Vārda diena: Natālija, Tālija, Broņislavs, Broņislava
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 2
Kopējais skaits: 316123

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Vaičuks Francis
17. Rēzeknes aizsargu pulka Silajāņu nodaļas aizsargs
1937. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Vaiders Arturs
Sporta žurnālists un eksperts
Dzimis 1955. g. 28. aug. Arendolē. Mācījies Āmuļu pamatskolā, Vārkavas vidusskolā, studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. Fiziskās kultūras un sporta komitejas instruktors, LVFKI vecākais pasniedzējs. Ilgus gadus bijis laikraksta Diena sporta nod. vadītājs. Pēc tam izveidojis savu interneta portālu parsportu.lv. Kā žurnālists piedalījies 12 olimpiskajās spēlēs. 
Miris 2016. g. 3. okt. 

 

Vaikulis Jānis
Ekonomists, ekonomikas maģistrs, docents
Dzimis 1928. g. 24. jūn. Rožkalnu pagasta Lazdānos. Studējis LU. Kopš 1953. g. bijis LU mācību spēks. Autors vairākām grāmatām un monogrāfijām par uzskaites un finansu analīzes jautājumiem. Darbojies Latvijas Republikas Grāmatvedības metodiskajā padomē.
Miris 2012. g. martā.


Vaikulis Raimonds
Sportists (basketbolists - uzbrūkošais aizsargs)
Dzimis 1980. g. 4. febr. Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā. Spēlējis basketbola komandās ASK/Brocēni-LMT (1998-2001), kuras satāvā kļuvis par Latvijas čempionu, „Liepājas Lauvās”, Maskavas Dinamo (2002), Permas Ural Great, Beļģijas komandā Monas Hainaut , BK Ventspils, Rīgas Barons/LMT, Ukrainas Superlīgas klubā Nikolajev, Igaunijas līgas klubā Rakveres Tarvas.

 


Vaikulis Staņislavs
Garīdznieks, monsinjors, Sv. Tēva galma prelāts, rakstnieks, literatūrkritiķis, publicists
Dzimis 1887. g. 6. dec. Rožkalnu pagasta Gadzānos. Beidzis Pēterburgas Garīgo semināru. Bijis prāvests Līksnā, Kombuļos, Atašienē (1911-1921), Varakļānos (1921-1933) un dekāns Līvānos (1933-1950). Sarakstījis garīga satura grāmatas, daudz publicējies latgaliešu presē. Rakstījis par sabiedriski politiskajiem, kultūras, literatūras u.c. jautājumiem.
Miris 1961. g. 29. maijā Kalupē, apbedīts Kalupes kapos.

 


Vaivode - Garanča Antoņina
Dziedātāja, kontralts
Dzimusi 1922. g. 12. okt. Vārkavā. Mācījusies Vārkavas tautskolā. Dziedājusi baznīcas korī. Muzikālo izglītību apguvusi Vācijā – Minhenes Belkanto skolā pie prof. Elzas Dombergas un Edītes Effertes, Floridas valsts universitātes mūzikas nodaļā pie Elenas Nikolaidi. 1955. g. sākusi uzstāties koncertos. Izpildījusi garīgo mūziku gandrīz visās trimdas latviešu baznīcās. Dziedājusi arī slavenajā Carnegie zālē. Par saviem līdzekļiem nodibinājusi kardināla Juliāna Vaivoda Fondu. Atjaunotajai Borhu muižas kapelai Preiļos dāvinājusi 40 kg. smagu ametistu.
Mirusi 2007. g. 25. maijā Klīvlendā.


Vaivode Eleonora Terēzija
Pedagoģe, DPU docētāja, asociētā profesore
Dzimusi 1944. g. 28. jūl. Upmalas pagasta Brokovskos (agrāk Vārkavas pag.). Mācījusies Daugavpils 1.vidusskolā. Beigusi Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultāti. Bijusi Ilūkstes 1.vidusskolas skolotāja (1965-1966), Daugavpils Pedagoģiskā institūta botānikas katedras laborante (1966-1971), docente (kopš 1988). Latvijas Pedagogu biedrības Daugavpils Pedagoģiskā institūta nodaļas prezidija priekšsēdētāja (1988-1992). Daugavpils Pedagoģiskās universitātes senatore un Dabaszinātņu fakultātes domes locekle (1998-2000). Baltijas Pedagoģijas vēsturnieku asociācijas biedre, Latgales Pētniecības institūta biedre, V.Seiles un L.Bērziņa prēmiju laureāte. Pētījusi dabas zinību un bioloģijas mācīšanas metodiku un vēsturi. Publicējusi 200 zinātniskus rakstus, 3 monogrāfijas, 4 mācību grāmatu autore.
Mirusi 2011. g. 19. maijā.

Vaivods Alberts
Skolotājs, kora mākslinieks
Dzimis 1927. g. 20. okt. Upmalas pagasta Čeirānos. Mācījies 2. Vārkavas pamatskolā un Preiļu 1.vidusskolā. Bijis Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieks (1956-1991).
Miris 1991. g. 28.aug. Rīgā, apbedīts Rīgas rajona Stopiņu Ulbrokas kapos.


Vaivods Alfons
Garīdznieks, latviešu strēlnieks, Jura krusta kavalieris
Dzimis 1892. g. 12. martā Riebiņu pagasta Lielajos Rumpos. Beidzis Preiļu tautskolu. Pirmā pasaules kara laikā cīnījies latviešu strēlnieku pulkos. Vēlāk mācījies Aglonas ģimnāzijā, Aglonas un Rīgas Garīgajos semināros. Bijis vikārs Nautrēnos un Krāslavā (1929-1930), prāvests Istalsnā (1930-1931), vikārs Sv. Franciska baznīcā Rīgā (1931-1932), dekāns Dagdā (1932-1933; 1942-1962), Viļakā (1933-1935), prāvests Dievmātes baznīcā Daugavpilī un Saules skolas vadītājs (1935-1936), prāvests Viļakā (1939-1942).
Miris 1973. g. 20. nov. Rīgā, apbedīts Sarkandaugavas kapos.


Vaivods Andrejs
Mākslinieks, fotogrāfs, ceļotājs, lāču medību organizators Tālajos Austrumos
Dzimis 1944. g. Aglonā. Mācījies Mākslas akadēmijas rūpnieciskā dizaina nodaļā. Bijis Latvijas jaunatnes riteņbraukšanas izlases dalībnieks. Magadanas Mākslas fonda mākslinieks. Mednieks kopš 1966. g. 2007. g. izdevis fotoalbumu un atmiņu grāmatu „Lāča sirds” ar 600 lieliskām fotogrāfijām. Latvijā organizējis vairākas fotogrāfiju un medību trofeju izstādes.

 


Vaivods Antons
Mākslinieks, Jūrmalas mākslas skolas pedagogs
Dzimis 1955. g. Vārkavas pagastā. Mācījies Ančkinu un Vārkavas pamatskolā, Rēzeknes lietišķās Mākslas vidusskolā, studējis Valsts mākslas akadēmijā. Kopš 2002. g. strādā Jūrmalas mākslas skolā par vizuāli plastiskās mākslas programmas vadītāju. Darbojas akvareļtehnikā, eļļas tehnikā un akriltehnikā. Piedalījies Jūrmalas mākslinieku grupas izstādēs, bijušas arī vairākas personālizstādes. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļas biedrs. 2003. g. saņēmis gada balvu kultūrā par sasniegumiem pedagoģijā.



Vaivods Antons
Pedagogs
Dzimis 1916. g.31.aug. Vārkavas novada Upmalas „Brokovskos”. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Daugavpils sešklasīgajā skolotāju institūtā un Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Strādājis Līksnas, Kalupes, Nīcgales un Jaunkalsnavas pamatskolās, Daugavpils 37. speciālajā profesionāli tehniskajā skolā, bijis Daugavpils apriņķa skolu inspektors. Krājis un apkopojis atmiņu pierakstus par Aglonas ģimnāziju, savu dzīves gājumu aprakstījis apcerē „Mazās hronikas.” 2009. g. klajā nākusi grāmata „Cilvēka dzīve.Te tā ir un te tās vairs nav”, kuru izdošanai sagatavojusi viņa meita, pedagoģijas doktore Eleonora Terēzija Vaivode.
Miris 2006. g. 26. maijā.


Vaivods Dominiks
Kora mākslinieks, Valsts Akadēmiskā kora solists, LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
Dzimis 1937. g. 2. dec. Upmalas pagasta Vanagos. Mācījies Vanagu pamatskolā (1944-1951), Līvānu 1.vidusskolā (1951-1955) un Daugavpils mūzikas vidusskolā (1955-1959)

 

 


Vaivods Jānis
Garīdznieks, teoloģijas profesors, Viņa svētības kapelāns, monsinjors
Dzimis 1926. g. 25. martā Rožupes pagasta Gulbinskos. Mācījies Līvānu pamatskolā, Jēkabpils vidusskolā un Rīgas katoļu Garīgajā seminārā. Bijis prāvests Eglainē un Sventē (1950-1951), Jaunbornē un Elernē (1951-1955), Bauskā (1955-1961), Aizputē (1961-1966), Kalupē (1966-1967), Dukstigalā (1967-1968), Viļānos (1968-1973), Madonā (1973-1977). Kopš 1977. g. - Rīgas Sv. Antona draudzes prāvests un Rīgas katoļu garīgā semināra pasniedzējs, vēlāk profesors.
Miris 2007. g. 20. febr.


Vaivods Jānis
Skolotājs, rakstnieks un komponists
Dzimis 1904. g. 25. dec. Rožupes pagasta Rusiņos. Mācījies Līvānu pamatskolā. Beidzis Daugavpils skolotāju institūtu. Bijis skolotājs Dagdas un Špoģu pamatskolās (1927-1944). Aizsargu nodaļas kora diriģents. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, 1950. g. – uz ASV. Uzrakstījis trīs lugas, sagatavojis manuskriptu par dzimtā novada etnogrāfiju, veidojis tautasdziesmu apdares un komponējis oriģināldziesmas.
Miris 2004. g.


Vaivods Jānis     
Novadpētnieks
Dzimis 1932. g. 8. aug. Vārkavas pagasta Vanagos. Mācījies Vanagu 6. kl. pamatskolā, Līvānu 1. vidusskolā. Bijis pasta darbinieks, galvenais grāmatvedis, kolhoza iecirkņa priekšnieks. Vairāk kā 20 gadus pētījis un krājis Vanagu ciema un Vārkavas pagasta vēsturi. 2010. g. iznākusi grāmata „Vanagu vēstures lappuses”. Izveidojis dzimtas muzeju. Vadījis novadpētniecības nodarbības Latgales bērnu folkloras skolā. Ar lasījumiem par  kultūrvēsturi piedalījies Latgales pētniecības institūta zinātniskajā konferencē un 1.Pasaules latgaliešu konferencē, vairākos Latgales, Vidusdaugavas un Latvijas TV raidījumos. Saņēmis Preiļu rajona padomes Atzinības rakstu par kultūrvēsturisko izpēti, vairākas atzinības par sakoptāko lauku sētu un piedalīšanos „Ģimeņu spietā”.

Vaivods Jāzeps
Arhitekts
Dzimis 1908. g. 8. aug. Sutru pagasta Bernānos. Beidzis LU Arhitektūras fakultāti. 1944. g. iesaukts Latviešu leģionā un līdz kapitulācijai cīnījies Kurzemes cietoksnī, pēc tam bijis izsūtījumā. Bijis būvdarbu vadītājs Kara muzeja celtniecībā Rīgā (1939-1940) un Jēkabpils projektu un tāmju birojā grupas vadītājs (1955-1968). Kardināla Juliāna Vaivoda brālis.
Miris 1969. g. 28. apr. Rīgā, apbedīts Sarkandaugavas kapos.


Vaivods Julijans
Garīdznieks, teoloģijas licenciāts, Romas katoļu baznīcas kardināls, baznīcas vēsturnieks un rakstnieks
Dzimis 1895. g. 30. aug. Sutru pagasta Bernānos. Mācījies Vārkavas pagasta tautskolā, Preiļu pilsētas skolā, Pēterburgas Garīgajā seminārā. Studējis LU Romas katoļu Teoloģijas fakultātē. 1918. g. 7. apr. iesvētīts par priesteri. Bijis vikārs un prāvests Aglonā (1918-1920), skolu kapelāns Rēzeknē (1920), vikārs un skolu kapelāns Ludzā (1920-1921), skolu kapelāns Daugavpilī (1921-1924), vikārs Varakļānos (1924-1925), prāvests Lēnās (1925-1933), Alsungā (1933-1936), Dvietē (1936), Jaunjelgavā (1936-1937), Ventspilī (1937-1938), Liepājā (1938-1940), ģenerālvikārs Liepājā (1940-1944), Kurzemes dekanāta dekāns (1944), Liepājas bīskapa v.i. (1944-1947), Liepājas kūrijas kanclers, ģenerālvikārs un dekāns (1947-1958). 1949. g. 4. jūl. Romas pāvests J. Vaivodu iecēlis par galma prelātu. Par garīdzniekiem domātās literatūras sarakstīšanu un izplatīšanu 1958. g. 2. janv. ticis arestēts un sodīts ar 2 gadiem koncentrācijas nometnē. Pēc soda izciešanās bijis prāvests Vaiņodē (1960-1961), Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē (1961-1962), Rīgas metropoloģijas ģenerālvikārs (1962-1964), kopš 1964. g. 18. novembra – bīskaps, Lielās Makrianas titulārbīskaps, Rīgas arhidiacēzes un Liepājas diacēzes administrators. 1983. g. 2. febr. Romas prāvests Jānis Pāvils II J.Vaivodu iecēla par Romas katoļu baznīcas kardinālu. Bijis Bīskapu sinodes loceklis. Sarakstījis vairākus desmitus sējumu manuskriptu – Latvijas katoļu baznīcas vēsturi, sprediķus un citu garīdzniekiem domātu literatūru. 1938. g. apbalvots ar Atzinības krustu, saņēmis kņaza Vladimira otrās pakāpes un Sv. Vladimira pirmās pakāpes ordeni.
Miris 1990. g. 24. maijā Rīgā, apbedīts Aglonas bazilikas pazemes baznīcas kriptā aiz altāra.


Vaivods Juris
Komponists un diriģents
Dzimis 1966. g. 29. martā Vārkavas novada Vanagos. Mācījies Vanagu pamatskolā. Beidzis Līvānu mūzikas skolas akordeona klasi, Daugavpils mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu un Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļas Edgara Račevska klasi. Stažējies Baha mūzikas akadēmijas meistarklasēs (Vācijā) un Hores Hankena  (Norvēģija) diriģēšanas meistarklasēs. Strādājis par kormeistaru Rīgas Doma zēnu korī, bijis kamerkora „Versija” un vīru kora „Dziedonis” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ar kamerkori „Versija” piedalījies starptautiska mēroga konkursos, festivālos un forumos Austrālijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Polijā. Kopš 1997. g. - Dailes teātra muzikālās daļas vadītājs. Vairākkārt  saņēmis Teātra balvu kā labākais mūzikas autors. 2011. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni.


Vaivods Pēteris
Garīdznieks
Dzimis 1913. g. 16. jūl. Preiļu raj. Vanagu draudzē. Mācījies Vanagu un Vārkavas pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1944. g.23. dec. Primicijas dievkalpojums 1945. g. 4. janv. Aglonas draudzes baznīcā. Kalpojis Aglonas, Šķilbēnu, Naujenes, Raipoles, Ruskulovas un Līksnas draudzēs.
Miris 1997. g. 5. jūn. Apbedīts Līksnas katoļu baznīcas dārzā.

 


Vaivods Roberts
Ekonomists, ekonomikas doktors, profesors
Dzimis 1928. g. 5. maijā Rožupes pagasta Gulbinskos. Mācījies Rožupes un Līvānu pamatskolās, Līvānu ekonomiskajā tehnikumā. Studējis LU. Bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta laborants, aspirants, jaunākais un vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1953-1968). Rīgas Politehniskā institūta docents (no 1968), celtniecības ekonomikas un organizācijas katedras vadītājs un zinātniskās pētniecības laboratorijas zinātniskais vadītājs (1979-1982). Kopš 1982. g. – LU Ekonomikas fakultātes grāmatvedības uzskaites un saimnieciskās darbības analīzes katedras docents, kopš 1990. g. – ekonomikas zinātņu profesors. Ir 43 zinātnisko publikāciju autors.
Miris 2015. g. 31. maijā 

Vaivods Vladislavs
Valsts pārvaldes darbinieks
Dzimis 1927. gadā Preiļu rajona Rudzātos. Mācījies Rīgas jūrskolā, Odesas jūras flotes inženieru institūtā. Vadījis celtniecības darbus Rīgas ostā. 1966. gadā iecelts par būvmateriālu rūpniecības ministra vietnieku.


Valainis Antonijs
Agronoms, augu ģenētiķis, lauksaimniecības doktors, emeritētais profesors
Dzimis 1912. g. 5. febr. Aglonas pagasta Cecerskos. Mācījies Putānu un Somersetas pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā un Rēzeknes tehnikumā. Studējis LU Lauksaimniecības fakultātē un LLU. Strādājis LLU (1940-1987): asistents (no 1940), vecākais pasniedzējs (no 1949), docents (no 1954) un profesora v.i. (1980-1987). 1995. g. saņēmis emeritētā profesora nosaukums. Pētījis ziemāju un vasarāju labību formu pārmaiņas. Ieguvis izejmateriālu jaunu šķirņu veidošanai. Vasaras kviešu šķirnes Mironovskaja jarovaja selekcijas līdzautors. Ap140  zinātnisko publikāciju autors.
Miris 2001. g.


Valainis Boleslavs
Garīdznieks
Dzimis 1912. g. Aglonas pagasta Valaiņos. Mācījies Aglonas vidusskolā, studējis Rīgas arhidiecēzes Teoloģijas augstskolā (1933-1938). Par priesteri iesvētīts 1938. g. 3. aprīlī. Primicijas dievkalpojums notika 1938. g. 22. maijā Aglonā. Bijis Izvaltas draudzes vikārs un prāvests (1938-1941), Kombuļu draudzes prāvests (1941-1943), Varakļānu draudzes vikārs (1943-1944), Rundānu (arī Istras) draudzes prāvests (1944-1947), Eversmuižas un Aizpūres draudžu prāvests (1947-1949), Raipoles un Briģu draudžu prāvests (1949-1950), Pildas un Istalsnas draudžu prāvests (1950-1960), Viļakas draudzes prāvests un dekanāta dekāns (1960-1983).
Miris 1983. g. 17. jūn., apbedīts Viļakas kapsētā.


Valainis Francis
Garīdznieks
Dzimis 1943. g. 23. aug. Aglonas draudzē. Kopā ar vecākiem izceļojis uz ASV, Devenportu, Aiovas štatā. Mācījies Sv. Ambrozijas koledžā, pēc tam devies uz Romu, lai Gregoriānā studētu teoloģiju.1968. g. 20. dec. Sv. Pētera bazilikā iesvētīts par priesteri.

 


Valainis Francis
Nopelniem bagātais meliorators
Dzimis 1907. g. 28. janv. Kapiņu pagastā. Mācījies Rēzeknes Valsts tehnikuma Kultūrtehnikas nodaļā un ieguvis kultūrtehniķa kvalifikāciju. No 1944. g. sācis strādāt republikāniskajā meliorācijas būvkantorī par darbu vadītāju, vēlāk kļuvis par ražošanas iecirkņa priekšnieku. Vadījis Maltas un Rēzeknes upes regulēšanas darbus, polderu, slūžu un sūkņu staciju būvdarbus Liepājas rajonā. 1957. g. iecelts par Lubānas CMP priekšnieku. Vadījis Lubānas zemienes hidromelioratīvos darbus. Būdams pensijā, līdz 1975. g., turpinājis strādāt galvenā inženiera amatā Aiviekstes MSP. Par ilggadēju darbu un  nopelniem meliorācijas attīstībā, apbalvots ar vairākām medaļām, 1966. g.viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā meliorācijas darbinieka goda nosaukums Miris 1976.g. 26. febr. Lubānā.



Valainis Viktors
LLU Sporta katedras vadītājs, eksbiatlonists
Dzimis 1943. g. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā (1962), LLU, inženieris – mehāniķis (1970), LLU, inženierzinātņu doktors (1992). 1971. g. iekļauts valsts biatlona izlasē.  LLU docents, katedras vadītājs, LLU Konventa un Senāta loceklis, Studentu korporācijas „Ventonia” filistrs, Jelgavas „Rotari” kluba dibinātājs, Jelgavas pilsētas domes deputāts, Zemgales partijas priekšsēdētājs, SIA „Voite” direktors. 2008. g. Latvijas biatlona veterānu stafetes komandā izcīnījis sudraba medaļu 12. Pasaules veterānu čempionātā Katiolahti Somijā. 2010. g. Pasaules meistarsacīkstēs Slovēnijā izcīnījis vienu sudraba un divas bronzas medaļas.        


Valainis Vitolds
Garīdznieks, filozofijas bakalaurs, teoloģijas maģistrs
Dzimis 1939. g. 6. aug. Aglonā. Mācījies Sv. Ambrozija koledžā, ieguvis bakalaura grādu filozofijā un latīņu valodā, Sv. Bernarda Garīgajā seminārā – maģistra grādu teoloģijā. Par priesteri iesvētīts 1966. g. Strādājis Sv. Bernarda Dabuka koledžā Davenportas bīskapijā. Kā priesteris, skolotājs un sabiedriskais darbinieks darbojies St.MARY S CHURCH Keokuk Iowa.

 

Valters Domeniks
17. Rēzeknes aizsargu pulka Silajāņu nodaļas vada komandieris
1936. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Vārpsalietis Antons
Pedagogs un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1900. g.15. jūn. Līvānu pagastā. Mācījies Daugavpils skolotāju biedrības ģimnāzijā, beidzis skolotāju sagatavošanas kursus. Strādājis Līksnas pagasta Tiltu pamatskolā, Nīcgales,  Rusiņu un Daugavpils latviešu pamatskolās. Bijis Daugavpils pilsētas valdes loceklis, skolu un finanšu nodaļas vadītājs. Emigrācijā devies uz Vāciju, pēc tam uz ASV, kur aktīvi darbojies visās vietējās latviešu organizācijās.
Miris 1978. g. 22. sept. Indianapolē.


Varslavāne Emīlija
Pedagoģe un sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1907.g. decembrī Jasmuižas pagasta Lielkalnadruvā. Mācījusies poļu pamatskolā Jaunzemos, Preiļu 6 klasīgajā pamatskolā, Valsts Daugavpils skolotāju institūtā. Strādājusi Randaukas un Aizkalnes pamatskolās. 1944. g. kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam izceļojusi uz Kanādu. Bijusi vecākā un aktīvākā Montreālas Latviešu Katoļu draudzes un Pensionāru apvienības locekle.
2009. g. 4. apr. Montreālā mirusi 101 gada vecumā.



Varslavāns Francis
Pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1892. g. 21. okt. Kalupes pagastā. Beidzis Daugavpils skolotāju institūtu. Bijis pedagogs Dagdā, Vārkavas pagasta Zaķīšu pamatskolā, skolas pārzinis, pilsētas valdes loceklis, bāriņtiesas priekšsēdētājs un aizsargs Preiļos. Emigrācijā devies uz  Vāciju, pēc tam uz Kanādu.
Miris 1986. g.3. sept. Montreālā.

 


Varslavāns Leons
Pedagogs
Dzimis 1897. g. 29. sept. Kalupes pagasta Cepļukos. Mācījies Pelēču trīsklasīgajā pamatskolā,  Rēzeknes tirdzniecības skolā, pabeidzis meteorologu kursus Pēterpilī, absolvējis Daugavpils Skolotāju institūtu. Skolotāja gaitas sācis Āmuļu pamatskolā, bijis Aizkalnes pamatskolas pārzinis. 1944. g. kopā ar ģimeni devies emigrācijā uz Vāciju, vēlāk uz Kanādu.
Miris 2000. g. 2. janv. Montreālā.

 


Vasiļevskis Aleksandrs
Kordiriģents, Latgales folkloras vācējs, mūzikas skolotājs
Dzimis 1907. g. 1. martā Riebiņu pagasta „Dakaros. Pēc pamatskolas beigšanas mācījies Daugavpils skolotāju institūtā. Strādājis Naujenes, Aglonas, Salas, Rites, Pieniņu pamatskolās un Aglonas vidusskolā. Paralēli pedagoga darbam, Aglonā organizējis un vadījis korus un etnogrāfiskos ansambļus, vācis un pierakstīja tautasdziesmu tekstus un melodijas.
Miris 1980. g. Apbedīts Riebiņu kapsētā.


Vaskinovičs Juris                 
Pedagogs, sportists
Dzimis 1927. g. 6. maijā Jēkabpils apriņķa Dignājas pagasta „Rūcānos”. Mācījies Līvānu ekonomiskajā tehnikumā (1949), studējis Fiziskās kultūras institūtā. Strādājot Varakļānu vidusskolā, mācības neklātienē turpinājis Ļeņingradas Fiziskās kultūras institūtā. No 1951. g. līdz aiziešanai pensijā strādājis Bērzpils vidusskolā par fizkultūras un militārās apmācības skolotāju. Sportā izcīnījis 170 diplomus un balvas: 21 reizi bijis čempions diska, vesera un šķēpa mešanā, augstlēkšanā, tāllēkšanā. 1989. g. Maskavā vieglatlētikas veterānu starptautiskajās sacensībās „Grand Praix” izcīnījis pirmo vietu šķēpa mešanā un augstlēkšanā, kļūstot par PSRS čempionu.Vadījis sporta darbu  kolhozā „Komunārs”, vēlāk padomju saimniecībā „Bērzpils”. Atmodas laikā ievēlēts par Latvijas Tautas Frontes atbalsta grupas vadītāju Bērzpils vidusskolā. 2009. g. jūnijā, 83 gadu vecumā vēl piedalījies veterānu savienības 46. sporta spēļu finālsacensībās un izcīnījis trīs medaļas (šķēpa un vesera mešanā, augstlēkšanā). 1998. g. par nopelniem Latvijas labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. 1999. g. 7. okt. saņēmis nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.
Miris 2015. g. 31. janvārī. 


Vaskis Jānis
Kultūras un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1923. g. 15. jūn. Madonas raj. Grostonas „Vašķos”. Bērnību pavadījis Preiļos, kur tēvs strādājis par ierēdni. Pēc viņa nāves ģimene atgriezusies Grostonā. 1943. g. beidzis Malnavas lauksaimniecības skolu un  ticis iesaukts Latviešu leģionā. Pēc kara Vācijā uzturējies Memingenas latviešu bēgļu nometnē, tad izceļojis uz ASV. Klīvlandē vadījis vīru vokālo ansambli „Atāls”, Demoinā nodibinājis Aijovas latviešu biedrības jaukto kori un bijis tā diriģents. Darbojies Klivlandes DV apvienības teātra kopā.


Vecelis Antons
Garīdznieks
Dzimis 1889. g. Līvānu pagasta Gruguļu sādžā. Mācījies Līvānu pilsētas skolā, Katrīnas ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. 1915. g. iesvētīts par priesteri, pirmo SV. Misi celebrējis Līvānu draudzē. 1916. g. nozīmēts par palīgmācītāju Preiļos.
Miris 1917. g. (nav precīzi zināms), apbedīts Krimā, klintī izcirstā kapā.

 

Veigurs Andrejs
Sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1867. g. Līvānu pagastā. Līvānu krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis, vēlāk valdes loceklis, bet kopš 1920. g. - priekšsēdētājs. 1935. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Par tālāko likteni ziņu nav.


Veigurs Eduards
Liepājas kājinieku pulka kareivis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1889. g. 18. jūl. Līvānu pagasta Veiguros. 1. pasaules kara laikā dienējis 44. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. Piedalījies Latgales atbrīvošanas kaujās. 1920. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1974. g. Apbedīts Turku pagasta Veiguru kapos.

 


Veinbergs Alberts
Pedagogs, valodnieks, rakstnieks
Dzimis 1915. g. Buhārā. 1921. g. ģimene pārcēlusies uz dzīvi Latvijā. Mācījies Rīgas pilsētas 8. pamatskolā, V. Olava komercskolā.1940. g. absolvējis Latvijas Universitātes Tieslietu un tautsaimniecības fakultāti. Strādājis Latvijas bankā, bijis pedagogs Līvānu komercskolā, kur viņa trenētās basketbola, vieglatlētikas un peldēšanas komandas guvušas atzīstamus rezultātus. 1944. g. emigrējis uz Zviedriju. Trimdā sarakstījis autobiogrāfisku darbu „ Pāri ūdeņiem”, bet 2002 .g. izdevniecībā „Daugava” klajā nācis romāns „Stipru Annas pēdējais brauciens”.


Veismane Gunta
Valsts pārvaldes darbiniece
Dzimusi 1951. g. 6. febr. Līvānos. Ekonomiste, valsts pārvaldes darbiniece. Biznesa vadības maģistre. Beigusi LVU Ekonomikas fakultāti, papildinājusies Harvardas universitātē. Valsts plānošanas ZPI Programmēšanas daļas vadītāja, LVU/LU docētāja, Valsts administrācijas skolas direktore, Valsts kancelejas vadītāja. Cicerona balvas laureāte. Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore.

 


Veiss Eduards
3. Jelgavas kājinieku pulka seržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1894. g. 3. martā Jersikas pagastā. I pasaules kara laikā dienējis cara armijā. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un  lieliniekiem. Atvaļināts 1921. g., 1928. g. iestājies robežapsardzības dienestā. 1920. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1969. g. 29. okt. Apbedīts Dunavas kapsētā.

 

Veiss Kārlis
Vidsmuižas pagasta vecākais policijas kārtībnieks.
Dzimis 1900. g. Rīgā. Beidzis Rīgas Vācu Pētera - Doma baznīcas skolu. Piedalījies cīņās pret Bermontu, ticis paaugstināts par dižkareivi. 1921. -1923. g. strādājis Rēzeknes apr. policijā. Apbalvots ar Latvijas Aizsardzības biedrības goda zīmi – bronzas medaļu par nopelniem valsts atjaunošanas darbā. 1932. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.



Veita Marta
Ārste
Dzimusi 1941.g. 11. martā Cēsīs. Absolvējusi Rīgas medicīnas institūtu. 1962. g. darba gaitas uzsākusi Riebiņos, bet no 1964. g. līdz 2013. g. 29. janv. strādājusi Preiļu slimnīcā. Bijusi terapijas nodaļas vadītāja (1967 – 2000), ārste interniste (2000 – 2009), vadījusi ģimenes ārsta praksi  (2009 – 2013). Bijusi Preiļu “Žēlsirdības biedrības” dibinātāja un vadītāja. Par izciliem sasniegumiem medicīnā un mūža ieguldījumu profilaktiskajā medicīnā, pacientu ārstēšanā un jauno kolēģu audzināšanā, 2010. gadā saņēmusi Latvijas Ārstu biedrības apbalvojumu – II pakāpes Goda Zīmi Tempus Hominis /Cilvēka laiks/. 2013. g., par mūža ieguldījumu medicīnā, piešķirts Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums.
Mirusi 2018. g. 24. martā.


Velkme Antons
Valsts un sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1886. g. 9. jūl. Rudzātu pag. Saltupē. Bijis Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, Saeimas deputāts, zemkopības un iekšlietu ministra biedrs. 1926. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. Par viņa tālāko likteni ziņu nav.




Velkme Jānis
Garīdznieks, valsts un sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1876.g.14.dec.Rudzātu pag. Saltupē. Beidzis Rīgas Pētera I reālskolu un Pēterburgas garīgo semināru. Monsiņjors, pāvesta galma prelāts, Latgales atmodas laika darbinieks, lauksaimniecības un kooperācijas veicinātājs. Bijis Latgales pagaidu zemes padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, Latvijas Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs.1944.g.emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz ASV.
1926.g.apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1962.g.4.maijā Sanvalijā, ASV.


Verza Arvīds
Koktēlnieks, stila mēbeļu meistars
Dzimis 1959. g. Preiļu rajona Pelēču pagastā. Mācījies Olaines arodskolā. Bijis darbmācības skolotājs Stradu pamatskolā, Rīgas 15. arodvidusskolā. Rīgas Amatniecības vidusskolas koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas izveidotājs un vadītājs. Kopā ar audzēkņiem piedalījies sakrālā inventāra izgatavošanas darbos, darinot altārus, skulpturālus tēlus, dekorus, ģērbkambaru iekārtas, kanceles un solus vairāk kā 35 dažādu konfesiju baznīcās.
Par nozīmīgu ieguldījumu pedagoģiskajā darbā un jauniešu zinātniski pētnieciskā darba organizēšanā un vadīšanā, 2000. g. piešķirta A. Kronvalda prēmija. LAK Amata meistars, LAK Stila mēbeļu modelētāju biedrības biedrs. 2011. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni.


Vēvere Ieva
Keramiķe
Dzimusi 1973. g. 17. nov. Līvānos. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas koledžā (1992-1994), Rīgas Lietišķās mākslas koledžā (1994-1997), Latvijas Mākslas akadēmijā, bakalaura programmā Keramikas nodaļā (1999-2003). Keramikas izstādēs piedalās kopš 1995. g.,  grafikas izstādēs – kopš 2000. g. Specializējusies arī porcelāna trauku veidošanā.

 


Vēze  Lolija (īst.v. Lolija Soma)
Dzejniece, filoloģe, publiciste
Dzimusi 1950. g. 26. jūn. Aizkalnes pagasta „Rinčos”. Mācījusies Aizkalnes pamatskolā, Preiļu 1.vidusskolā, studējusi LVU filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļā. Strādājusi Valsts grāmatu palātā, izdevniecībās „Zvaigzne”, „Avots” un „Zvaigzne ABC”, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Valsts arhīvā. Pirmā dzejas publikācija laikrakstā „Padomju Students” (1969.g.). Dzejoļu krājums „Cerības radīšana” klajā nācis 1985. g. Piedalījusies vairāku lirikas krājumu un bērnu grāmatu sastādīšanā un tulkošanā.

                                                                                         Sk. tālāk >>>


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju
Nē, jo nav interese
Nē, jo nezinu par šo iespēju

Nobalsoja: 73

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites










 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2019, Pēdējās izmaiņas: 2019.05.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde