BIBLIOTĒKA ATSĀK GRĀMATU, ŽURNĀLU APMAIŅU

Plašāka informācija sadaļā DARBA LAIKS

Marts 2021

P O T C P S Sv
01020304050607
08091011121314
15161718192021
22232425262728
293031    

Apmeklētāji
Šodien: 161

Kopējais skaits: 546546

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

 Vaičuks Francis
  17. Rēzeknes aizsargu pulka Silajāņu nodaļas aizsargs
1937. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Vaiders Arturs
Sporta žurnālists un eksperts
Dzimis 1955. g. 28. aug. Arendolē. Mācījies Āmuļu pamatskolā, Vārkavas vidusskolā, studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. Fiziskās kultūras un sporta komitejas instruktors, LVFKI vecākais pasniedzējs. Ilgus gadus bijis laikraksta Diena sporta nod. vadītājs. Pēc tam izveidojis savu interneta portālu parsportu.lv. Kā žurnālists piedalījies 12 olimpiskajās spēlēs. 
Miris 2016. g. 3. okt.  
Vaikulis Jānis
  Ekonomists, ekonomikas maģistrs, docents
Dzimis 1928. g. 24. jūn. Rožkalnu pagasta Lazdānos. Studējis LU. Kopš 1953. g. bijis LU mācību spēks. Autors vairākām grāmatām un monogrāfijām par uzskaites un finansu analīzes jautājumiem. Darbojies Latvijas Republikas Grāmatvedības metodiskajā padomē. 
Miris 2012. g. martā.
Vaikulis Raimonds
Sportists (basketbolists - uzbrūkošais aizsargs)
Dzimis 1980. g.4. febr. Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā. Spēlējis basketbola komandās ASK/Brocēni-LMT (1998-2001), kuras satāvā kļuvis par Latvijas čempionu, „Liepājas Lauvās”, Maskavas Dinamo (2002), Permas Ural Great, Beļģijas komandā Monas Hainaut , BK Ventspils, Rīgas Barons/LMT, Ukrainas Superlīgas klubā Nikolajev, Igaunijas līgas klubā Rakveres Tarvas.
Vaikulis Staņislavs
Garīdznieks, monsinjors, Sv. Tēva galma prelāts, rakstnieks, literatūrkritiķis, publicists
Dzimis 1887. g. 6. dec. Rožkalnu pagasta Gadzānos. Beidzis Pēterburgas Garīgo semināru. Bijis prāvests Līksnā, Kombuļos, Atašienē (1911-1921), Varakļānos (1921-1933) un dekāns Līvānos (1933-1950). Sarakstījis garīga satura grāmatas, daudz publicējies latgaliešu presē. Rakstījis par sabiedriski politiskajiem, kultūras, literatūras u.c. jautājumiem.
Miris 1961. g. 29. maijā Kalupē, apbedīts Kalupes kapos.
Vaivode - Garanča Antoņina
Dziedātāja, kontralts
Dzimusi 1922. g. 12. okt. Vārkavā. Mācījusies Vārkavas tautskolā. Dziedājusi baznīcas korī. Muzikālo izglītību apguvusi Vācijā – Minhenes Belkanto skolā pie prof. Elzas Dombergas un Edītes Effertes, Floridas valsts universitātes mūzikas nodaļā pie Elenas Nikolaidi. 1955. g. sākusi uzstāties koncertos. Izpildījusi garīgo mūziku gandrīz visās trimdas latviešu baznīcās. Dziedājusi arī slavenajā Carnegie zālē. Par saviem līdzekļiem nodibinājusi kardināla Juliāna Vaivoda Fondu. Atjaunotajai Borhu muižas kapelai Preiļos dāvinājusi 40 kg. smagu ametistu.
Mirusi 2007. g. 25. maijā Klīvlendā.
Vaivode Eleonora Terēzija
Pedagoģe, DPU docētāja, asociētā profesore
Dzimusi 1944. g. 28. jūl. Upmalas pagasta Brokovskos (agrāk Vārkavas pag.). Mācījusies Daugavpils 1.vidusskolā. Beigusi Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultāti. Bijusi Ilūkstes 1.vidusskolas skolotāja (1965-1966), Daugavpils Pedagoģiskā institūta botānikas katedras laborante (1966-1971), docente (kopš 1988). Latvijas Pedagogu biedrības Daugavpils Pedagoģiskā institūta nodaļas prezidija priekšsēdētāja (1988-1992). Daugavpils Pedagoģiskās universitātes senatore un Dabaszinātņu fakultātes domes locekle (1998-2000). Baltijas Pedagoģijas vēsturnieku asociācijas biedre, Latgales Pētniecības institūta biedre, V.Seiles un L.Bērziņa prēmiju laureāte. Pētījusi dabas zinību un bioloģijas mācīšanas metodiku un vēsturi. Publicējusi 200 zinātniskus rakstus, 3 monogrāfijas, 4 mācību grāmatu autore.
Mirusi 2011. g. 19. maijā.
Vaivods Alberts
 

Skolotājs, kora mākslinieks
Dzimis 1927. g. 20. okt. Upmalas pagasta Čeirānos. Mācījies 2. Vārkavas pamatskolā un Preiļu 1.vidusskolā. Bijis Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieks (1956-1991).
Miris 1991. g. 28.aug. Rīgā, apbedīts Rīgas rajona Stopiņu Ulbrokas kapos.

Vaivods Alfons

Garīdznieks, latviešu strēlnieks, Jura krusta kavalieris
Dzimis 1892. g. 12. martā Riebiņu pagasta Lielajos Rumpos. Beidzis Preiļu tautskolu. Pirmā pasaules kara laikā cīnījies latviešu strēlnieku pulkos. Vēlāk mācījies Aglonas ģimnāzijā, Aglonas un Rīgas Garīgajos semināros. Bijis vikārs Nautrēnos un Krāslavā (1929-1930), prāvests Istalsnā (1930-1931), vikārs Sv. Franciska baznīcā Rīgā (1931-1932), dekāns Dagdā (1932-1933; 1942-1962), Viļakā (1933-1935), prāvests Dievmātes baznīcā Daugavpilī un Saules skolas vadītājs (1935-1936), prāvests Viļakā (1939-1942).
Miris 1973. g. 20. nov. Rīgā, apbedīts Sarkandaugavas kapos.

Vaivods Andrejs

Mākslinieks, fotogrāfs, ceļotājs, lāču medību organizators Tālajos Austrumos
Dzimis 1944. g. Aglonā. Mācījies Mākslas akadēmijas rūpnieciskā dizaina nodaļā. Bijis Latvijas jaunatnes riteņbraukšanas izlases dalībnieks. Magadanas Mākslas fonda mākslinieks. Mednieks kopš 1966. g. 2007. g. izdevis fotoalbumu un atmiņu grāmatu „Lāča sirds” ar 600 lieliskām fotogrāfijām. Latvijā organizējis vairākas fotogrāfiju un medību trofeju izstādes.

 

Vaivods Antons

Mākslinieks, Jūrmalas mākslas skolas pedagogs
Dzimis 1955. g. Vārkavas pagastā. Mācījies Ančkinu un Vārkavas pamatskolā, Rēzeknes lietišķās Mākslas vidusskolā, studējis Valsts mākslas akadēmijā. Kopš 2002. g. strādā Jūrmalas mākslas skolā par vizuāli plastiskās mākslas programmas vadītāju. Darbojas akvareļtehnikā, eļļas tehnikā un akriltehnikā. Piedalījies Jūrmalas mākslinieku grupas izstādēs, bijušas arī vairākas personālizstādes. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļas biedrs. 2003. g. saņēmis gada balvu kultūrā par sasniegumiem pedagoģijā.

 

Vaivods Antons

Pedagogs
Dzimis 1916. g.31.aug. Vārkavas novada Upmalas „Brokovskos”. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Daugavpils sešklasīgajā skolotāju institūtā un Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Strādājis Līksnas, Kalupes, Nīcgales un Jaunkalsnavas pamatskolās, Daugavpils 37. speciālajā profesionāli tehniskajā skolā, bijis Daugavpils apriņķa skolu inspektors. Krājis un apkopojis atmiņu pierakstus par Aglonas ģimnāziju, savu dzīves gājumu aprakstījis apcerē „Mazās hronikas.” 2009. g. klajā nākusi grāmata „Cilvēka dzīve.Te tā ir un te tās vairs nav”, kuru izdošanai sagatavojusi viņa meita, pedagoģijas doktore Eleonora Terēzija Vaivode.
Miris 2006. g. 26. maijā.

Vaivods Dominiks

Kora mākslinieks, Valsts Akadēmiskā kora solists, LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
Dzimis 1937. g. 2. dec. Upmalas pagasta Vanagos. Mācījies Vanagu pamatskolā (1944-1951), Līvānu 1.vidusskolā (1951-1955) un Daugavpils mūzikas vidusskolā (1955-1959)

 

Vaivods Jānis 

Garīdznieks, teoloģijas profesors, Viņa svētības kapelāns, monsinjors
Dzimis 1926. g. 25. martā Rožupes pagasta Gulbinskos. Mācījies Līvānu pamatskolā, Jēkabpils vidusskolā un Rīgas katoļu Garīgajā seminārā. Bijis prāvests Eglainē un Sventē (1950-1951), Jaunbornē un Elernē (1951-1955), Bauskā (1955-1961), Aizputē (1961-1966), Kalupē (1966-1967), Dukstigalā (1967-1968), Viļānos (1968-1973), Madonā (1973-1977). Kopš 1977. g. - Rīgas Sv. Antona draudzes prāvests un Rīgas katoļu garīgā semināra pasniedzējs, vēlāk profesors. 
Miris 2007. g. 20. febr.

 

Vaivods Jānis

Skolotājs, rakstnieks un komponists
Dzimis 1904. g. 25. dec. Rožupes pagasta Rusiņos. Mācījies Līvānu pamatskolā. Beidzis Daugavpils skolotāju institūtu. Bijis skolotājs Dagdas un Špoģu pamatskolās (1927-1944). Aizsargu nodaļas kora diriģents. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, 1950. g. – uz ASV. Uzrakstījis trīs lugas, sagatavojis manuskriptu par dzimtā novada etnogrāfiju, veidojis tautasdziesmu apdares un komponējis oriģināldziesmas. 
Miris 2004. g.

Vaivods Jānis      

Novadpētnieks
Dzimis 1932. g. 8. aug. Vārkavas pagasta Vanagos. Mācījies Vanagu 6. kl. pamatskolā, Līvānu 1. vidusskolā. Bijis pasta darbinieks, galvenais grāmatvedis, kolhoza iecirkņa priekšnieks. Vairāk kā 20 gadus pētījis un krājis Vanagu ciema un Vārkavas pagasta vēsturi. 2010. g. iznākusi grāmata „Vanagu vēstures lappuses”. Izveidojis dzimtas muzeju. Vadījis novadpētniecības nodarbības Latgales bērnu folkloras skolā. Ar lasījumiem par  kultūrvēsturi piedalījies Latgales pētniecības institūta zinātniskajā konferencē un 1.Pasaules latgaliešu konferencē, vairākos Latgales, Vidusdaugavas un Latvijas TV raidījumos. Saņēmis Preiļu rajona padomes Atzinības rakstu par kultūrvēsturisko izpēti, vairākas atzinības par sakoptāko lauku sētu un piedalīšanos „Ģimeņu spietā”.

Vaivods Jāzeps 
 

Arhitekts
Dzimis 1908. g. 8. aug. Sutru pagasta Bernānos. Beidzis LU Arhitektūras fakultāti. 1944. g. iesaukts Latviešu leģionā un līdz kapitulācijai cīnījies Kurzemes cietoksnī, pēc tam bijis izsūtījumā. Bijis būvdarbu vadītājs Kara muzeja celtniecībā Rīgā (1939-1940) un Jēkabpils projektu un tāmju birojā grupas vadītājs (1955-1968). Kardināla Juliāna Vaivoda brālis.
Miris 1969. g. 28. apr. Rīgā, apbedīts Sarkandaugavas kapos.

Vaivods Julijans

Garīdznieks, teoloģijas licenciāts, Romas katoļu baznīcas kardināls, baznīcas vēsturnieks un rakstnieks
Dzimis 1895. g. 30. aug. Sutru pagasta Bernānos. Mācījies Vārkavas pagasta tautskolā, Preiļu pilsētas skolā, Pēterburgas Garīgajā seminārā. Studējis LU Romas katoļu Teoloģijas fakultātē. 1918. g. 7. apr. iesvētīts par priesteri. Bijis vikārs un prāvests Aglonā (1918-1920), skolu kapelāns Rēzeknē (1920), vikārs un skolu kapelāns Ludzā (1920-1921), skolu kapelāns Daugavpilī (1921-1924), vikārs Varakļānos (1924-1925), prāvests Lēnās (1925-1933), Alsungā (1933-1936), Dvietē (1936), Jaunjelgavā (1936-1937), Ventspilī (1937-1938), Liepājā (1938-1940), ģenerālvikārs Liepājā (1940-1944), Kurzemes dekanāta dekāns (1944), Liepājas bīskapa v.i. (1944-1947), Liepājas kūrijas kanclers, ģenerālvikārs un dekāns (1947-1958). 1949. g. 4. jūl. Romas pāvests J. Vaivodu iecēlis par galma prelātu. Par garīdzniekiem domātās literatūras sarakstīšanu un izplatīšanu 1958. g. 2. janv. ticis arestēts un sodīts ar 2 gadiem koncentrācijas nometnē. Pēc soda izciešanās bijis prāvests Vaiņodē (1960-1961), Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē (1961-1962), Rīgas metropoloģijas ģenerālvikārs (1962-1964), kopš 1964. g. 18. novembra – bīskaps, Lielās Makrianas titulārbīskaps, Rīgas arhidiacēzes un Liepājas diacēzes administrators. 1983. g. 2. febr. Romas prāvests Jānis Pāvils II J.Vaivodu iecēla par Romas katoļu baznīcas kardinālu. Bijis Bīskapu sinodes loceklis. Sarakstījis vairākus desmitus sējumu manuskriptu – Latvijas katoļu baznīcas vēsturi, sprediķus un citu garīdzniekiem domātu literatūru. 1938. g. apbalvots ar Atzinības krustu, saņēmis kņaza Vladimira otrās pakāpes un Sv. Vladimira pirmās pakāpes ordeni.
Miris 1990. g. 24. maijā Rīgā, apbedīts Aglonas bazilikas pazemes baznīcas kriptā aiz altāra.

Vaivods Juris 

Komponists un diriģents
Dzimis 1966. g. 29. martā Vārkavas novada Vanagos. Mācījies Vanagu pamatskolā. Beidzis Līvānu mūzikas skolas akordeona klasi, Daugavpils mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu un Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļas Edgara Račevska klasi. Stažējies Baha mūzikas akadēmijas meistarklasēs (Vācijā) un Hores Hankena  (Norvēģija) diriģēšanas meistarklasēs. Strādājis par kormeistaru Rīgas Doma zēnu korī, bijis kamerkora „Versija” un vīru kora „Dziedonis” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ar kamerkori „Versija” piedalījies starptautiska mēroga konkursos, festivālos un forumos Austrālijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Polijā. Kopš 1997. g. - Dailes teātra muzikālās daļas vadītājs. Vairākkārt  saņēmis Teātra balvu kā labākais mūzikas autors. 2011. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni.

Vaivods Pēteris

Garīdznieks
Dzimis 1913. g. 16. jūl. Preiļu raj. Vanagu draudzē. Mācījies Vanagu un Vārkavas pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1944. g.23. dec. Primicijas dievkalpojums 1945. g. 4. janv. Aglonas draudzes baznīcā. Kalpojis Aglonas, Šķilbēnu, Naujenes, Raipoles, Ruskulovas un Līksnas draudzēs.
Miris 1997. g. 5. jūn. Apbedīts Līksnas katoļu baznīcas dārzā.

 

Vaivods Roberts

Ekonomists, ekonomikas doktors, profesors
Dzimis 1928. g. 5. maijā Rožupes pagasta Gulbinskos. Mācījies Rožupes un Līvānu pamatskolās, Līvānu ekonomiskajā tehnikumā. Studējis LU. Bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta laborants, aspirants, jaunākais un vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1953-1968). Rīgas Politehniskā institūta docents (no 1968), celtniecības ekonomikas un organizācijas katedras vadītājs un zinātniskās pētniecības laboratorijas zinātniskais vadītājs (1979-1982). Kopš 1982. g. – LU Ekonomikas fakultātes grāmatvedības uzskaites un saimnieciskās darbības analīzes katedras docents, kopš 1990. g. – ekonomikas zinātņu profesors. Ir 43 zinātnisko publikāciju autors.
Miris 2015. g. 31. maijā 

Vaivods Vladislavs
 

Valsts pārvaldes darbinieks
Dzimis 1927. gadā Preiļu rajona Rudzātos. Mācījies Rīgas jūrskolā, Odesas jūras flotes inženieru institūtā. Vadījis celtniecības darbus Rīgas ostā. 1966. gadā iecelts par būvmateriālu rūpniecības ministra vietnieku.

 Valainis Antonijs 
Agronoms, augu ģenētiķis, lauksaimniecības doktors, emeritētais profesors
Dzimis 1912. g. 5. febr. Aglonas pagasta Cecerskos. Mācījies Putānu un Somersetas pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā un Rēzeknes tehnikumā. Studējis LU Lauksaimniecības fakultātē un LLU. Strādājis LLU (1940-1987): asistents (no 1940), vecākais pasniedzējs (no 1949), docents (no 1954) un profesora v.i. (1980-1987). 1995. g. saņēmis emeritētā profesora nosaukums. Pētījis ziemāju un vasarāju labību formu pārmaiņas. Ieguvis izejmateriālu jaunu šķirņu veidošanai. Vasaras kviešu šķirnes Mironovskaja jarovaja selekcijas līdzautors. Ap140  zinātnisko publikāciju autors. 
Miris 2001. g.
Valainis Boleslavs 
Garīdznieks
Dzimis 1912. g. Aglonas pagasta Valaiņos. Mācījies Aglonas vidusskolā, studējis Rīgas arhidiecēzes Teoloģijas augstskolā (1933-1938). Par priesteri iesvētīts 1938. g. 3. aprīlī. Primicijas dievkalpojums notika 1938. g. 22. maijā Aglonā. Bijis Izvaltas draudzes vikārs un prāvests (1938-1941), Kombuļu draudzes prāvests (1941-1943), Varakļānu draudzes vikārs (1943-1944), Rundānu (arī Istras) draudzes prāvests (1944-1947), Eversmuižas un Aizpūres draudžu prāvests (1947-1949), Raipoles un Briģu draudžu prāvests (1949-1950), Pildas un Istalsnas draudžu prāvests (1950-1960), Viļakas draudzes prāvests un dekanāta dekāns (1960-1983). 
Miris 1983. g. 17. jūn., apbedīts Viļakas kapsētā. 
 Valainis Francis
Garīdznieks
Dzimis 1943. g.23. aug. Aglonas draudzē. Kopā ar vecākiem izceļojis uz ASV, Devenportu, Aiovas štatā. Mācījies Sv. Ambrozijas koledžā, pēc tam devies uz Romu, lai Gregoriānā studētu teoloģiju.1968. g.20. dec. Sv. Pētera bazilikā iesvētīts par priesteri.
 Valainis Francis
Nopelniem bagātais meliorators
Dzimis 1907. g. 28. janv. Kapiņu pagastā. Mācījies Rēzeknes Valsts tehnikuma Kultūrtehnikas nodaļā un ieguvis kultūrtehniķa kvalifikāciju. No 1944. g. sācis strādāt republikāniskajā meliorācijas būvkantorī par darbu vadītāju, vēlāk kļuvis par ražošanas iecirkņa priekšnieku. Vadījis Maltas un Rēzeknes upes regulēšanas darbus, polderu, slūžu un sūkņu staciju būvdarbus Liepājas rajonā. 1957. g. iecelts par Lubānas CMP priekšnieku. Vadījis Lubānas zemienes hidromelioratīvos darbus. Būdams pensijā, līdz 1975. g., turpinājis strādāt galvenā inženiera amatā Aiviekstes MSP. Par ilggadēju darbu un  nopelniem meliorācijas attīstībā, apbalvots ar vairākām medaļām, 1966. g.viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā meliorācijas darbinieka goda nosaukums Miris 1976.g. 26. febr. Lubānā.
 Valainis Viktors

LLU Sporta katedras vadītājs, eksbiatlonists
Dzimis 1943. g. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā (1962), LLU, inženieris – mehāniķis (1970), LLU, inženierzinātņu doktors (1992). 1971. g. iekļauts valsts biatlona izlasē.  LLU docents, katedras vadītājs, LLU Konventa un Senāta loceklis, Studentu korporācijas „Ventonia” filistrs, Jelgavas „Rotari” kluba dibinātājs, Jelgavas pilsētas domes deputāts, Zemgales partijas priekšsēdētājs, SIA „Voite” direktors. 2008. g. Latvijas biatlona veterānu stafetes komandā izcīnījis sudraba medaļu 12. Pasaules veterānu čempionātā Katiolahti Somijā. 2010. g. Pasaules meistarsacīkstēs Slovēnijā izcīnījis vienu sudraba un divas bronzas medaļas.        

 Valainis Vitolds

Garīdznieks, filozofijas bakalaurs, teoloģijas maģistrs
Dzimis 1939. g. 6. aug. Aglonā. Mācījies Sv. Ambrozija koledžā, ieguvis bakalaura grādu filozofijā un latīņu valodā, Sv. Bernarda Garīgajā seminārā – maģistra grādu teoloģijā. Par priesteri iesvētīts 1966. g. Strādājis Sv. Bernarda Dabuka koledžā Davenportas bīskapijā. Kā priesteris, skolotājs un sabiedriskais darbinieks darbojies St.MARY S CHURCH Keokuk Iowa.

 

 Valters Domeniks
 

17. Rēzeknes aizsargu pulka Silajāņu nodaļas vada komandieris
1936. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

 Vārpsalietis Antons

Pedagogs un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1900. g.15. jūn. Līvānu pagastā. Mācījies Daugavpils skolotāju biedrības ģimnāzijā, beidzis skolotāju sagatavošanas kursus. Strādājis Līksnas pagasta Tiltu pamatskolā, Nīcgales,  Rusiņu un Daugavpils latviešu pamatskolās. Bijis Daugavpils pilsētas valdes loceklis, skolu un finanšu nodaļas vadītājs. Emigrācijā devies uz Vāciju, pēc tam uz ASV, kur aktīvi darbojies visās vietējās latviešu organizācijās.
Miris 1978. g.22. sept. Indianapolē.

Varslavāne Emīlija 

Pedagoģe un sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1907.g. decembrī Jasmuižas pagasta Lielkalnadruvā. Mācījusies poļu pamatskolā Jaunzemos, Preiļu 6 klasīgajā pamatskolā, Valsts Daugavpils skolotāju institūtā. Strādājusi Randaukas un Aizkalnes pamatskolās. 1944. g. kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam izceļojusi uz Kanādu. Bijusi vecākā un aktīvākā Montreālas Latviešu Katoļu draudzes un Pensionāru apvienības locekle.
2009. g.4. apr. Montreālā mirusi 101 gada vecumā.

 Varslavāns Francis

Pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1892. g. 21. okt. Kalupes pagastā. Beidzis Daugavpils skolotāju institūtu. Bijis pedagogs Dagdā, Vārkavas pagasta Zaķīšu pamatskolā, skolas pārzinis, pilsētas valdes loceklis, bāriņtiesas priekšsēdētājs un aizsargs Preiļos. Emigrācijā devies uz  Vāciju, pēc tam uz Kanādu.
Miris 1986. g.3. sept. Montreālā.

 Varslavāns Leons

Pedagogs
Dzimis 1897. g. 29. sept. Kalupes pagasta Cepļukos. Mācījies Pelēču trīsklasīgajā pamatskolā,  Rēzeknes tirdzniecības skolā, pabeidzis meteorologu kursus Pēterpilī, absolvējis Daugavpils Skolotāju institūtu. Skolotāja gaitas sācis Āmuļu pamatskolā, bijis Aizkalnes pamatskolas pārzinis. 1944. g. kopā ar ģimeni devies emigrācijā uz Vāciju, vēlāk uz Kanādu.
Miris 2000. g.2. janv. Montreālā.

 Vasiļevskis Aleksandrs

Kordiriģents, Latgales folkloras vācējs, mūzikas skolotājs
Dzimis 1907. g. 1. martā Riebiņu pagasta „Dakaros. Pēc pamatskolas beigšanas mācījies Daugavpils skolotāju institūtā. Strādājis Naujenes, Aglonas, Salas, Rites, Pieniņu pamatskolās un Aglonas vidusskolā. Paralēli pedagoga darbam, Aglonā organizējis un vadījis korus un etnogrāfiskos ansambļus, vācis un pierakstīja tautasdziesmu tekstus un melodijas.
Miris 1980. g. Apbedīts Riebiņu kapsētā.

 Vaskinovičs Juris   

Pedagogs, sportists
Dzimis 1927. g. 6. maijā Jēkabpils apriņķa Dignājas pagasta „Rūcānos”. Mācījies Līvānu ekonomiskajā tehnikumā (1949), studējis Fiziskās kultūras institūtā. Strādājot Varakļānu vidusskolā, mācības neklātienē turpinājis Ļeņingradas Fiziskās kultūras institūtā. No 1951. g. līdz aiziešanai pensijā strādājis Bērzpils vidusskolā par fizkultūras un militārās apmācības skolotāju. Sportā izcīnījis 170 diplomus un balvas: 21 reizi bijis čempions diska, vesera un šķēpa mešanā, augstlēkšanā, tāllēkšanā. 1989. g. Maskavā vieglatlētikas veterānu starptautiskajās sacensībās „Grand Praix” izcīnījis pirmo vietu šķēpa mešanā un augstlēkšanā, kļūstot par PSRS čempionu.Vadījis sporta darbu  kolhozā „Komunārs”, vēlāk padomju saimniecībā „Bērzpils”. Atmodas laikā ievēlēts par Latvijas Tautas Frontes atbalsta grupas vadītāju Bērzpils vidusskolā. 2009. g. jūnijā, 83 gadu vecumā vēl piedalījies veterānu savienības 46. sporta spēļu finālsacensībās un izcīnījis trīs medaļas (šķēpa un vesera mešanā, augstlēkšanā). 1998. g. par nopelniem Latvijas labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. 1999. g. 7. okt. saņēmis nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.
Miris 2015. g. 31. janvārī. 

 Vaskis Jānis


Kultūras un sabiedriskais darbinieks

Dzimis 1923. g. 15. jūn. Madonas raj. Grostonas „Vašķos”. Bērnību pavadījis Preiļos, kur tēvs strādājis par ierēdni. Pēc viņa nāves ģimene atgriezusies Grostonā. 1943. g. beidzis Malnavas lauksaimniecības skolu un  ticis iesaukts Latviešu leģionā. Pēc kara Vācijā uzturējies Memingenas latviešu bēgļu nometnē, tad izceļojis uz ASV. Klīvlandē vadījis vīru vokālo ansambli „Atāls”, Demoinā nodibinājis Aijovas latviešu biedrības jaukto kori un bijis tā diriģents. Darbojies Klivlandes DV apvienības teātra kopā.

 Vecelis Antons

Garīdznieks
Dzimis 1889. g. Līvānu pagasta Gruguļu sādžā. Mācījies Līvānu pilsētas skolā, Katrīnas ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. 1915. g. iesvētīts par priesteri, pirmo SV. Misi celebrējis Līvānu draudzē. 1916. g. nozīmēts par palīgmācītāju Preiļos. 
Miris 1917. g. (nav precīzi zināms), apbedīts Krimā, klintī izcirstā kapā.

 

Veigurs Andrejs 
 

Sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1867. g. Līvānu pagastā. Līvānu krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis, vēlāk valdes loceklis, bet kopš 1920. g. - priekšsēdētājs. 1935. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Par tālāko likteni ziņu nav.

 Veigurs Eduards

Liepājas kājinieku pulka kareivis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1889. g. 18. jūl. Līvānu pagasta Veiguros. 1. pasaules kara laikā dienējis 44. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. Piedalījies Latgales atbrīvošanas kaujās. 1920. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1974. g. Apbedīts Turku pagasta Veiguru kapos.

 Veinbergs Alberts

Pedagogs, valodnieks, rakstnieks
Dzimis 1915. g. Buhārā. 1921. g. ģimene pārcēlusies uz dzīvi Latvijā. Mācījies Rīgas pilsētas 8. pamatskolā, V. Olava komercskolā.1940. g. absolvējis Latvijas Universitātes Tieslietu un tautsaimniecības fakultāti. Strādājis Latvijas bankā, bijis pedagogs Līvānu komercskolā, kur viņa trenētās basketbola, vieglatlētikas un peldēšanas komandas guvušas atzīstamus rezultātus. 1944. g. emigrējis uz Zviedriju. Trimdā sarakstījis autobiogrāfisku darbu „ Pāri ūdeņiem”, bet 2002 .g. izdevniecībā „Daugava” klajā nācis romāns „Stipru Annas pēdējais brauciens”.

Veismane Gunta

Valsts pārvaldes darbiniece
Dzimusi 1951. g.6. febr. Līvānos. Ekonomiste, valsts pārvaldes darbiniece. Biznesa vadības maģistre. Beigusi LVU Ekonomikas fakultāti, papildinājusies Harvardas universitātē. Valsts plānošanas ZPI Programmēšanas daļas vadītāja, LVU/LU docētāja, Valsts administrācijas skolas direktore, Valsts kancelejas vadītāja. Cicerona balvas laureāte. Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore.

 

 Veiss Eduards

3. Jelgavas kājinieku pulka seržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1894. g. 3. martā Jersikas pagastā. I pasaules kara laikā dienējis cara armijā. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un  lieliniekiem. Atvaļināts 1921. g., 1928. g. iestājies robežapsardzības dienestā. 1920. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1969. g. 29. okt. Apbedīts Dunavas kapsētā.

 Veiss Kārlis
 

Vidsmuižas pagasta vecākais policijas kārtībnieks.
Dzimis 1900. g. Rīgā. Beidzis Rīgas Vācu Pētera - Doma baznīcas skolu. Piedalījies cīņās pret Bermontu, ticis paaugstināts par dižkareivi. 1921. -1923. g. strādājis Rēzeknes apr. policijā. Apbalvots ar Latvijas Aizsardzības biedrības goda zīmi – bronzas medaļu par nopelniem valsts atjaunošanas darbā. 1932. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Veita Marta 

Ārste
Dzimusi 1941.g. 11. martā Cēsīs. Absolvējusi Rīgas medicīnas institūtu. 1962. g. darba gaitas uzsākusi Riebiņos, bet no 1964. g. līdz 2013. g. 29. janv. strādājusi Preiļu slimnīcā. Bijusi terapijas nodaļas vadītāja (1967 – 2000), ārste interniste (2000 – 2009), vadījusi ģimenes ārsta praksi  (2009 – 2013). Bijusi Preiļu “Žēlsirdības biedrības” dibinātāja un vadītāja. Par izciliem sasniegumiem medicīnā un mūža ieguldījumu profilaktiskajā medicīnā, pacientu ārstēšanā un jauno kolēģu audzināšanā, 2010. gadā saņēmusi Latvijas Ārstu biedrības apbalvojumu – II pakāpes Goda Zīmi Tempus Hominis /Cilvēka laiks/. 2013. g., par mūža ieguldījumu medicīnā, piešķirts Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums.
Mirusi 2018. g. 24. martā.

Velkme Antons 

Valsts un sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1886. g. 9. jūl. Rudzātu pag. Saltupē. Bijis Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, Saeimas deputāts, zemkopības un iekšlietu ministra biedrs. 1926. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. Par viņa tālāko likteni ziņu nav. 

Velkme Jānis 

Garīdznieks, valsts un sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1876.g.14.dec.Rudzātu pag. Saltupē. Beidzis Rīgas Pētera I reālskolu un Pēterburgas garīgo semināru. Monsiņjors, pāvesta galma prelāts, Latgales atmodas laika darbinieks, lauksaimniecības un kooperācijas veicinātājs. Bijis Latgales pagaidu zemes padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, Latvijas Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs.1944.g.emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz ASV.
1926.g.apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1962.g.4.maijā Sanvalijā, ASV.

 Verza Arvīds

Koktēlnieks, stila mēbeļu meistars
Dzimis 1959. g. Preiļu rajona Pelēču pagastā. Mācījies Olaines arodskolā. Bijis darbmācības skolotājs Stradu pamatskolā, Rīgas 15. arodvidusskolā. Rīgas Amatniecības vidusskolas koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas izveidotājs un vadītājs. Kopā ar audzēkņiem piedalījies sakrālā inventāra izgatavošanas darbos, darinot altārus, skulpturālus tēlus, dekorus, ģērbkambaru iekārtas, kanceles un solus vairāk kā 35 dažādu konfesiju baznīcās.
Par nozīmīgu ieguldījumu pedagoģiskajā darbā un jauniešu zinātniski pētnieciskā darba organizēšanā un vadīšanā, 2000. g. piešķirta A. Kronvalda prēmija. LAK Amata meistars, LAK Stila mēbeļu modelētāju biedrības biedrs. 2011. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni.

Vēvere Ieva 

Keramiķe
Dzimusi 1973. g.17. nov. Līvānos. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas koledžā (1992-1994), Rīgas Lietišķās mākslas koledžā (1994-1997), Latvijas Mākslas akadēmijā, bakalaura programmā Keramikas nodaļā (1999-2003). Keramikas izstādēs piedalās kopš 1995. g.,  grafikas izstādēs – kopš 2000. g. Specializējusies arī porcelāna trauku veidošanā.

Vēze  Lolija (īst.v. Lolija Soma)

Dzejniece, filoloģe, publiciste
Dzimusi 1950. g.26. jūn.Aizkalnes pagasta „Rinčos”. Mācījusies Aizkalnes pamatskolā, Preiļu 1.vidusskolā, studējusi LVU filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļā. Strādājusi Valsts grāmatu palātā, izdevniecībās „Zvaigzne”, „Avots” un „Zvaigzne ABC”, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Valsts arhīvā. Pirmā dzejas publikācija laikrakstā „Padomju Students” (1969.g.). Dzejoļu krājums „Cerības radīšana” klajā nācis 1985. g. Piedalījusies vairāku lirikas krājumu un bērnu grāmatu sastādīšanā un tulkošanā.

 Vīberga Ilze

Medicīnas zinātņu doktore, profesore
Dzimusi 1963. g. Preiļos. 1980. g. absolvējusi Preiļu 1.vidusskolu. Studējusi RMI.
LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore, ginekoloģe, medicīnas doktore, klīnikas „Medeora” ginekoloģe.Vairāku publikāciju autore un grāmatas „Ginekoloģija” redaktore. Biedrības ''Papardes zieds'' viceprezidente.
Mirusi 2016. g. 22. febr. Apbedīta Ādažu novada Baltezera kapos.

 Viborna Iveta (literārais pseidonīms Kristīne Jokste)

Literāte, ārste – radioloģe
Dzimusi 1965. g. 29. nov. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, studējusi Rīgas Medicīnas institūtā, Liepājas Pedagoģiskajā institūtā apguvusi logopēdes specialitāti. Strādājusi Aizkrauklē, Mazzalvē, Preiļu pirmsskolas izglītības iestādē „Pasaciņa”, Preiļu slimnīcā. 2008. g. Daugavpils teātra izsludinātajā lugu konkursā 1. vietu ieguvusi ar darbu „Klepernīku pogosta zvaigzne”.

 

 Vilcāne Antonija

Arheoloģe, vēstures doktore, LU aģentūras Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas vadītāja
Dzimusi 1956. g. 16. janv. Preiļu pagasta „Bukos”. Mācījusies Preiļu 1.vidudsskolā, LU Vēstures un filozofijas fakultātē, LZA Vēstures institūta aspirantūrā. Zinātnisko darbu veltījusi seno latgaļu kultūras un etniskās vēstures pētniecībai. Organizējusi un vadījusi arheoloģiskos izrakumus Jersikā, Preiļos, Dinaburgas cietoksnī un citviet Latgales dienvidreģionā. Zinātnisko publikāciju skaitā ir vairāk kā 12 zinātniskie raksti, 16 konferenču tēzes, atskaites sesiju materiāli, 4 recenzijas, 9 populārzinātniskie raksti. Ar referātiem uzstājusies vairākās starptautiskās arheologu konferencēs, 2004. g. izdota grāmata „Senā Jersika”. 2001. g. aizstāvējusi doktora disertāciju „ Latgales kultūras veidošanās dzelzs laikmetā (1.-12.gs.). Pēc Dubnas baseina arheoloģiskā materiāla”. Par ieguldījumu Latgales vēstures izpētē un kultūras mantojuma saglabāšanā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas pētniecei piešķirta Bronislava Spūļa prēmija.

 Vilcāne Vineta

   


Žurnāliste, vēsturniece 
Dzimusi 1989. g. 19. maijā Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējusi vēsturi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, iegūstot maģistra grādu. Strādājusi Latvijas vēstures institūtā kā krājuma glabātāja Etnogrāfisko materiālu krātuvē, vēlāk zinātniskā asistenta p.i. Etnoloģijas nodaļā, pētnieciskās intereses saistot ar mājturības vēsturi un kultūras procesiem Latgalē 19. gadsimtā – mūsdienās. Teksta līdzautore grāmatai “Uz vakariņām Latvijas brīvvalstī: gadsimtu senas receptes toreiz un tagad” (2014). Strādājusi par žurnālisti VSIA “Latvijas Vēstnesis” portālā www.lvportals.lvViena no biedrības “Preiļu alternatīvās kultūras atbalsta centrs” (PAKAC) dibinātājām, studiju gados aktīvi iesaistījusies biedrības “Latgolys Studentu centrs” darbā, kļūstot par biedrības valdes priekšsēdētāju un vairāku biedrības īstenoto projektu vadītāju. Vairāku gadu garumā vadījusi projektu “Latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv” , esot gan portāla redaktore, gan žurnāliste. Latvijas Radio1 raidījuma Kolnasāta producente. Saņēmusi Latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks 2017 par Latvijas Radio stāstu ciklu Latgales kongress.10 stāsti.

 Vilcāns Eliass

   

Policijas un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1899. g. 27. dec. Vārkavas pagastā. Beidzis pilsētas skolu Krievijā. 1924. g. iestājies policijas dienestā. Bijis dzelzceļa policijas uzraugs. 1930. g. iecelts par Zilupes policijas iecirkņa priekšnieku. 1934. g. iestājies Daugavpils pilsētas valdes dienestā. Darbojies vairākās sabiedriskās organizācijās. Bijis Zilupes pilsētas domnieks un skolu valdes loceklis, Daugavpils krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis un sekretārs. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās un sastāvējis Latvijas atvaļināto karavīru biedrībā.
Miris 1968. g. 10. maijā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

 Vilcāns Francis

  

Sporta pasākumu organizators
Dzimis 1931. g. 5.  okt. Preiļu rajonā. Absolvējis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu. Bijis sporta biedrību „Spartaks” un „Daugava” Daugavpils nodaļas vadītājs, fizkultūras skolotājs Daugavpils 1. vidusskolā, vadījis Daugavpils sporta veterānu padomi un izaudzinājis virkni talantīgu sportistu.
Miris 2008. g. 4. martā Daugavpilī.

 Vilcāns Jānis

  

Elektrozinātņu maģistrs, inženieris, aeronautikas un kosmonautikas pētnieks
Dzimis 1922. g. 16. nov.  Saunas pagasta Streičaukā. Mācījies Orinšu, Salas un Sutru pamatskolās, Aglonas un Rīgas 1. ģimnāzijā, Baltijas universitātē Hamburgā, Kvīnas universitātē Kingstonā, Ziemeļaustrumu universitātē, papildinājies Masačūsetas Tehnoloģiskajā institūtā. Kopš 1966. g. strādājis ASV federālajā valsts dienestā – Nacionālās aeronautikas un kosmosa apgūšanas pārvaldē (NASA) kā programmu un projektu vadītājs. Ziemeļaustrumu universitātē 1975. g. ieguvis sabiedrības vadības maģistra grādu. Autors daudzām zinātniskajām publikācijām, ieguvis patentu par parametriskajiem mikroviļņu pastiprinātājiem, saņēmis augstus ASV valdības un zinātnisko iestāžu apbalvojumus. Ziņas par viņu atrodamas vairākos ASV enciklopēdiskos izdevumos.
Miris 2002. g. 28. janv. ASV Masačūsetas štatā.

 Vilcāns Jānis

 

Nopelniem bagātais fiziskās kultūras un sporta darbinieks
Dzimis 1929. g. 7. aug. Upmalas pagasta „Saulīšos”. Beidzis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu. Ilggadējs Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Bijis Daugavpils FKSK vadītājs, treneris. Mālpils sovhoztehnikuma, vēlāk agrofirmas direktora vietnieks. Viens no Latvijas Olimpiešu sociālā fonda (LOSF) stipendiātiem par mūža ieguldījumu sportā.
Miris 2008. g. 5. martā Rīgā.

 Vilcāns Pēteris

   

Garīdznieks, Rēzeknes – Aglonas diecēzes ģenerālvikārs, Līvānu dekanāta dekāns
Dzimis 1929. g. 16. janv. Atašienē. Mācījies Atašienes pamatskolā, Varakļānu un Līvānu pamatskolās, Rīgas metropolijas katoļu seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951. g. 28. martā. Primīcijas dievkalpojums 1951. g. 15. apr. Aglonā. Kalpojis Rušonas, Bērzgales, Aglonas, Nīdermuižas, Jasmuižas, Preiļu, Malnavas draudzēs. No 2004.  g. - Svētā Erceņģeļa Miķeļa Līvānu Romas katoļu draudzes prāvests.
Miris 2012 .g. 31. okt. Apbedīts Līvānu katoļu baznīcas dārzā.

Vilcāns Polikarps

   

Keramiķis
Dzimis 1894. g. 26. janv. Silajāņu pagasta „Dūbēs”. Viens no ievērojamākajiem Silajāņu keramikas stila dekoratīvo formu radītājiem. Izkopis grafiskā raksta elementus un kompozīcijas paņēmienus, bijis teicams kolorists. Amatu apguvis pie tēva Joahima. Patstāvīgi podnieka amata gaitas uzsācis 1910. g., pievērsies galvenokārt saimniecības trauku darināšanai. Dekoratīvajai keramikai pievērsies 20 – to gadu nogalē. 1957. g. uzņemts Mākslinieku Savienībā. LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums piešķirts 1958. g. Darbi atrodas visu lielāko Latvijas muzeju krājumos un daudzās privātkolekcijās. Piedalījies izstādēs Parīzē, Berlīnē, Maskavā, Bukarestē, Leipcigā.
1937. g. Francijā saņēmis zelta medaļu un diplomu, bet Latvijā sudraba medaļu,1938. g. Vācijā – Starptautiskās amatniecības Goda diplomu, un 1940. g. Latgales novada daiļamatniecības izstādē apbalvots ar sudraba medaļu un diplomu.
Miris 1969. g. 8. maijā. Apbedīts Riebiņu novada Antonišķu kapos.

 Vilcāns Staņislavs

   

Keramiķis
Dzimis 1918. g. 23. sept. Rēzeknes apriņķa Silajāņu pag. Dūbēs. Amatu apguvis pie tēva un tēvabrāļa Polikarpa Vilcāna. Pastāvīgi ar keramiku nodarbojies no 1935. gada.
1955.-1957. g. strādājis r/a Latvijas keramika Krustpils cehā. No 1957. g. dzīvojis Daugavpilī, kur strādājis Novadpētniecības un mākslas muzejā (1960.-1965.), pēc tam (1971.-1991.) r/a Daiļrade keramikas darbnīcā.Tautas daiļamata meistars no 1960. g.
Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. g. Pateicoties meistaram, Daugavpilī sāka attīstīties novada podniecība, izveidojās Tautas lietišķās mākslas studija Latgale, saglabātas un attīstītas Silajāņu keramikas tradīcijas. Darbi izceļas ar augsti profesionālu līmeni.
1942. g. piedalījies izstādē Preiļos un ticis godalgots ar diplomu. Aktīvi izstādēs piedalījies no 1947. g. Nozīmīgākās no tām: 1978., 1980. Francijā; 1980., 1992. Rīgā; 1979., 1989., 1982. Latgales keramika Maskavā; 1979.g. Ungārijā; 1986. Portugālē, Polijā, Vācijā; 1995. Latgales svečturi Viļņā (Lietuvā); 1998. Veltījums vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem Rīgā.
Miris 2001. g.  9. dec. Apbedīts Daugavpilī.

Vilcāns Stanislavs 

 

Priekšzīmīgs jaunsaimnieks Vārkavas pagasta „Barībiņās”
1931. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Vilciņa Anastasija 

   

Ekonomikas doktore, profesore
Dzimusi 1952. g. 4. apr. Līvānu novada Staru „Kvedervecumos”. Mācījusies Neicinieku un Rimicānu pamatskolās, Rīgas 2. internātskolā, LVU Vēstures un filozofijas fakultātē un aspirantūrā. LLA Politekonomijas katedras asistente (1976.-1984.), vecākā pasniedzēja (1984.-1989.), LLU Ekonomikas fakultātes Ekonomikas katedras docente (1990.-1998.), asociētā profesore (1998.-2001), ekonomikas doktore, LLU Ekonomikas fakultātes maģistrantūras studiju vadītāja, LLU Konventa locekle, Ekonomikas fakultātes domes locekle, LLU Ekonomikas un vadībzinātnes nozares profesoru padomes locekle, LLMZA īstenā locekle, Liepājas universitātes vadībzinātņu katedras profesore. Pētījusi nodarbinātības un bezdarba praktiskos jautājumus, globalizācijas un tautsaimniecības risku problemātiku. Vairāku nozīmīgu publikāciju autore.

 Vilmane Janīna

 


   

Izglītības darbiniece, folkloras vācēja
Dzimusi 1928. g. 29. aug. Krāslavas raj. Kombuļu pagasta Aišpuros. Mācījusies Sauleskalna vidusskolā, Daugavpils Skolotāju un Rīgas Pedagoģiskajā institūtā. 1950. g. augustā darba gaitas sākusi Aglonas vidusskolā, bet kopš 1952. g., līdz aiziešanai pensijā bijusi Vārkavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja. Ilgus gadus vadījusi Preiļu rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību. Paralēli pedagoģes darbam  kopā ar audzēkņiem nopietni pievērsusies Vārkavas novada folkloras mantojuma saglabāšanas darbam. Mutvārdu daiļradi sākusi krāt no pagājušā gadsimta 60 gadiem. 1978. g. izveidojusi Vārkavas vidusskolas folkloras kopu „Vuolyudzeite”, kura bija pirmā skolēnu folkloras kopa valstī. Kopā ar skolēniem rīkojusi ekspedīcijas, vācot un apkopojot novadā dzirdētās teikas, pasakas, dziesmas un mīklas. Sakrātās garamantas apkopotas 2 grāmatās „Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs”. Zinātņu Akadēmijai iesniegtie materiāli rosināja Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuvē atvērt atsevišķu fondu Vārkavai.  Saņēmusi Tautas skolotājas goda nosaukumu, īpašo balvu starptautiskajā Luda Bērziņa konkursā par nesavtīgu darbību folkloristikā un valodniecībā, Broņislava Spūļa prēmiju par novada kultūrvides izpēti un latgalisko vērtību saglabāšanu.

 Vilnis Kazimirs

 
   

Priesteris
Dzimis 1907. g. 18. nov. Nautrēnu draudzē. Mācījies Aglonas  Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1933. g. 25. maijā. Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes vikārs un skolu kapelāns (1933-1934), Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests (1934-1944). 1944. g. rudenī prāvests nokļuvis Zviedrijā. Apmeties uz dzīvi pie Zviedrijas bīskapa Millera un apkalpojis katoļus Zviedrijā un Dānijā. 1946. g. sācis izdot žurnālu „Dzimtenes Balss”. 1948. g. norīkots darbā Eskilsturā. Tur  izveidojis draudzi un uzcēlis dievnamu – Svētā Krusta kapelu. 1965. g. pārcelts uz Falunā. Arī tur 1972. g. tiek uzcelta baznīca. 1974. g. sācis izdot „Dzimtenes kalendāru”.
Miris 1988. g. 27. janv. Zviedrijā, apbedīts Stokholmā.

 Viļumanis Aleksandrs 


 


    

Diriģents
Dzimis 1942. g. 30. augustā Preiļos. Muzikālo izglītību ieguvis Latvijas Mūzikas akadēmijā sitamo instrumentu, kordiriģēšanas, opersimfoniskās diriģēšanas specialitātēs. 1970. g. sācis strādāt Latvijas Nacionālajā operā par diriģentu, bet 1975. g.  iecelts par LNO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. No 1990. līdz 1994. g.  strādājis par diriģentu Sanktpēterburgas Marijas operas un baleta teātrī. No 1994. g. strādājis Latvijas Nacionālajā operā par galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju. Ar Latvijas Nacionālās operas un baleta trupu viesojies Francijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Somijā, Anglijā, Holandē, Beļģijā. No 2000. g. Krievijas Lielā (Boļšoj) teātra viesdiriģents.  Repertuārā aptuveni 50 operu un 30 baletu nosaukumi.
Apbalvojumi : 1994. g. Apvienotā karaliste, Teldec kritiķa prēmija Gada labākais diriģents (L. Delībs, “Kopēlija”), 1994. g. Latvijas Teātra Savienības balva Labākais diriģents muzikālajos teātros. 1996. g. Lielās mūzikas balvas laureāts par J. Mediņa “Uguns un nakts ”iestudējumu. 1998. g. Latvijas Teātra savienības balva - Labākais diriģents muzikālajos teātros. 1998. g. Latvijas Valsts prezidenta G. Ulmaņa Atzinības raksts par VI Starptautiskajiem operas mūzikas svētkiem Siguldā (Dž. Verdi opera Trubadūrs, Š. Guno Fausts). 1998. g. Latvijas Valsts prezidenta G. Ulmaņa Atzinības raksts par Latvijas Valsts 80. g. jubilejas svinīgā koncerta vadīšanu. 2000. g. Teodora Reitera Lielā balva. 2021. gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu mūzikā.

Vincevičs Vladislavs 

 
    

Keramiķis
Dzimis 1945. g. 18. nov. Preiļu raj. Vidsmuižas „Ceperniekos.” Mācījies Līdumnieku pamatskolā, 1961. – 1965. g.  Profesionālo izglītību ieguvis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles Keramikas nodaļā. 1995. g. iestājies Tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. 1980. g. kļuvis par Tautas daiļamata meistaru. 1988. g. uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. Izstādēs sācis piedalīties no 1978. g. Pirmā personālizstāde 1985. g. Jasmuižā. Darbi izstādīti Bulgārijā, Čehoslovākijā, Francijā, Krievijā, Polijā, Portugālē, Ungārijā, Vācijā u.c. Apbalvojumi: 1982. g. RA „Daiļrade” goda raksts par piedalīšanos keramikas izstādē Maskavā starptautiskajā simpozijā, 1985. g. PSRS Kultūras ministrijas, Latvijas mākslinieku savienības goda diploms par piedalīšanos lietišķās mākslas izstādē, republikāniskā E. Melngaiļa kultūras centra goda raksts par ieguldījumu Latgales keramikas attīstībā u.c.

Vinkšno Irēna


   

Juriste
Dzimusi 1942. g. 1. nov. Rīgā. Bērnības un pirmie skolas gadi aizvadīti Preiļu rajona Jersikā. Vidusskolu pabeigusi Rīgā. Darba gaitas sākusi tekstilfabrikā „Rīgas adītājs”, pēc tam strādājusi fabrikā „Uzvara”, Centrālās statistikas pārvaldes skaitļošanas centrā, Ministru Padomes Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejā, 1.Rīgas Valsts notariāta kantorī. Vienlaikus studējusi LU Juridiskās fakultātes vakara nodaļā. No 1977. līdz 1993. g. strādājusi LPSR un Latvijas Republikas Prokuratūrā par tiesās izskatāmo civillietu uzraudzības daļas prokurori. 1993. g. ievēlēta par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.
Mirusi 2009.g. 16. jūl., apbedīta Vecajos Mārupes kapos.

Virketis Pauls


   

Katoļu garīdznieks
Dzimis 1864. g. 13. nov. Lietuvā, Plungē. Mācījies Jelgavas reālģimnāzijā un Pēterpils Garīgajā seminārā. 1892. g. 12. apr. iesvētīts par priesteri. Vikārs Varakļānos (1892-1895), Līvānos, Rēzeknē (1896-1897), prāvests Prezmā (1898-1902), Stirnienē (1903-1911), Asūnē (1911-1927), no 1927.g. prāvests Stirnienē.
Miris 1946. g., apbedīts Stirnienes baznīcas dārzā.

Višņevskis Jānis


   

Garīdznieks, dzejnieks un folkloras vācējs
Dzimis 1861. g. 30. dec. Atašienes pagasta Lindānu ciemā. Mācījies Stirnienes pagasta skolā, Rēzeknes pilsētas skolā, Daugavpils reālskolā, Pēterpils Garīgajā seminārā (1881-1885). Latviešu valodas pasniedzējs (1884-1885). Pirmo Sv. Misi noturējis 1885. g. 15. maijā Atašienes baznīcā. Strādājis par vikāru Krāslavā, tad Līvānos (1888-1889), par prāvestu Eversmuižā, par dekānu Ludzā, mūža pēdējos gados bijis Rikavas draudzes prāvests. Rakstījis dzeju, savācis ap trīs tūkstoši tautas dziesmu.
Miris 1914. g. 20. maijā, apbedīts Rikavas draudzes kapos.

Vizulis Ādams 

 
   

Garīdznieks, rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1891. g. 20. maijā Ludzas apriņķa Baltinavas pagasta Zelču ciemā. Mācījies Sv. Katrīnas ģimnāzijā, apmeklējis zīmēšanas un gleznošanas kursus, apguvis mūzikas pamatus. Studējis Pēterpils konservatorijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1913. g. Kalpojis Krāslavas draudzē, bija vikārs Pēterpils Sv. Staņislava baznīcā, prāvests Līvānu, Daugavpils, Atašienes, Rubenes un Malnavas draudzēs. Atjaunojis I pasaules karā nopostīto Līvānu katoļu baznīcu. Darbojies kā preses darbinieks – laikrakstu Dryva, Latgolas Vōrds un Korūgs redaktors. Dibinājis katoļu biedrību „Saule”, mūzikas biedrību „Lira” un ērģelnieku skolu, kuru pats arī vadījis. Bijis Latgales Kristīgo zemnieku savienības priekšsēdētājs 1928. g. 14. nov. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1970. g. 22. apr. Krāslavā, apbedīts Baltinavas kapos.

Vizulis Izidors 


   

Starptautisko zinātņu doktors, profesors
Dzimis 1918.g.20.jūnijā Baltinavas pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Tieslietu fakultātē, Getingenas un Freiburgas universitātēs. Emigrācijā ilgus gadus bijis mācību spēks Ilinoisas un Dienviddakotas universitātēs. Bez starptautisko tiesību profesora pienākumiem aktīvi iesaistījies arī pētniecības un sabiedriskajā darbā. Bijis LKSAA „Dzintars” prezidents. 6 grāmatu un daudzu zinātnisko rakstu autors. Par sasniegumiem pētniecības darbā piešķirta „Lasallian” godalga, PBLA Kultūras fonda goda diploms, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grāds juridiskajās zinātnēs.
Miris 2005.g.2.febr. Čikāgā.

Vīnkalns Aivars 


   

Jurists
Dzimis 1937. g. 26. nov. Līvānos. Beidzis LU Juridisko fakultāti (1967). LPSR prokuratūras prokurora palīgs (1966-1971), LPSR Tieslietu ministrijas vecākais konsultants (1971-1975), advokāts, zvērināts advokāts, Liepājas zvērinātu advokātu vecākais (1975-1999), kopš 1999. g. Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnesis. Rotari kluba biedrs. Apmēram 200 publikāciju autors.

Vjakse Aloizs


   

Kara lidotājs, Latvijas aviācijas pulka seržants
Dzimis 1909. g. 3. sept. Saunas pagastā. 1936. g.beidzis Latvijas Aerokluba civilās aviācijas kursus un Latvijas kara aviācijas pulka lidotāju – motoristu skolu. Dienējis Latvijas armijas aviācijas pulkā, 5. eskadriļā un latviešu leģionā. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz Angliju, tad uz Kanādu. Trimdā aktīvi darbojies Daugavas Vanagu organizācijā.
Miris 1987. g. 9. janv. Apbedīts Kanādā, Toronto.

 Vjakse Ineta 


   

Labklājības Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece
Dzimusi 1977. g. 29. sept. Riebiņos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, studējusi LU Tiesību zinātņu fakultātē.

 Vogulis – Tumovs Antons


   

Fotomākslinieks
Dzimis 1950. g. 2. aprīlī Rušonas pagastā. Mācījies Skudrīšu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, I Tehniskajā sakaru skolā, Tautas Universitātes Fotomākslas fakultātē. Strādājis par tehniķi sakaru sistēmā, pēc tam – SIA “ANGRO”.  Fotokluba “Rīga” biedrs kopš 1982. g. No 1987. g. Fotomākslinieku Savienības biedrs. Latgales fotokluba biedrs. Piedalījies daudzās pašmāju un ārzemju izstādēs. Francijas fotomākslas muzejā glabājas viņa darbi  “Rīts”, “Pieskāriens”, ‘Nogruvums”, “Spilvu laiks Latgalē”.

Voitiņš Jānis 


     

Garīdznieks
Dzimis 1918. g. 8. dec. Atašienē. Mācījies Stalidzānu un Atašienes pamatskolā, Aglonas klasiskajā ģimnāzijā, vēsturi un filoloģiju studējis LU. Strādājis par skolotāju Vanagu pamatskolā. 1942. g. iestājies Garīgajā seminārā, kuru pašmācības ceļā pabeidzis 1946. g. Tā paša gada 15. jūlijā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Ludzā, Rēzeknes Jēzus Sirds baznīcā, Bikavā, Stružānos. 1950. g. 10. febr. arestēts un notiesāts uz 7 gadiem. Pēc atgriešanās Latvijā turpinājis kaplot Smiltenes, Raunas, Kombuļu, Alsungas, Jūrkalnes, Ludzas draudzēs. Kopš 1989. g. - Valmieras Romas katoļu draudzes dekāns.
Miris 1912. g. 5. jūn.

 Volonts Jānis 

 
  

Valsts, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1882.7.apr. Preiļu pag. Cišos.
Studējis Pobedinska augstākajos komerczinību kursos Pēterburgā. Pēc atgriešanās Latvijā, kļuvis par Daugavpils pilsētas mēru (1923.-1937.) 1928. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. No 1938. līdz 1940. g. bijis Tautas labklājības ministrs.  1941. g. apcietināts un deportēts uz Krieviju, kur ieslodzījumā miris 1943. g. 16. martā. Reabilitēts 1988. g. 2. jūn.

 Volonts Jānis

Garīdznieks
Dzimis 1937. g. 4. jūnijā Preiļu pag. Ondzuļos. Mācījies Preiļu pamatskolā un vidusskolā, Rīgas Garīgajā seminārā. 1960. g. 8. maijā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Dagdas un Pildas draudzēs.
Gājis bojā 1965. g. 22. jūlijā, apbedīts Preiļu draudzes Sila kapos.

Volonts Justīns 

Preiļu pagasta zemkopis un lopkopis, Anspoku paraugsaimniecības izveidotājs.
Dzimis 1870. g. Preiļu pagasta Cišos. Pašmācības ceļā apguvis lauksaimniecības zinības un svešvalodas. No Preiļu muižas īpašnieka Guļkeviča dāvinājumā saņēmis Anspoku muižiņu. LR 10. gadadienā par labu saimniekošanu saņēmis Zemkopības ministrijas dāvinātu sudraba kabatas pulksteni un III šķiras Goda balvu. Kolekcionējis mākslas priekšmetus. 1941. g. 14. jūnijā arestēts un deportēts uz Sibīriju.
Miris 1941. g. Kirovas apgabala Vjatlagā.

 Vonogs Viktors (arī Vanags Viktors) 

Literatūrvēsturnieks, letonists
Dzimis 1920. g. 12. okt. Nīcgales pagasta Pļovu Vonogos. Mācījies Līksanas un Vaboles pamatskolās, Rīgas 1. un Aglonas ģimnāzijās. Studējis Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas nodaļā. Vairākos latgaliešu periodiskajos izdevumos publicējis apcerējumus, recenzijas un stāstus. Darbojies gan literatūrvēstures jomā, gan baleristikā. Pētījis senākos latgaliešu rakstus un vācis materiālus par Latgales folkloras krājējiem. Sarakstījis grāmatu „Rokstu krōjums latgaļu drukas aizlīguma atceļšonas 40 godu atcerei”. Aspirants, pēc tam docētājs LVU filoloģijas fakultātē, skolotājs, J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja zinātniskais līdzstrādnieks. Rediģējis latgaliešu rakstu valodā izdotās grāmatas.
Miris 1995. g.13. nov. Apbedīts Līksnas Mīšteļu kapos.

 Vovere Emīlija 

Pedagoģe, amatniece
Dzimusi 1928. g. 16. aug. Galēnu pagasta „Puncuļos”. Mācījusies Galēnu pamatskolā, Maltas vidusskolā, studējusi Daugavpils skolotāju institūtā, DU Matemātikas fakultātē. Bijusi skolotāja Varakļānu vidusskolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā. Piedalījusies pinumu izstādēs Kārsavā, Malnavā, Ludzā. „Emīlijas un Marijas meistardarbnīcas” vadītāja.
Mirusi 2016. g. 3. febr.

 Vovers Aivars

Vēstnieks, Ārlietu ministrijas speciālists
Dzimis 1958. g. 31.dec. Preiļu raj. Akmenāju c. Mācījies Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko attiecību fakultātē. Strādājis PSRS un LR Ārlietu ministrijā kā referents, Valsts sekretāra vietnieks, Informācijas, plānošanas un analīzes direkcijas direktors, speciālo uzdevumu vēstnieks. Bijis LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijā, EDSO, Bulgārijā, Armēnijā un Turcijā, delegācijas vadītājs sarunām par robežas noteikšanu starp Latviju un Krieviju.

Vucāns Alberts 

Gleznotājs
Dzimis 1905. g. 26. martā Līvānu novadā. No 1925. g. dzīvojis un strādājis Ļeņingradā, kur studējis inženierzinātnes, 1935. - 1938. g. mācījies Maskavas Mākslinieku savienības studijā, no 1938. līdz 1941. g. apguvis gleznošanu Maskavas Mākslinieku kvalifikācijas celšanas institūtā izcilo krievu mākslinieku J. Lanserē, P. Končalovska, P. Kuzņecova vadībā. Kad atgriezies Rīgā, aktīvi iekļāvies republikas mākslas dzīvē. Sākot ar 1938. g. piedalījies izstādēs Maskavā, Rīgā, Rēzeknē, Ludzā, Daugavpilī u. c. Gleznojis klusās dabas, ainavas, portretus.
Miris 1964. g. 29. dece., apbedīts Rīgā Ziepniekkalna kapsētā.

Vucāns Viktors 

 

Priekšzīmīgs lauksaimnieks Jasmuižas pagasta „Krauklīšos”
1931 .g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Vucenlazdāns Pēteris 

Izglītības darbinieks, pedagoģijas doktors, policijas kapteinis
Dzimis 1951. g.30. jūl. Līvānos. Mācījies DPI Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādājis Valles vidusskolā, bijis Stučkas raj. TIN inspektors, IM PZPI zinātniskais līdzstrādnieks, IM MSD darbinieks, LPA Zinātnes nod. vadītājs. Rēzeknes Augstskolas profesors skolu pedagoģijas apakšnozarē, docētājs kopš 1997. gada: viesdocents /1997-1999/; Pedagoģijas un psiholoģijas katedras vadītājs /1999-2001/, asociētais profesors /1998-2002/. Devis ieguldījumu darbmācības programmu izstrādāšanā un pilnveidošanā. Viņa vadībā izstrādātas satura vadlīnijas amatu mācībā. Pedagoģijas zinātnieku asociācijas biedrs.
Miris 2019. g. 15. maijā.

 Vucēns Izidors 

 

Dzelzceļa darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis  1877. g. 5. apr. Jersikas pag.
Latvijas dzelzceļa tehniskās direkcijas ceļu iecirkņa meistars. Pēc 1940. g. par viņa likteni ziņu nav. Apbalvots ar Atzinības krustu,  1928. g. - ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
 

 Vuciņa Marija

Literāte
Dzimusi 1911. g. 5. okt. Rudzātu pagastā. Mācījusies Mālkalnu un Līvānu pamatskolās, Kaucmindes Mājturības skolā. 1939. g. beigusi Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības ģimnāziju. Strādājusi par skolotāju Jēkabpils rajona Mežzemes un Biržu skolās, vēlāk – Krustpils sakaru nodaļā. No 1955. g. dzīvojusi Rīgā, strādājusi par sakaru darbinieci un turpinājusi izglītību – 1961. g. beigusi Tautas universitātes žurnālistikas nodaļu. Bijusi „ Rīgas Balss” un citu laikrakstu ārštata korespondente. Lielu mūža daļu veltījusi literatūrai un rakstniecībai. Publicējusi daudz dzejoļu, vairāk kā 15 lugu autore. Sagatavojusi un uzrakstījusi plašu darbu par Kaucmindes Mājturības skolu.
Mirusi 1999. g. 8. janv. Rīgā.

 Vucins Antons

Pedagogs
Dzimis 1905. g. 18. martā Līvānu pagastā. Beidzis Valsts Daugavpils skolotāju institūtu (1929), vācu valodas skolotāju kursus. Mācījies LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē (1933-1937). Strādājis Rudzātu pamatskolā (1929-1931), Latvijas Hipotēku bankā (1936-1937), Ķeguma spēkstacijā (1937-1940). 1944. g. devies emigrācijā. Vācijā nodibinājis Lībekas Latviešu tautskolu, bijis tās direktors. Vēlāk pārcēlies uz ASV, kur aktīvi darbojies latviešu organizācijās un biedrībās.
Miris 1975. g.8. nov. Milvokos, ASV.

 Vucins Pēteris

Garīdznieks
Dzimis 1921. g. 6. febr. Viļānu pagasta Osnīšu sādžā. Mācījies Medinsku 4-kl. un Viļānu 6-kl. pamatskolās, Varakļānu ģimnāzijā. Studējis LU Romas katoļu Teoloģijas fakultātē un Aglonas Garīgajā seminārā. 1945. g. 16. janv. iesvētīts par priesteri. Kalpojis Skaistkalnē par vikāru, bijis prāvests Rīgas sv. Marijas Magdalēnas baznīcā. Līdz 1956. g. atradies izsūtījumā. Pēc atgriešanās, divus gadus kalpojis Bikavas un Strūžānu draudzēs. No 1958. līdz 1961. g. bijis dekāns Preiļos, pēc tam kalpojis Briģu un Zilupes draudzēs. 1976. g. pārcelts uz Galēnu draudzi.
Miris 1978. g. 17. maijā, apbedīts Kristus Karaļa kapos.

Vuškāns Jāzeps 

Mežsaimnieks, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1919. g. 9. apr. Dvietē. Pēc Ilūkstes ģimnāzijas beigšanas, iestājies Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē. No 1940. līdz 1946. g.  kā politiski notiesātais atradies lēģerī Krievijā. Pēc atgriešanās Latvijā, studijas turpinājis neklātienē un strādājis par skolotāju Lociku un Aglonas vidusskolā, pēc tam - par mežziņa palīgu Preiļu mežniecībā. No 1949. g.- starprajonu meža patologs Latgalē un Sēlijā. Izstrādājis vairāk kā 40 tūrisma maršrutus pa Latviju, nolasījis aptuveni 800 lekcijas, presē publicējis aptuveni 400 rakstu. 2002. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Miris 2005. g. 23. nov. Apbedīts Jēkabpils kapsētā.

 

Uz sākumu

 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju

Nē, jo nav interese

Nē, jo nezinu par šo iespēju

Digitālās kolekcijas

Uzdot jautājumu
Vārds Uzvārds:*
E-pasts:*
Ātrās saites