Vārda diena: Alvīne
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 10
Kopējais skaits: 306376

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Začests Julians
Garīdznieks, prelāts
Dzimis 1913. g. 20. dec. Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā. Mācījies Ludzas ģimnāzijā, studējis Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1938. g. 3. apr. Kalpojis : Ruskulova, 1941; Augstkalne, 1941-1942; Stoļerova, 1942-1944; Nīdermuiža, 1948-1954; Kalupe un Arendole, 1954-1956; Ciskāda, 1956-1957; Rēzekne (arī dekanāta dekāns, 1957-1960; Nautrēni (arī dekanāta dekāns), 1962-1964; Līvāni (arī dekanāta dekāns).
Miris 2004. g. 21. jūn. Apbedīts Līvānu katoļu baznīcas dārzā. 


Zadvinska Paulīne
Gleznotāja
Dzimusi 1927. g. 22. janv. Vārkavas pagasta Pilišķos, pašvaldību darbinieka un publicista Antona Dzeņa ģimenē. Mācījusies Zaķīšu pamatskolā, Daugavpils ģimnāzijā. 1944. g. kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. Turpinājusi mācības Fišbahas DP nometnes Kārļa Skalbes ģimnāzijā. 1950. g. izceļojusi uz ASV. Gleznošanu apguvusi vietējos izglītības centros un pie privātiem skolotājiem. Darbojas eļļas glezniecībā un akvareļtehnikā. Glezno ziedus un dabas ainavas. Grandraipidu Latviešu katoļu draudzes sabiedrisko lietu komitejas priekšniece. 

Zagorskis Augusts
Keramiķis
Dzimis 1900. g. Riebiņu novada “Eisāgos”. Balstoties uz Latgales tautas keramikas tradīcijām, darinājis svečturus, vāzes, krūzes u.c. traukus. Keramiķa savdabība izpaužas trauka formas plastiskā veidojumā, rotājuma motīvu un izpildījuma paņēmienu atturīgā lietojumā (baltmāla aplējumi, ieskrāpējumi, līkloči). Darbi atrodas Etnogrāfiskajā brīvdabas un  Latvijas Vēstures muzejā, Raiņa muzeja “Jasmuiža” keramikas krājumā.
Miris 1963. g., apbedīts Eisāgu kapos.


Zagorskis Francis
Zinātnieks arheologs, vēstures zinātņu kandidāts
Dzimis 1929. g. 18. sept. Riebiņu pagasta Reiniekos. Mācījies Riebiņu pamatskolā, Varakļānu un Preiļu 1.vidusskolā. Studējis LU Vēstures fakultātē. 1953. g. kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks sācis strādāt PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūta Arheoloģijas nodaļā. Savu zinātnisko darbu veltījis akmens laikmeta izpētei Latvijā. 1967. g. aizstāvējis vēstures zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu „Agrais un attīstītais neolīts Austrumlatvijā”. Izrakumos gūtās atziņas atspoguļojis vairāk kā 90 zinātniskos un populārzinātniskos darbos. Pētījumi par apbedīšanas tradīcijām un neolīta keramiku izpelnījušies Eiropas arheologu uzmanību. 1975. g. saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidija pirmo prēmiju un Valsts prēmiju (1976. g.), 1979. g. apbalvots ar Zinātņu Akadēmijas Prezidija Goda rakstu.
Miris 1986. g. 4. aug. Apbedīts Salaspils kapos.


Zagorskis Ivans
Medicīnas zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras asociētais profesors
Dzimis 1939. g. 5. janv. Pededzes pagastā. Beidzis RMI Ārstniecības fakultāti. Terapeits, Latvijas Medicīnas akadēmijas docents. Bijis Preiļu rajona centrālās slimnīcas galvenais ārsts, LPSR Veselības ministrijas Kadru un mācību iestāžu pārvaldes priekšnieka vietnieks. RSU docētājs, Iekšķīgo slimību katedras asoc. profesors, Ārstniecības fakultātes prodekāns. Klīniskās barošanas un atslodzes dietoterapijas starptautiskās biedrības prezidents. Pētījis aknu un žultspūšļa patoloģijas. Par ilggadīgu un nozīmīgu ieguldījumu medicīnas nozares attīstībā,  augstākās izglītības veicināšanā ,organizatoriskā darba koordinēšanā un vadīšanā, kā arī par iekšķīgo slimību inovatīvu ārstēšanas metožu ieviešanu Latvijā un pasaulē. 2010. g. apbalvots ar Ministru kabineta Atzinības rakstu.

 

Zagorskis Julijans
Keramiķis
Dzimis 1903. g. Riebiņu novada Eisāgos. Tautas daiļamata meistars. Darinājis saimniecības traukus – podus, eļļas traukus, smagnējas formas puķu podus ar glazētu un neglazētu virsmu. Puķu podu rotājumam izmantojis iespiedumus. Darbi atrodas Etnogrāfiskajā brīvdabas un  Latvijas Vēstures muzejā.
Miris 1978. g.

 

Zagorskis Vatslavs
Keramiķis, Tautas daiļamata meistars
Dzimis 1927. g. 31. dec. Silajāņu pagasta Eisagu sādžā. Amatu mācījies no sava tēva Augusta, kā arī no kaimiņu meistariem. Pastāvīgi strādājis no 1957. g. Tautas daiļamata meistars. Darinājis vāzes, krūzes, svečturus, kā arī sīkplastiku. Darbiem raksturīga kompakta, plastiski izteiksmīga forma, daudzveidīgs virsmas rotājums. Darbi atrodas Jasmuižas muzeja keramikas krājumā.
Miris 1977. g.

 


Zalāne Inese
LLU pasniedzēja
Dzimusi  1967. g. 1. janv. Bebrenē. Mācījusies Amuļu pamatskolā, Špoģu vidusskolā. Studējusi LLA Zooinženierijas un LLA Sociālo zinātņu fakultātēs, Latvijas Zinātņu akadēmijā ieguvusi Kvalitātes sistēmas vadītāja sertifikātu, bet LLU –augstskolas pasniedzēja kvalifikāciju. Papildinājusies Valsts Administrācijas skolā. Kopš 2001. g. - LLU lektore Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas katedrā.

 


Zaļums Jānis
Skautu vadītājs
Dzimis 1921. g. 21. janv. Preiļos. Skautu organizācijā sācis darboties 1936.  g. Lielvārdē. Būdams emigrācijā,  skautu vadītāja solījumu devis gūstekņu nometnē un organizācijā darbojies līdz sirmam vecumam. Bijis Čikāgas Staburaga skautu vienības vadītājs, vēlāk Jersikas novada priekšnieks. Rīkojis kopnieku kursus un organizējis neskaitāmas novada nometnes. Beidzis t.s. Gillwel kursus, saņēmis Meža zīmi.  Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bijis lektors pirmajos skautu vadītāju kursos Lielupē. 1976. g. Latviešu gaidu kustība apbalvojusi viņu ar Gaidu pateicības zīmi, savukārt latviešu skautu kustība -  ar Baltās lilijas un Pelēkā vilka ordeņiem. No Boy Scouts of America  saņēmis Sudraba Bebra ordeni. Apbalvots ar „Avord of Merit”, sastāvējis Bultas ordenī.
Miris 2006. g. 15. maijā Morton Grove, Illinois.


Zarāne Anita
Mūzikas pedagoģe, kora „Latgale” diriģente, ērģelniece
Dzimusi 1974. g. 5. janv. Preiļu rajona Vanagu ciemā. Mācījusies Vanagu pamatskolā, Līvānu bērnu mūzikas skolā, Līvānu 1. vidusskolā, Daugavpils mūzikas koledžā, DU Mūzikas fakultātē. Kopš 1996. g. strādā Daugavpils Valsts ģimnāzijā par mūzikas skolotāju. Kora „Daugava” vadītāja (kopš 2001.g.). Daugavpils rajona Tautas izglītības un kultūras centra jauktā kora „Latgale” diriģente. Spēlē ērģeles un dzied Vanagu Sv. Annas baznīcā.

 


Zarāne Anna (īst.v. Albīne Račinska)
Pedagoģe,  rakstniece,  novadpētniece
Dzimusi 1930. g. Jasmuižas pagasta Zarānu sādžas „Silā”. Mācījusies Špoģu pamatskolā un Daugavpils vidusskolā, studējusi Daugavpils un Cēsu Skolotāju institūtā. Strādājusi Staļģenes un Vecpiebalgas skolās.
Grāmatas „Lielupei līdzās” autore. Žurnāla „Karogs” un R.Gerkena rīkotajā 3. romānu konkursā romāni „Aizkurs”, „Bez aizvēja” ieguva 3. vietu.
Mirusi 2009. g. oktobrī.


Zarāns Juris
Garīdznieks
Dzimis 1978. g. 18. aug. Preiļu rajona Rožupē. Mācījies Rožupes pamatskolā, Rudzātu vidusskolā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā, ieguvis bakalaura grādu teoloģijā. 2002. g. 22. sept. iesvētīts par priesteri Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē. Kā priesteris 2002. – 2004. g. kalpojis Krāslavā un Aglonā. Studējis kanoniskās tiesības Itālijā (2004-2008). 2008. g. 23.  jūn. ieguvis kanonisko tiesību doktora grādu Laterāna Pontifikālās universitātes doktorantūrā Romā. Paralēli studijām kalpojis Ludzas draudzē. Prāvests Līvānu, Līksnas, Nīcgales, Madaliņas draudzēs. Starpdiacēžu tiesas tiesnesis.


Zarāns Viktors
Pašvaldību un militārais darbinieks
Dzimis 1892. g. 24. martā  Jasmuižas pag.
No 1921. g. bijis Iekšlietu ministrijas dienestā, no 1925. g. – Rēzeknes apriņķa priekšnieks un 17.Rēzeknes aizsargu pulka komandieris, kopš 1939. g. – Bauskas aizsargu pulka komandieris.1941. g. deportēts uz Krasnojarskas nov.1930. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Nošauts 1942. g.10. okt. Jeņisejskas cietumā. 


Zariņš Ignats
Rakstnieks, kultūrvēsturnieks
Dzimis 1923. g. 5.aug. Kapiņu pagasta Dunskos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Dokumentālo daiļdarbu „Aglona tālo dienu atblāzmā”, “Meti un pretmeti”, “ Nepaliec Tēvzemei parādā”, “Arī viņi alka laimes” autors.
Miris 2012. g. 26.sept.

 


Zariņš Pēteris
Kultūrvēsturnieks, publicists
Dzimis 1897. g. 29. janv. Aizkalnes pagasta “Akminājos”. Mācījies Nīdermuižas pagastskolā un Daugavpils ģimnāzijā. 1915. g. brīvprātīgi iestājies 5. Zemgales strēlnieku pulkā. Beidzis Rēzeknes skolotāju sagatavošanas kursus (1921). Strādājis par skolotāju un skolas pārzini Līksnas (1921-1941) un Aizkalnes pamatskolā (1942-1944). Bijis ilggadējs, aktīvs Daugavpils Latviešu biedrības un kultūrveicināšanas biedrības „Saule” biedrs, Līksnas katoļu jaunatnes biedrības nodaļas dibinātājs un vadītājs.Vācis latviešu garamantas un trīs sējumus iesniedzis Latviešu folkloras krātuvei. 1944. g. emigrējis uz Vāciju. Tur noorganizējis uz 2 gadus vadījis latviešu bērnudārzu Gotorpas pilī Šlēsvigā. 1947. g. izceļojis uz Angliju, 1952. g. pārcēlies uz Kanādu. Bijis latviešu sestdienas skolas skolotājs Hamiltonā un vietējās latviešu kopas priekšsēdētājs. Sarakstījis grāmatas „Tāvu zeme” (1972) un „Latgaļu tradīcijas” (1975).
Miris 1983. g. 10. nov. Kanādā, Hamiltonā.


Zavadska Ināra
Pedagoģe
Dzimusi 1953. g. Preiļu raj. „Augšmukstos”. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā, studējusi Liepājas pedagoģiskajā institūtā, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā „Attīstība”. Dagdas arodvidusskolas direktore.

 


Zazerskis Edmunds, Verners
Skaņu režisors
Dzimis 1955. g. Cesvainē. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā (1962-1973), bērnu mūzikas skolas klarnetes klasē, Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (1973-1976), LLU Mehanizācijas fakultātē (1976-1980). Strādājis Latvijas Valsts filharmonijā par skaņas režisoru (1978-1985), Padomju saimniecībā „Jumprava” (1985-1988), jaunatnes iniciatīvu centrā „Forums”. Universālās Baltijas skaņas (UBS) direktors. Kā skaņu režisors strādājis kopā ar grupām „Ergo”, „Modo”, „Opuss”, „Jumprava”, „Prāta vētra”.


Zdanovskis Aivars
Mediķis
Dzimis 1963. g. 9. jūn. Aglonā. Mācījies Aglonas vidusskolā, Bulduru lauksaimniecības tehnikumā, studējis Rīgas medicīnas institūtā. Daugavpilī strādājis par pediatru, pēc tam Grīvas poliklīnikā par ķirurgu. 1996. g. iecelts par Daugavpils rajona un Dzelzceļnieku slimnīcas galveno ārstu. 34. Daugavpils Zemessardzes bataljona zemessargs. Partijas „Latgales Gaisma” priekšsēdētāja vietnieks, SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis un slimnīcas direktors, plaušu slimību un tuberkulozes centra vadītājs, Daugavpils medicīnas skolas pasniedzējs. Daugavpils pilsētas domes deputāts.


Zeile Pēteris
Filozofs, literatūras un mākslas zinātnieks, kritiķis, filozofijas zinātņu doktors, LMA docents, profesors
Dzimis 1928. g. 14. janv. Pelēču pagasta Mazuros. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Preiļu 1.vidusskolā, beidzis LVU Filoloģijas fakultāti un aspirantūru filozofijā. Kopš 1951. g. docētājs, vēlāk profesors, estētikas un mākslas zinātņu katedras vadītājs Latvijas Valsts mākslas akadēmijā. Lasījis estētikas vēstures, estētikas un mākslas kritikas, teorijas un metodoloģijas kursus, Latgales kultūras vēstures kursu Rēzeknes augstskolā. Pētījis estētiskās domas vēsturi Latvijā un it īpaši Latgalē. Rakstnieku savienības biedrs kopš 1960. g. Monogrāfiju „ Meistars no Ušpeļu dzimtas”, „Ar labestību sirdī : versija par Andri Vējānu”, „Ai. Māte Latgale”,” Latgales kultūras vēsture”, „Estētiskā doma Latvijā (līdz 1940.gadam)”, „Personība un vērtības”, „Konstantīns Raudive”, „Latgales glezniecība” autors. Preiļu pilsētas Goda pilsonis. Par nesavtīgu devumu Latgales kultūras mantojuma izpētē, saglabāšanā un nodošanā jaunākajām paaudzēm, par skolu jaunatnes pašapziņas un patriotisma veidošanu , 2008. g. apbalvots ar Atzinības krusta Lielo sevišķās pakāpes goda zīmi.


Zeimuļs – Priževoits Aleksandrs
Dziedātājs, aktieris
Dzimis  1963. g. 10. aug. Galēnu pagastā. Mācījies Galēnu pamatskolā, Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā, Latvijas Valsts Konservatorijas vokālajā nodaļā. Bijis Daugavpils teātra direktors, Latvijas Dabas muzeja direktora vietnieks, Latvijas vīru koru biedrības valdes pirmais priekšsēdētājs, Latgales priekšpilsētas mūzikas skolas direktora vietnieks saimniecības darbā, Rīgas vīru kora Frachori prezidents. Dziedājis Operā, filmējies J. Streiča filmā „Cilvēka bērns”.

 


Zelčāns Gunārs
Ķīmiķis, Dr.ķīm.
Dzimis 1931. g. 15. apr. Turku pagasta Veceļos. Mācījies Gaiņu un Ogres pamatskolās, Rīgas 1. vidusskolā. Studējis Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē. Kopš 1960. g. strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. 1968.-1986. g. bijis zinātniskais līdzstrādnieks, 1986.- 1996. g. laboratorijas vadītājs, kopš 1996. g.- Silitmetožu izpētes grupas vadītājs. Valsts emiritētais zinātnieks kopš 2006. g. Pētījis bioloģiski aktīva silīcija organiskos savienojumus ķīmijā. Atklājis jaunu savienojumu klasi – silatrānus. Vairāk kā 180 zinātnisku rakstu un 25 izgudrojumu autors. PSRS sporta meistars šaušanā ar mazkalibra un kaujas šauteni, 1.un 2. PSRS Tautu spartakiādes medaļnieks. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Prezidija prēmijas laureāts. 


Zepa – Vanaga Veneranda
Dzejniece, dramaturģe, publiciste
Dzimusi 1926. g.10. jūn. Vārkavas pagastā. Mācījusies Vārkavas 1. seškalsīgajā pamatskolā, Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā, LVK operdziedātājas H. Cinkas – Berzinskas klasē. 1955.-1970. g. dziedājusi Valsts Akadēmiskajā korī. Strādājusi Rīgas pilsētas Kultūras pārvaldē. Literārajai daiļradei pievērsusies 40. gadu sākumā. Pirmais dzejolis laikrakstā „Latgolas Bolss”. Rakstījusi bērnu ludziņas, veikusi citu autoru darbu dramatizējumus bērnu un jauniešu uzvedumiem. Daudz publicējusies žurnālā „Katōļu Dzeive”, „Tāvu zemes kalendārs”. 2007. g. iznākusi atmiņu un dzejas grāmata „Paradīzes ābelīte”.
Mirusi 2002. g. 11. martā. Apbedīta sv. Jāzepa kapos Sarkandaugavā.


Zeps Izidors
Pedagogs
Dzimis 1897. g. 6. nov. Līvānu pagasta Zepos. 1911. g. iestājies Līvānu pilsētas vidusskolā, bet līdzekļu trūkuma dēļ skolu nav pabeidzis. 1916. g. iesaukts krievu armijā. No 1927. līdz 1940. g. strādājis 1. Vārkavas 6-klasīgajā skolā. Bijis ļoti aktīvs sabiedriskais darbinieks gan aizsargu, gan mazpulku organizācijās. Pēc 1940. g. strādājis Āmuļu 6-klasīgajā pamatskolā, bet no 1944. g. – Rimicānu pamatskolā. 1949. g. 25. martā izsūtīts uz Sibīriju. Literātes Venerandas Vanagas – Zepas tēvs.
Miris 1973. g. 12. dec., apbedīts Mežaparka kapos.


Zeps Staņislavs
Katoļu garīdznieks, profesors
Dzimis 1908. g. 17. aug. Varakļānu draudzē, Teiceinieku sādžā. Mācījies Varakļānu ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā, Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē. 1932. g. iesvētīts par priesteri. Bijis kapelāns un skolotājs Aglonas un Jaunaglonas ģimnāzijā, ilgāku laiku pildījis Rušonas draudzes prāvesta pienākumus. Skolās vadījis Marijas sodalicijas darbu, strādājis par lektoru ticības mācības skolotāju kursos Jaunaglonā, rosīgi darbojies Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Rušonas nodaļā, bijis Krāslavas dekanāta dekāns, Rīgas metropolijas Garīgā semināra profesors un inspektors.
Miris 1966. g. 23. jūl. Apbedīts Rīgā, Kristus Karaļa draudzes kapos.


Zilbermans Dāvids
Tehnisko zinātņu profesors, vēsturnieks
Dzimis 1934. g. 10. febr. Preiļos. Mācījies Preiļu 2.vidusskolā, studējis Tallinas politehniskajā institūtā. No 1958. g. dzīvojis Rīgā, aktīvi piedalījies getto upuru apzināšanas un masu kapu sakopšanas darbā. Vācis un apkopojis Holokausta aculiecinieku atmiņas, kuras pēc tam publicētas ASV, Izraēlā, Krievijā un Latvijā. Ilgus gadus cīnījies par tiesībām emigrēt. Uz Izraēlu devies 1971. g. Kā ASV pilsonis  dzīvo Ņujorkā. Grāmatu „ И ты это видел”, ”Я пережила Румбулу”, „Kā zvaigzne tumsā” autors.
Preiļu Holokausta upuru piemiņas memoriāla sponsors. Par ieguldījumu Preiļu vēsturiskā mantojuma saglabāšanā, 2014. g. piešķirts Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums un zelta nozīme. 


Zirnis Gregors
Garīdznieks
Dzimis 1908. g. 10. maijā Pušmucovas pagasta Bukānos.  Mācījies Pušmucovas pamatskolā un Ludzas vidusskolā. Studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1934. g. Kalpojis Ciblā un Aizpūrē 1935. g., bijis vikārs Aglonā, 1939. g. iecelts par prāvestu Stoļerovā un 1942. g. -  Kaunatā. No 1948. līdz 1949. g.bijis Baltinavas draudzes prāvests. 1949. – 1956. g. kalpojis kā dekāns Līvānos. Pēc tam bijis Vanagu  un Nīdermuižas draudžu prāvests.
Miris 1956. g. 21. okt., apbedīts Nīdermuižas baznīcas dārzā.


Zīmelis Jānis
Garīdznieks
Dzimis 1898. g. 5. martā Vārkavas pagasta Kazieru sādžā. Mācījies vietējā tautskolā, Preiļu pilsētas skolā, studējis Pēterpils, Viļņas un Aglonas Garīgajā seminārā. Par priesteri ievētīts 1922. g. 1. apr.. Bijis Izvaltas draudzes vikārs (1922-1924), Peipiņu draudzes prāvests (1924-1927), no 1925. g. apkalpojis arī Kombuļu draudzi. Viņa vadībā uzcelta Peipiņu baznīca.
Miris 1927. g. 2. aprīlī, apbedīts Zakopanes kapos.


Znotiņš Kazimirs
Publicists, sabiedriskais darbinieks, tautsaimnieks
Dzimis 1912. g. 27. sept. Vārkavas pagastā. Mācījies Preiļu pamatskolā, Daugavpils komercskolā, Latvijas Universitātē. Strādājis par grāmatvedi Nacionālajā teātrī. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu. Tur iestājies Otavas universitātē. Vācijā rediģējis un izdevis katoļu nedēļas laikrakstu „Svētdienas Ziņas, nodibinājis grāmatu apgādu „Klints”, izveidojis latviešu bēgļu organizāciju. Savukārt Kanādā bijis skautu organizācijas vadītājs, aktīvs Kolumba bruņinieku loceklis, darbojies studentu korporācijā „Lacuania”.
Miris 1999. g. 26. jūn. Kanādā. Apbedīts Renfrū pilsētas katoļu kapsētā.


Znutiņš Edgars
Daugavpils Universitātes mūzikas katedras dekāns, zinātņu doktors, kordiriģents
Dzimis 1969. g. 25. sept. Preiļu pagasta „Ivdrīšos”. Mācījies Priekuļu pamatskolā. Beidzis Daugavpils mūzikas vidusskolu, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas  nodaļu, DPU studējis mūzikas pedagoģiju. Daugavpils Universitātes mūzikas katedras dekāns, zinātņu doktors. Skolotāju kora „Latgale”, Daugavpils jauktā kora „Daugava” vadītājs un diriģents.

 


Znūtiņš Jānis
Literāts
Dimis 1919. g. 18. aug. Vārkavas pagasta „Ušackos”. Mācījies Preiļu 6 – klasīgajā pamatskolā, Aglonas klasiskajā ģimnāzijā, studējis LU Filoloģijas fakultātes baltu filoloģijas nodaļā. Dzeju un tēlojumus rakstījis gan latviešu literārajā gan latgaliešu rakstu valodā. Studiju gados vadījis dienas avīzes „Taisneiba” literāro daļu. Dzejas plašāka izlase iznākusi kopā ar J. Logina un V. Spures darbiem Bernharda Borga sakārtotajā krājumā „Saullēkta dziesma”.
1942. g. vasarā kritis Ļeņingradas apgabala Aderovas sādžā.


Zondaks Valerians
Katoļu garīdznieks, bīskaps
Dzimis 1908. g. 2.apr. Susāju pagastā. Mācījies Eržepoles tautskolā, Viļakas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā un LU, kur ieguvis matemātikas maģistra grādu. 1932. g. ordinēts par priesteri. Paralēli studijām kalpojis Aglonas draudzē kā vikārs, bijis Rušonas draudzes prāvests, matemātikas un astronomijas skolotājs Jaunaglonas meiteņu un Aglonas vīriešu ģimnāzijā. Pēc otrā pasaules kara kļuvis par Rīgas metropolijas Garīgā semināra profesoru (1946–53, no 1966), rektors (no 1969). Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps (no 1972).
Miris 1986. g. 27. sept. Rīgā. Apbedīts Sv. Franciska baznīcas dārzā blakus Garīgajam semināram.


Zudāns Jānis
Tautsaimnieks
Dzimis 1945. g. 12. aug. Preiļu raj.
Mācījies Aglonas internātskolā, Rīgas politehniskajā institūtā – precīzās mehānikas aparātu specialitātē. Rēzeknes SEZ AS „REBIR” valdes prezidents, Daugavpils SIA Dauer-D valdes priekšsēdētājs. 1997.g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

 


Zudāns Zenons
Zinātnieks (fizikas doktors)
Dzimis 1918. g. 10. aug.  Silajāņu pagasta Ornīšos. Mācījies Silajāņu pamatskolā un Rēzeknes ģimnāzijā. Studējis Latvijas Universitātes mehānikas fakultātes elektrotehnikas nodaļā. Bijis enerģētiķis Liepājas kara ostas darbnīcā, zinātniskais līdzstrādnieks Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Saimnieciskās racionalizācijas institūtā. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, vēlāk pārcēlies uz Brazīliju, bet 1958. g. – uz ASV. Studējis Pensilvānijas universitātes aspirantūrā un ieguvis fizikas doktora grādu. Franklina institūtā (Filadelfija), bijis mehānikas un kodolenerģētikas nodaļas vadītājs. Vairāku izgudrojumu un zinātnisko publikāciju autors.
Miris 1983. g. 10. okt. Filadelfijā.

Zundāns Aloizs
Sabiedriskais un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1891. g. 8. maijā Līvānu pagasta Zundānu sādžā.  Pēc kara 6 gadus bijis pagasta valdes loceklis, līdztekus darbojies arī piensaimniecības valdē un Līvānu kooperatīvā. 1944. g.devies emigrācijā uz Libeku, pēc tam uz Hamburgu, bet pēc kara – uz Omštedes nometni Oldenburgā, vēlāk izceļojis uz Austrāliju.  Bijis LKBA Sidnejas nodaļas biedrs, Sv. Franča III ordeņa biedrs.
Miris 1969. g. 6. sept. Austrālijā.


Zvanītājs Jānis
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1879. g. 14. aug. Dignājas pag. Bijis Līvānu pilsētas galva ( 1929.-1940.), Līvānu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un citu organizāciju priekšnieks un darbinieks. 1941. g.deportēts uz Krieviju.
1935. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1941. g. 28. nov. koncentrācijas nometnē Kirovas apgabalā.

 


Zvanova (Zvanītāja, Melnalksne) Ilga
Aktrise
Dzimusi 1909. g. 16. jūn. Maskavā. Bērnību pavadījusi Dignājas pagastā un Līvānos. Mācījusies Dignājas pamatskolā un Rīgas Klaustiņa ģimnāzijā. Aktiermākslu apguvusi privātstudijās Francijā, pēc tam - E. Feldmaņa teātra kursos un Krievu teātra studijā. Bijusi viena no vadošajām aktrisēm Rīgas Drāmas teātrī un Liepājas Jaunajā teātrī. 1950. g. piešķirts LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums. Kopumā uz Latvijas skatuvēm nospēlējusi vairāk nekā 100 lomas, slavu un atzinību guvusi kā daiļlasītāja – Filharmonijas soliste. Mākslas zinātnieki LPSR labāko daiļlasīšanas žanra meistaru sarakstā kā pirmo min tieši Ilgu Zvanovu. Spēlējusi dažādu žanru lugās un operetēs, bijusi viena aktiera teātra jomas aizsācēja Latvijā.
Mirusi 1988. g. 2, jūl. Apbedīta Saulkrastu kapsētā.


Zvejniece Ināra
Veterinārmedicīnas darbiniece
Dzimusi 1942. g. 1. okt. Rīgā. Beigusi Līvānu 1. vidusskolu (1960), Bebrenes Veterināro tehnikumu (1963), LLA Veterināro fakultāti (1968). Bijusi Jelgavas rajona kolhoza „Liepāre” veterinārārste (1968-1970). LLA Veterinārās fakultātes klīnikas laboratorijas vadītāja (1970-1985), klīnikas veterinārārste (1985-1993). Veterinārās fakultātes Iekšķīgo slimību nodaļas subasistente (no 1993), Iekšķīgo slimību katedras vecākā laborante (no 1998). Zināšanas papildinājusi Maskavas Veterinārā akadēmijā (1982).

 


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jums ir pietiekama informācija par novadpētniecības krājumu?

Nē, nav
Jā, ir
Neinteresē

Nobalsoja: 104

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites

 









 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2018, Pēdējās izmaiņas: 2018.12.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde