramatiskajos kursos. Bijis Dailes teātra aktieris (1944.-1948).


Brics Roberts
Mākslinieks ainavists
Dzimis 1937. g. 9.  nov. Preiļu pagasta Anspokos. Mācījies Priekuļos un Kandavas tehnikumā. 1967. g. absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu. Kopš tā laika dzīvo un strādā Liepāja. Zīmēt sācis 1972. g., kad ārstējies Vaiņodes sanatorijā. Zīmējumu tehnika ir vienkārša – ar mīksto zīmuli rūpīgi ieklāta visa lapa. Pirmos darbus no cikla „Mūsu senču darbi” no izstādes „Naivā Latvija” Latvijas nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” 2007.g. ir iegādājies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.


Briede Velta
Juriste
Dzimusi 1912 . g. 5. martā Rīgā. No 1919. g. mācījusies N. Draudziņas ģimnāzijā, 1929. g. beigusi Rīgas pilsētas 2. vidusskolu. 1929. g. uzsākusi tieslietu studijas LU (beigusi 1934.g.). No 1935. g.  zv. advokāta H. Rūša palīdze Rīgā. Vēlāk -  Līvānu pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja. 1941. g. ar ģimeni izceļojusi uz Vāciju, strādājusi Mēklenburgas ev. lut. baznīcas virsvaldē Šverīnē, korespondente vācu Fiduciārajā izceļošanas akciju sabiedrībā. 1942.g. atgriezusies Latvijā. No 1942. g. -  advokāta palīdze Līvānos. No 1943. g. bijusi arī Līvānu pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja. 1944. g. devusies bēgļu gaitās uz Kurzemi, no turienes – uz Vāciju. Dzīvojusi bēgļu nometnēs Lībekā, pēc tam Minhenē. 1951. g. izceļojusi uz ASV. Dzīvojusi Ņujorkā, vēlāk – Ņūdžersijā, no 1955.g. – Klīvlendā. Strādājusi firmas „United States Steel” Algu apstrādes departamentā Klīvlendā (1955-1972).
Mirusi 1996. g. 14. jūlijā Klīvlendā.


Briedis Kārlis
Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, garīdznieks
Dzimis 1892. g. 15.dec. Jaunlaicenes pag. Apē.
Piedalījies cīņās pret Bermontu un Latgales atbrīvošanā. Par mācītāju ordinēts 1932. g. 24. martā. 1932 - 1940. g. ;1941 - 1944. g. bijis Līvānu, Preiļu, Kalupes luterāņu draudžu un aizsargu pulka, kā arī  Robežsargu brigādes mācītājs. Pēc viņa ierosmes par ziedojumiem celtas Līvānu un Preiļu luterāņu baznīcas.1944. g. emigrējis uz Vāciju, vēlāk – uz ASV.
1935. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1986. g. 5. apr. Klīvlendā.


Briedīte Velta
Veterinārmedicīnas maģistre, organizācijas „Glābiet bērnus” projekta „Vides piesārņojuma ietekme uz bērnu veselību” vadītāja
Dzimusi 1933. g. 31. martā Jēkabpils apriņķa Dignājas pagasta „Kaktiņos”. Mācījusies Dignājas pamatskolā (1943 - 1949), Bebrenes vet. tehnikumā (1950 - 1954), kur ieguvusi vet. feldšera kvalifikāciju. Strādājusi par Līvānu MTS zonas vet. feldšeri (1953 - 1958), par Preiļu rajona Rožupes vet. iecirkņa vadītāja vietnieci (1958 - 1959), par vet. feldšeri Jēkabpils rajona Meliorācijas mašīnu stacijā (1959 - 1960), Jēkabpils rajona vet. slimnīcā (1960 - 1962), p/s „Ābeļi”. Bijusi Jēkabpils gaļas un piena kontroles stacijas vadītāja vietniece (1963 - 1972), Dobeles rajona piena, gaļas un pārtikas produktu kontroles stacijas vadītāja vietniece (1971 - 1985). Studējusi LLA VF neklātienē (1973 - 1979). Kā veterinārārste turpinājusi darbu Dobeles rajonā. Vienlaicīgi iestājusies neklātienes aspirantūrā. Ieguvusi Mag. med. vet. grādu. Strādājusi RVBL, vadījusi nelipīgo slimību nodaļu (1985 - 1991). Bijusi organizācijas „Glābiet bērnus” speciāliste jautājumos par vides piesārņojuma ietekmi uz bērna veselību (1991 - 1998). 1996. g. saņēmusi sertifikātu „Kvalitātes sistēmas vadītājs”. Tautas Atmodas laikā bijusi aktīva LTF dalībniece. TB/LNNK partijas biedre.


Briška Jāzeps
Lauksaimnieks, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1888. g.  27. nov. Preiļu raj. Galēnu pag. Bečos. Mācījies vietējā Aleksandropoles un Vidsmuižas pagasta skolā, Aglonas reālskolā un Aglonas Garīgajā seminārā. Bijis Galēnu pagasta vecākais, krājaizdevu sabiedrības un Latgales lauku pašvaldību apdrošināšanas savienības padomes priekšsēdētājs, aizsargu vada komandieris, Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis.
1933. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.



Bročs Staņislavs
Priesteris
Dzimis 1913. g. Bukmuižas draudzē. Mācījies Teoloģijas augstskolā. Ordinēts par priesteri 1939. g. 18. maijā svētā Jēkaba katedrālē. Kalpojis par vikāru Bukmuižā, Preiļos un Piedrujā, bet no 1940. g. 31. oktobra - prāvests Beresnē, tad vikārs Daugavpils Dievmātes baznīcā. No 1942 .g. 2. febr. līdz 1944. g. febr. -  prāvests Rugājos un Augustovā, pēc tam Izvaltā. 1947.g. 5. aug. iecelts par prāvestu Skaistā.
1948. g. atrasts Krāslavas upē. Uzskata, ka ticis izsaukts uz Krāslavas čeku un tad noslīcināts. Apbedīts Skaistas baznīcas dārzā.


Brokovskis – Vaivods Artūrs
Jūrniecības un izglītības darbinieks
Dzimis 1945. g. 17. martā Vārkavas pag. Beidzis Liepājas jūrskolu, Ļeņingradas Augstāko  inženieru jūrskolu. Tālbraucēja kapteiņa diplomu ieguvis 1993. g. Strādājis Rīgas refrižeratorflotes bāzē par kuģu kapteini, bijis Rīgas jūras tirdzniecības ostas locis. 1996. -  2000. g. Latvijas Jūras administrācijas direktora pirmais vietn., kopš 1997. g. -  Latvijas Jūras akadēmijas Kuģu vadīšanas inst. lektors, Valsts eksāmenu komisijas loceklis, Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas izpildsekretārs, Rīgas brīvostas pārvaldes Kapteiņdienesta kapteiņa vietnieks.


Broks Aloizijs
Monsiņjors, skolotājs, sabiedriskais darbinieks, teoloģijas doktors
Dzimis 1898. g. 1. martā Varakļānu pag. Sileniekos. Mācījies Aglonas Garīgajā seminārā. Bijis Aglonas ģimnāzijas kapelāns un skolotājs, inspektors, Aglonas un Jaunaglonas ģimnāziju direktors. Tulkojis Jaunās Derības Svētos Rakstus.
1938. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1942. g. arestēts un 1943. g. Štuthofas koncentrācijas nometnē Vācijā gājis bojā.



Broks Izidors
Prāvests
Dzimis 1906. g. Varakļānu draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1932. g. 8. maijā. Kalpojis kā Izvaltas draudzes vikārs (1932), Rīgas Sv. Franciska draudzes vikārs (1932 – 1933), Aglonas draudzes prāvesta v.i. (1933 – 1934), Jezupovas draudzes prāvests (1934 – 1936), Peipiņu un Raģeļu draudžu prāvests (1936 – 1937), Nautrēnu draudzes vikārs (1937 – 1939), Viļakas draudzes vikārs (1939), Līksnas draudzes vikārs (1939 – 1940), Kalupes draudzes vikārs (1940), Bēržu draudzes vikārs (1940 – 1942), Preiļu draudzes vikārs (1942 – 1944), ekskomunicēts (1944 -1947), Viļānu draudzes vikārs (1947 – 1948), Ludzas draudzes vikārs (1948), Pildas draudzes prāvests (1948 – 1950), Stoļerovas un Kaunatas draudzes prāvests (1950 – 1955), Prezmas draudzes prāvests (1955 – 1964).
Miris 1964. g. 14. martā, apbedīts Varakļānu kapsētā.


Broks Jānis
Sabiedriskais darbinieks, rakstnieks un kultūrvēsturnieks
Dzimis 1919. g. 6. janv. Varakļānu pag. Puntužos.
Mācījies Varakļānu ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Katoļu teoloģijas fakultātē. Strādājis par pedagogu Talsu un Jēkabpils raj.1945. - 1946. g. -  bijis skolotājs Līvānu vidusskolā.
Sarakstījis 15 argumentētus, faktiem bagātus pētījumus par katoļu baznīcas un Latgales kultūras vēsturi, monogrāfijas par ievērojamiem kultūras darbiniekiem. Sarakstījis 4 dzejoļu un 2 stāstu krājumus.
1998. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.
Miris 2007.gadā.


Broks Jezups
Skolotājs, sabiedriskais darbinieks, priekšzīmīgs jaunsaimnieks
Dzimis 1887. g. 8. febr. Preiļu raj. Galēnu pag. Maltas Trūpos. Mācījies Galēnu pagasta tautskolā, pēc tam Pēterpils skolotāju seminārā.1915 - 1919. g. strādājis par skolotāju. 1919. g. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Kā Brīvības cīņu dalībniekam J. Brokam tika piešķirta jaunsaimniecība, kuru viņš, paralēli pedagoga darbam veiksmīgi vadīja.
Bijis ilggadīgs Vidsmuižas pag. padomes un patērētāju biedrības valdes  priekšsēdētājs, Latgales rajonu lauksaimniecības biedrību savienības centrālās valdes loceklis, darbojies Latgales kristīgo zemnieku partijas Vidsmuižas nod.
1931. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1963. g. 17.okt. Galēnos.

Broks Kazimirs
Žurnālists
Dzimis 1929. g. Galēnu pag. „Lomos”. Beidzis Preiļu 1.vidusskolu, studējis LU. Strādājis laikrakstā „Dzimtenes Balss” un Latvijas televīzijas sadzīves raidījumu redakcijā.
Miris 1999. g. 7. aprīlī.


Brūveris Antons
1918.-1920. gada Atbrīvošanas cīņu dalībnieks
Dzimis 1900. g. 5. martā Jersikas pag. Auzānos.
Cīnījies Cēsu 5. kājinieku pulkā, piedalījies Rīgas atbrīvošanā no bermontiešiem un cīņās pret sarkanarmiešiem Latgalē.
2003.g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

 


Brūveris Pēteris

Mediķis, medicīnas dienesta pulkvežleitnants
Dzimis 1944. g. 11. nov. Rudzātu pag. Mācījies Peivelišķu pamatskolā, Līvānu un Rudzātu vidusskolā, Aglonas internātskolā, studējis Ļeņingradas Sauszemes karaspēka augstākajā komandieru skolā, Ļeņingradas Kara Medicīnas akadēmijā. Bijis LR Aizsardzības ministrijas medicīniskā dienesta priekšnieks, Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas speciālists – terapeits.

 


Brūvers Pēteris
Agroķīmiķis, lauksaimniecības doktors, LLU mācību spēks
Dzimis 1921. g.1. jūl. Rudzātu pag. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, Malnavas l/s tehnikumā, LLA Agronomijas fakultātē un aspirantūrā. Bijis LLA agroķīmijas katedras laborants, ražošanas apmācības katedras doc. Veicis pētījumus par augsnes kaļķošanu, mēslošanu, lauksaimniecības tehniku un tās izmantošanu. 12 zinātnisko publikāciju autors vai līdzautors.

 

Brūveris Zigfrīds
Fiziķis un ķīmiķis, ķīmijas zinātņu doktors
Dzimis 1949. g. 1. apr. Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, studējis LU. Bijis LZA Neorganiskās sintēzes institūta inženieris, zinātniskais līdzstrādnieks Kristālķīmijas laboratorijā un Iekšējo komplekso savienojumu laboratorijā. Nodarbojies ar organisko reaģentu un to veidoto iekšēji komplekso savienojumu elektronu struktūras un fizikāli ķīmisko īpašību teorētiskajiem pētījumiem, izmantojot kvantu ķīmijas metodes. Vairāk kā 70 zinātnisko publikāciju autors. Strādājis Vides aizsardzības komitejā par galveno speciālistu. Ūdeņu  ekosistēmu aizsardzības pārvaldē par sektora vad., Starptautisko projektu pārvaldē, bijis LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks, Investīciju departamenta direktors.


Bružas Pēteris
Garīdznieks, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1864. g. 5. dec. Lietuvā. Mācījies Liepājas ģimnāzijā un Pēterpils garīgajā seminārā. Ordinēts 1891. g. Bijis prāvests Preiļos (1904 -1920). un Vidsmuižā (1920 -1940). Aktīvi darbojies dažādās biedrībās, mudinājis zemniekus atzīt un pielietot jaunākās saimniekošanas metodes. Par sasniegumiem biškopībā vairākkārt saņēmis Latvijas Lauksaimniecības kameras godalgas un diplomus. Prāvestam bijusi liela un laba bibliotēka, kuru viņš novēlējis Katoļu Garīgajam semināram.
Miris 1949. g. 29. febr. Apbedīts Vidsmuižas kapsētā.

Bucenieks Ignats
Priekšzīmīgs lauksaimnieks Līvānu pag. Buceniekos
1936. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Bucenieks Jānis
Rakstnieks
Dzimis 1908. g. 5. sept. Jersikas pag. „Buceniekos”. Mācījies vietējā pamatskolā, Līvānu vidusskolā.  Pirmais stāsts, ar pseidonīmu Francis Škoda, nopublicēts avīzē „Jaunā Daiņa” (1934. g. Nr. 4. - 6.), pēc tam seko publikācijas žurnālā „Aizsargs”. 1936. g. Latvijas radiofona izsludinātajā raidlugu konkursā 3. vietu ieguva luga „Rītā un vakarā”. Strādājis radiofonā un laikrakstā „Daugavas vēstnesis”. 1944. g. iznācis F.Škodas stāstu krājums „Uz čūskulāju”. Kara laikā rakstnieks nonācis gūstā Beļģijā, strādājis ogļu raktuvēs, lauksaimniecības darbos Francijā, amerikāņu sardžu dienestā Vācijā. Trimdā sarakstījis un publicējis leģionāra atmiņu stāstus par Volhovas frontē piedzīvoto. Mūža pēdējos gadus rakstnieks aizvadījis Vācijā.
Miris 1988. g. 8. dec. Ilertisenā – Au.

Budže Alberts
Garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1930. g. 26. janv. Rīgā. Mācījies Rīgas 1.vidusskolā un Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1957. g. Līdz 1962. g. kalpojis Rīgas Sv. Antona draudzē , pēc tam -12 gadus bijis Jūrmalas, Slokas un Ķemeru draudžu prāvests. 1974 - 1991. g . bijis Preiļu draudzes prāvests un Preiļu dekanāta dekāns. Kopš 1991. g.  – Tilžas, Baltinavas, Šķilbēnu, Krišjāņu un Rugāju Romas katoļu draudžu prāvests. Aktīvi darbojas latgaļu preses laukā kā redkolēģiju loceklis, publicē kultūrvēsturiskus pētījumus, esejas, lielu darbu veic Latgales Pētniecības Institūtā, kur vada reliģijas sekciju, pēta Latvijas katoļu baznīcas vēsturi, tulkojis teoloģijas darbus no vācu, poļu, angļu u.c. valodām, lasa latīņu, poļu, lietuviešu, vācu, angļu, spāņu, franču, itāļu un esperanto svešvalodā. 2008. gada 11. novembrī saņēmis aizsardzības fonda Lāčplēsis goda zīmi.
Miris 2017. g. 25. okt. Apbedīts Tilžas katoļu baznīcas dārzā. 


Budže Aloizs
Valsts un sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1896. g. 19. sept. Turku pag. Mācījies Līvānu pag. Meža skolā, Vladimira karaskolā Pēterburgā, Daugavpils skolotāju institūtā. Latvijas Brīvības cīņās par kaujas nopelniem apbalvots ar 2 Annas ordeņiem un Staņislava ordeni, paaugstināts par virsleitnantu, kapteiņleitnantu, pēc tam par kapteini. Bijis Daugavpils apriņķa valdes loceklis. Ievēlēts ceturtajā Saeimā, kur iekļāvies kristīgo zemnieku un katoļu frakcijā. Darbojies Finansu, Tirdzniecības un rūpniecības, Deputātu lietu izmeklēšanas un Centrālajā vēlēšanu komisijā. Daudz publicējies presē, īpaši laikrakstā „Latgolas Vords” un katoļu kalendāros. 1944. g. devies trimdā uz Vāciju, pēc tam pārcēlies uz dzīvi ASV.
Miris 1976. g. 1. martā Toronto.


Budže Jānis
Sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1920. g. 4. jūn. Līvānu pag. Mācījies Līvānu pamatskolā, Preiļu lauksaimniecības skolā. 1943. g. iesaukts leģionā. Nokļuvis gūstā, pēc tam nonācis bēgļu nometnē Libekā, tad izceļojis uz Kanādu. Trimdā aktīvi iesaistījies sabiedriskajās aktivitātēs: bijis DV organizācijas biedrs, aprūpes nama „Kristus Dārzs” valdes loceklis, Toronto Latviešu biedrības mūža biedrs un valdes sekretārs, Latviešu katoļu vienības priekšnieks, Kanādas Latviešu Katoļu  Apvienības valdes loceklis. Daudz laika un līdzekļu ziedojis humānās palīdzības darbam Latvijā. Apbalvots ar LNAK Atzinības rakstu par vispusīgu, rosīgu sabiedrisko darbību.
Miris 2004. g. 11. janv. Apbedīts Jorkas kapsētā.

Sk. tālāk >>>

 


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jums ir pietiekama informācija par novadpētniecības krājumu?

Nē, nav
Jā, ir
Neinteresē

Nobalsoja: 104

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites

 









 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2018, Pēdējās izmaiņas: 2018.12.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde