Vārda diena: Lita, Sibilla, Teika
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 16
Kopējais skaits: 312779

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Tatarņikovs Oļegs
Ģeogrāfijas zinātņu doktors, profesors
Dzimis 1948. g. 15. janv. Preiļos. Mācījies Preiļu 2.vidusskolā, Daugavpils PTS, Pleskavas pedagoģiskajā institūtā, aspirantūrā - Maskavā.
Krievijas dabaszinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Pleskavas Valsts universitātes ģeogrāfijas katedras profesors, Maskavas Valsts universitātes erozijas problēmu koordinācijas padomes biedrs. Vairāk kā 80 zinātnisku publikāciju autors.

 


Teilāns Jānis
Kordiriģents, mūzikas pedagogs, folklorists
Dzimis 1941. g. 27. martā Stirnienē. Absolvējis Stirnienes septiņgadīgo skolu un Rēzeknes Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu, kur apguvis arī klavierspēli. Strādājis par skolotāju vairākās Jēkabpils un Preiļu rajona skolās. Preiļu mūzikas skolas dibinātājs un direktors. Līdztekus pedagoga darbam vadījis vairākus rajona korus, ar kuriem piedalījies Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Kopš 1964. g. vadījis visus lielākos Preiļu rajona folkloras ansambļus, ar tiem piedalījies visos Starptautiskajos folkloras festivālos „Baltica”. Saņēmis Kultūras ministrijas pateicības un Goda rakstus.


Terenkevičs Viktors
Garīdznieks, skolotājs, publicists, bibliofils, dabaszinātņu maģistrs, teoloģijas profesors
Dzimis 1907. g. Zilupes pagastā. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā, studējis LU dabaszinātņu fakultātē. Bijis skolotājs Aglonas ģimnāzijā (1930-1944) un Aglonas pagasta Bērzgales draudzes prāvests (1930-1945). Līdztekus tiešajiem darba pienākumiem pētījis Rušona ezera floru. Bijis Ludzas dekāns un draudzes prāvests, pēc tam profesors Rīgas metropolijas Garīgajā seminārā. 1950. g. it kā par sakariem ar nacionālajiem partizāniem, ticis arestēts. Ievērību pelna viņa Zīdūnī, Olūtā u.c. periodiskajos izdevumos iespiestie dabaszinātņu tēmai veltīti raksti un apcerējumi par ievērojamiem zinātniekiem.
Miris 1951. g. Rīgas Centrālcietumā. 


Thomsen (Jermolajeva) Ludmila
Basketboliste, Starptautiskās klases sporta meistare
Dzimusi 1964. g. 1. aug. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā (1971-1979), Rīgas 4. vidusskolā (1979-1982), LU Tautsaimniecības plānošanas fakultātē (1982-1983), Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, CVU- Vest, Esbjerg DK – Bakalaurs egroterapija (2001-2006). TTT junioru komandas dalībniece (1980.- 1983), PSRS junioru čempione (1983), TTT basketbola meistarkomandas spēlētāja (1983.- 1988), PSRS čempione (1984), Eiropas čempionvienību kausa 2. vietas ieguvēja (1985), PSRS čempionāta bronzas medaļas ieguvēja (1985), PSRS sporta meistare basketbolā (1986), PSRS vicečempione (1986), Lilianas Ronketi kausa ieguvēja (1987), PSRS starptautiskās klases sporta meistare basketbolā (1987), PSRS studentu izlases kandidāte (1988), vairākkārtēja Latvijas čempione un vicečempione, Vācu Bundeslīga  1991.-1992 -9. vieta, HSG Humboldt Universität zu Berlin (1991), Dānijas čempione HBC Horsens (1993), 2. vieta Åbyhøj, Århus (1994), 3. vieta Åbyhøj, Århus (1995). Strādājusi Esbjergas Komūnā, vēlāk Koldingas komūnā, Sociālā un Nodarbinātības pārvaldē, Komunikācijas un palīglīdzekļi – ergoterapeite (no 2007.g.).


Timošenko Jānis
Zinātnieks, literāts
Dzimis 1987.g. 23. aug. Preiļos. Mācījās Riebiņu vidusskolā, Preiļu 1. pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. 2014. g. absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas doktora studiju programmu. Strādā Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē un LU Cietvielu fizikas institūtā, piedalās valsts fizikas olimpiāžu organizēšanā. Prof. Vjačeslava Kaščejeva vadībā izstrādāto pētījumu teorētiskās nanoelektronikas jomā 2012. g. Latvijas Zinātņu akadēmija atzina par vienu no gada sasniegumiem Latvijas zinātnē. 2014. g. LZA par gada sasniegumu  teorētiskajā zinātnē nominējusi  jauno evolucionāro algoritmu metodi kristālisku un nanokristālisku materiālu lokālās  strukturālās un termiskās nesakārtotības pētījumu. Absolvējis Latvijas Rakstnieku savienības Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra veidoto kultūrizglītības programmu Literārā akadēmija. Piedalījās festivālos Prozas lasījumi 2009, Prozas lasījumi 2011 un Prozas lasījumi 2013. Stāsti Dzelzs un Smilšuvīrs publicēti literārā žurnālā Latvju Teksti.

 

Točko - Ativi Olga
Volejboliste
Dzimusi 1982. g.1. jūl. Preiļos. Mācījusies Preiļu 2.vidusskolā, Daugavpils 4.vidusskolā. Spēlējusi VK Ķīmiķis komandā. Latvijas čempione (Ķīmiķa sastāvā), Francijas čempione (RC Cannes). Francijas kausa ieguvēja (Villebon 93), Šveices čempione (ar Volero), Grieķijas čempione (ar Panathinaikos). VolleyballClub Rabita Baku, Clubeel Sportiv Universitar Metal Galati Rumānija Divīzijas A1 spēlētāja. Sportistes karjeru noslēgusi 2014. g.


 

Tomašickis Leons (arī Leonīds)   
Skolotājs, tēlnieks, gleznotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1904. g. 22. jūn. Ludzā. Mācījies Ludzas ģimnāzijā, Latvijas Mākslas akadēmijā. Dzīvojis Aglonas pagasta Gailīšos,  strādājis par skolotāju Aglonas ģimnāzijā (1930-1944) un Aglonas vidusskolā (1944-1954). Pēc viņa projekta veidota Vissvētākās Jaunavas Marijas – Māras zemes karalienes statuja Ludzā. Piedalījies Latgales atbrīvošanas pieminekļa meta izstrādāšanas konkursā, saņēmis galveno godalgu un prēmiju. 1996. g. apbalvots ar 4.šķiras Triju zvaigžņu ordeni.
Miris 1996. g. 27. febr. Rīgā.


Tomašunas Vincents
Garīdznieks
Dzimis 1867. g. Lietuvā. Mācījies Pēterburgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1890. g. Pirmā darba vieta bijusi Aglonas draudze. Tad kalpojis Ciskādu, Viļānu un Varakļānu draudzēs. Pēc Pirmā pasaules kara iecelts par dekānu Krāslavā.
Miris 1948. g. 4. jūn., apbedīts Ciskādu baznīcas dārzā.

 


Treibšo Vitālijs
Garīdznieks, sabiedriskais darbinieks, izglītības, kultūras un kooperācijas veicinātājs Latgalē, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1872. g. 22. jūl. Lietuvā. Bijis prāvests Līvānos (1902-1918) un Kalupē (1918-1944). Viens no Līvānu lauksaimniecības biedrības, Krājaizdevu sabiedrības, Patērētāju biedrības, Ugunsdzēsēju biedrības un Lopkopības pārraudzības biedrības dibinātājiem.
Miris 1944. g. 21. febr. Kalupē, apbedīts Kalupes kapos.

 


Treibšo Vladislavs
Prāvests
Dzimis 1904. g. 18. aug. Baltkrievijā. Mācījies Aglonas un Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1927. g. 26. maijā Rīgā Sv. Jēkaba katedrālē. 1927. g. Bēržu draudzes vikārs, skolotājs Aglonas ģimnāzijā (1930-1931), Aglonas draudzes vikārs (1932-1933), veicis ordeņa formāciju dažādās vietās Polijā (1934-1937), Rīgas Sv. Franciska draudzes vikārs (1938-1939), pēc tam prāvests (1939-1982), rezidents pie Rīgas Sv. Franciska baznīcas (1982-1995).
 Miris 1995. g. 31. dec., apbedīts Rīgas Sv. Franciska baznīcas priesteru kapos.


Tretjuka Olga
Bioķīmiķe, bioloģijas doktore
Dzimusi 1951. g. 2. aug. Preiļu rajona Galēnu pagasta Zeimuļos – Puzākos. Mācījusies Galēnu pamatskolā (1958-1965) un Viļānu vidusskolā (1965-1968). Studējusi LU (1968-1973). Dr.biol. grāds iegūts 1992. g. Rīgas Medicīnas institūta farmakoloģijas katedras laborante, vecākā laborante, jaunākā zinātniskā līdzstrādniece (1971-1975), PSRS Zinātņu akadēmijas Molekulārās bioloģijas institūta aspirante (1975-1978), Latvijas Hepatoloģijas centra jaunākā zinātniskā līdzstrādniece (1978-1986), Latvijas Medicīnas akadēmijas medicīniskās ģenētikas un bioloģijas katedras asistente un lektore (1986-1995), Valsts tuberkulozes un plaušu slimību centra klīniskās laboratorijas ārste (no 1995). Bezpeļņas organizācijas Valsts akciju sabiedrības Valsts zāļu aģentūra farmakoloģijas nodaļas vecākā referente un klīnisko pētījumu nodaļas vadītāja, 58 zinātnisko publikāciju, 6 racionalizācijas priekšlikumu un 1 izgudrojuma autore.


Trimalnieks Dominiks
Prāvests
Dzimis 1914. g. 24. jūn. Dricānu draudzes Trimalnieku ciemā. Mācījies Dricānu 6-klasīgajā pamatskolā un Aglonas vīriešu ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. 1938. g. 3. apr.  Sv. Jēkaba katedrālē ordinēts par priesteri. Primicijas dievkalpojums noticis Dricānu baznīcā. Līdz 1940. g. 20. jūn.bijis vikārs Ostrones draudzē, arī Vidsmuižā (1940.g.). Pēc tam Viļakā un Kristus Karaļa draudzē, apkalpojot Madlienu. No 1944. g. okt. līdz 1947. g. 17. sept. bijis prāvests Kristus Karaļa baznīcā, tad kalpojis Balvos. No 1953. g. 6. maija līdz mūža beigām  bijis Bukmuižas draudzes prāvests un apkalpojis  arī Andzelmuižu.
Miris 1957. g. 27. maijā, apbedīts Pilcenes kapsētā.


Trizna Jāzeps
Mākslinieks un mākslas vēsturnieks, tulkotājs un redaktors, mākslas zinātņu doktors, profesors
Dzimis 1919. g. 9. jūl. Aglonas pagasta Šumskos. Mācījies Grāveru pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. LU studējis ģermāņu filoloģiju. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz Beļģiju. Tur beidzis Lūvenas universitāti,  bijis šīs universitātes Mākslas vēstures, muzeoloģijas un restaurācijas fakultātes dekāns, profesors. Katoļu žurnāla „Gaisma” redaktors. Franču valodā sarakstījis monogrāfiju par mākslas vēsturi. Par nopelniem mākslas darbu zinātniskajā analīzē un restaurācijā saņēmis Beļģijas Karaliskās zinātņu literatūras un mākslas akadēmijas prēmiju, Beļģijas Karaliskā arheoloģijas akadēmija  titulējusi par savu goda dalībnieku.
Miris 2015. g. 25. janv. Luvēnā. 


Trubeckojs Jānis (Ioann) Ivans
Pareizticīgo garīdznieks
Dzimis 1911. g. 9. maijā Grāveros. Mācījies Ludzas vidusskolā un Rīgas Garīgajā seminārā. Piedalījies Latvijas Krievu studentu kristīgajā kustībā. Kalpojis Piedrujas, Dagdas, Ludzas un Kārsavas pareizticīgo draudzēs. 1948. g. uz 10 gadiem izsūtīts uz Mordoviju. Pēc atbrīvošanas ilgi nebija ļauts vadīt dievkalpojumus. Latvijā atgriezies 1964. g. Kā prāvests kalpojis Rīgas Visu Svēto un Dievmātes pasludināšanas pareizticīgo baznīcā.
Miris 1991. g. 22. maijā. Apbedīts Rīgā, Pokrova kapsētā.


Trubeckojs Ņikanors
Pareizticīgo garīdznieks
Dzimis 1876. g. 7. jūl. Vjažiščē (Vitebskas gub.)  Izturējis eksterna    eksāmenu Vitebskas Garīgajā konsistorijā. 1906. g. iesvētīts par diakonu, bet 1910. g kļuvis par priesteri. Bijis Grāveru pareizticīgās baznīcas prāvests. Kalpojis arī Dagdas un  Mērdzenes pag. Mihalovas pareizticīgo draudzēs.
Miris 1946. g. 28. janv.

 


Trubka Roberts
Veterinārārsts, veterinārmedicīnas zinātņu doktors 
Dzimis 1939. g. 7. jūn. Silajāņu pagasta Sudaru sādžā. Mācījies Silajāņu pamatskolā un Rēzeknes zooveterinārajā tehnikumā. Studējis LLU. Bijis veterinārais ārsts Kuldīgas rajona padomju saimniecībā „Vilgāle” (1962-1964). Latvijas Lopkopības un veterinārijas ZP institūta aspirants (1964-1968), zinātniskais līdzstrādnieks (1968-1988), Nelipīgo slimību nodaļas vadītājs (1988-1991). No 1992. g. LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Infekcijas slimību katedras docents. No 2000. g. LLU Pārtikas un vides higiēnas institūta asociētais profesors. Kopš 2012. g. pensijā.Vairāk kā 60 mācību materiālu un zinātnisku publikāciju autors. Par labiem darba rezultātiem apbalvots ar medaļām un goda rakstiem.


Trūps Donats
Tautskolotājs, sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1898. g. 19. maijā Varakļānu pagastā. Mācījies Pēterpilī. Strādājis Stirnienē par pagasta skrīvera palīgu (1915). Jaunatnes žurnāla „Gunkurs” līdzstrādnieks un redaktors (1917-1918). Strādājis Varakļānu, Viļānu un Stirnienes pamatskolās. Darbojies Latgaliešu skolotāju savienības valdē.1940. g.apbalvots ar Atzinības rakstu. No 1916. g. „Dryvā” publicējis dzejoļus un korespondences, 1917. g. kļuvis par jaunatnes žurnāla „Guņkurs” līdzstrādnieku un vēlāk – par tā redaktoru. Pēc kara strādāja par skolotāju Dekšāru, Murmastienas, Sīļukalna u.c. pamatskolās.
Miris 1978. g., apbedīts Varakļānu kapos.


Tuhto Aleksandrs
Dziedātājs
Dzimis 1913. g. 22. apr. Preiļos. Mācījies Preiļu pagasta 6 klašu pamatskolā (1921-1928) un Daugavpils 1. ģimnāzijā (1929-1933). LU studējis arhitektūru. Dziedāšanu mācījies pie Latvijas konservatorijas profesora Eižena Vitinga. Pēc Otrā pasaules kara ilgus gadus dziedājis Latvijas Valsts filharmonijā un Viktora Sama vadītajā vīru vokālajā kvartetā.
Miris 1990. g. 21. maijā Rīgā, apbedīts 2. Meža kapos.

 


Tuhto Marija
Pedagoģe
Dzimusi 1883. g. 19. apr. Beigusi Jēkabpils sieviešu skolu (1900). Strādājusi Tukuma ev. lut. draudzes skolā (1905-1907), Sēlpils pagasta skolā (1907-1908), Inķenu meiteņu skolā (1908-1911), Glazmankas ministrijas skolā (1911-1915), Goru apriņķa Rosļakova augstākajā tautskolā  (1915 -1916), Preiļu ministrijas skolā (1916-1919), Preiļu latviešu pamatskolā (1919-1926), Preiļu pilsētas krievu skolā (1926-1936), Salupes pamatskolā par pārzini (1936-1940). 1938. g. 22. sept. apbalvota ar  Izglītības ministrijas Atzinības Krusta V  šķīru. 1939. g. 9. nov. apbalvota ar atzinības Krusta 1. pakāpes goda zīmi.

 


Tumans Antons
Garīdznieks
Dzimis 1885.g. 25. dec. Silajāņu pagasta Ščadriniekos. Mācījies Silajāņu pamatskolā, Pēterpils Sv. Katrīnas ģimnāzijā, Pēterpils garīgajā seminārā. Kalpojis Barkavas, Nautrēnu, Riebiņu, Malnavas, Asūnes, Ruskulovas draudzēs.
Miris 1971. g. 24. nov. Aglonā, apbedīts Aglonas kapsētā.

 


Tumans Pēteris
Garīdznieks
Dzimis 1909. g. 12. okt. Feimaņu draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas teoloģijas augstskolā. Kalpojis Ludzas, Rugāju, Vidsmuižas, Kombuļu, Bērzgales un Dricānu draudzēs.
Miris 1997. g. 31. janvārī.

 


Tumovs – Beķis Jāzeps
Nopelniem bagātais sadzīves pakalpojumu darbinieks, LPSR sadzīves pakalpojumu ministrs
Dzimis 1931.g. 27. apr. Aglonas pagastā. Beidzis PSKP CK Neklātienes augstāko partijas skolu. Komjaunatnes darbā  no 1949-1955. LKP Krustpils rajona komitejas nodaļas sekretārs, LKP Viļānu rajona komitejas un LKP Rēzeknes rajona komitejas sekretārs (1955-1964). Strādājis LKP CK  (19664 -1967), LKP Jelgavas rajona komitejā (1967-1969), LKP Rīgas rajona komitejas pirmais sekretārs (1969-1976). Kopš 1976. g. LPSR sadzīves pakalpojumu ministrs. LKP CK loceklis (kopš 1971). LPSR AP deputāts.


Turkopuls Ādams
Lauksaimniecības kooperators, agronoms, sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1891. g. 26. martā Saunas pag. Dēļupē. Mācījies Preiļu ministrijas skolā, Jēkabpils tirdzniecības skolā, Belostokas komercskolā un Novoaleksandrijas Lauksaimniecības un  mežkopības institūtā. I pasaules kara dalībnieks, Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, Latgales lietu departamenta padomnieks (1919.-1920.), Zemkopības ministrijas inspektors un zemkopības ministra biedrs (1920.-1921.), sabiedrības „Latgales lauksaimnieks” direktors (1926.-1949.), izdevis laikrakstu „Latgolas Vōrds”, bijis pirmais „Latgolas zemnīku kalendāra” redaktors. 1926. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1969. g. 30. maijā Rīgā. Apbedīts Meža kapos.


Turkopuls Jānis
Skolotājs, pirmais akadēmiski izglītotais filologs Latgalē, publicists un rakstnieks
Dzimis 1899. g. 1. nov. Rožupes pagastā. Mācījies Preiļu tautskolā, tirdzniecības skolā Pēterburgā, Pēterburgas universitātes Vēstures fakultātē, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Bijis Ludzas ģimnāzijas direktors (1923-1939), viens no Latgales Tautas universitātes dibinātājiem un tās valdes priekšsēdētāja biedrs. Publicējis pētījumu par Preiļu pagasta izloksni. Palīdzējis J. Endzelīnam vākt Latvijas vietvārdus. Darbojies Izglītības ministrijas ieceltajā komisijā, kas izstrādāja (1927-1928) vienotos latgaliešu dialekta ortogrāfijas noteikumus. Latgaliešu  lasāmās grāmatas „Dzimtine”(1929, 1930, 1931) līdzautors.
Miris 1939. g. 2. okt.  Ludzā, apbedīts Ludzas kapos.   

Turks Aleksandrs
Garīdznieks
Dzimis 1907. g. Stoļerovas draudzē. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas 1927. g. iestājies Rīgas Garīgajā seminārā.1932. g. 8. maijā iesvētīts par priesteri. Kalpojis Borovkas, Spruktu, Kombuļu, Naujienes, Nautrēnu un Mežvidu draudzēs. 1945. g. apcietināts un notiesāts uz 25 gadiem spaidu darbos. Atbrīvots 1956. g. Priestera darbu atsācis Elernas draudzē. Kopš 1972. g. bijis Aizkalnes un Nīdermuižas draudžu prāvests.
Miris 1982. g. 16. jūn., apbedīts Aizkalnes baznīcas dārzā.


Turks Nikodēms
Garīdznieks
Dzimis 1914. g. Pieniņu draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā, pēc 3. kursa iestājies kapucīnu klosterī un aizbraucis uz Vāciju. Ordinēts 1940. g.18. jūn. Pēc primicijas Pieniņu baznīcā Tēvs Filips ticis nozīmēts Viļakas klostera pakļautībā.
Miris 1942. g. 8. janv., apbedīts Viļakā pie kapucīnu klostera. Padomju gados kaps ticis nolīdzināts. 1995. g.12. jūn. pīšļi pārapbedīti un uzstādīta kapu plāksne.


Turlajs Jāzeps
Priesteris
Dzimis 1928. g. 1. janv. Makašānu pagasta Šķerbiniekos. Pabeidzis 7 klases un divus kursus biškopības tehnikumā, 1970. g. iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1975. g. 24. maijā svētā Jēkaba katedrālē. No 1975. g. 26. maija līdz 1976. g. 22. jūn. bijis vikārs Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā, tad prāvests Rušonā, vēlāk Feimaņos. No 1982. g. 27. apr. prāvests Rozentovā.
Miris 1999. g. 21. apr. Rēzeknē, apbedīts Rozentovas baznīcas dārzā. 


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju
Nē, jo nav interese
Nē, jo nezinu par šo iespēju

Nobalsoja: 54

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites

 









 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2019, Pēdējās izmaiņas: 2019.05.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde