Preiļu Galvenā Bibliotēka

Aprīlis 2024

P O T C P S Sv
01 02 03 04 05 06 07
08 09 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30

Balsošana

Apmeklētāji

Šodien: 1

Kopējais skaits: 1236597

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Babris Jānis
	Aizsargs, policists. Apbalvots ar Viestura ordeņa Goda zīmi Dzimis 1904. g. Jasmuižas pagastā. Latvijas brīvvalsts laikā bijis policists Arendolē un Kalupē. Izrādījis bruņotu pretošanos 1941. g. jūnija deportāciju laikā, bijis pašaizsardzības vienības organizētājs Vārkavas un Kalupes apkārtnē. 1939.g. apbalvots ar Viestura ordeņa Goda zīmi. 2010.g. 22. aug. Arendolē viņam atklāts un iesvētīts piemiņas akmens ar uzrakstu “Policists nu Randaukys “Pavasaru”.1941. goda 14. junī palyka vītā un izdareja bruņōtu pretōšonūs okupantu varai”. Miris 1982. g. Anglijā.
Babris Miks
	Telpu futbolists Dzimis 1999. g. 3. oktobrī Preiļos. 2006. – 2015. g. mācījies Preiļu 1. pamatskolā, 2015. – 2018. g. Preiļu Valsts ģimnāzijā. Latvijas Universitātē ieguvis sporta trenera specialitāti, apgūst bakalaura programmu sporta zinātnē. 2020. un 2022. g. atzīts par Latvijas gada futbolistu. Pārstāvējis klubus “Babīte”, “Skonto”, TFK “Rēzekne”, “Petrow/Beitar”. Divkārtējs Latvijas čempions telpu futbolā.
Babris Pēteris
	Pedagogs, Ph. doktors Dzimis 1917. g. 31. janv. Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā. Mācījies Atašienes pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. LU studējis valodas un vēsturi. Bijis Pelēčāres pamatskolas pārzinis un skolotājs. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Vermilionas universitātē Dienviddakotā ieguvis maģistra grādu modernajās valodās un vēsturē. Pētījis apstākļus okupētajās Baltijas valstīs. Grāmatu „Baltic Youth Under Communism”, „Silent Churches” autors. 1973. g. ieguvis Ph..grādu Valdena universitātē Floridā.Viņa biogrāfija ievietota izdevumos : „Contemporary Writers”, „International Who`s Who”. Miris 1996. g. 23. oktobrī. Apbedīts Rojalpalmsas kapsētā Floridā.
Babris Vaclavs
	Keramiķis Dzimis 1925. g. 14.maijā Rušonas pag. Babros. Mācījies Antonišķu pamatskolā un Silajāņu septiņgadīgajā skolā. Keramikai nopietni pievērsies tikai pensijas gados. Izstādēs piedalījies kopš 1985.g. Nozīmīgākās bijušas Rēzeknē, Rīgā, Liepājā, Plovdivā. 1988. g. piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. Miris 1992. g. 11. jūl. Preiļos.
Backāns Jānis
	Keramiķis Dzimis 1925 .g. 23. jūn.Silajāņu pag. Ezergailīšos. Mācījies Feimaņu pamatskolā. Ar keramiku nodarbojies no 1942. g. Amatu apguvis pie A.Paulāna un O.Šļiukas. Izstādēs piedalījies kopš 1956.g. Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1984. g. ,1961.g. piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. Darinājis krūzes, medauniekus, eļļas traukus, vāzes, vienžubura svečturus. Darbi eksponēti Latvijā, Francijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Čehoslovākijā. Miris 2004.g.
Baginskis Boļeslavs
	Prāvests Dzimis 1918. g. 9. janv. Aglonas pagastā. Mācījies Somersetas pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Latvijas Universitātē un katoļu Garīgajā seminārā studējis teoloģiju. 1936.g. iestājies mariāņu klosterī Viļānos. Par priesteri ordinēts 1942. g. 21. dec. Kalpojis Viļānu, Nagļu – Gaigalavas draudzēs. 1944. g. devies uz kapucīnu klosteri Wembingā, pēc tam uz Romu, kur studējis Angelicum Universitātē. Tur ieguvis licenciāta grādu teoloģijā. Biblicum institūtā ieguvis doktora grādu. Pēc studijām kalpojis Brazīlijā un Čikāgā. Līdztekus pienākumiem draudzē, aktīvi piedalījies Čikāgas latviešu radio un „Amerikas Balss” raidījumos, izdevis mēnešrakstu „Aglonas Vēstis”, vairākus gadus bijis ALKA prezidents, LKSAA „Dzintars” goda biedrs. Pēc Trešās atmodas atgriezies Latvijā. 2009. g. Mariāņu klostera priekšnieks B. Baginskis apbalvots ar Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi. Miris 2013. g. 14. oktobrī. Apbedīts Viļānu baznīcas dārzā.
Bagramjana Natālija
	Medicīnas darbiniece Dzimusi 1949. g. 2. janv. Rīgā. Rīgas Medicīnas institūtu absolvējusi 1973. g. , 1974. g. - 1977.g.bijusi Preiļu raj.slimnīcas onkoloģe, 1977.- 1984. g.- Preiļu slimnīcas galvenā ārste. Kopš 1984. g. - Baseina poliklīnikas „Via Una” direktore, galvenā ārste. 1997.g. par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirta Latvijas pilsonība. Mirusi 2017. g. 24. dec. Rīgā. Apbedīta Meža kapos.
Baiba-Genriha Marija
	Gleznotāja, pedagoģe Dzimusi 1953. g. 12. febr. Preiļos. Beigusi Preiļu 1. vidusskolu, studējusi Mākslas Akadēmijas glezniecības nodaļā. Pedagogi bijuši ievērojamie mākslinieki K. Ubāns, I. Vecozols, E. Iltners, B. Bērziņš. Māksliniece daudz glezno ainavas, pievērsusies sakrālajai tematikai, viņas darbi sastopami vairākās Latvijas baznīcās, tie izstādīti daudzās mākslas galerijās. Personālizstādes rīkotas Rīgā un Preiļos (1994, 2011). Vizuālās mākslas skolotāja. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Baiks Henriks
	Lauksaimniecības darbinieks, publicists Dzimis 1911. g. 28. jūl. Varšavas apgabalā. Mācījies Kalupes pamatskolā, Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. Studējis LU Lauksaimniecības fakultātē. Bijis sēklkopības agronoms Ilūkstē, Lauksaimniecības ministrijas Augļkoku skolu republikāniskā kantora pārvaldnieks. 1956. g. iecelts par kolhoza priekšsēdētāju Upmalas pagasta Mačānu ciemā. Vēlāk vadījis dīķsaimniecību Tukuma rajonā, līdztekus nodarbojies ar dārzkopību. Strādājis Lauku celtniecības projektēšanas institūtā un LLA Ģeodēzijas katedrā, Lauksaimniecības ministrijas augu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, LPSR Lauksaimniecības un sagādes ministrijas Graudkopības pārvaldes priekšnieks. Daudz rakstījis Latgales presē par lauksaimniecību, piedalījies „Latgales kalendāra” veidošanā. Miris 1984. g. 1.nov. Apglabāts Ikšķiles pareizticīgo kapsētā.
Balabkins Nikolajs
	Zinātnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1926. g. 17. jūl. Daugavpilī. Pēc Preiļu pamatskolas beigšanas mācījies Daugavpils komercskolā. 1944.g. ģimene devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1946. g. uzsācis studijas Georga Augusta universitātē. 1951.g. ieradies ASV un turpinājis iegūt izglītību Ratgersa universitātē Ņūbransvikā. Doktora grāds tautsaimniecībā. Mūža darbs saistīts ar Līhaijas universitāti Bētlemes pilsētā Pensilvānijā. Publicējis 8 ar tautsaimniecības tēmu saistītas grāmatas. 2 no tām tulkotas latviešu valodā: “Tautsaimnieka piezīmes. Raksti, runas, recenzijas” un ”Tautsaimnieka atziņu ceļš”. Ir viens no 13 Amerikas tautsaimniekiem, kurš piedalījies pasākumā “Lielie tautsaimniecības domātāji”. Ieguvis vairākas akadēmiskas atzinības, tostarp arī Latvijā. 1991. g. ievēlēts par LZA locekli. 1994. g. saņēmis Līhaijas universitātes balvu, bet 2002. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Balcare Kitija
	Mg.sc.hum literāte, teātra kritiķe Dzimusi 1986. g. 3.okt. Preiļos. Absolvējusi Preiļu Valsts ģimnāziju. Studējusi LU. Humanitāro zinātņu fakultātes Baltijas jūras reģiona starpdisciplinārajā studiju programmā ieguvusi maģistra grādu (Mg.Sc. Hum.). Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu studiju programmā iegūts bakalaura grāds (Bc. Sc. Soc.) Publikācijas laikrakstā Kultūras Diena un žurnālos Karogs, Teātra Vēstnesis, Sieviete. Telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom TV komunikāciju un sabiedrisko attiecību menedžere. Korporatīvo attiecību konsultante @ Hauska & Partner. LU LFMI zinātniskā asistente, UNESCO LNK komunikācijas konsultante.
Balckars Pēteris
	Dr.sc.ing. profesors, dzelzceļa transporta speciālists Dzimis 1942. g. 22. aug. Preiļu raj. Gailīšos. Beidzis Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūtu.1975. g.-1991.g.strādājis šā institūta Rīgas filiālē, 1991.g. - 1999. g. bijis RTU Dzelzceļa transporta institūta dzelzceļa ritošā sastāva katedras vadītājs. Kopš 1999. g. - RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Dzelzceļa transporta institūta direktors. Zinātniski pētnieciskā darba galvenais virziens: dzelzceļa transporta vadība. Publicējis vairākus zinātniskos un mācību metodiskos darbus. Miris 2011. g. 12.sept. Apbedīts Rīgā, Miķeļa kapos.
Balode Tekla
	Izglītības darbiniece Dzimusi 1948. g. 12. jūn. Preiļu raj. Kastīrē. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, Latvijas Universitātē, Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Strādājusi Rīgas 4. pagarinātajā darba dienas skolā, 1.bērnu un jaunatnes sporta skolā, bijusi Oktobra raj.Tautas izglītības nod.vadītājas vietniece, Rīgas pilsētas Tautas izglītības nod.vadītāja, Tautas izglītības ministrijas Rīgas skolu inspektore, Rīgas katoļu ģimnāzijas direktore, Pļavnieku sākumskolas direktore. Sabiedriskā darbiniece (6.Saeimas deputāta kandidāte /Kristīgo demokrātu savienība/).
Balodis Arturs
	Dr.Med. Radiologs, RSU Radioloģijas katedras docents Dzimis 1988. g. 15. febr. Stabulnieku pagastā. Mācījies Dravnieku pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē ieguvis ārsta grādu. 2013 – 2017. g. rezidentūra Radioloģijas specialitātē (LU) un doktorantūras studijas RSU. 2020.g. aizstāvējis promocijas darbu “Cerebrālā infarkta attēldiagnostikas un reperfūzijas taktikas saistība ar radioloģisko un klīnisko iznākumu” un ieguvis zinātniskā doktora grādu Ph. D. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radiologs. Latvijas ārstu biedrības izglītības komisijas valdes loceklis. Latvijas Radiologu asociācijas biedrs un valdes loceklis. Eiropas Radiologu asociācijas biedrs. RSU Radioloģijas katedras docents.
Baltacis Andris
	Mūziķis Dzimis 1968. g. 6. dec. Daugavpilī. Mācījies Aglonas vidusskolā, Daugavpils mūzikas vidusskolā, Latvijas Valsts konservatorijā, DPI Mūzikas pedagoģijas fakultātē, Sanktpēterburgas teātra akadēmijā. Grupas „Baltie lāči” solists. Pirms tam darbojies DPI lauku kapelā „Dunduri” un grupā „Stikls”. Bijis radiostacijas „Radio Latgalei” dibinātājs, Latgales televīzijas režisors.Vairāku dziesmu tekstu autors. SIA „Sauber” projektu vadītājs.
Baltejus Ādams
	Prāvests Dzimis 1858. g. Kauņas guberņā. Mācījies Pēterpils Garīgajā seminārā (1881-1885). Par priesteri iesvētīts 1885. g. 1886.g. norīkots par vikāru Rēzeknē, pēc tam uz Līksnas draudzi, bet 1888.g. iecelts par Krāslavas dekānu. Bijis Jasmuižas un Nīdermuižas draudžu prāvests. 1894.g. pārcelts uz Izvaltu, kur viņa vadībā uzcelts dievnams. Par nopelniem apbalvots ar Zelta krustu. Miris un apbedīts Lietuvā.
Baranovskis Anatolijs
	Žurnālists, politologs Dzimis 1939. g.19. sept. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā. Studējis LVU vēstures un filoloģijas fakultātē. Darbojies Latvijas kultūras sakaru komitejas padomē. Strādājis Latvijas Telegrāfa Aģentūrā. Bijis propagandas un aģitācijas nodaļas Preses, radio un televīzijas sektora vadītājs. RIA ”Novosti” Latvijas biroja vadītājs. Miris 2010. g. 23. maijā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
Baranovskis Leonīds
	Žurnālists, politologs Dzimis 1933.g. 7. febr. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā. Studējis LVU filoloģijas fakultātē. Ilgus gadus bijis LATINFORM ārzemju ziņu galvenais redaktors. Miris 2001.g.10. jūl.
Bārbalis Pēteris
	Agroķīmiķis, profesors, lauksaimniecības zinātņu doktors Dzimis 1927. g. 3.janv. Preiļu pag.”Gribuškās”. Mācījies Preiļu pag. pamatskolā, Daugavpils valsts ģimnāzijā, Preiļu vidusskolā, Aglonas ģimnāzijā, LLA Agronomijas faultātē. Strādājis Zinātņu Akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūtā, vadījis Republikānisko agroķīmijas laboratoriju, bijis republikas lauksaimniecības ķimizācijas projektēšanas un pētniecības stacijas direktors, vadījis institūta Augšņu iekultivēšanas nodaļu. 1971. g. ieguvis lauksaimniecības zinātņu doktora, bet dažus gadus vēlāk – profesora grādu. Ar viņa līdzdalību radīta Latvijas augšņu agroķīmisko īpašību automatizētā datu banka. Bijis viens no trim, kuri pārstāvēja mūsu valsti Pasaules augsnes pētnieku biedrībā. 120 zinātnisko un populārzinātnisko darbu autors un līdzautors, viņa zinātniskā vadībā izstrādātas un veiksmīgi aizstāvētas 7 lauksaimniecības zinātņu kandidāta disertācijas.Miris 1983.g. 1.aug. Apbedīts Jaundubultu kapos.
Bārs Egīls (īst.v. Jānis Tievgalis)
	Dzejnieks Dzimis 1940. g. 2. jūn. Rīgā. Mācījies Vārkavas pamatskolā. 15 gadus pavadījis cietumos, kur sācis rakstīt dzeju.Tā publicēta žurnālā „Karogs” (1991.), laikrakstā „Literatūra un Māksla” (1998., 2000.). Grāmatā „Nulles vienkāršošana”, kuru izdošanai sakārtojis V. Atāls, iekļauti 1972. g. - 1995.g. sacerētie dzejoļi, aforismi, atziņas, filozofiska un humoristiska dzeja, mīlas lirika. Grāmata izdota kopā ar audiokaseti, kurā skan V. Atāla dziesmas ar Egīla Bāra vārdiem. Miris 1997. g. 27. jūn. Apbedīts Rēzeknē.
Baško Jezups(Jāzeps)
	Militārais darbinieks, kara lidotājs, aviācijas zinātnieks, ģenerālis Dzimis 1889. g. 8.janv. Preiļu raj. Rušonas pag. Kastīrē. Izglītojies: Jasmuižas un Preiļu tautskolās, Belostokas reālskolā, Pēterburgas karaskolā, Virsnieku gaisa kuģniecības skolā, Gatčinas aviācijas skolā, Kara akadēmijas kursos. No 1913. g. bijis kara lidotājs Krievijas armijā. 1921. g. atgriezies dzimtenē kā Latvijas armijas Aviācijas diviziona brīvā līguma instruktors. No 1922. g. - tehniskās nozares vadītājs, bet no 1923. g. - diviziona komandieris. 1926. - 1929. g. aviācijas pulka komandieris, Tehniskās divīzijas štāba priekšnieks un aviācijas inspektors. 1938. - 1940. g. VIII Armijas aviācijas priekšnieks. 1929.g.apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni. Miris 1946. g. 31. maijā. Apbedīts Rušonas pag. Eikša kapos.
Baško Pēteris
	Pedagogs, vēsturnieks, žurnālists Dzimis 1901. g. 24. janv. Rušonas pag. Lielajos Bašķos. Beidzis A.N. Makarova ministrijas skolu, Daugavpils pilsētas skolu un skolotāju kursus. Studējis pedagoģiju Latvijas Universitātē. Bijis Aglonas pamatskolas pārzinis, Daugavpils apriņķa skolu valdes loceklis un tautskolu inspektors, Iekšlietu ministrijas vecākais sevišķo uzdevumu ierēdnis. Bijuši ievērojami nopelni Latgales nacionālo skolu tīkla izveidē. No 1920. g. aktīvi publicējies latgaliešu periodiskajos izdevumos, bijis žurnāla „Reits” un rakstu krājuma”Sējējs” redaktors. Kopā ar S.Svenni sastādījis „Latvīšu volūdas gramatiku latgalīšim”. Apbalvots ar Atzinības krustu.Miris 1969. g. 7. martā. Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.
Bečs Henriks
	Garīdznieks un publicists Dzimis 1915. g. 28. janv. Riebiņu pag. Mācījies Riebiņu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Studējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, Rīgas metropolijas Romas katoļu Garīgajā seminārā, Romas universitātes Baznīcas vēstures fakultātē. Pēc II Pasaules kara priesteris kalpojis bēgļu nometnēs amerikāņu okupācijas zonā, vēlāk – angļu nometnē, pēc tam bijis prāvests daudzās katoļu draudzēs Kanādā. Atjaunojis un uzcēlis vairākus dievnamus un draudžu mājas. Angļu valodā sarakstījis un izdevis autobiogrāfisku darbu „Te es esmu”.Miris 1999. g. 3.maijā. Apbedīts Innisfailas kapsētā, Albertas provincē, Kanādā.
Bečs Ignats
	Latgales partizānu pulka kapteinis, robežsargs, policijas darbinieks, Jura, Staņislava, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņu kavalieris Dzimis 1890. g. 12 .febr. Preiļu pag. Litavniekos. Apmeklējis Preiļu tautskolu un pēc tam zināšanas papildinājis pašmācības ceļā.1918. g. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. No 1919. g. septembra līdz Brīvības cīņu beigām bijis bataljona komandieris Latgales partizānu pulkā. Atvaļināts 1921.g. Pēc gada iestājies robežapsardzības dienestā.1936. - 1940.g. bijis policijas iecirkņa priekšnieks Abrenē un Preiļos. 1935.g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni. 1940.g .5. sept. apcietināts, izsūtīts uz Krasnojarskas apgabalu, kur cietumā 1943. g. 26. janv.miris.
Bečs Pāvils
	Priesteris, jezuītu tēvs, filozofijas un teoloģijas maģistrs Dzimis 1913. g. 4. sept. Bērzpils pag. Mācījies Preiļu pagasta 6 kl. pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā, Krakovas universitātē, Sv.Gregora universitātē Romā. Florencē un Romā veicis priestera pienākumus, Vatikāna radiofonā vadījis latviešu raidījumus. Atsaucoties pāvesta aicinājumam, 1950. g. devies darbā uz Austrāliju, kur nodibinājis un vadījis visas latviešu katoļu draudzes. Sakārtojis un izdevis „Katoļu garīgo dziesmu izlasi”, kopā ar A. Brumani sastādījis un rediģējis sprediķu un garīgu rakstu krājumu „Dzīvais vārds”. Bijis redaktors vairākiem katoļu izdevumiem. Miris 1994. g. 15. okt. Apbedīts Sidnejas kapsētā, Austrālijā.
Bečs Stepans
	Preiļu aizsargu nodaļas priekšnieks 1928.g.apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni Saņēmis aizsargu goda zīmi "Nopelnu krusts" un medaļu "Par nopelniem".
Bečs Vladislavs
	LV aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmes kavalieris Dzimis 1923. g. 14. martā Preiļu pagasta Kairīšos. Mācījies Anspoku un Preiļu pamatskolā, Daugavpils dzelzceļnieku skolā. 1943. g. iesaukts vācu leģionā. Bijis gūstkņu nometnēs Beļģijā un Vācijā. Pēc atbrīvošanas pārcēlies uz dzīvi Anglijā. Studējis Britu inženiertehnoloģiskajā institūtā. Strādājis par inženieri auto nozarē. 1991. g. atgriezies Latvijā. Par lielo ieguldījumu Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Ignata Beča piemiņas saglabāšanā apbalvots ar Latvijas valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” goda zīmi.Miris 2016. g. 12.febr. Apbedīts Preiļu kapsētā.
Beinarovičs Silvestrs
	Garīdznieks, izglītības darbinieks Dzimis 1819. g. Žemaitijā, Lietuvā. No 1839. līdz 1843.g. mācījies Minskas – Mogiļevas Garīgajā seminārā. Pēc semināra beigšanas strādājis Bebrenē, kur vadījis draudzes skolu. Pēc tam pārcēlies uz Ilūksti, kur kalpojis par vikāru. Kad 1857.g. ticis nozīmēts par Līksnas vikāru, dzīvojis Randaukas muižā un celebrējis dievkalpojumus Randaukas kapelā. 1859. g. iecelts par Kalupes baznīcas filiālistu un nodibinājis draudzes skolu. Kad 1860. g. 23. martā nodibinājās jaunā Kalupes draudze, bijis tās pirmais prāvests. Miris 1890. g. 13. febr. Apbedīts Kalupes kapos.
Bekešs Imants Jānis
	Policijas pulkvedis, politiķis Dzimis 1955. g. 16.aug. Preiļu raj. Rožkalnu pag. Izglītība: sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnēs. Mācījies Rimicānu p-sk., Vārkavas v-sk., Latvijas Universitātē. Darba pieredze: no 1999. g. - Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1999. g. - Latvijas Republikas Drošības policijas priekšnieks.1998.-1999.g. – Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1997. - 1998.g. – Daugavpils pilsētas policijas pārvaldes priekšnieks. 1984. - 1997. g. - Preiļu raj. iekšlietu daļas priekšnieks. 1976. - 1984. g. strādājis dažādos amatos Preiļu raj. iekšlietu daļā. 1993. g. apbalvots ar personisko ieroci par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu un prezidenta G.Ulmaņa un Metropolīta J.Pujata pateicību par Romas pāvesta Jāņa Pāvila II uzņemšanas nodrošinājumu Aglonā. 1998.g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 10. Saeimas deputāts. Apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Belkovska Anna
	Dzejniece, dramaturģe, prozaiķe Dzimusi 1992.g. 17. dec. Preiļos. Mācījusies: 2009 – 2013 Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Ilustrators (specializācija – grafika).Studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā, pabeigusi Literārās Akadēmijas meistardarbnīcas pie Jāņa Rokpeļņa, 2014 – 2018 Latvijas Kultūras akadēmijā. Ieguvusi Humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās (specializācija – dramaturgs). Publicējas kopš 2016. gada. 2022. gadā klajā nācis debijas dzejoļu krājums "Veranda". Pirmā publikācija 2016. g. : „Manas ģimenes sieviešu balsis”. Domuzīme, Nr. 3., pēc tam interneta žurnālos "Satori", "Punctum Magazine", kā arī jauno dzejnieku antoloģijā “Kā pārvarēt niezi galvaskausā?” 2022.g. saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par labāko debiju.
Belkovskis Stanislavs
	Pedagogs, skautu un mazpulku vadītājs, sabiedriskais darbinieks, aizsargs Dzimis 1907. g. 11. nov. Pēterpilī. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Jelgavas skolotāju institūtā. Strādājis Zaķīšu tautskolā, bijis Skudrīšu pamatskolas pārzinis, mazpulku Aglonas rajona vecākais, Katoļu jaunatnes b-bas priekšnieks, Aglonas pag.aizsargu nod.priekšnieks.1944.g.devies emigrācijā uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Bijis ALKA, Daugavas Vanagu un Amerikas skautu mūža biedrs. Apbalvots ar Saulīti un Saulīti Lentā, ar amerikāņu 1.Distric Award of Merit, 2.Award of Merit un „Silver Beaver” ( „Sudraba Bebra”) augsto ordeni, saņēmis Daugavas Vanagu Centrālās valdes atzinības rakstus. Bijuši lieli nopelni Milvoku katoļu draudzes dibināšanā un sākotnējā vadībā. Miris 1997.g.15. martā Aberdeenā.
Belkovskis Staņislavs ( ps.Edgars Ego)
	Literatūrkritiķis, tulkotājs, dzejnieks Dzimis 1902. g. 13. nov. Galēnu pag. Maltas Trūpos. Mācījies Rēzeknes ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātē. 1926. g. A.Prandes grāmatā „Latviešu rakstniecība portrejās”devis sistemātisku pārskatu par latgaliešu literatūru. Bijis laikraksta ”Latgolas Dorbs” atbildīgais redaktors. Publikācijas daudzos periodiskajos izdevumos. No poļu uz čehu un horvātu valodām tulkojis J.Kadena-Bandrovska „Manas mātes pilsēta”. Bijis spēcīgs recenzents un literāro procesu vērtētājs. 1940. g. 2. aug. arestēts. 1941. g. 23. jūn. nošauts pie Baltezera. Pārapbedīts Baltezera kapos.
Bernāne Anita
	Keramiķe Dzimusi 1954. g. 13. okt. Līvānos. Mācījusies Vanagu pamatskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, studējusi LMA keramikas nodaļā. Rēzeknes mākslas koledžas keramikas nodaļas kompozīcijas un amatu mācības pasniedzēja. Mākslas izstādēs piedalās kopš 1980. g. Darbi eksponēti Latvijā, bijušās PSRS valstīs, Polijā un Vācijā, atrodas privātkolekcijās Zviedrijā, Kanādā, Amerikā, Austrijā un Francijā.
Bernāne Līga
	Letoniste, pedagoģe Dzimusi 1973. g. 23. jūn. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, studējusi Rēzeknes Augstskolā un Latvijas Universitātē. Strādā Rēzeknes Augstskolā: 1995 - 1997 Humanitārās fakultātes Baltu filoloģijas katedras asistente, kopš 1997. g. – lektore. 1995 - 2000 Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja Rēzeknes Augstskolā, latviešu valodas un literatūras skolotāja Vītolu pamatskolā. Pētījusi latgaliešu rakstības problēmas 20.gs. un mūsdienās.
Bernāns Aigar s
	Katoļu garīdznieks Dzimis 1977. g. 20. sept. Aglonā. 1995. g. absolvēja Aglonas vidusskolu un iestājas Rīgas Garīgajā seminārā. 2001.g. sept. Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē iesvētīts par priesteri. Tajā pašā gadā norīkots darbā uz Krāslavu par vikāru, pēc tam par prāvestu Zilupē, Pasienē, Istrā un Lauderos. No 2004. g. sāka kalpot Pieniņu un Znotiņu draudzēs. Latgolys studentu centra biedrs. Piedalījies ekspedīcijās pie Sibīrijas latgaliešiem Ačinskā un Tomskā. 2012. gadā apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Bernāns Alvis
	Mūziķis Dzimis 1987. g. Preiļos. Mācījies Preiļu Valsts ģimnāzijā, studējis RTU Biomedicīnas inženierzinātnes un nanotehnoloģiju institūtā. Grupu „Green Novice”, „SIA Radikal” un „Skyforger” ģitārists, solists un mūzikas autors. Medicīnas fiziķis Stradiņa slimnīcā.
Bernāns Harijs
	Biedrības Latgolys Saeima valdes priekšsēdētājs Dzimis 1977. g. 10. aprīlī Preiļu nov. Sīļukalna pagastā. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, studējis informātiku un angļu valodu Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, aktīvi darbojies sabiedriskajā organizācijā „Latgolys institūts” un Vladislava Lōča fonda valdē,bijis Latvijas studentu vortāla „StudentNet” tehniskais redaktors, SIA „E Pasaule” mārketinga nod. vadītājs, partijas Jaunie Demokrāti un Latgolys Studentu centra biedrs. NEPL Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis.
Bernāns Jāzeps
	Nacionālās Apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai /LNNK koordinācijas centra vadītājs Dzimis 1943. g. Preiļu rajonā. Nacionālās Apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai /LNNK koordinācijas centra ģenerālsekretārs. 2014. g. piešķirts Goda biedra tituls un izteikta atzinība par pašaizliedzību un mūža ieguldījumu latviskas un taisnīgas Latvijas valsts veidošanā un par enerģiski aktīvo līdzdalību partijas darbā.
Bērtulsone Ilga
	Sportiste, starptautiskā sporta meistare diska mešanā Dzimusi 1966. g. 1. janvārī Preiļu raj. Riebiņu pagastā. Mācījusies Riebiņu vidusskolā, Murjāņu sporta internātskolā (1985), beigusi LU Finansu un tirdzniecības fakultāti. Sasniegumi sportā: 3. vieta PSRS ziemas čempionātā diska mešanā (1990), četrkārtēja Latvijas PSR čempione: diska mēšanā (1988, 1991) un lodes grūšanā telpās (1988, 1991), Latvijas čempione lodes grūšanā telpās (1992), Barselonas olimpisko spēļu dalībniece (19. vieta, 1992). Šobrīd Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības „Dārznieki” īpašniece.
Bērziņš Didzis
	Dr. sc. comm. Komunikācijas zinātņu doktors Dzimis 1983. g . 27. febr. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Rīgas 2. vidusskolā. Latvijas Universitātē ieguvis doktora grādu komunikācijas zinātnē. LU Sociālo zinātņu fakultātes docents. Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks. 2015. g. aizstāvējis doktora disertāciju „ Sociālās atmiņas komunikācija un ētika: holokausta diskursi Latvijā (1945-2014)”. Pētnieciskās intereses: sociālās atmiņas, nacionālās identitātes, nacistiskās propagandas, mediju ētikas un mediju kolaboracionisma teorētiskie un praktiskie aspekti.
Bicāne Laura
	Mūziķe Dzimusi 1990. g. 18. jūn. Višķos. Dzimtas saknes Aglonā. Mācījusies Špoģu vidusskolā, Špoģu mūzikas un mākslas skolā. DU studējusi svešvalodu fakultātē. No 2007. g. piedalījusies dažādos festivālos. 2010. g. ieguvusi otro vietu Vācijas Live Act konkursā Fehmarn sucht den Inselstar . 2011.g. solokoncerts Francijā. 2012. g. startējusi Eirovīzijas nacionālajā atlasē. 2013. g. piedalījusies Starptautiskajā dziesminieku festivālā Lietuvā. Sarakstījusi vairāk nekā 100 dziesmas, tostarp arī franču un vācu valodā. Tekstus un mūziku sacer pati. 2013. g. klajā nācis pirmais kompaktdisks „Es tikai ļaujūs…”, kurā iekļauta dziesma 7 valodās. At the moment eight of her songs are played in the Latgalian radio (Latgolys radeja).
Bicāne Marta
	Mūzikas pedagoģe, ērģelniece, diriģente Dzimusi 1962.g. 29.maijā Aglonas pagasta Madalānos.Mācījusies Višķu astoņgadīgajā skolā, Višķu pamatskolā, Špoģu vidusskolā, Daugavpils Mūzikas vidusskolā. Strādājusi Dagdas mūzikas skolā. Špoģu Mūzikas un mākslas skolas solfedžo un mūzikas teorijas skolotāja. LTF Višķu nodaļas biedre, Baltijas ceļa dalībniece. Aglonas jauktā vokālā ansambļa vadītāja, folkloras kopas „Olūteņš” vadītāja,Višķu pagasta jauktā kora diriģente, Viduslatgales profesionālās vidusskolas vokālā ansambļa vadītāja, Višķu Romas katoļu draudzes kora vadītāja un ērģelniece. Mūziķes Lauras Bicānes māte.
Bicāns Donats
	Satversmes sapulces deputāts Dzimis 1878.g. 18. maijā Rušonas pag. Izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Piedalījies krievu-japāņu karā, dienējis cara galmā un izlases karaspēkā. Atgriezies dzimtenē kalpoja pie Kastīres muižas īpašnieka.No Latgales zemnieku partijas ticis ievēlēts par Satversmes sapulces deputātu. Miris 1960. g.15. nov. Apbedīts Rušonas pag. Eikša kapos.
Bicāns Jānis
	Medicīnas doktors, nefroķirurgs, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 2.nieres transplantācijas nodaļas vadītājs, transpantologs Dzimis 1945. g. 10. febr. Preiļu raj. Pelēču pag. Gubanišķos. Mācījies Paegļu un Niedru pamatskolās, Aglonas internātskolā. Studējis Medicīnas institūtā. Latvijas transplantologu asociācijas viceprezidents, Baltijas transplantologu apvienības ekspertu komisijas loceklis. 2003. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Bilzēna Aija
	ES oficiālo publikāciju biroja Tiesību aktu konsolidācijas nodaļas vadītāja Luksemburgā Dzimusi 1978. g. 29. apr. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, LU studējusi Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta Cilvēktiesību pamatkursā. LU Vēstures un filozofijas fakultātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu sabiedrības vadībā.
Binduka Marta
	Izglītības un muzeju darbiniece Dzimusi 1948. g. 14. sept. Rugāju pagasta Niedrumalā. Mācījusies Rugāju vidusskolā, Ilzeskalna pamatskolā, Rēzeknes internātskolā. Studējusi Latvijas Valsts Universitātē. Kā latviešu valodas un literatūras skolotāja strādājusi Ilzeskalnā, Grobiņā, Alsungā, Viļānos un Galēnu pamatskolā. Izveidojusi un vada Roberta Mūka piemiņas muzeju, kurš 2014. g. saņēmis Kultūras ministrijas muzeju akreditācijas apliecību. Pati muzeja vadītāja par ieguldīto darbu 2016. g . saņēmusi „Latvijas lepnuma” balvu nominācijā „Novadnieks”. Vairāk kā 10 gadus organizē Robertam Mūkam veltītus jaunrades darbu konkursus.
Birule Agnija
	Starptautisko attiecību speciāliste, projektu vadītāja Dzimusi 1987.g. 5. aug. Rīgā. Mācījusies Galēnu pamatskolā, Rēzeknes mākslas vidusskolā vizuāli plastiskās mākslas izglītības programmā. Studējusi Latvijas Universitātē un Tartu Universitātē. Ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē. Māksliniece – gleznotāja. Viņas darbos dominē ūdens motīvs, zilie toņi dažādās nokrāsās, atspoguļojas cilvēka un dabas savstarpējās attiecības. Kopš 2020.g. ir “Sabiedrības par atklātību – Delna interešu aizstāvības un projektu vadītāja. Pirms tam strādājusi Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Institūtā un Valsts policijā. Kopš 2012. g. studenšu korporācijas “Dzintra” biedre.
Bite Jānis
	4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Dzimis 1894. g. 26. novembrī Bebru pagastā. Zemkopis. Krievu armijā iesaukts 1915. g. Līdz 1918. g. dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 14. jūn. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. g. 31. martā - 1. apr. Latgalē izlūkgājienā pie Mežulovas un Pogorelovas sādžām iznīcināja ienaidnieka sakaru līniju, tādejādi lielā mērā sekmēdams 39 gūstekņu saņemšanu un trofeju ieguvi. Par to 1922.g. saņēmis Lāčplēša kara ordeni. Atvaļināts 1921. g. 24. febr. Bijis zemkopis Kokneses pag. Aizpurvēs, no 1938. g. - mežsargs Vārkavas pag., no 1940.g. vecākais mežsargs Krāslavā. Miris 1941.g. 7.novembrī Izvaltā. Apbedīts Krāslavas kapos.
Bjalkovskis Jāzeps
	Silajāņu pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks 1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Blazeviča Rita
	Gleznotāja Dzimusi 1948. g. 3. sept. Līvānos. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Strādājusi Preiļu raj. sadzīves pakalpojumu kombināta noformēšanas darbnīcā, „Daiļrade” un a/s ”Ventamonjaks”. Akvareļglezniecību apguvusi pie Kārļa Sūniņa. Glezno ziedus, klusās dabas ar senlietām. Mākslinieces akvareļi izmantoti grāmatu ”Piedod, māt!”, L.Brīdakas „Mirkli apstājies”, M.Laukmanes Pieskarties bezgalībai un Atvērts logs uz jūru, K. Apškrūmas Ieklausies brīnumā, ieklausies! ilustrācijām. Gleznu atlases reprodukcijas iekļautas SKV-Edition kolekcijā Vācijā, daudzas gleznas ir privātkolekcijās Holandē un Vācijā. Pirmā personālizstāde Preiļos 1986.g.
Blaževičs Antons
	Prāvests Dzimis 1929. g.14. febr. Preiļu raj. Vanagos. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951. g. Bijis Varakļānu un Rēzeknes draudzes vikārs, Balbinovas, Pustiņas, Kalupes, Stirnienes, Naujenes, Dobeles, Aulejas, Ciskādu un Prezmas draudžu prāvests. Miris 1995.g. 29. martā. Apbedīts Ciskādu baznīcas dārzā.
Blaževičs Jānis
	Akciju sabiedrības „Ventspils nafta” padomes priekšsēdētāja vietnieks, uzņēmējs, mecenāts Dzimis 1947. g. 8. okt. Krāslavas raj. Konstantinovas pag. Beidzis RPI Aparātu būves un automatizācijas fakultāti. Darba gaitas sācis Līvānu bioķīmiskajā rūpnīcā. 1980. - 1986. g. bijis Preiļu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs. Kopš 1997. g. - akciju sabiedrības „Ventspils nafta” padomes priekšsēdētāja vietnieks. Finansiāli ir atbalstījis grāmatu „Ai, māte Latgale”, „Latgales rakstu gaisma”, ”Latgalīšu dzejas antalogija” u. c. izdošanu. 2000. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Blaževičs Uldis
	Mūziķis Dzimis 1977. g. 14. martā Jēkabpilī, bērnību pavadījis Preiļos un Līvānos. Izglītība – LU Ekonomikas fakultāte. Sound Division Studio direktors, grupas SuperHuman ģitārists. Pirms SuperHuman dibināšanas ilgu laiku spēlējis rokgrupā Exit.
Bleive Eleonora
	Pedagoģe, Preiļu novada Goda pilsone Dzimusi 1935. g. 4. febr. Sutru pagasta Rauniešos. Mācījusies Dambīšu pamatskolā, Vanagu 7 gadīgajā skolā, Līvānu vidusskolā. Studējusi Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē. No 1954. g. Preiļu 1. vidusskolas fizikas skolotāja, ilggadēja Preiļu rajona fizikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Gadu desmitiem vadījusi skolas un kultūras nama deju kolektīvus. Līdz aiziešanai pensijā, strādājusi Preiļu Valsts ģimnāzijā, devusi saviem audzēkņiem dziļas, noturīgas un pat izcilas zināšanas fizikā. Daudzi no viņiem guvuši panākumus valsts un starptautiskajās mācību olimpiādēs. Par panākumiem mācību un audzināšanas darbā saņēmusi vairākus Izglītības ministrijas un rajona izglītības nodaļas apbalvojumus, 2006.g. saņēmusi Ministru prezidenta Pateicības rakstu un MK balvu, bet 2011. g. – V. Dombrovska parakstītu Goda diplomu par skolēnu sagatavošanu Starptautiskajai fizikas olimpiādei. Par mūža ieguldījumu jaunās paaudzes audzināšanā, audzēkņu matemātikas, fizikas izpratnes veicināšanā un sasniegumiem interešu izglītības jomā, 2023. g. 26. okt. viņai piešķirts apbalvojums „Preiļu novada Goda pilsonis.”
Blonskis Aloizs Visvaldis
	Valsts darbinieks. Policijas ģenerālis Dzimis 1933. g. 10. martā Ludzas raj. Ciblas pag. Mācījies Preiļu raj. Kategrades pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. Beidzis Minskas Augstāko milicijas skolu. 1953. g. darba gaitas uzsācis Rīgas raj. 1959. - 1963. g. bijis Jūrmalas milicijas nod. Kriminālizmeklēšanas daļas pr-ks. 1969. - 1994. g. - LR Kriminālizmeklēšanas pr-ka vietnieks, policijas pulkvedis, vēlāk arī LR Kriminālpolicijas pārvaldes pr-ka vietnieks. 1994. - 2000. g. - LR Kriminālpolicijas pārvaldes pr-ks, LR Iekšlietu min-jas Policijas departamenta pr-ka vietnieks. 2000. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 2012. g. 30. janvārī Rīgā. Apbedīts Otrajos Meža kapos.
Blūms-Blīmhens Kārlis
	Militārais darbinieks, nacionālais partizāns Dzimis 1905. g. 18. aug. Krustpils pagastā. Mācījies Jēkabpils Valsts vidusskolā. Beidzis kara skolas kājinieku nod., sapieru virsnieku kursus un kājnieku baterijas virsnieku kursus. Dienējis Zemgales artilērijas pulkā, bijis instruktoru rotas vada komandieris. Pēc tam – Strēlnieku 295. pulka izlūku vada komandieris. Nacionālais partizāns, virsleitnants. Bijis R. Pārupa mežabrāļu grupas organizētājs. Latvijas Tēvzemes sargu apvienības vadītājs ( Segvārds – Misters). 2. Latgales divīzijas komandieris. Apbalvots ar Viestura ordeņa V šķiru, un Kalpaka II un III šķiras ordeņiem. Nacionālo partizānu piemiņas plāksnē Rožkalnu pagasta Augšmuktos iegravēts arī Kārļa Blūma vārds. Kritis 1946.g. 25. febr. Madonas apr. Saikavas pag.
Blusanovičs Julijans
	Mediķis, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1919. g. 17. sept. Kalupes pagasta Lāčukrogā. Mācījies Kalupes pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Medicīnas fakultātē. 1943. g. iesaukts Latviešu leģionā. Kara gaitas beidzis Kurzemes cietoksnī, pēc tam nonācis filtrācijas nometnē Tombovas apgabalā. 1952 .g. uzsācis darbu Varakļānu slimnīcā, kur strādājis līdz aiziešani pensijā. Bijis slimnīcas galvenais ārsts, darbojies Latvijas Ārstu biedrības valdē, aktīvi piedalījies Trešās Atmodas notikumos un Latgales Kultūras biedrības darbā. Varakļānu pilsētas Goda pilsonis. Miris 2007.g. 7.okt. Apbedīts Varakļānu pilsētas kapos.
Bogdanovs Leonīds
	Ilggadējs organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Dzimis Preiļos. Beidzis LU Juridisko fakultāti un ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnes. 1978. g. sācis darbu iekšlietu ministrijas sistēmā (milicis, iecirkņa inspektors, vecākais inspektors), kriminālmeklēšanas nodaļas inspektors (1984 - 1987), 1989.g. kļuvis par Rīgas pilsētas Kirova rajona kriminālmeklēšanas daļas priekšnieku, 1992.g. apstiprināts par Rīgas pilsētas Centra rajona un Latgales priekšpilsētas policijas pārvaldes priekšnieku, pulkvežleitnants (1997), 1997.g. apstiprināts par Organizētās noziedzības apkarošanas biroja priekšnieku, 2003. g. iecelts par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju, turpinot pildīt arī ONAB vadītāja pienākumus, Galvenās kriminālpolicijas policijas pārvaldes (GKRPP) priekšnieka vietnieks, VID Muitas kriminālpārvaldes galvenais speciālists (2009). Par ieguldījumu Latvijas valsts drošības nostiprināšanā, noziedzības apkarošanas darba pilnveidošanu valstī 2008. g. apbalvots ar Viestura ordeni.
Bojārs Nikodems
	Ķīmiķis un rakstnieks, ķīmijas doktors, profesors, Latvijas ZA ārzemju loceklis, Ņujorkas ZA un Ilinoisas ZA loceklis Dzimis 1925. g. 1. jūn. Daugavpilī. Mācījies Vārkavas pagasta Zaķīšu pamatskolā, Daugavpils Valsts skolotāju institūta pamatskolā, Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā. No 1945. g. studējis fiziku un kosmoloģiju Getingenes universitātē, pēc tam Baltijas universitātē Pinnebergā, vēsturi – Sanhosē universitātē, Indiānas universitātē un Ilinoisas universitātē Ūrbenā. Reģistrējis vairāk kā 100 patentus ķīmijā un kosmosa pētniecībā. Strādājis Hūkera pētniecības centrā Niagārā, Ārmora pētniecības centrā Čikāgā. Kopš 1978. g. bijis Indiānas universitātes docētājs. Pētījis poliestrus, krāsas, siltumizolācijas materiālus, siltumizolācijas savienojumu izmantošanu plastmasu ražošanā, ieguvis pret liesmu un saules staru iedarbību izturīgus polimērus un krāsas, kas izmantoti kosmonautikā. Rakstījis arī romānus un zinātniskās fantastikas darbus angļu valodā, publikācijas par politiku, kā arī dažādu žanru eksperimentālus literāros darbus latviešu valodā.
Bojārs Vladislavs
	Dzejnieks, publicists Dzimis 1905. g. 10. jūl. Bērzgales pagasta Skūpovā. Mācības sācis Mežvidu skolā (1912 - 1914), tās turpinājis Petrogradā, bet 1917. g. atgriezies Latvijā un strādājis vecāku saimniecībā. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas iestājies Katoļu garīgajā seminārā Rīgā (1933), bet 1936. g. pārgājis uz LU Dabaszinātņu fakultāti. Pirmais dzejolis „Jyutas” publicēts 1928. g. žurnālā „Zīdūnis” ar parakstu Vladislavs. Līdztekus dzejoļu publikācijām turpmākajos gados parādījās raksti un tēlojumi. 1944. g. emigrējis uz Vāciju. Strādājis par dabaszinātņu skolotāju, turpinot studijas savā specialitātē. 1950. g. pārcēlies uz Kanādu. No 1950. līdz 1960.g. studējis filozofiju Sv. Hieronima koledžā, Ontario provincē. Patriotiska, filozofiska un reliģiska satura dzejoļus, kā arī rakstus par literatūras un dabaszinātņu jautājumiem publicējis latgaliešu izdevumos. Pirmais plašais dzejoļu krājums „Sirds smeldze” iznācis Vl. Lōča izdevniecībā Minhenē 1957.g. Otrs dzejoļu krājums „Sleistūšōs acis” iznācis 1987. g. (pēc autora nāves). Miris 1984. g.27. nov. Kanādā.
Borhu dzimta
	Borhu dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, Neapoles karalistē, pēc tam pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi. 13. gadsimtā viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Pomerāniju, otrs – uz Poliju, trešais uz Livoniju. Uz Livoniju pārcēlušies Borhi laika gaitā sadalījās trijos atzaros - Preiļos, Varakļānos un Baltkrievijā dzīvojošos.Viņu dzimtas pārstāvjiem piederēja muižas Latgalē, Kurzemes hercogistē, tagadējās Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā. Vēstures avotos ir ziņas, ka Preiļi no 1376. g. ietilpa Livonijas ordeņvalsts zemēs un, iespējams, no šī gada (vai no 1382. g.) līdz 1866. g. piederēja grāfu Borhu dzimtai. Pirmo īpašnieku vārdi nav zināmi. Ir ziņas, ka kopš 1475. g. Livonijas ordeņa mestrs Bernards fon der Borhs Preiļus izlēņojis savam brālēnam Simonam Borham.
Brakovskis Broņislavs
	Uzņēmējs, lauksaimnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1946. g. 8. dec.Vārkavā. Mācījies Daugavpils 1.vidusskolā, Rīgas 1.tehniskajā skolā, studējis DPU vēstures fakultātē, LLA ieguvis agronoma specialitāti. Strādājis Nīcgales astoņgadīgajā skolā, bijis Nīcgales ciema padomes priekšsēdētājs, kolhozu „Nīcgale” un „Kalupe” priekšsēdētājs. No 1993. g. - a/s „Daugavpils Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs – izpilddirektors un a/s „Nagļi” valdes loceklis. Darbojies Daugavpils reģionālajā attīstības aģentūrā, Daugavpils Direktoru padomē, Labības pārstrādes uzņēmumu asociācijā. Miris 2010. g. 24. jūl.
Bramanis Aivars Jānis
	NBS majors Dzimis 1953. g. 7. martā „Cimuškos”. Mācījies Amuļu pamatskolā, Vārkavas vidusskolā, LVU Ģeogrāfijas fakultātē. Strādājis Amuļu internātpalīgskolā par audzinātāju, Neretas vidusskolā par skolotāju. 1991. g. iestājas LR Zemessardzē, no 1997. g. ir Zemessardzes 5. Zemgales brigādes štāba operatīvās daļas priekšnieks. Piedalījies NATO starptautiskās mācībās. Kopš 2003. g. - Mācību Vadības Pavēlniecības štāba Doktrīnu pārvaldes priekšnieks.
Brauna Anita
	Žurnāliste, Latvijas Radio galvenā redaktore Dzimusi 1970. g. 25. nov. Preiļu novada Rožkalnu pagastā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā. Studējusi Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, kultūras vēstures specialitātē un LU žurnalistikas fakultātē. Bijusi LTV Ziņu dienesta producente, laikraksta „Diena” reportiere, biznesa nodaļas vadītāja, speciālkorespondente Vašingtonā, ārštata korespondente Gruzijā, pēc tam laikraksta „Diena” galvenā redaktore. Portālu „Citadiena.lv” un „Ir” žurnāliste. Latvijas Radio Pētnieciskās žurnalistikas d. vadītāja, raidījuma „Atvērtie faili” redaktore. Saņēmusi Mediju foruma gada balvas, „Preses naglu”, Rietumu bankas veicināšanas prēmiju, žurnālistu prēmiju par objektīvu, korektu, lietpratīgu un profesionāli pārliecinošu darbu žurnālistikā. 2021. g. saņēmusi Latvijas žurnālistu asociācijas Izcilības balvas: nominācijā „Gada redaktors” un „Analītika / Pētniecība” par raidījumu sēriju saistībā ar „Ventspils grupējumu”. A. Lemberga prāvas aizkulisēm. 2022. gadā apstiprināta par Latvijas Radio galveno redaktori.
Braunbergs Emīls
	Ārsts un gleznotājs Dzimis 1931. g. 6.aug. Tukumā. Mācījies Tukuma vidusskolā. Šajā laikā pievērsies eļļas glezniecībai, mākslas pamatus apgūstot pie Leonīda Āriņa un Anša Artuma. Pēc skolas izvēlējies ārsta profesiju. 1957. g. beidzis Rīgas Medicīnas institūtu un sācis strādāt par ķirurgu Aglonas slimnīcā, kur vienu no pirmajām operācijām veicis kabatas lukturīša apgaismojumā. Pēc tam strādājis Jūrmalā un Rīgā, kur vadījis 1. klīniskās ātrās palīdzības slimnīcas ķirurģijas nodaļu. Brīvajā laikā vienmēr gleznojis. Kopš 1968.g. regulāri piedalījies profesionālo mākslinieku rīkotajās izstādēs Rīgā, Tukumā, Jūrmalā, Lietuvā, Vācijā, Somijā, Šveicē un Japānā. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas muzejos un privātkolekcijās Vācijā, Zviedrijā, Austrijā, Kanādā, Izraēlā un ASV. Sākotnēji izpaudies kā mākslinieks reālists, bet vēlāk pievērsies abstrakcionismam. Gleznojis klusās dabas, pilsētu un lauku ainavas. Kopš 1996. g bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Apbalvots ar Barikāžu piemiņas medaļu. Miris 2018. g. 5. jūn.
Brencis Jānis
	Kinoscenārists Dzimis 1930. g. 2. febr. Preiļu pagastā. Beidzis Līvānu 1. vidusskolu, LVU ekonomikas un juridisko fakultāti, Augstākos scenāristu un režisoru kursus Maskavā. Redaktors, pēc tam vecākais redaktors Rīgas kinostudijas Hronikas sektorā, Kinematogrāfistu savienības sekretārs, LPSR Valsts prēmijas laureāts. Sadarbībā ar A. Akmeņlauku veidojis kinožurnālu „Gaismēnas”, pēc viņa scenārijiem uzņemtas filmas „Latviešu strēlnieki”, „Ģimene”, „Zelta griezums” u.c. Miris 2008. g. 11. aug.
Bricis Bruno
	Inženieris, kokapstrādes tehnologs Dzimis 1937.g .19. nov. Saunas pag. Mācījies Orišānu pamatskolā, Rīgas 10.vidusskolā, studējis LLA. Bijis inženieris Kokapstrādes rūpniecības ministrijas centrālajā Konstruktoru birojā, centrālās laboratorijas vadītājs, vadošais inženieris LZA Koksnes ķīmijas institūtā, apbalvots ar LPSR Valsts prēmiju. Miris 2017. g. 25. apr.
Bricis Francis
	Onkologs, endoskopists, medicīnas doktors Dzimis 1930. g. 28. aug. Saunas pag. Mācījies Orišānu un Preiļu pamatskolās, Preiļu 1.vidusskolā, studējis Rīgas un Saratovas Medicīnas institūtā. Bijis Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicības ZPI un RMI līdzstrādnieks. Veicis pētījumus onkoloģijā un endoskopijā, bijis Latvijas Enoskopijas centra vad. Miris 1987.g. 11. nov. Apbedīts Rīgā, 1.Meža kapos.
Bricis Jāzeps
	Aktieris Dzimis 1921. g. 16. apr. Preiļu pag. Mācījies Riebiņu pamatskolā, Aglonas un Rēzeknes ģimnāzijās, Latvju dramatiskajos kursos. Bijis Dailes teātra aktieris (1944.-1948).
Brics Roberts
	Mākslinieks ainavists Dzimis 1937. g. 9. nov. Preiļu pagasta Anspokos. Mācījies Priekuļos un Kandavas tehnikumā. 1967. g. absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu. Kopš tā laika dzīvo un strādā Liepāja. Zīmēt sācis 1972. g., kad ārstējies Vaiņodes sanatorijā. Zīmējumu tehnika ir vienkārša – ar mīksto zīmuli rūpīgi ieklāta visa lapa. Pirmos darbus no cikla „Mūsu senču darbi” no izstādes „Naivā Latvija” Latvijas nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” 2007.g. ir iegādājies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Briška Jezups
	Lauksaimnieks, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks Dzimis 1888. g. 27. nov. Preiļu raj. Galēnu pag. Bečos. Mācījies vietējā Aleksandropoles un Vidsmuižas pagasta skolā, Aglonas reālskolā un Aglonas Garīgajā seminārā. Bijis Galēnu pagasta vecākais, krājaizdevu sabiedrības un Latgales lauku pašvaldību apdrošināšanas savienības padomes priekšsēdētājs, aizsargu vada komandieris, Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis. 1933. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Bročs Staņislavs
	Priesteris Dzimis 1913. g. Bukmuižas draudzē. Mācījies Teoloģijas augstskolā. Ordinēts par priesteri 1939. g. 18. maijā svētā Jēkaba katedrālē. Kalpojis par vikāru Bukmuižā, Preiļos un Piedrujā, bet no 1940. g. 31. oktobra - prāvests Beresnē, tad vikārs Daugavpils Dievmātes baznīcā. No 1942 .g. 2. febr. līdz 1944. g. febr. - prāvests Rugājos un Augustovā, pēc tam Izvaltā. 1947.g. 5. aug. iecelts par prāvestu Skaistā. 1948. g. atrasts Krāslavas upē. Uzskata, ka ticis izsaukts uz Krāslavas čeku un tad noslīcināts. Apbedīts Skaistas baznīcas dārzā.
Brokovskis – Vaivods Artūrs
	Jūrniecības un izglītības darbinieks Dzimis 1945. g. 17. martā Vārkavas pag. Beidzis Liepājas jūrskolu, Ļeņingradas Augstāko inženieru jūrskolu. Tālbraucēja kapteiņa diplomu ieguvis 1993. g. Strādājis Rīgas refrižeratorflotes bāzē par kuģu kapteini, bijis Rīgas jūras tirdzniecības ostas locis. 1996. - 2000. g. Latvijas Jūras administrācijas direktora pirmais vietn., kopš 1997. g. - Latvijas Jūras akadēmijas Kuģu vadīšanas inst. lektors, Valsts eksāmenu komisijas loceklis, Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas izpildsekretārs, Rīgas brīvostas pārvaldes Kapteiņdienesta kapteiņa vietnieks.
Broks Aloizijs
	Monsiņjors, skolotājs, sabiedriskais darbinieks, teoloģijas doktors Dzimis 1898. g. 1. martā Varakļānu pag. Sileniekos. Mācījies Aglonas Garīgajā seminārā. Bijis Aglonas ģimnāzijas kapelāns un skolotājs, inspektors, Aglonas un Jaunaglonas ģimnāziju direktors. Tulkojis Jaunās Derības Svētos Rakstus. 1938. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1942. g. arestēts un 1943. g. Štuthofas koncentrācijas nometnē Vācijā gājis bojā.
Broks Izidors
	Prāvests Dzimis 1906. g. Varakļānu draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1932. g. 8. maijā. Kalpojis kā Izvaltas draudzes vikārs (1932), Rīgas Sv. Franciska draudzes vikārs (1932 – 1933), Aglonas draudzes prāvesta v.i. (1933 – 1934), Jezupovas draudzes prāvests (1934 – 1936), Peipiņu un Raģeļu draudžu prāvests (1936 – 1937), Nautrēnu draudzes vikārs (1937 – 1939), Viļakas draudzes vikārs (1939), Līksnas draudzes vikārs (1939 – 1940), Kalupes draudzes vikārs (1940), Bēržu draudzes vikārs (1940 – 1942), Preiļu draudzes vikārs (1942 – 1944), ekskomunicēts (1944 -1947), Viļānu draudzes vikārs (1947 – 1948), Ludzas draudzes vikārs (1948), Pildas draudzes prāvests (1948 – 1950), Stoļerovas un Kaunatas draudzes prāvests (1950 – 1955), Prezmas draudzes prāvests (1955 – 1964). Miris 1964. g. 14. martā, apbedīts Varakļānu kapsētā.
Broks Jezups
	Skolotājs, sabiedriskais darbinieks, priekšzīmīgs jaunsaimnieks Dzimis 1887. g. 8. febr. Preiļu raj. Galēnu pag. Maltas Trūpos. Mācījies Galēnu pagasta tautskolā, pēc tam Pēterpils skolotāju seminārā.1915 - 1919. g. strādājis par skolotāju. 1919. g. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Kā Brīvības cīņu dalībniekam J. Brokam tika piešķirta jaunsaimniecība, kuru viņš, paralēli pedagoga darbam veiksmīgi vadīja. Bijis ilggadīgs Vidsmuižas pag. padomes un patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs, Latgales rajonu lauksaimniecības biedrību savienības centrālās valdes loceklis, darbojies Latgales kristīgo zemnieku partijas Vidsmuižas nod. 1931. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1963. g. 17.okt. Galēnos.
Broks Kazimirs
	Žurnālists Dzimis 1929. g. Galēnu pag. „Lomos”. Beidzis Preiļu 1.vidusskolu, studējis LU. Strādājis laikrakstā „Dzimtenes Balss” un Latvijas televīzijas sadzīves raidījumu redakcijā. Miris 1999. g. 7. aprīlī.
Brūvers Pēteris
	Agroķīmiķis, lauksaimniecības doktors, LLU mācību spēks Dzimis 1921. g.1. jūl. Rudzātu pag. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, Malnavas l/s tehnikumā, LLA Agronomijas fakultātē un aspirantūrā. Bijis LLA agroķīmijas katedras laborants, ražošanas apmācības katedras doc. Veicis pētījumus par augsnes kaļķošanu, mēslošanu, lauksaimniecības tehniku un tās izmantošanu. 12 zinātnisko publikāciju autors vai līdzautors.
Bružas Pēteris
	Garīdznieks, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1864. g. 5. dec. Lietuvā. Mācījies Liepājas ģimnāzijā un Pēterpils garīgajā seminārā. Ordinēts 1891. g. Bijis prāvests Preiļos (1904 -1920). un Vidsmuižā (1920 -1940). Aktīvi darbojies dažādās biedrībās, mudinājis zemniekus atzīt un pielietot jaunākās saimniekošanas metodes. Par sasniegumiem biškopībā vairākkārt saņēmis Latvijas Lauksaimniecības kameras godalgas un diplomus. Prāvestam bijusi liela un laba bibliotēka, kuru viņš novēlējis Katoļu Garīgajam semināram. Miris 1949. g. 29. febr. Apbedīts Vidsmuižas kapsētā.
Budže Alberts
	Garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1930. g. 26. janv. Rīgā. Mācījies Rīgas 1.vidusskolā un Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1957. g. Līdz 1962. g. kalpojis Rīgas Sv. Antona draudzē , pēc tam -12 gadus bijis Jūrmalas, Slokas un Ķemeru draudžu prāvests. 1974 - 1991. g . bijis Preiļu draudzes prāvests un Preiļu dekanāta dekāns. Kopš 1991. g. – Tilžas, Baltinavas, Šķilbēnu, Krišjāņu un Rugāju Romas katoļu draudžu prāvests. Aktīvi darbojas latgaļu preses laukā kā redkolēģiju loceklis, publicē kultūrvēsturiskus pētījumus, esejas, lielu darbu veic Latgales Pētniecības Institūtā, kur vada reliģijas sekciju, pēta Latvijas katoļu baznīcas vēsturi, tulkojis teoloģijas darbus no vācu, poļu, angļu u.c. valodām, lasa latīņu, poļu, lietuviešu, vācu, angļu, spāņu, franču, itāļu un esperanto svešvalodā. 2008. gada 11. novembrī saņēmis aizsardzības fonda Lāčplēsis goda zīmi. Miris 2017. g. 25. okt. Apbedīts Tilžas katoļu baznīcas dārzā.
Buks Ingus
	Sportists, ūdensslēpošanas treneris Dzimis 1967. g. 6. sept. Preiļu raj. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā, studējis Fiziskās kultūras institūtā, Rēzeknes Augstskolā. Vairākkārtējs Latvijas un PSRS čempions, Eiropas un pasaules ūdensslēpošanas čempionātu finālists. 1999. g. Milānā pasaules čempionātā ieguvis 7. vietu. Tur sasniedzis karjeras rekordu – 4 bojas ar 11,25 m garu trosi. Viens no pasaules spēcīgākajiem slalomistiem. Strādājis par treneri Preiļu sporta klubā „Cerība” un ūdenssporta klubā „Siguldas bebri”.
Buliņš Alberts
	Prāvests Dzimis 1934. g. 22. jūl. Balvu draudzē. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1961. g. Līdz 1965. g. bijis Aglonas draudzes vikārs, bet 1966 - 1970. g.- Vidsmuižas draudzes prāvests. Pēc tam kalpojis Jelgavas, Kalnciema, Auces, Tukuma un Laimiņu draudzēs.
Būmanis Jānis
	Agronoms un lauksaimniecības darbinieks, novadpētnieks, sabiedriskais un kultūras darbinieks Dzimis 1928. g. 28. apr. Rudzātu pag. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Preiļu lauksaimniecības skolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, studējis LLA. 1949.g. ģimene deportēta uz Sibīriju. Pēc atgriešanās Latvijā, strādājis kā agronoms Talsos, Rīgā un Salaspils Nacionālajā Botāniskajā dārzā. Pēc aiziešanas pensijā aizrautīgi nodarbojas ar dzimtā Rudzātu pagasta vēstures pētīšanu. Ir vairāku grāmatu autors : „766. Rudzātu mazpulks”, „Rudzātu pagasta skolas laikmetu griežos”, „Tēvijas sargi”, „Rudzātu pagasta reliģiskā dzīve”, „Gaismas pils Malnava”. Plašākais un apjomīgākais darbs par pagasta vēsturi „Mazā Zemgale laikmetu griežos” iznācis 2003. g. Par nopelniem Latvijas valsts labā, 2005. g. apbalvots ar Atzinības krusta Sudraba goda zīmi, nominācijā Latgalisko vērtību saglabāšana, saņēmis Br. Spūļa prēmiju. Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, 2020.g. apbalvots ar Viestura ordeni un iecelts par Viestura ordeņa virsnieku. Miris 2021.g. 3. apr. Ķegumā. Apglabāts Rudzātu pagasta kapsētā.

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Babris Jānis
	Aizsargs, policists. Apbalvots ar Viestura ordeņa Goda zīmi Dzimis 1904. g. Jasmuižas pagastā. Latvijas brīvvalsts laikā bijis policists Arendolē un Kalupē. Izrādījis bruņotu pretošanos 1941. g. jūnija deportāciju laikā, bijis pašaizsardzības vienības organizētājs Vārkavas un Kalupes apkārtnē. 1939.g. apbalvots ar Viestura ordeņa Goda zīmi. 2010.g. 22. aug. Arendolē viņam atklāts un iesvētīts piemiņas akmens ar uzrakstu “Policists nu Randaukys “Pavasaru”.1941. goda 14. junī palyka vītā un izdareja bruņōtu pretōšonūs okupantu varai”. Miris 1982. g. Anglijā.
Babris Miks
	Telpu futbolists Dzimis 1999. g. 3. oktobrī Preiļos. 2006. – 2015. g. mācījies Preiļu 1. pamatskolā, 2015. – 2018. g. Preiļu Valsts ģimnāzijā. Latvijas Universitātē ieguvis sporta trenera specialitāti, apgūst bakalaura programmu sporta zinātnē. 2020. un 2022. g. atzīts par Latvijas gada futbolistu. Pārstāvējis klubus “Babīte”, “Skonto”, TFK “Rēzekne”, “Petrow/Beitar”. Divkārtējs Latvijas čempions telpu futbolā.
Babris Pēteris
	Pedagogs, Ph. doktors Dzimis 1917. g. 31. janv. Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā. Mācījies Atašienes pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. LU studējis valodas un vēsturi. Bijis Pelēčāres pamatskolas pārzinis un skolotājs. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Vermilionas universitātē Dienviddakotā ieguvis maģistra grādu modernajās valodās un vēsturē. Pētījis apstākļus okupētajās Baltijas valstīs. Grāmatu „Baltic Youth Under Communism”, „Silent Churches” autors. 1973. g. ieguvis Ph..grādu Valdena universitātē Floridā.Viņa biogrāfija ievietota izdevumos : „Contemporary Writers”, „International Who`s Who”. Miris 1996. g. 23. oktobrī. Apbedīts Rojalpalmsas kapsētā Floridā.
Babris Vaclavs
	Keramiķis Dzimis 1925. g. 14.maijā Rušonas pag. Babros. Mācījies Antonišķu pamatskolā un Silajāņu septiņgadīgajā skolā. Keramikai nopietni pievērsies tikai pensijas gados. Izstādēs piedalījies kopš 1985.g. Nozīmīgākās bijušas Rēzeknē, Rīgā, Liepājā, Plovdivā. 1988. g. piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. Miris 1992. g. 11. jūl. Preiļos.
Backāns Jānis
	Keramiķis Dzimis 1925 .g. 23. jūn.Silajāņu pag. Ezergailīšos. Mācījies Feimaņu pamatskolā. Ar keramiku nodarbojies no 1942. g. Amatu apguvis pie A.Paulāna un O.Šļiukas. Izstādēs piedalījies kopš 1956.g. Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1984. g. ,1961.g. piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. Darinājis krūzes, medauniekus, eļļas traukus, vāzes, vienžubura svečturus. Darbi eksponēti Latvijā, Francijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Čehoslovākijā. Miris 2004.g.
Baginskis Boļeslavs
	Prāvests Dzimis 1918. g. 9. janv. Aglonas pagastā. Mācījies Somersetas pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Latvijas Universitātē un katoļu Garīgajā seminārā studējis teoloģiju. 1936.g. iestājies mariāņu klosterī Viļānos. Par priesteri ordinēts 1942. g. 21. dec. Kalpojis Viļānu, Nagļu – Gaigalavas draudzēs. 1944. g. devies uz kapucīnu klosteri Wembingā, pēc tam uz Romu, kur studējis Angelicum Universitātē. Tur ieguvis licenciāta grādu teoloģijā. Biblicum institūtā ieguvis doktora grādu. Pēc studijām kalpojis Brazīlijā un Čikāgā. Līdztekus pienākumiem draudzē, aktīvi piedalījies Čikāgas latviešu radio un „Amerikas Balss” raidījumos, izdevis mēnešrakstu „Aglonas Vēstis”, vairākus gadus bijis ALKA prezidents, LKSAA „Dzintars” goda biedrs. Pēc Trešās atmodas atgriezies Latvijā. 2009. g. Mariāņu klostera priekšnieks B. Baginskis apbalvots ar Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi. Miris 2013. g. 14. oktobrī. Apbedīts Viļānu baznīcas dārzā.
Bagramjana Natālija
	Medicīnas darbiniece Dzimusi 1949. g. 2. janv. Rīgā. Rīgas Medicīnas institūtu absolvējusi 1973. g. , 1974. g. - 1977.g.bijusi Preiļu raj.slimnīcas onkoloģe, 1977.- 1984. g.- Preiļu slimnīcas galvenā ārste. Kopš 1984. g. - Baseina poliklīnikas „Via Una” direktore, galvenā ārste. 1997.g. par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirta Latvijas pilsonība. Mirusi 2017. g. 24. dec. Rīgā. Apbedīta Meža kapos.
Baiba-Genriha Marija
	Gleznotāja, pedagoģe Dzimusi 1953. g. 12. febr. Preiļos. Beigusi Preiļu 1. vidusskolu, studējusi Mākslas Akadēmijas glezniecības nodaļā. Pedagogi bijuši ievērojamie mākslinieki K. Ubāns, I. Vecozols, E. Iltners, B. Bērziņš. Māksliniece daudz glezno ainavas, pievērsusies sakrālajai tematikai, viņas darbi sastopami vairākās Latvijas baznīcās, tie izstādīti daudzās mākslas galerijās. Personālizstādes rīkotas Rīgā un Preiļos (1994, 2011). Vizuālās mākslas skolotāja. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Baiks Henriks
	Lauksaimniecības darbinieks, publicists Dzimis 1911. g. 28. jūl. Varšavas apgabalā. Mācījies Kalupes pamatskolā, Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. Studējis LU Lauksaimniecības fakultātē. Bijis sēklkopības agronoms Ilūkstē, Lauksaimniecības ministrijas Augļkoku skolu republikāniskā kantora pārvaldnieks. 1956. g. iecelts par kolhoza priekšsēdētāju Upmalas pagasta Mačānu ciemā. Vēlāk vadījis dīķsaimniecību Tukuma rajonā, līdztekus nodarbojies ar dārzkopību. Strādājis Lauku celtniecības projektēšanas institūtā un LLA Ģeodēzijas katedrā, Lauksaimniecības ministrijas augu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, LPSR Lauksaimniecības un sagādes ministrijas Graudkopības pārvaldes priekšnieks. Daudz rakstījis Latgales presē par lauksaimniecību, piedalījies „Latgales kalendāra” veidošanā. Miris 1984. g. 1.nov. Apglabāts Ikšķiles pareizticīgo kapsētā.
Balabkins Nikolajs
	Zinātnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1926. g. 17. jūl. Daugavpilī. Pēc Preiļu pamatskolas beigšanas mācījies Daugavpils komercskolā. 1944.g. ģimene devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1946. g. uzsācis studijas Georga Augusta universitātē. 1951.g. ieradies ASV un turpinājis iegūt izglītību Ratgersa universitātē Ņūbransvikā. Doktora grāds tautsaimniecībā. Mūža darbs saistīts ar Līhaijas universitāti Bētlemes pilsētā Pensilvānijā. Publicējis 8 ar tautsaimniecības tēmu saistītas grāmatas. 2 no tām tulkotas latviešu valodā: “Tautsaimnieka piezīmes. Raksti, runas, recenzijas” un ”Tautsaimnieka atziņu ceļš”. Ir viens no 13 Amerikas tautsaimniekiem, kurš piedalījies pasākumā “Lielie tautsaimniecības domātāji”. Ieguvis vairākas akadēmiskas atzinības, tostarp arī Latvijā. 1991. g. ievēlēts par LZA locekli. 1994. g. saņēmis Līhaijas universitātes balvu, bet 2002. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Balcare Kitija
	Mg.sc.hum literāte, teātra kritiķe Dzimusi 1986. g. 3.okt. Preiļos. Absolvējusi Preiļu Valsts ģimnāziju. Studējusi LU. Humanitāro zinātņu fakultātes Baltijas jūras reģiona starpdisciplinārajā studiju programmā ieguvusi maģistra grādu (Mg.Sc. Hum.). Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu studiju programmā iegūts bakalaura grāds (Bc. Sc. Soc.) Publikācijas laikrakstā Kultūras Diena un žurnālos Karogs, Teātra Vēstnesis, Sieviete. Telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom TV komunikāciju un sabiedrisko attiecību menedžere. Korporatīvo attiecību konsultante @ Hauska & Partner. LU LFMI zinātniskā asistente, UNESCO LNK komunikācijas konsultante.
Balckars Pēteris
	Dr.sc.ing. profesors, dzelzceļa transporta speciālists Dzimis 1942. g. 22. aug. Preiļu raj. Gailīšos. Beidzis Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūtu.1975. g.-1991.g.strādājis šā institūta Rīgas filiālē, 1991.g. - 1999. g. bijis RTU Dzelzceļa transporta institūta dzelzceļa ritošā sastāva katedras vadītājs. Kopš 1999. g. - RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Dzelzceļa transporta institūta direktors. Zinātniski pētnieciskā darba galvenais virziens: dzelzceļa transporta vadība. Publicējis vairākus zinātniskos un mācību metodiskos darbus. Miris 2011. g. 12.sept. Apbedīts Rīgā, Miķeļa kapos.
Balode Tekla
	Izglītības darbiniece Dzimusi 1948. g. 12. jūn. Preiļu raj. Kastīrē. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, Latvijas Universitātē, Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Strādājusi Rīgas 4. pagarinātajā darba dienas skolā, 1.bērnu un jaunatnes sporta skolā, bijusi Oktobra raj.Tautas izglītības nod.vadītājas vietniece, Rīgas pilsētas Tautas izglītības nod.vadītāja, Tautas izglītības ministrijas Rīgas skolu inspektore, Rīgas katoļu ģimnāzijas direktore, Pļavnieku sākumskolas direktore. Sabiedriskā darbiniece (6.Saeimas deputāta kandidāte /Kristīgo demokrātu savienība/).
Balodis Arturs
	Dr.Med. Radiologs, RSU Radioloģijas katedras docents Dzimis 1988. g. 15. febr. Stabulnieku pagastā. Mācījies Dravnieku pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē ieguvis ārsta grādu. 2013 – 2017. g. rezidentūra Radioloģijas specialitātē (LU) un doktorantūras studijas RSU. 2020.g. aizstāvējis promocijas darbu “Cerebrālā infarkta attēldiagnostikas un reperfūzijas taktikas saistība ar radioloģisko un klīnisko iznākumu” un ieguvis zinātniskā doktora grādu Ph. D. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radiologs. Latvijas ārstu biedrības izglītības komisijas valdes loceklis. Latvijas Radiologu asociācijas biedrs un valdes loceklis. Eiropas Radiologu asociācijas biedrs. RSU Radioloģijas katedras docents.
Baltacis Andris
	Mūziķis Dzimis 1968. g. 6. dec. Daugavpilī. Mācījies Aglonas vidusskolā, Daugavpils mūzikas vidusskolā, Latvijas Valsts konservatorijā, DPI Mūzikas pedagoģijas fakultātē, Sanktpēterburgas teātra akadēmijā. Grupas „Baltie lāči” solists. Pirms tam darbojies DPI lauku kapelā „Dunduri” un grupā „Stikls”. Bijis radiostacijas „Radio Latgalei” dibinātājs, Latgales televīzijas režisors.Vairāku dziesmu tekstu autors. SIA „Sauber” projektu vadītājs.
Baltejus Ādams
	Prāvests Dzimis 1858. g. Kauņas guberņā. Mācījies Pēterpils Garīgajā seminārā (1881-1885). Par priesteri iesvētīts 1885. g. 1886.g. norīkots par vikāru Rēzeknē, pēc tam uz Līksnas draudzi, bet 1888.g. iecelts par Krāslavas dekānu. Bijis Jasmuižas un Nīdermuižas draudžu prāvests. 1894.g. pārcelts uz Izvaltu, kur viņa vadībā uzcelts dievnams. Par nopelniem apbalvots ar Zelta krustu. Miris un apbedīts Lietuvā.
Baranovskis Anatolijs
	Žurnālists, politologs Dzimis 1939. g.19. sept. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā. Studējis LVU vēstures un filoloģijas fakultātē. Darbojies Latvijas kultūras sakaru komitejas padomē. Strādājis Latvijas Telegrāfa Aģentūrā. Bijis propagandas un aģitācijas nodaļas Preses, radio un televīzijas sektora vadītājs. RIA ”Novosti” Latvijas biroja vadītājs. Miris 2010. g. 23. maijā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
Baranovskis Leonīds
	Žurnālists, politologs Dzimis 1933.g. 7. febr. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā. Studējis LVU filoloģijas fakultātē. Ilgus gadus bijis LATINFORM ārzemju ziņu galvenais redaktors. Miris 2001.g.10. jūl.
Bārbalis Pēteris
	Agroķīmiķis, profesors, lauksaimniecības zinātņu doktors Dzimis 1927. g. 3.janv. Preiļu pag.”Gribuškās”. Mācījies Preiļu pag. pamatskolā, Daugavpils valsts ģimnāzijā, Preiļu vidusskolā, Aglonas ģimnāzijā, LLA Agronomijas faultātē. Strādājis Zinātņu Akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūtā, vadījis Republikānisko agroķīmijas laboratoriju, bijis republikas lauksaimniecības ķimizācijas projektēšanas un pētniecības stacijas direktors, vadījis institūta Augšņu iekultivēšanas nodaļu. 1971. g. ieguvis lauksaimniecības zinātņu doktora, bet dažus gadus vēlāk – profesora grādu. Ar viņa līdzdalību radīta Latvijas augšņu agroķīmisko īpašību automatizētā datu banka. Bijis viens no trim, kuri pārstāvēja mūsu valsti Pasaules augsnes pētnieku biedrībā. 120 zinātnisko un populārzinātnisko darbu autors un līdzautors, viņa zinātniskā vadībā izstrādātas un veiksmīgi aizstāvētas 7 lauksaimniecības zinātņu kandidāta disertācijas.Miris 1983.g. 1.aug. Apbedīts Jaundubultu kapos.
Bārs Egīls (īst.v. Jānis Tievgalis)
	Dzejnieks Dzimis 1940. g. 2. jūn. Rīgā. Mācījies Vārkavas pamatskolā. 15 gadus pavadījis cietumos, kur sācis rakstīt dzeju.Tā publicēta žurnālā „Karogs” (1991.), laikrakstā „Literatūra un Māksla” (1998., 2000.). Grāmatā „Nulles vienkāršošana”, kuru izdošanai sakārtojis V. Atāls, iekļauti 1972. g. - 1995.g. sacerētie dzejoļi, aforismi, atziņas, filozofiska un humoristiska dzeja, mīlas lirika. Grāmata izdota kopā ar audiokaseti, kurā skan V. Atāla dziesmas ar Egīla Bāra vārdiem. Miris 1997. g. 27. jūn. Apbedīts Rēzeknē.
Baško Jezups(Jāzeps)
	Militārais darbinieks, kara lidotājs, aviācijas zinātnieks, ģenerālis Dzimis 1889. g. 8.janv. Preiļu raj. Rušonas pag. Kastīrē. Izglītojies: Jasmuižas un Preiļu tautskolās, Belostokas reālskolā, Pēterburgas karaskolā, Virsnieku gaisa kuģniecības skolā, Gatčinas aviācijas skolā, Kara akadēmijas kursos. No 1913. g. bijis kara lidotājs Krievijas armijā. 1921. g. atgriezies dzimtenē kā Latvijas armijas Aviācijas diviziona brīvā līguma instruktors. No 1922. g. - tehniskās nozares vadītājs, bet no 1923. g. - diviziona komandieris. 1926. - 1929. g. aviācijas pulka komandieris, Tehniskās divīzijas štāba priekšnieks un aviācijas inspektors. 1938. - 1940. g. VIII Armijas aviācijas priekšnieks. 1929.g.apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni. Miris 1946. g. 31. maijā. Apbedīts Rušonas pag. Eikša kapos.
Baško Pēteris
	Pedagogs, vēsturnieks, žurnālists Dzimis 1901. g. 24. janv. Rušonas pag. Lielajos Bašķos. Beidzis A.N. Makarova ministrijas skolu, Daugavpils pilsētas skolu un skolotāju kursus. Studējis pedagoģiju Latvijas Universitātē. Bijis Aglonas pamatskolas pārzinis, Daugavpils apriņķa skolu valdes loceklis un tautskolu inspektors, Iekšlietu ministrijas vecākais sevišķo uzdevumu ierēdnis. Bijuši ievērojami nopelni Latgales nacionālo skolu tīkla izveidē. No 1920. g. aktīvi publicējies latgaliešu periodiskajos izdevumos, bijis žurnāla „Reits” un rakstu krājuma”Sējējs” redaktors. Kopā ar S.Svenni sastādījis „Latvīšu volūdas gramatiku latgalīšim”. Apbalvots ar Atzinības krustu.Miris 1969. g. 7. martā. Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.
Bečs Henriks
	Garīdznieks un publicists Dzimis 1915. g. 28. janv. Riebiņu pag. Mācījies Riebiņu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Studējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, Rīgas metropolijas Romas katoļu Garīgajā seminārā, Romas universitātes Baznīcas vēstures fakultātē. Pēc II Pasaules kara priesteris kalpojis bēgļu nometnēs amerikāņu okupācijas zonā, vēlāk – angļu nometnē, pēc tam bijis prāvests daudzās katoļu draudzēs Kanādā. Atjaunojis un uzcēlis vairākus dievnamus un draudžu mājas. Angļu valodā sarakstījis un izdevis autobiogrāfisku darbu „Te es esmu”.Miris 1999. g. 3.maijā. Apbedīts Innisfailas kapsētā, Albertas provincē, Kanādā.
Bečs Ignats
	Latgales partizānu pulka kapteinis, robežsargs, policijas darbinieks, Jura, Staņislava, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņu kavalieris Dzimis 1890. g. 12 .febr. Preiļu pag. Litavniekos. Apmeklējis Preiļu tautskolu un pēc tam zināšanas papildinājis pašmācības ceļā.1918. g. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. No 1919. g. septembra līdz Brīvības cīņu beigām bijis bataljona komandieris Latgales partizānu pulkā. Atvaļināts 1921.g. Pēc gada iestājies robežapsardzības dienestā.1936. - 1940.g. bijis policijas iecirkņa priekšnieks Abrenē un Preiļos. 1935.g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni. 1940.g .5. sept. apcietināts, izsūtīts uz Krasnojarskas apgabalu, kur cietumā 1943. g. 26. janv.miris.
Bečs Pāvils
	Priesteris, jezuītu tēvs, filozofijas un teoloģijas maģistrs Dzimis 1913. g. 4. sept. Bērzpils pag. Mācījies Preiļu pagasta 6 kl. pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā, Krakovas universitātē, Sv.Gregora universitātē Romā. Florencē un Romā veicis priestera pienākumus, Vatikāna radiofonā vadījis latviešu raidījumus. Atsaucoties pāvesta aicinājumam, 1950. g. devies darbā uz Austrāliju, kur nodibinājis un vadījis visas latviešu katoļu draudzes. Sakārtojis un izdevis „Katoļu garīgo dziesmu izlasi”, kopā ar A. Brumani sastādījis un rediģējis sprediķu un garīgu rakstu krājumu „Dzīvais vārds”. Bijis redaktors vairākiem katoļu izdevumiem. Miris 1994. g. 15. okt. Apbedīts Sidnejas kapsētā, Austrālijā.
Bečs Stepans
	Preiļu aizsargu nodaļas priekšnieks 1928.g.apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni Saņēmis aizsargu goda zīmi "Nopelnu krusts" un medaļu "Par nopelniem".
Bečs Vladislavs
	LV aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmes kavalieris Dzimis 1923. g. 14. martā Preiļu pagasta Kairīšos. Mācījies Anspoku un Preiļu pamatskolā, Daugavpils dzelzceļnieku skolā. 1943. g. iesaukts vācu leģionā. Bijis gūstkņu nometnēs Beļģijā un Vācijā. Pēc atbrīvošanas pārcēlies uz dzīvi Anglijā. Studējis Britu inženiertehnoloģiskajā institūtā. Strādājis par inženieri auto nozarē. 1991. g. atgriezies Latvijā. Par lielo ieguldījumu Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Ignata Beča piemiņas saglabāšanā apbalvots ar Latvijas valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” goda zīmi.Miris 2016. g. 12.febr. Apbedīts Preiļu kapsētā.
Beinarovičs Silvestrs
	Garīdznieks, izglītības darbinieks Dzimis 1819. g. Žemaitijā, Lietuvā. No 1839. līdz 1843.g. mācījies Minskas – Mogiļevas Garīgajā seminārā. Pēc semināra beigšanas strādājis Bebrenē, kur vadījis draudzes skolu. Pēc tam pārcēlies uz Ilūksti, kur kalpojis par vikāru. Kad 1857.g. ticis nozīmēts par Līksnas vikāru, dzīvojis Randaukas muižā un celebrējis dievkalpojumus Randaukas kapelā. 1859. g. iecelts par Kalupes baznīcas filiālistu un nodibinājis draudzes skolu. Kad 1860. g. 23. martā nodibinājās jaunā Kalupes draudze, bijis tās pirmais prāvests. Miris 1890. g. 13. febr. Apbedīts Kalupes kapos.
Bekešs Imants Jānis
	Policijas pulkvedis, politiķis Dzimis 1955. g. 16.aug. Preiļu raj. Rožkalnu pag. Izglītība: sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnēs. Mācījies Rimicānu p-sk., Vārkavas v-sk., Latvijas Universitātē. Darba pieredze: no 1999. g. - Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1999. g. - Latvijas Republikas Drošības policijas priekšnieks.1998.-1999.g. – Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1997. - 1998.g. – Daugavpils pilsētas policijas pārvaldes priekšnieks. 1984. - 1997. g. - Preiļu raj. iekšlietu daļas priekšnieks. 1976. - 1984. g. strādājis dažādos amatos Preiļu raj. iekšlietu daļā. 1993. g. apbalvots ar personisko ieroci par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu un prezidenta G.Ulmaņa un Metropolīta J.Pujata pateicību par Romas pāvesta Jāņa Pāvila II uzņemšanas nodrošinājumu Aglonā. 1998.g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 10. Saeimas deputāts. Apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Belkovska Anna
	Dzejniece, dramaturģe, prozaiķe Dzimusi 1992.g. 17. dec. Preiļos. Mācījusies: 2009 – 2013 Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Ilustrators (specializācija – grafika).Studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā, pabeigusi Literārās Akadēmijas meistardarbnīcas pie Jāņa Rokpeļņa, 2014 – 2018 Latvijas Kultūras akadēmijā. Ieguvusi Humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās (specializācija – dramaturgs). Publicējas kopš 2016. gada. 2022. gadā klajā nācis debijas dzejoļu krājums "Veranda". Pirmā publikācija 2016. g. : „Manas ģimenes sieviešu balsis”. Domuzīme, Nr. 3., pēc tam interneta žurnālos "Satori", "Punctum Magazine", kā arī jauno dzejnieku antoloģijā “Kā pārvarēt niezi galvaskausā?” 2022.g. saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par labāko debiju.
Belkovskis Stanislavs
	Pedagogs, skautu un mazpulku vadītājs, sabiedriskais darbinieks, aizsargs Dzimis 1907. g. 11. nov. Pēterpilī. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Jelgavas skolotāju institūtā. Strādājis Zaķīšu tautskolā, bijis Skudrīšu pamatskolas pārzinis, mazpulku Aglonas rajona vecākais, Katoļu jaunatnes b-bas priekšnieks, Aglonas pag.aizsargu nod.priekšnieks.1944.g.devies emigrācijā uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Bijis ALKA, Daugavas Vanagu un Amerikas skautu mūža biedrs. Apbalvots ar Saulīti un Saulīti Lentā, ar amerikāņu 1.Distric Award of Merit, 2.Award of Merit un „Silver Beaver” ( „Sudraba Bebra”) augsto ordeni, saņēmis Daugavas Vanagu Centrālās valdes atzinības rakstus. Bijuši lieli nopelni Milvoku katoļu draudzes dibināšanā un sākotnējā vadībā. Miris 1997.g.15. martā Aberdeenā.
Belkovskis Staņislavs ( ps.Edgars Ego)
	Literatūrkritiķis, tulkotājs, dzejnieks Dzimis 1902. g. 13. nov. Galēnu pag. Maltas Trūpos. Mācījies Rēzeknes ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātē. 1926. g. A.Prandes grāmatā „Latviešu rakstniecība portrejās”devis sistemātisku pārskatu par latgaliešu literatūru. Bijis laikraksta ”Latgolas Dorbs” atbildīgais redaktors. Publikācijas daudzos periodiskajos izdevumos. No poļu uz čehu un horvātu valodām tulkojis J.Kadena-Bandrovska „Manas mātes pilsēta”. Bijis spēcīgs recenzents un literāro procesu vērtētājs. 1940. g. 2. aug. arestēts. 1941. g. 23. jūn. nošauts pie Baltezera. Pārapbedīts Baltezera kapos.
Bernāne Anita
	Keramiķe Dzimusi 1954. g. 13. okt. Līvānos. Mācījusies Vanagu pamatskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, studējusi LMA keramikas nodaļā. Rēzeknes mākslas koledžas keramikas nodaļas kompozīcijas un amatu mācības pasniedzēja. Mākslas izstādēs piedalās kopš 1980. g. Darbi eksponēti Latvijā, bijušās PSRS valstīs, Polijā un Vācijā, atrodas privātkolekcijās Zviedrijā, Kanādā, Amerikā, Austrijā un Francijā.
Bernāne Līga
	Letoniste, pedagoģe Dzimusi 1973. g. 23. jūn. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, studējusi Rēzeknes Augstskolā un Latvijas Universitātē. Strādā Rēzeknes Augstskolā: 1995 - 1997 Humanitārās fakultātes Baltu filoloģijas katedras asistente, kopš 1997. g. – lektore. 1995 - 2000 Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja Rēzeknes Augstskolā, latviešu valodas un literatūras skolotāja Vītolu pamatskolā. Pētījusi latgaliešu rakstības problēmas 20.gs. un mūsdienās.
Bernāns Aigar s
	Katoļu garīdznieks Dzimis 1977. g. 20. sept. Aglonā. 1995. g. absolvēja Aglonas vidusskolu un iestājas Rīgas Garīgajā seminārā. 2001.g. sept. Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē iesvētīts par priesteri. Tajā pašā gadā norīkots darbā uz Krāslavu par vikāru, pēc tam par prāvestu Zilupē, Pasienē, Istrā un Lauderos. No 2004. g. sāka kalpot Pieniņu un Znotiņu draudzēs. Latgolys studentu centra biedrs. Piedalījies ekspedīcijās pie Sibīrijas latgaliešiem Ačinskā un Tomskā. 2012. gadā apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Bernāns Alvis
	Mūziķis Dzimis 1987. g. Preiļos. Mācījies Preiļu Valsts ģimnāzijā, studējis RTU Biomedicīnas inženierzinātnes un nanotehnoloģiju institūtā. Grupu „Green Novice”, „SIA Radikal” un „Skyforger” ģitārists, solists un mūzikas autors. Medicīnas fiziķis Stradiņa slimnīcā.
Bernāns Harijs
	Biedrības Latgolys Saeima valdes priekšsēdētājs Dzimis 1977. g. 10. aprīlī Preiļu nov. Sīļukalna pagastā. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, studējis informātiku un angļu valodu Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, aktīvi darbojies sabiedriskajā organizācijā „Latgolys institūts” un Vladislava Lōča fonda valdē,bijis Latvijas studentu vortāla „StudentNet” tehniskais redaktors, SIA „E Pasaule” mārketinga nod. vadītājs, partijas Jaunie Demokrāti un Latgolys Studentu centra biedrs. NEPL Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis.
Bernāns Jāzeps
	Nacionālās Apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai /LNNK koordinācijas centra vadītājs Dzimis 1943. g. Preiļu rajonā. Nacionālās Apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai /LNNK koordinācijas centra ģenerālsekretārs. 2014. g. piešķirts Goda biedra tituls un izteikta atzinība par pašaizliedzību un mūža ieguldījumu latviskas un taisnīgas Latvijas valsts veidošanā un par enerģiski aktīvo līdzdalību partijas darbā.
Bērtulsone Ilga
	Sportiste, starptautiskā sporta meistare diska mešanā Dzimusi 1966. g. 1. janvārī Preiļu raj. Riebiņu pagastā. Mācījusies Riebiņu vidusskolā, Murjāņu sporta internātskolā (1985), beigusi LU Finansu un tirdzniecības fakultāti. Sasniegumi sportā: 3. vieta PSRS ziemas čempionātā diska mešanā (1990), četrkārtēja Latvijas PSR čempione: diska mēšanā (1988, 1991) un lodes grūšanā telpās (1988, 1991), Latvijas čempione lodes grūšanā telpās (1992), Barselonas olimpisko spēļu dalībniece (19. vieta, 1992). Šobrīd Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības „Dārznieki” īpašniece.
Bērziņš Didzis
	Dr. sc. comm. Komunikācijas zinātņu doktors Dzimis 1983. g . 27. febr. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Rīgas 2. vidusskolā. Latvijas Universitātē ieguvis doktora grādu komunikācijas zinātnē. LU Sociālo zinātņu fakultātes docents. Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks. 2015. g. aizstāvējis doktora disertāciju „ Sociālās atmiņas komunikācija un ētika: holokausta diskursi Latvijā (1945-2014)”. Pētnieciskās intereses: sociālās atmiņas, nacionālās identitātes, nacistiskās propagandas, mediju ētikas un mediju kolaboracionisma teorētiskie un praktiskie aspekti.
Bicāne Laura
	Mūziķe Dzimusi 1990. g. 18. jūn. Višķos. Dzimtas saknes Aglonā. Mācījusies Špoģu vidusskolā, Špoģu mūzikas un mākslas skolā. DU studējusi svešvalodu fakultātē. No 2007. g. piedalījusies dažādos festivālos. 2010. g. ieguvusi otro vietu Vācijas Live Act konkursā Fehmarn sucht den Inselstar . 2011.g. solokoncerts Francijā. 2012. g. startējusi Eirovīzijas nacionālajā atlasē. 2013. g. piedalījusies Starptautiskajā dziesminieku festivālā Lietuvā. Sarakstījusi vairāk nekā 100 dziesmas, tostarp arī franču un vācu valodā. Tekstus un mūziku sacer pati. 2013. g. klajā nācis pirmais kompaktdisks „Es tikai ļaujūs…”, kurā iekļauta dziesma 7 valodās. At the moment eight of her songs are played in the Latgalian radio (Latgolys radeja).
Bicāne Marta
	Mūzikas pedagoģe, ērģelniece, diriģente Dzimusi 1962.g. 29.maijā Aglonas pagasta Madalānos.Mācījusies Višķu astoņgadīgajā skolā, Višķu pamatskolā, Špoģu vidusskolā, Daugavpils Mūzikas vidusskolā. Strādājusi Dagdas mūzikas skolā. Špoģu Mūzikas un mākslas skolas solfedžo un mūzikas teorijas skolotāja. LTF Višķu nodaļas biedre, Baltijas ceļa dalībniece. Aglonas jauktā vokālā ansambļa vadītāja, folkloras kopas „Olūteņš” vadītāja,Višķu pagasta jauktā kora diriģente, Viduslatgales profesionālās vidusskolas vokālā ansambļa vadītāja, Višķu Romas katoļu draudzes kora vadītāja un ērģelniece. Mūziķes Lauras Bicānes māte.
Bicāns Donats
	Satversmes sapulces deputāts Dzimis 1878.g. 18. maijā Rušonas pag. Izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Piedalījies krievu-japāņu karā, dienējis cara galmā un izlases karaspēkā. Atgriezies dzimtenē kalpoja pie Kastīres muižas īpašnieka.No Latgales zemnieku partijas ticis ievēlēts par Satversmes sapulces deputātu. Miris 1960. g.15. nov. Apbedīts Rušonas pag. Eikša kapos.
Bicāns Jānis
	Medicīnas doktors, nefroķirurgs, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 2.nieres transplantācijas nodaļas vadītājs, transpantologs Dzimis 1945. g. 10. febr. Preiļu raj. Pelēču pag. Gubanišķos. Mācījies Paegļu un Niedru pamatskolās, Aglonas internātskolā. Studējis Medicīnas institūtā. Latvijas transplantologu asociācijas viceprezidents, Baltijas transplantologu apvienības ekspertu komisijas loceklis. 2003. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Bilzēna Aija
	ES oficiālo publikāciju biroja Tiesību aktu konsolidācijas nodaļas vadītāja Luksemburgā Dzimusi 1978. g. 29. apr. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, LU studējusi Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta Cilvēktiesību pamatkursā. LU Vēstures un filozofijas fakultātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu sabiedrības vadībā.
Binduka Marta
	Izglītības un muzeju darbiniece Dzimusi 1948. g. 14. sept. Rugāju pagasta Niedrumalā. Mācījusies Rugāju vidusskolā, Ilzeskalna pamatskolā, Rēzeknes internātskolā. Studējusi Latvijas Valsts Universitātē. Kā latviešu valodas un literatūras skolotāja strādājusi Ilzeskalnā, Grobiņā, Alsungā, Viļānos un Galēnu pamatskolā. Izveidojusi un vada Roberta Mūka piemiņas muzeju, kurš 2014. g. saņēmis Kultūras ministrijas muzeju akreditācijas apliecību. Pati muzeja vadītāja par ieguldīto darbu 2016. g . saņēmusi „Latvijas lepnuma” balvu nominācijā „Novadnieks”. Vairāk kā 10 gadus organizē Robertam Mūkam veltītus jaunrades darbu konkursus.
Birule Agnija
	Starptautisko attiecību speciāliste, projektu vadītāja Dzimusi 1987.g. 5. aug. Rīgā. Mācījusies Galēnu pamatskolā, Rēzeknes mākslas vidusskolā vizuāli plastiskās mākslas izglītības programmā. Studējusi Latvijas Universitātē un Tartu Universitātē. Ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē. Māksliniece – gleznotāja. Viņas darbos dominē ūdens motīvs, zilie toņi dažādās nokrāsās, atspoguļojas cilvēka un dabas savstarpējās attiecības. Kopš 2020.g. ir “Sabiedrības par atklātību – Delna interešu aizstāvības un projektu vadītāja. Pirms tam strādājusi Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Institūtā un Valsts policijā. Kopš 2012. g. studenšu korporācijas “Dzintra” biedre.
Bite Jānis
	4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Dzimis 1894. g. 26. novembrī Bebru pagastā. Zemkopis. Krievu armijā iesaukts 1915. g. Līdz 1918. g. dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 14. jūn. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. g. 31. martā - 1. apr. Latgalē izlūkgājienā pie Mežulovas un Pogorelovas sādžām iznīcināja ienaidnieka sakaru līniju, tādejādi lielā mērā sekmēdams 39 gūstekņu saņemšanu un trofeju ieguvi. Par to 1922.g. saņēmis Lāčplēša kara ordeni. Atvaļināts 1921. g. 24. febr. Bijis zemkopis Kokneses pag. Aizpurvēs, no 1938. g. - mežsargs Vārkavas pag., no 1940.g. vecākais mežsargs Krāslavā. Miris 1941.g. 7.novembrī Izvaltā. Apbedīts Krāslavas kapos.
Bjalkovskis Jāzeps
	Silajāņu pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks 1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Blazeviča Rita
	Gleznotāja Dzimusi 1948. g. 3. sept. Līvānos. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Strādājusi Preiļu raj. sadzīves pakalpojumu kombināta noformēšanas darbnīcā, „Daiļrade” un a/s ”Ventamonjaks”. Akvareļglezniecību apguvusi pie Kārļa Sūniņa. Glezno ziedus, klusās dabas ar senlietām. Mākslinieces akvareļi izmantoti grāmatu ”Piedod, māt!”, L.Brīdakas „Mirkli apstājies”, M.Laukmanes Pieskarties bezgalībai un Atvērts logs uz jūru, K. Apškrūmas Ieklausies brīnumā, ieklausies! ilustrācijām. Gleznu atlases reprodukcijas iekļautas SKV-Edition kolekcijā Vācijā, daudzas gleznas ir privātkolekcijās Holandē un Vācijā. Pirmā personālizstāde Preiļos 1986.g.
Blaževičs Antons
	Prāvests Dzimis 1929. g.14. febr. Preiļu raj. Vanagos. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951. g. Bijis Varakļānu un Rēzeknes draudzes vikārs, Balbinovas, Pustiņas, Kalupes, Stirnienes, Naujenes, Dobeles, Aulejas, Ciskādu un Prezmas draudžu prāvests. Miris 1995.g. 29. martā. Apbedīts Ciskādu baznīcas dārzā.
Blaževičs Jānis
	Akciju sabiedrības „Ventspils nafta” padomes priekšsēdētāja vietnieks, uzņēmējs, mecenāts Dzimis 1947. g. 8. okt. Krāslavas raj. Konstantinovas pag. Beidzis RPI Aparātu būves un automatizācijas fakultāti. Darba gaitas sācis Līvānu bioķīmiskajā rūpnīcā. 1980. - 1986. g. bijis Preiļu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs. Kopš 1997. g. - akciju sabiedrības „Ventspils nafta” padomes priekšsēdētāja vietnieks. Finansiāli ir atbalstījis grāmatu „Ai, māte Latgale”, „Latgales rakstu gaisma”, ”Latgalīšu dzejas antalogija” u. c. izdošanu. 2000. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Blaževičs Uldis
	Mūziķis Dzimis 1977. g. 14. martā Jēkabpilī, bērnību pavadījis Preiļos un Līvānos. Izglītība – LU Ekonomikas fakultāte. Sound Division Studio direktors, grupas SuperHuman ģitārists. Pirms SuperHuman dibināšanas ilgu laiku spēlējis rokgrupā Exit.
Bleive Eleonora
	Pedagoģe, Preiļu novada Goda pilsone Dzimusi 1935. g. 4. febr. Sutru pagasta Rauniešos. Mācījusies Dambīšu pamatskolā, Vanagu 7 gadīgajā skolā, Līvānu vidusskolā. Studējusi Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē. No 1954. g. Preiļu 1. vidusskolas fizikas skolotāja, ilggadēja Preiļu rajona fizikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Gadu desmitiem vadījusi skolas un kultūras nama deju kolektīvus. Līdz aiziešanai pensijā, strādājusi Preiļu Valsts ģimnāzijā, devusi saviem audzēkņiem dziļas, noturīgas un pat izcilas zināšanas fizikā. Daudzi no viņiem guvuši panākumus valsts un starptautiskajās mācību olimpiādēs. Par panākumiem mācību un audzināšanas darbā saņēmusi vairākus Izglītības ministrijas un rajona izglītības nodaļas apbalvojumus, 2006.g. saņēmusi Ministru prezidenta Pateicības rakstu un MK balvu, bet 2011. g. – V. Dombrovska parakstītu Goda diplomu par skolēnu sagatavošanu Starptautiskajai fizikas olimpiādei. Par mūža ieguldījumu jaunās paaudzes audzināšanā, audzēkņu matemātikas, fizikas izpratnes veicināšanā un sasniegumiem interešu izglītības jomā, 2023. g. 26. okt. viņai piešķirts apbalvojums „Preiļu novada Goda pilsonis.”
Blonskis Aloizs Visvaldis
	Valsts darbinieks. Policijas ģenerālis Dzimis 1933. g. 10. martā Ludzas raj. Ciblas pag. Mācījies Preiļu raj. Kategrades pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. Beidzis Minskas Augstāko milicijas skolu. 1953. g. darba gaitas uzsācis Rīgas raj. 1959. - 1963. g. bijis Jūrmalas milicijas nod. Kriminālizmeklēšanas daļas pr-ks. 1969. - 1994. g. - LR Kriminālizmeklēšanas pr-ka vietnieks, policijas pulkvedis, vēlāk arī LR Kriminālpolicijas pārvaldes pr-ka vietnieks. 1994. - 2000. g. - LR Kriminālpolicijas pārvaldes pr-ks, LR Iekšlietu min-jas Policijas departamenta pr-ka vietnieks. 2000. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 2012. g. 30. janvārī Rīgā. Apbedīts Otrajos Meža kapos.
Blūms-Blīmhens Kārlis
	Militārais darbinieks, nacionālais partizāns Dzimis 1905. g. 18. aug. Krustpils pagastā. Mācījies Jēkabpils Valsts vidusskolā. Beidzis kara skolas kājinieku nod., sapieru virsnieku kursus un kājnieku baterijas virsnieku kursus. Dienējis Zemgales artilērijas pulkā, bijis instruktoru rotas vada komandieris. Pēc tam – Strēlnieku 295. pulka izlūku vada komandieris. Nacionālais partizāns, virsleitnants. Bijis R. Pārupa mežabrāļu grupas organizētājs. Latvijas Tēvzemes sargu apvienības vadītājs ( Segvārds – Misters). 2. Latgales divīzijas komandieris. Apbalvots ar Viestura ordeņa V šķiru, un Kalpaka II un III šķiras ordeņiem. Nacionālo partizānu piemiņas plāksnē Rožkalnu pagasta Augšmuktos iegravēts arī Kārļa Blūma vārds. Kritis 1946.g. 25. febr. Madonas apr. Saikavas pag.
Blusanovičs Julijans
	Mediķis, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1919. g. 17. sept. Kalupes pagasta Lāčukrogā. Mācījies Kalupes pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Medicīnas fakultātē. 1943. g. iesaukts Latviešu leģionā. Kara gaitas beidzis Kurzemes cietoksnī, pēc tam nonācis filtrācijas nometnē Tombovas apgabalā. 1952 .g. uzsācis darbu Varakļānu slimnīcā, kur strādājis līdz aiziešani pensijā. Bijis slimnīcas galvenais ārsts, darbojies Latvijas Ārstu biedrības valdē, aktīvi piedalījies Trešās Atmodas notikumos un Latgales Kultūras biedrības darbā. Varakļānu pilsētas Goda pilsonis. Miris 2007.g. 7.okt. Apbedīts Varakļānu pilsētas kapos.
Bogdanovs Leonīds
	Ilggadējs organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Dzimis Preiļos. Beidzis LU Juridisko fakultāti un ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnes. 1978. g. sācis darbu iekšlietu ministrijas sistēmā (milicis, iecirkņa inspektors, vecākais inspektors), kriminālmeklēšanas nodaļas inspektors (1984 - 1987), 1989.g. kļuvis par Rīgas pilsētas Kirova rajona kriminālmeklēšanas daļas priekšnieku, 1992.g. apstiprināts par Rīgas pilsētas Centra rajona un Latgales priekšpilsētas policijas pārvaldes priekšnieku, pulkvežleitnants (1997), 1997.g. apstiprināts par Organizētās noziedzības apkarošanas biroja priekšnieku, 2003. g. iecelts par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju, turpinot pildīt arī ONAB vadītāja pienākumus, Galvenās kriminālpolicijas policijas pārvaldes (GKRPP) priekšnieka vietnieks, VID Muitas kriminālpārvaldes galvenais speciālists (2009). Par ieguldījumu Latvijas valsts drošības nostiprināšanā, noziedzības apkarošanas darba pilnveidošanu valstī 2008. g. apbalvots ar Viestura ordeni.
Bojārs Nikodems
	Ķīmiķis un rakstnieks, ķīmijas doktors, profesors, Latvijas ZA ārzemju loceklis, Ņujorkas ZA un Ilinoisas ZA loceklis Dzimis 1925. g. 1. jūn. Daugavpilī. Mācījies Vārkavas pagasta Zaķīšu pamatskolā, Daugavpils Valsts skolotāju institūta pamatskolā, Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā. No 1945. g. studējis fiziku un kosmoloģiju Getingenes universitātē, pēc tam Baltijas universitātē Pinnebergā, vēsturi – Sanhosē universitātē, Indiānas universitātē un Ilinoisas universitātē Ūrbenā. Reģistrējis vairāk kā 100 patentus ķīmijā un kosmosa pētniecībā. Strādājis Hūkera pētniecības centrā Niagārā, Ārmora pētniecības centrā Čikāgā. Kopš 1978. g. bijis Indiānas universitātes docētājs. Pētījis poliestrus, krāsas, siltumizolācijas materiālus, siltumizolācijas savienojumu izmantošanu plastmasu ražošanā, ieguvis pret liesmu un saules staru iedarbību izturīgus polimērus un krāsas, kas izmantoti kosmonautikā. Rakstījis arī romānus un zinātniskās fantastikas darbus angļu valodā, publikācijas par politiku, kā arī dažādu žanru eksperimentālus literāros darbus latviešu valodā.
Bojārs Vladislavs
	Dzejnieks, publicists Dzimis 1905. g. 10. jūl. Bērzgales pagasta Skūpovā. Mācības sācis Mežvidu skolā (1912 - 1914), tās turpinājis Petrogradā, bet 1917. g. atgriezies Latvijā un strādājis vecāku saimniecībā. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas iestājies Katoļu garīgajā seminārā Rīgā (1933), bet 1936. g. pārgājis uz LU Dabaszinātņu fakultāti. Pirmais dzejolis „Jyutas” publicēts 1928. g. žurnālā „Zīdūnis” ar parakstu Vladislavs. Līdztekus dzejoļu publikācijām turpmākajos gados parādījās raksti un tēlojumi. 1944. g. emigrējis uz Vāciju. Strādājis par dabaszinātņu skolotāju, turpinot studijas savā specialitātē. 1950. g. pārcēlies uz Kanādu. No 1950. līdz 1960.g. studējis filozofiju Sv. Hieronima koledžā, Ontario provincē. Patriotiska, filozofiska un reliģiska satura dzejoļus, kā arī rakstus par literatūras un dabaszinātņu jautājumiem publicējis latgaliešu izdevumos. Pirmais plašais dzejoļu krājums „Sirds smeldze” iznācis Vl. Lōča izdevniecībā Minhenē 1957.g. Otrs dzejoļu krājums „Sleistūšōs acis” iznācis 1987. g. (pēc autora nāves). Miris 1984. g.27. nov. Kanādā.
Borhu dzimta
	Borhu dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, Neapoles karalistē, pēc tam pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi. 13. gadsimtā viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Pomerāniju, otrs – uz Poliju, trešais uz Livoniju. Uz Livoniju pārcēlušies Borhi laika gaitā sadalījās trijos atzaros - Preiļos, Varakļānos un Baltkrievijā dzīvojošos.Viņu dzimtas pārstāvjiem piederēja muižas Latgalē, Kurzemes hercogistē, tagadējās Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā. Vēstures avotos ir ziņas, ka Preiļi no 1376. g. ietilpa Livonijas ordeņvalsts zemēs un, iespējams, no šī gada (vai no 1382. g.) līdz 1866. g. piederēja grāfu Borhu dzimtai. Pirmo īpašnieku vārdi nav zināmi. Ir ziņas, ka kopš 1475. g. Livonijas ordeņa mestrs Bernards fon der Borhs Preiļus izlēņojis savam brālēnam Simonam Borham.
Brakovskis Broņislavs
	Uzņēmējs, lauksaimnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1946. g. 8. dec.Vārkavā. Mācījies Daugavpils 1.vidusskolā, Rīgas 1.tehniskajā skolā, studējis DPU vēstures fakultātē, LLA ieguvis agronoma specialitāti. Strādājis Nīcgales astoņgadīgajā skolā, bijis Nīcgales ciema padomes priekšsēdētājs, kolhozu „Nīcgale” un „Kalupe” priekšsēdētājs. No 1993. g. - a/s „Daugavpils Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs – izpilddirektors un a/s „Nagļi” valdes loceklis. Darbojies Daugavpils reģionālajā attīstības aģentūrā, Daugavpils Direktoru padomē, Labības pārstrādes uzņēmumu asociācijā. Miris 2010. g. 24. jūl.
Bramanis Aivars Jānis
	NBS majors Dzimis 1953. g. 7. martā „Cimuškos”. Mācījies Amuļu pamatskolā, Vārkavas vidusskolā, LVU Ģeogrāfijas fakultātē. Strādājis Amuļu internātpalīgskolā par audzinātāju, Neretas vidusskolā par skolotāju. 1991. g. iestājas LR Zemessardzē, no 1997. g. ir Zemessardzes 5. Zemgales brigādes štāba operatīvās daļas priekšnieks. Piedalījies NATO starptautiskās mācībās. Kopš 2003. g. - Mācību Vadības Pavēlniecības štāba Doktrīnu pārvaldes priekšnieks.
Brauna Anita
	Žurnāliste, Latvijas Radio galvenā redaktore Dzimusi 1970. g. 25. nov. Preiļu novada Rožkalnu pagastā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā. Studējusi Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, kultūras vēstures specialitātē un LU žurnalistikas fakultātē. Bijusi LTV Ziņu dienesta producente, laikraksta „Diena” reportiere, biznesa nodaļas vadītāja, speciālkorespondente Vašingtonā, ārštata korespondente Gruzijā, pēc tam laikraksta „Diena” galvenā redaktore. Portālu „Citadiena.lv” un „Ir” žurnāliste. Latvijas Radio Pētnieciskās žurnalistikas d. vadītāja, raidījuma „Atvērtie faili” redaktore. Saņēmusi Mediju foruma gada balvas, „Preses naglu”, Rietumu bankas veicināšanas prēmiju, žurnālistu prēmiju par objektīvu, korektu, lietpratīgu un profesionāli pārliecinošu darbu žurnālistikā. 2021. g. saņēmusi Latvijas žurnālistu asociācijas Izcilības balvas: nominācijā „Gada redaktors” un „Analītika / Pētniecība” par raidījumu sēriju saistībā ar „Ventspils grupējumu”. A. Lemberga prāvas aizkulisēm. 2022. gadā apstiprināta par Latvijas Radio galveno redaktori.
Braunbergs Emīls
	Ārsts un gleznotājs Dzimis 1931. g. 6.aug. Tukumā. Mācījies Tukuma vidusskolā. Šajā laikā pievērsies eļļas glezniecībai, mākslas pamatus apgūstot pie Leonīda Āriņa un Anša Artuma. Pēc skolas izvēlējies ārsta profesiju. 1957. g. beidzis Rīgas Medicīnas institūtu un sācis strādāt par ķirurgu Aglonas slimnīcā, kur vienu no pirmajām operācijām veicis kabatas lukturīša apgaismojumā. Pēc tam strādājis Jūrmalā un Rīgā, kur vadījis 1. klīniskās ātrās palīdzības slimnīcas ķirurģijas nodaļu. Brīvajā laikā vienmēr gleznojis. Kopš 1968.g. regulāri piedalījies profesionālo mākslinieku rīkotajās izstādēs Rīgā, Tukumā, Jūrmalā, Lietuvā, Vācijā, Somijā, Šveicē un Japānā. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas muzejos un privātkolekcijās Vācijā, Zviedrijā, Austrijā, Kanādā, Izraēlā un ASV. Sākotnēji izpaudies kā mākslinieks reālists, bet vēlāk pievērsies abstrakcionismam. Gleznojis klusās dabas, pilsētu un lauku ainavas. Kopš 1996. g bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Apbalvots ar Barikāžu piemiņas medaļu. Miris 2018. g. 5. jūn.
Brencis Jānis
	Kinoscenārists Dzimis 1930. g. 2. febr. Preiļu pagastā. Beidzis Līvānu 1. vidusskolu, LVU ekonomikas un juridisko fakultāti, Augstākos scenāristu un režisoru kursus Maskavā. Redaktors, pēc tam vecākais redaktors Rīgas kinostudijas Hronikas sektorā, Kinematogrāfistu savienības sekretārs, LPSR Valsts prēmijas laureāts. Sadarbībā ar A. Akmeņlauku veidojis kinožurnālu „Gaismēnas”, pēc viņa scenārijiem uzņemtas filmas „Latviešu strēlnieki”, „Ģimene”, „Zelta griezums” u.c. Miris 2008. g. 11. aug.
Bricis Bruno
	Inženieris, kokapstrādes tehnologs Dzimis 1937.g .19. nov. Saunas pag. Mācījies Orišānu pamatskolā, Rīgas 10.vidusskolā, studējis LLA. Bijis inženieris Kokapstrādes rūpniecības ministrijas centrālajā Konstruktoru birojā, centrālās laboratorijas vadītājs, vadošais inženieris LZA Koksnes ķīmijas institūtā, apbalvots ar LPSR Valsts prēmiju. Miris 2017. g. 25. apr.
Bricis Francis
	Onkologs, endoskopists, medicīnas doktors Dzimis 1930. g. 28. aug. Saunas pag. Mācījies Orišānu un Preiļu pamatskolās, Preiļu 1.vidusskolā, studējis Rīgas un Saratovas Medicīnas institūtā. Bijis Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicības ZPI un RMI līdzstrādnieks. Veicis pētījumus onkoloģijā un endoskopijā, bijis Latvijas Enoskopijas centra vad. Miris 1987.g. 11. nov. Apbedīts Rīgā, 1.Meža kapos.
Bricis Jāzeps
	Aktieris Dzimis 1921. g. 16. apr. Preiļu pag. Mācījies Riebiņu pamatskolā, Aglonas un Rēzeknes ģimnāzijās, Latvju dramatiskajos kursos. Bijis Dailes teātra aktieris (1944.-1948).
Brics Roberts
	Mākslinieks ainavists Dzimis 1937. g. 9. nov. Preiļu pagasta Anspokos. Mācījies Priekuļos un Kandavas tehnikumā. 1967. g. absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu. Kopš tā laika dzīvo un strādā Liepāja. Zīmēt sācis 1972. g., kad ārstējies Vaiņodes sanatorijā. Zīmējumu tehnika ir vienkārša – ar mīksto zīmuli rūpīgi ieklāta visa lapa. Pirmos darbus no cikla „Mūsu senču darbi” no izstādes „Naivā Latvija” Latvijas nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” 2007.g. ir iegādājies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Briška Jezups
	Lauksaimnieks, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks Dzimis 1888. g. 27. nov. Preiļu raj. Galēnu pag. Bečos. Mācījies vietējā Aleksandropoles un Vidsmuižas pagasta skolā, Aglonas reālskolā un Aglonas Garīgajā seminārā. Bijis Galēnu pagasta vecākais, krājaizdevu sabiedrības un Latgales lauku pašvaldību apdrošināšanas savienības padomes priekšsēdētājs, aizsargu vada komandieris, Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis. 1933. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Bročs Staņislavs
	Priesteris Dzimis 1913. g. Bukmuižas draudzē. Mācījies Teoloģijas augstskolā. Ordinēts par priesteri 1939. g. 18. maijā svētā Jēkaba katedrālē. Kalpojis par vikāru Bukmuižā, Preiļos un Piedrujā, bet no 1940. g. 31. oktobra - prāvests Beresnē, tad vikārs Daugavpils Dievmātes baznīcā. No 1942 .g. 2. febr. līdz 1944. g. febr. - prāvests Rugājos un Augustovā, pēc tam Izvaltā. 1947.g. 5. aug. iecelts par prāvestu Skaistā. 1948. g. atrasts Krāslavas upē. Uzskata, ka ticis izsaukts uz Krāslavas čeku un tad noslīcināts. Apbedīts Skaistas baznīcas dārzā.
Brokovskis – Vaivods Artūrs
	Jūrniecības un izglītības darbinieks Dzimis 1945. g. 17. martā Vārkavas pag. Beidzis Liepājas jūrskolu, Ļeņingradas Augstāko inženieru jūrskolu. Tālbraucēja kapteiņa diplomu ieguvis 1993. g. Strādājis Rīgas refrižeratorflotes bāzē par kuģu kapteini, bijis Rīgas jūras tirdzniecības ostas locis. 1996. - 2000. g. Latvijas Jūras administrācijas direktora pirmais vietn., kopš 1997. g. - Latvijas Jūras akadēmijas Kuģu vadīšanas inst. lektors, Valsts eksāmenu komisijas loceklis, Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas izpildsekretārs, Rīgas brīvostas pārvaldes Kapteiņdienesta kapteiņa vietnieks.
Broks Aloizijs
	Monsiņjors, skolotājs, sabiedriskais darbinieks, teoloģijas doktors Dzimis 1898. g. 1. martā Varakļānu pag. Sileniekos. Mācījies Aglonas Garīgajā seminārā. Bijis Aglonas ģimnāzijas kapelāns un skolotājs, inspektors, Aglonas un Jaunaglonas ģimnāziju direktors. Tulkojis Jaunās Derības Svētos Rakstus. 1938. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1942. g. arestēts un 1943. g. Štuthofas koncentrācijas nometnē Vācijā gājis bojā.
Broks Izidors
	Prāvests Dzimis 1906. g. Varakļānu draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1932. g. 8. maijā. Kalpojis kā Izvaltas draudzes vikārs (1932), Rīgas Sv. Franciska draudzes vikārs (1932 – 1933), Aglonas draudzes prāvesta v.i. (1933 – 1934), Jezupovas draudzes prāvests (1934 – 1936), Peipiņu un Raģeļu draudžu prāvests (1936 – 1937), Nautrēnu draudzes vikārs (1937 – 1939), Viļakas draudzes vikārs (1939), Līksnas draudzes vikārs (1939 – 1940), Kalupes draudzes vikārs (1940), Bēržu draudzes vikārs (1940 – 1942), Preiļu draudzes vikārs (1942 – 1944), ekskomunicēts (1944 -1947), Viļānu draudzes vikārs (1947 – 1948), Ludzas draudzes vikārs (1948), Pildas draudzes prāvests (1948 – 1950), Stoļerovas un Kaunatas draudzes prāvests (1950 – 1955), Prezmas draudzes prāvests (1955 – 1964). Miris 1964. g. 14. martā, apbedīts Varakļānu kapsētā.
Broks Jezups
	Skolotājs, sabiedriskais darbinieks, priekšzīmīgs jaunsaimnieks Dzimis 1887. g. 8. febr. Preiļu raj. Galēnu pag. Maltas Trūpos. Mācījies Galēnu pagasta tautskolā, pēc tam Pēterpils skolotāju seminārā.1915 - 1919. g. strādājis par skolotāju. 1919. g. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Kā Brīvības cīņu dalībniekam J. Brokam tika piešķirta jaunsaimniecība, kuru viņš, paralēli pedagoga darbam veiksmīgi vadīja. Bijis ilggadīgs Vidsmuižas pag. padomes un patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs, Latgales rajonu lauksaimniecības biedrību savienības centrālās valdes loceklis, darbojies Latgales kristīgo zemnieku partijas Vidsmuižas nod. 1931. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1963. g. 17.okt. Galēnos.
Broks Kazimirs
	Žurnālists Dzimis 1929. g. Galēnu pag. „Lomos”. Beidzis Preiļu 1.vidusskolu, studējis LU. Strādājis laikrakstā „Dzimtenes Balss” un Latvijas televīzijas sadzīves raidījumu redakcijā. Miris 1999. g. 7. aprīlī.
Brūvers Pēteris
	Agroķīmiķis, lauksaimniecības doktors, LLU mācību spēks Dzimis 1921. g.1. jūl. Rudzātu pag. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, Malnavas l/s tehnikumā, LLA Agronomijas fakultātē un aspirantūrā. Bijis LLA agroķīmijas katedras laborants, ražošanas apmācības katedras doc. Veicis pētījumus par augsnes kaļķošanu, mēslošanu, lauksaimniecības tehniku un tās izmantošanu. 12 zinātnisko publikāciju autors vai līdzautors.
Bružas Pēteris
	Garīdznieks, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1864. g. 5. dec. Lietuvā. Mācījies Liepājas ģimnāzijā un Pēterpils garīgajā seminārā. Ordinēts 1891. g. Bijis prāvests Preiļos (1904 -1920). un Vidsmuižā (1920 -1940). Aktīvi darbojies dažādās biedrībās, mudinājis zemniekus atzīt un pielietot jaunākās saimniekošanas metodes. Par sasniegumiem biškopībā vairākkārt saņēmis Latvijas Lauksaimniecības kameras godalgas un diplomus. Prāvestam bijusi liela un laba bibliotēka, kuru viņš novēlējis Katoļu Garīgajam semināram. Miris 1949. g. 29. febr. Apbedīts Vidsmuižas kapsētā.
Budže Alberts
	Garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks Dzimis 1930. g. 26. janv. Rīgā. Mācījies Rīgas 1.vidusskolā un Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1957. g. Līdz 1962. g. kalpojis Rīgas Sv. Antona draudzē , pēc tam -12 gadus bijis Jūrmalas, Slokas un Ķemeru draudžu prāvests. 1974 - 1991. g . bijis Preiļu draudzes prāvests un Preiļu dekanāta dekāns. Kopš 1991. g. – Tilžas, Baltinavas, Šķilbēnu, Krišjāņu un Rugāju Romas katoļu draudžu prāvests. Aktīvi darbojas latgaļu preses laukā kā redkolēģiju loceklis, publicē kultūrvēsturiskus pētījumus, esejas, lielu darbu veic Latgales Pētniecības Institūtā, kur vada reliģijas sekciju, pēta Latvijas katoļu baznīcas vēsturi, tulkojis teoloģijas darbus no vācu, poļu, angļu u.c. valodām, lasa latīņu, poļu, lietuviešu, vācu, angļu, spāņu, franču, itāļu un esperanto svešvalodā. 2008. gada 11. novembrī saņēmis aizsardzības fonda Lāčplēsis goda zīmi. Miris 2017. g. 25. okt. Apbedīts Tilžas katoļu baznīcas dārzā.
Buks Ingus
	Sportists, ūdensslēpošanas treneris Dzimis 1967. g. 6. sept. Preiļu raj. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā, studējis Fiziskās kultūras institūtā, Rēzeknes Augstskolā. Vairākkārtējs Latvijas un PSRS čempions, Eiropas un pasaules ūdensslēpošanas čempionātu finālists. 1999. g. Milānā pasaules čempionātā ieguvis 7. vietu. Tur sasniedzis karjeras rekordu – 4 bojas ar 11,25 m garu trosi. Viens no pasaules spēcīgākajiem slalomistiem. Strādājis par treneri Preiļu sporta klubā „Cerība” un ūdenssporta klubā „Siguldas bebri”.
Buliņš Alberts
	Prāvests Dzimis 1934. g. 22. jūl. Balvu draudzē. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1961. g. Līdz 1965. g. bijis Aglonas draudzes vikārs, bet 1966 - 1970. g.- Vidsmuižas draudzes prāvests. Pēc tam kalpojis Jelgavas, Kalnciema, Auces, Tukuma un Laimiņu draudzēs.
Būmanis Jānis
	Agronoms un lauksaimniecības darbinieks, novadpētnieks, sabiedriskais un kultūras darbinieks Dzimis 1928. g. 28. apr. Rudzātu pag. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Preiļu lauksaimniecības skolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, studējis LLA. 1949.g. ģimene deportēta uz Sibīriju. Pēc atgriešanās Latvijā, strādājis kā agronoms Talsos, Rīgā un Salaspils Nacionālajā Botāniskajā dārzā. Pēc aiziešanas pensijā aizrautīgi nodarbojas ar dzimtā Rudzātu pagasta vēstures pētīšanu. Ir vairāku grāmatu autors : „766. Rudzātu mazpulks”, „Rudzātu pagasta skolas laikmetu griežos”, „Tēvijas sargi”, „Rudzātu pagasta reliģiskā dzīve”, „Gaismas pils Malnava”. Plašākais un apjomīgākais darbs par pagasta vēsturi „Mazā Zemgale laikmetu griežos” iznācis 2003. g. Par nopelniem Latvijas valsts labā, 2005. g. apbalvots ar Atzinības krusta Sudraba goda zīmi, nominācijā Latgalisko vērtību saglabāšana, saņēmis Br. Spūļa prēmiju. Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, 2020.g. apbalvots ar Viestura ordeni un iecelts par Viestura ordeņa virsnieku. Miris 2021.g. 3. apr. Ķegumā. Apglabāts Rudzātu pagasta kapsētā.

Uz sākumu

Bērnu literatūras nodaļa

Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Digitālās kolekcijas

Jaunie fotoalbumi

Radošā nodarbība bērniem “Lasi un veido”
03.04.2024

Ciemos Aglonas vidusskolas skolēni
28.03.2024

Lielie lasīšanas svētki!
27.03.2024

Literārā stunda "Grāmatu noslēpumi"
26.03.2024

Dziedātājas Zitas Barševskas un dzejnieces Egitas Terēzes Jonānes Gavēņa koncertapcere "Ceļā uz Lieldienu pavasari"
22.03.2024

Uzdot jautājumu

Ātrās saites