Vārda diena: Alvīne
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 8
Kopējais skaits: 306374

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Babris Pēteris
Pedagogs, Ph. doktors
Dzimis 1917. g. 31. janv. Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā. Mācījies Atašienes pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. LU studējis valodas un vēsturi. Bijis Pelēčāres pamatskolas pārzinis un skolotājs. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz  ASV. Vermilionas universitātē Dienviddakotā ieguvis maģistra grādu modernajās valodās un vēsturē. Pētījis apstākļus okupētajās Baltijas valstīs. Grāmatu „Baltic Youth Under Communism”, „Silent Churches” autors. 1973. g. ieguvis Ph..grādu Valdena universitātē Floridā.Viņa biogrāfija ievietota izdevumos : „Contemporary Writers”, „International Who`s Who”.
Miris 1996. g. 23. oktobrī. Apbedīts Rojalpalmsas kapsētā Floridā.


Babris Vaclavs
Keramiķis
Dzimis 1925. g. 14.maijā Rušonas pag. Babros. Mācījies Antonišķu pamatskolā un Silajāņu septiņgadīgajā skolā. Keramikai nopietni pievērsies tikai pensijas gados. Izstādēs piedalījies kopš 1985.g. Nozīmīgākās bijušas Rēzeknē, Rīgā, Liepājā, Plovdivā. 1988. g. piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums.                                            
Miris 1992. g. 11. jūl. Preiļos. 

 

 
Backāns Jānis

Keramiķis
Dzimis 1925 .g. 23. jūn.Silajāņu pag. Ezergailīšos. Mācījies Feimaņu pamatskolā. Ar keramiku nodarbojies no 1942. g. Amatu apguvis pie A.Paulāna un O.Šļiukas. Izstādēs piedalījies kopš 1956.g. Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1984. g. ,1961.g. piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. Darinājis krūzes, medauniekus, eļļas traukus, vāzes, vienžubura svečturus. Darbi eksponēti Latvijā, Francijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Čehoslovākijā. 

 


Baginskis Boļeslavs
Prāvests
Dzimis 1918. g. 9. janv. Aglonas pagastā. Mācījies Somersetas pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Latvijas Universitātē un katoļu Garīgajā seminārā studējis teoloģiju. 1936.g. iestājies mariāņu klosterī Viļānos. Par priesteri ordinēts 1942. g. 21. dec. Kalpojis Viļānu, Nagļu – Gaigalavas draudzēs. 1944. g. devies uz kapucīnu klosteri Wembingā, pēc tam uz Romu, kur studējis Angelicum Universitātē. Tur ieguvis licenciāta grādu teoloģijā. Biblicum institūtā ieguvis doktora grādu. Pēc studijām kalpojis Brazīlijā un Čikāgā. Līdztekus pienākumiem draudzē, aktīvi piedalījies Čikāgas latviešu radio un „Amerikas Balss” raidījumos, izdevis mēnešrakstu „Aglonas Vēstis”, vairākus gadus bijis ALKA prezidents, LKSAA „Dzintars” goda biedrs. Pēc Trešās atmodas atgriezies Latvijā. 2009. g. Mariāņu klostera priekšnieks B. Baginskis apbalvots ar Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Miris 2013. g.  14. oktobrī. Apbedīts Viļānu baznīcas dārzā. 


Bagramjana Natālija
Medicīnas darbiniece
Dzimusi 1949. g. 2. janv. Rīgā. Rīgas Medicīnas institūtu absolvējusi 1973. g. , 1974. g. - 1977.g.bijusi Preiļu raj.slimnīcas onkoloģe, 1977.- 1984. g.- Preiļu slimnīcas galvenā ārste. Kopš  1984. g. - Baseina poliklīnikas „Via Una” direktore, galvenā ārste. 1997.g. par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirta Latvijas pilsonība.
Mirusi 2017. g. 24. dec. Rīgā.

 

 
Baiba - Genriha Marija
Gleznotāja, pedagoģe
Dzimusi 1953. g. 12. febr. Preiļos. Beigusi Preiļu 1. vidusskolu, studējusi  Mākslas Akadēmijas glezniecības nodaļā. Pedagogi bijuši ievērojamie mākslinieki  K. Ubāns, I. Vecozols, E. Iltners, B. Bērziņš. Māksliniece daudz glezno ainavas, pievērsusies sakrālajai tematikai, viņas darbi sastopami vairākās Latvijas baznīcās, tie izstādīti daudzās mākslas galerijās. Personālizstādes rīkotas Rīgā un Preiļos (1994, 2011). Vizuālās mākslas skolotāja. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. 


Baiks Henriks
Lauksaimniecības darbinieks, publicists
Dzimis 1911. g.  28. jūl.  Varšavas apgabalā. Mācījies Kalupes pamatskolā, Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. Studējis LU Lauksaimniecības fakultātē. Bijis sēklkopības agronoms Ilūkstē, Lauksaimniecības ministrijas Augļkoku skolu republikāniskā kantora pārvaldnieks. 1956. g.  iecelts par kolhoza priekšsēdētāju Upmalas pagasta Mačānu ciemā. Vēlāk vadījis dīķsaimniecību Tukuma rajonā, līdztekus nodarbojies ar dārzkopību. Strādājis Lauku celtniecības projektēšanas institūtā un LLA Ģeodēzijas katedrā, Lauksaimniecības ministrijas augu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, LPSR Lauksaimniecības un sagādes ministrijas Graudkopības pārvaldes priekšnieks. Daudz rakstījis Latgales presē par lauksaimniecību, piedalījies „Latgales kalendāra” veidošanā.
Miris 1984. g. 1.nov. Apglabāts Ikšķiles pareizticīgo kapsētā.


Balcare Kitija
Komunikāciju un sabiedrisko attiecību projektu vadītāja, literāte
Dzimusi 1986. g. 3.okt. Preiļos. Absolvējusi Preiļu Valsts ģimnāziju. Studējusi LU. Humanitāro zinātņu fakultātes Baltijas jūras reģiona starpdisciplinārajā studiju programmā ieguvusi maģistra grādu (Mg.Sc. Hum.). Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu studiju programmā iegūts bakalaura grāds (Bc. Sc. Soc.) Publikācijas laikrakstā Kultūras Diena un žurnālos Karogs, Teātra Vēstnesis, Sieviete. Telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom TV komunikāciju un sabiedrisko attiecību menedžere. Korporatīvo attiecību konsultante @ Hauska & Partner


Balckars Pēteris
Dr.sc.ing. profesors, dzelzceļa transporta speciālists
Dzimis 1942. g.  22. aug. Preiļu raj. Gailīšos. Beidzis Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūtu.1975. g.-1991.g.strādājis šā institūta Rīgas filiālē, 1991.g. - 1999. g. bijis RTU Dzelzceļa transporta institūta dzelzceļa ritošā sastāva katedras vadītājs. Kopš 1999. g. -  RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Dzelzceļa transporta institūta direktors. Zinātniski pētnieciskā darba galvenais virziens: dzelzceļa transporta vadība. Publicējis vairākus zinātniskos un mācību metodiskos darbus.
Miris 2011. g. 12.sept.
 Apbedīts Rīgā, Miķeļa kapos. 


Balode Natālija
Izglītības darbiniece
Dzimusi 1961. g. 7. maijā Līvānos. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā, studējusi LPI Filoloģijas fakultātē,  LPA ieguvusi Pedagoģijas maģistra grādu izglītības darba vadībā (1998). Strādājusi Saldus 2. vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. No 1994. g.- Saldus 2. vidusskolas direktore. Saldus pilsētas domes deputāte.

 


Balode Tekla
Izglītības darbiniece
Dzimusi 1948. g. 12. jūn. Preiļu raj. Kastīrē. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, Latvijas Universitātē, Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Strādājusi Rīgas 4. pagarinātajā darba dienas skolā, 1.bērnu un jaunatnes sporta skolā, bijusi Oktobra raj.Tautas izglītības nod.vadītājas vietniece, Rīgas pilsētas Tautas izglītības nod.vadītāja, Tautas izglītības ministrijas Rīgas skolu inspektore, Rīgas katoļu ģimnāzijas direktore, Pļavnieku sākumskolas direktore. Sabiedriskā darbiniece (6.Saeimas deputāta kandidāte /Kristīgo demokrātu savienība/).


Baltacis Andris
Mūziķis
Dzimis 1968. g. 6. dec. Daugavpilī. Mācījies Aglonas vidusskolā, Daugavpils mūzikas vidusskolā, Latvijas Valsts konservatorijā, DPI Mūzikas pedagoģijas fakultātē, Sanktpēterburgas teātra akadēmijā. Grupas „Baltie lāči” solists. Pirms tam darbojies DPI lauku kapelā „Dunduri” un grupā „Stikls”. Bijis radiostacijas „Radio Latgalei” dibinātājs, Latgales televīzijas režisors.Vairāku dziesmu tekstu autors. SIA „Sauber” projektu vadītājs.

 

Baltejus Ādams
Prāvests
Dzimis 1858. g. Kauņas guberņā. Mācījies Pēterpils Garīgajā seminārā (1881-1885). Par priesteri iesvētīts 1885. g. 1886.g. norīkots par vikāru Rēzeknē, pēc tam uz Līksnas draudzi, bet 1888.g.  iecelts par Krāslavas dekānu. Bijis Jasmuižas un Nīdermuižas draudžu prāvests. 1894.g. pārcelts uz Izvaltu, kur viņa vadībā uzcelts dievnams. Par nopelniem apbalvots ar Zelta krustu.
Miris un apbedīts Lietuvā. 


Bandenieks Pēteris
Lācplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1896. g. 31. dec. Līvānu pag. Turkos. I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks. 8. Daugavpils kājinieku pulka kaprālis. Apbalvots ar IV šķiras Jura krustu. 1920.g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni un paaugstināts par seržantu. Atvaļināts 1921.g.,   kopš 30. gadiem strādājis savā jaunsaimniecībā. Par turpmāko likteni ziņu nav.

 


Bārbalis Pēteris
Agroķīmiķis, profesors, lauksaimniecības zinātņu doktors
Dzimis 1927. g. 3.janv. Preiļu pag.”Gribuškās”. Mācījies Preiļu pag. pamatskolā, Daugavpils valsts ģimnāzijā, Preiļu vidusskolā, Aglonas ģimnāzijā, LLA Agronomijas faultātē. Strādājis Zinātņu Akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūtā, vadījis Republikānisko agroķīmijas laboratoriju, bijis republikas lauksaimniecības ķimizācijas projektēšanas un pētniecības stacijas direktors, vadījis institūta Augšņu iekultivēšanas nodaļu. 1971. g. ieguvis lauksaimniecības zinātņu doktora, bet dažus gadus vēlāk – profesora grādu. Ar viņa līdzdalību radīta Latvijas augšņu agroķīmisko īpašību automatizētā datu banka. Bijis viens no trim, kuri pārstāvēja mūsu valsti Pasaules augsnes pētnieku biedrībā. 120 zinātnisko un populārzinātnisko darbu autors un līdzautors, viņa zinātniskā vadībā izstrādātas un veiksmīgi aizstāvētas 7 lauksaimniecības zinātņu kandidāta disertācijas.
Miris 1983.g. 1.aug. Apbedīts Jaundubultu kapos.


Barkāns Natans
Rīgas un Latvijas virsrabīns
Dzimis 1923. g. 11.martā Līvānos. Izglītojies: Rīgas un Gostiņu rabīnu skolās, Ebreju Garīgajā seminārā, Tirdzniecības tehnikumā. 1940.g. ordinēts un kļuvis par rabīna palīgu Rogačevskas sinagogā. 1969. g. emigrējis uz Izraēlu, kur bijis garīgās skolas vadītājs. 1989. g. pēc rabīna Ļubaviča un Izraēlas rabināta norādījuma atgriezies Latvijā kā Rīgas un Latvijas virsrabīns.
2000. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeni.
Miris 2003. g. 20. nov. Jeruzalemē.


Bārs Egīls (īst.v. Jānis Tievgalis)
Dzejnieks
Dzimis 1940. g. 2. jūn. Rīgā. Mācījies Vārkavas pamatskolā. 15 gadus  pavadījis cietumos, kur sācis rakstīt dzeju.Tā publicēta žurnālā „Karogs” (1991.), laikrakstā „Literatūra un Māksla” (1998., 2000.). Grāmatā „Nulles vienkāršošana”, kuru izdošanai sakārtojis V. Atāls, iekļauti 1972. g. - 1995.g. sacerētie dzejoļi, aforismi, atziņas, filozofiska un humoristiska dzeja, mīlas lirika. Grāmata izdota kopā ar audiokaseti, kurā skan V. Atāla dziesmas ar Egīla Bāra vārdiem.            
Miris 1997. g. 27. jūn. Apbedīts Rēzeknē.  


Barševskis Arvīds
Bioloģijas doktors, DU rektors
Dzimis 1965.g.  20.sept. Aglonas novada Šķeltovas pagastā. 1983.g. beidzis  Izvaltas vidusskolu un iestājies Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas-ķīmijas fakultātē. Pēc DPI absolvēšanas 1988. g.  turpinājis studijas Maskavas Valsts universitātes Entomoloģijas katedrā. 1988.g.  uzsācis pasniedzēja darbu Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē sākumā kā asistents, vēlāk kā docents un asociētais profesors. 1994.g.  Latvijas Universitātē aizstāvējis promocijas darbu „Austrumlatvijas skrejvaboles”. 2002. g. iecelts par DU zinātņu prorektoru, bet 2007.g.  septembrī ievēlēts par Daugavpils Universitātes rektoru. 2010.g.  ievēlēts par Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāju.
Izveidojis (2005) un vadījis (2005 - 2007) Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūtu. Zinātnisko pētījumu galvenie virzieni ir Baltijas reģiona vaboļu fauna, izplatība un aizsardzība, kā arī skrejvaboļu izpēte un monitorings dažādās augu sabiedrībās. Viņš ir vairāk nekā 150 zinātnisko publikāciju autors. 2014. g.  apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Par sasniegumiem pētniecībā bioloģijā 2016. g. saņēmis Cicerona balvu.


Baško Jezups(Jāzeps)
Militārais darbinieks, kara lidotājs, aviācijas zinātnieks, ģenerālis
Dzimis 1889. g. 8.janv. Preiļu raj. Rušonas pag. Kastīrē. Izglītojies: Jasmuižas un Preiļu tautskolās, Belostokas reālskolā, Pēterburgas karaskolā, Virsnieku gaisa kuģniecības skolā, Gatčinas aviācijas skolā, Kara akadēmijas kursos. No 1913. g. bijis kara lidotājs Krievijas armijā. 1921. g. atgriezies dzimtenē kā Latvijas armijas Aviācijas diviziona brīvā līguma instruktors. No 1922. g. -  tehniskās nozares vadītājs, bet no 1923. g. - diviziona komandieris. 1926. - 1929. g. aviācijas pulka komandieris, Tehniskās divīzijas štāba priekšnieks un aviācijas inspektors. 1938. - 1940. g. VIII Armijas aviācijas priekšnieks. 1929.g.apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni.
Miris 1946. g. 31. maijā. Apbedīts Rušonas pag. Eikša kapos.

Baško  Pēteris
Pedagogs, vēsturnieks, žurnālists
Dzimis 1901. g. 24. janv. Rušonas pag. Lielajos Bašķos. Beidzis A.N. Makarova ministrijas skolu, Daugavpils pilsētas skolu un skolotāju kursus. Studējis pedagoģiju Latvijas Universitātē. Bijis Aglonas pamatskolas pārzinis, Daugavpils apriņķa skolu valdes loceklis un tautskolu inspektors, Iekšlietu ministrijas vecākais sevišķo uzdevumu ierēdnis. Bijuši  ievērojami nopelni Latgales nacionālo skolu tīkla izveidē. No 1920. g. aktīvi publicējies latgaliešu periodiskajos izdevumos, bijis žurnāla „Reits” un rakstu krājuma”Sējējs” redaktors. Kopā ar  S.Svenni sastādījis „Latvīšu volūdas gramatiku latgalīšim”. Apbalvots ar Atzinības krustu.
Miris 1969. g. 7. martā. Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.

Batarags Pēteris
18.Daugavpils aizsargu pulka Rudzātu nod. aizsargs
Dzimis  1900. g.  Rudzātu pag. Tomiņos. 1929. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Miris 1938.g.


Bečs Henriks
Garīdznieks un publicists
Dzimis 1915. g. 28. janv. Riebiņu pag. Mācījies Riebiņu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Studējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, Rīgas metropolijas Romas katoļu Garīgajā seminārā, Romas universitātes Baznīcas vēstures fakultātē. Pēc II Pasaules kara priesteris kalpojis bēgļu nometnēs amerikāņu okupācijas zonā, vēlāk – angļu nometnē, pēc tam bijis prāvests  daudzās katoļu draudzēs Kanādā. Atjaunojis un uzcēlis vairākus dievnamus un draudžu mājas. Angļu valodā sarakstījis un izdevis autobiogrāfisku darbu „Te es esmu”.
Miris 1999. g. 3.maijā. Apbedīts Innisfailas kapsētā, Albertas provincē, Kanādā.


Bečs Ignats
Latgales partizānu pulka kapteinis, robežsargs, policijas darbinieks, Jura,    Staņislava, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņu kavalieris
Dzimis 1890. g. 12 .febr. Preiļu pag. Litavniekos. Apmeklējis Preiļu tautskolu un pēc tam zināšanas papildinājis pašmācības ceļā.1918. g. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. No 1919. g. septembra līdz Brīvības cīņu beigām bijis bataljona komandieris Latgales partizānu pulkā. Atvaļināts 1921.g. Pēc gada iestājies robežapsardzības dienestā.1936. - 1940.g. bijis policijas iecirkņa priekšnieks Abrenē un Preiļos.
1935.g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni.
1940.g .5. sept.  apcietināts, izsūtīts uz Krasnojarskas apgabalu, kur
cietumā 1943. g. 26. janv.miris.


Bečs Pāvils
Priesteris, jezuītu tēvs, filozofijas un teoloģijas maģistrs
Dzimis 1913. g. 4. sept. Bērzpils pag. Mācījies Preiļu pagasta 6 kl. pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā, Krakovas universitātē, Sv.Gregora universitātē Romā. Florencē un Romā veicis priestera pienākumus, Vatikāna radiofonā vadījis latviešu raidījumus. Atsaucoties pāvesta aicinājumam, 1950. g. devies darbā uz Austrāliju, kur nodibinājis un vadījis visas latviešu katoļu draudzes. Sakārtojis un izdevis „Katoļu garīgo dziesmu izlasi”, kopā ar A. Brumani sastādījis un rediģējis sprediķu un garīgu rakstu krājumu „Dzīvais vārds”. Bijis redaktors vairākiem katoļu izdevumiem.                                         
Miris
1994. g. 15. okt. Apbedīts Sidnejas kapsētā, Austrālijā. 

Bečs Stepans
Preiļu aizsargu nodaļas priekšnieks
1928.g.apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni


Bečs Vladislavs
LV aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmes kavalieris
Dzimis 1923. g. 14. martā Preiļu pagasta Kairīšos. Mācījies Anspoku un Preiļu pamatskolā, Daugavpils dzelzceļnieku skolā. 1943. g. iesaukts vācu leģionā. Bijis gūstkņu nometnēs Beļģijā un Vācijā. Pēc atbrīvošanas pārcēlies uz dzīvi Anglijā. Studējis Britu inženiertehnoloģiskajā institūtā. Strādājis par inženieri auto nozarē. 1991. g. atgriezies Latvijā. Par lielo ieguldījumu Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Ignata Beča piemiņas saglabāšanā apbalvots ar Latvijas valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” goda zīmi.
Miris 2016. g. 12.febr. Apbedīts Preiļu kapsētā.


Beginskis Raimunds
Basketbolists
Dzimis 1980. g.15. maijā. Mācījies Līvānu 2. vidusskolā, Rīgas Aviācijas institūtā. Itālijas ratiņbasketbola klubu „Terra Sarda GSD Anmic Sassari”, „G.S.D. Porto Torres” un „S.Stefano Porto Potenza Picena” spēlētājs (aizsargs). Iekļauts „zvaigžņu izlasē”.



Beinarovičs Silvestrs
Garīdznieks, izglītības darbinieks
Dzimis 1819. g.  Žemaitijā, Lietuvā. No 1839. līdz 1843.g. mācījies Minskas  – Mogiļevas Garīgajā seminārā. Pēc semināra beigšanas strādājis Bebrenē, kur vadījis draudzes skolu. Pēc tam pārcēlies uz Ilūksti, kur kalpojis par vikāru. Kad 1857.g.  ticis nozīmēts par Līksnas vikāru, dzīvojis Randaukas muižā un celebrējis dievkalpojumus Randaukas kapelā. 1859. g. iecelts par Kalupes baznīcas filiālistu un nodibinājis draudzes skolu. Kad 1860. g. 23. martā nodibinājās jaunā Kalupes draudze, bijis tās pirmais prāvests.
Miris 1890. g. 13. febr. Apbedīts Kalupes kapos.


Bekešs Imants Jānis
Policijas pulkvedis, politiķis

Dzimis 1955. g. 16.aug. Preiļu raj. Rožkalnu pag. Izglītība: sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnēs. Mācījies  Rimicānu  p-sk., Vārkavas v-sk., Latvijas Universitātē. Darba pieredze: no 1999. g. -  Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1999. g. - Latvijas Republikas Drošības policijas priekšnieks.1998.-1999.g. – Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1997. - 1998.g. – Daugavpils pilsētas policijas pārvaldes priekšnieks. 1984. - 1997. g. -  Preiļu raj. iekšlietu daļas priekšnieks. 1976. - 1984. g. strādājis dažādos amatos Preiļu raj. iekšlietu daļā. 1993. g. apbalvots ar personisko ieroci  par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu un prezidenta G.Ulmaņa un Metropolīta J.Pujata pateicību par Romas pāvesta Jāņa Pāvila II uzņemšanas nodrošinājumu Aglonā. 1998.g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 10. Saeimas deputāts. Apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.



Belkovska Anna
Jaunā literāte
Dzimusi 1992. g. 17. decembrī Preiļos.
Studē Latvijas Kultūras akadēmijas Drāmas un teksta studijā. Beigusi Literārās akadēmijas meistardarbnīcas. Vairākkārt piedalījusies literārajā seminārā „Aicinājums”.

 


Belkovskis Stanislavs
Pedagogs, skautu un mazpulku vadītājs, sabiedriskais darbinieks, aizsargs
Dzimis 1907. g. 11. nov. Pēterpilī. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Jelgavas skolotāju institūtā. Strādājis Zaķīšu tautskolā, bijis Skudrīšu pamatskolas pārzinis,  mazpulku Aglonas rajona vecākais, Katoļu jaunatnes b-bas priekšnieks, Aglonas pag.aizsargu nod.priekšnieks.1944.g.devies emigrācijā uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Bijis ALKA, Daugavas Vanagu un Amerikas skautu  mūža biedrs. Apbalvots ar Saulīti un Saulīti Lentā, ar amerikāņu 1.Distric Award of Merit, 2.Award of Merit un „Silver Beaver” ( „Sudraba Bebra”) augsto ordeni, saņēmis Daugavas Vanagu Centrālās valdes atzinības rakstus. Bijuši lieli nopelni Milvoku katoļu draudzes dibināšanā un sākotnējā vadībā.
Miris 1997.g.15. martā  Aberdeenā.


Belkovskis Staņislavs ( ps.Edgars Ego)
Literatūrkritiķis, tulkotājs, dzejnieks
Dzimis 1902. g. 13. nov. Galēnu pag. Maltas Trūpos. Mācījies Rēzeknes ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātē. 1926. g. A.Prandes grāmatā „Latviešu rakstniecība portrejās”devis sistemātisku pārskatu par latgaliešu literatūru. Bijis laikraksta ”Latgolas Dorbs” atbildīgais redaktors. Publikācijas daudzos periodiskajos izdevumos. No poļu uz čehu un horvātu valodām tulkojis J.Kadena-Bandrovska „Manas mātes pilsēta”. Bijis spēcīgs recenzents un literāro procesu vērtētājs. 1940. g. 2. aug. arestēts.
1941. g. 23. jūn. nošauts pie Baltezera. Pārapbedīts Baltezera kapos.


Belogrudovs Maksims
Ikonu gleznotājs, fotogrāfs
Dzimis 1907.g. 12. apr. Grāveru pagasta Belogrudovā. Pēc vietējās pamatskolas beigšanas,  Daugavpilī  apguvis pamatiemaņas  ikonu glezniecībā. Turpmāk arodu pilnveidojis pašmācības ceļā. Dzīves laikā uzgleznojis simtiem ikonu, palīdzējis atjaunot baznīcu ikonostāzes. Viņa darbi redzami  vairākos Latvijas vecticībnieku lūgšanu namos. Bijuši pasūtījumi arī no Krievijas, Vācijas, Zviedrijas un Beļģijas. Darbojies kā fotogrāfs,  izgatavojis   krāsotas fotogrāfijas, apgleznojis galdautus, zīmējis uz plēvēm, izgatavojis svētbilžu skapīšus. 1925. g. ar roku pārrakstījis apjomīgo „Svēto dievišķi iedvesmoto Kristus kaislību grāmatu”.
Miris 1985. g. 6. okt. Apbedīts Kovaļovas kapsētā.

Bergs Leons
Lauksaimniecības darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1886. g. 19. jūn. Preiļu raj. Sutru pag. Znotiņos (agrāk Vārkavas pag.). Beidzis Gorku zemkopības skolu. Bijis Latvijas Zemkopības ministrijas valsts zemju nodaļas vadītājs un virstaksators Zemkopības ministrijas valsts zemes ierīcības departamentā. 1931. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Par viņa likteni pēc 1940. g. ziņu nav.


Bernāne Anita
Keramiķe
Dzimusi 1954. g. 13. okt. Līvānos. Mācījusies Vanagu pamatskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, studējusi LMA keramikas nodaļā. Rēzeknes mākslas koledžas keramikas nodaļas kompozīcijas un amatu mācības pasniedzēja. Mākslas izstādēs piedalās kopš 1980. g. Darbi eksponēti Latvijā, bijušās PSRS valstīs, Polijā un Vācijā, atrodas privātkolekcijās Zviedrijā, Kanādā, Amerikā, Austrijā un Francijā.

 


Bernāne Līga 

Letoniste, pedagoģe
Dzimusi 1973. g. 23. jūn.  Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, studējusi Rēzeknes Augstskolā un Latvijas Universitātē. Strādā Rēzeknes Augstskolā: 1995 - 1997 Humanitārās fakultātes Baltu filoloģijas katedras asistente, kopš 1997. g.  –  lektore. 1995 - 2000 Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja Rēzeknes Augstskolā, latviešu valodas un literatūras skolotāja Vītolu pamatskolā. Pētījusi latgaliešu rakstības problēmas 20.gs. un mūsdienās.

 


Bernāns Aigars
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1977. g. 20. sept.  Aglonā. 1995. g. absolvēja Aglonas vidusskolu un iestājas Rīgas Garīgajā seminārā. 2001.g. sept. Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē iesvētīts par priesteri. Tajā pašā gadā norīkots darbā uz Krāslavu par vikāru, pēc tam par prāvestu Zilupē, Pasienē, Istrā un Lauderos. No 2004. g. sāka kalpot Pieniņu un Znotiņu draudzēs. Latgolys studentu centra biedrs. Piedalījies ekspedīcijās pie Sibīrijas latgaliešiem Ačinskā un Tomskā. 2012. gadā apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.


Bernāns Alvis
Mūziķis
Dzimis 1987. g. Preiļos. Mācījies Preiļu Valsts ģimnāzijā, studējis RTU Biomedicīnas inženierzinātnes un nanotehnoloģiju institūtā. Grupu „Green Novice”, „SIA Radikal” un „Skyforger” ģitārists, solists un mūzikas autors. Medicīnas fiziķis Stradiņa slimnīcā.




Bernāns Harijs
Biedrības Latgolys Saeima valdes priekšsēdētājs
Dzimis 1977. g. 10. aprīlī Preiļu raj. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, studējis informātiku un angļu valodu Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, aktīvi darbojies sabiedriskajā organizācijā „Latgolys institūts”,bijis Latvijas studentu vortāla „StudentNet” tehniskais redaktors, SIA „E Pasaule” mārketinga nod. vadītājs, partijas Jaunie Demokrāti un Latgolys Studentu centra biedrs. NEPL Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis.

 


Bernāns Jāzeps
Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai / LLNK biroja vadītājs, ģenerālsekretārs
Dzimis 1943. g. Preiļu raj.

 

 


Bērsone Genovefa
Latvijas radio un preses žurnāliste
Dzimusi 1957. g. 4. dec. Rudzātu pagastā. Mācījusies Aglonas internātskolā, studējusi Latvijas Universitātes filoloģijas fakultāti.
Latvijas radio veidojusi rakstnieku portretu raidījumus, bijusi laikrakstu „Labrīt”, „Latvijas Jaunatne”, „Literatūra un Māksla”, ”Neatkarīgā Rīta Avīze” un žurnālu „Grāmatu Apskats” , ”Mans Mazais” žurnāliste.
Mirusi 1998. g. 20. dec. Apbedīta Rudzātu pag. Kivlenieku kapos.

 


Bērtulsone Ilga
Sportiste, starptautiskā sporta meistare diska mešanā
Dzimusi 1966. g. 1. janvārī  Preiļu raj. Riebiņu pagastā. Mācījusies  Riebiņu vidusskolā, Murjāņu sporta internātskolā (1985), beigusi LU Finansu un tirdzniecības fakultāti. Sasniegumi sportā: 3. vieta PSRS ziemas čempionātā diska mešanā (1990), četrkārtēja Latvijas PSR čempione: diska mēšanā (1988, 1991) un lodes grūšanā telpās (1988, 1991), Latvijas čempione lodes grūšanā telpās (1992), Barselonas olimpisko spēļu dalībniece (19. vieta, 1992). Šobrīd Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības „Dārznieki” īpašniece.

                                   
Bērziņš Didzis
Dr. sc. comm. Komunikācijas zinātņu doktors                        Dzimis 1983. g . 27. febr. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Rīgas 2. vidusskolā. Latvijas Universitātē ieguvis doktora grādu komunikācijas zinātnē. LU Sociālo zinātņu fakultātes docents. Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks. 2015. g. aizstāvējis doktora disertāciju „ Sociālās atmiņas komunikācija un ētika: holokausta diskursi Latvijā (1945-2014)”. Pētnieciskās intereses: sociālās atmiņas, nacionālās identitātes, nacistiskās propagandas, mediju ētikas un mediju kolaboracionisma teorētiskie un praktiskie aspekti.

Sk. tālāk >>>



 


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jums ir pietiekama informācija par novadpētniecības krājumu?

Nē, nav
Jā, ir
Neinteresē

Nobalsoja: 104

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites

 









 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2018, Pēdējās izmaiņas: 2018.12.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde