Preiļu Galvenā Bibliotēka

Lapa ir izstrādes stadijā. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Novembris 2020

P O T C P S Sv
      01
02030405060708
09101112131415
16171819202122
23242526272829
30      

Apmeklētāji
Šodien: 411

Kopējais skaits: 494360

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

 

Babris Pēteris
Pedagogs, Ph. doktors
Dzimis 1917. g. 31. janv. Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā. Mācījies Atašienes pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. LU studējis valodas un vēsturi. Bijis Pelēčāres pamatskolas pārzinis un skolotājs. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz  ASV. Vermilionas universitātē Dienviddakotā ieguvis maģistra grādu modernajās valodās un vēsturē. Pētījis apstākļus okupētajās Baltijas valstīs. Grāmatu „Baltic Youth Under Communism”, „Silent Churches” autors. 1973. g. ieguvis Ph..grādu Valdena universitātē Floridā.Viņa biogrāfija ievietota izdevumos : „Contemporary Writers”, „International Who`s Who”.
Miris 1996. g. 23. oktobrī. Apbedīts Rojalpalmsas kapsētā Floridā.
 Babris Vaclavs

Keramiķis
Dzimis 1925. g. 14.maijā Rušonas pag. Babros. Mācījies Antonišķu pamatskolā un Silajāņu septiņgadīgajā skolā. Keramikai nopietni pievērsies tikai pensijas gados. Izstādēs piedalījies kopš 1985.g. Nozīmīgākās bijušas Rēzeknē, Rīgā, Liepājā, Plovdivā. 1988. g. piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums.                                             
Miris 1992. g. 11. jūl. Preiļos. 

 

 Backāns Jānis


Keramiķis

Dzimis 1925 .g. 23. jūn.Silajāņu pag. Ezergailīšos. Mācījies Feimaņu pamatskolā. Ar keramiku nodarbojies no 1942. g. Amatu apguvis pie A.Paulāna un O.Šļiukas. Izstādēs piedalījies kopš 1956.g. Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1984. g. ,1961.g. piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. Darinājis krūzes, medauniekus, eļļas traukus, vāzes, vienžubura svečturus. Darbi eksponēti Latvijā, Francijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Čehoslovākijā.  

 

 Baginskis Boļeslavs


Prāvests
Dzimis 1918. g. 9. janv. Aglonas pagastā. Mācījies Somersetas pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Latvijas Universitātē un katoļu Garīgajā seminārā studējis teoloģiju. 1936.g. iestājies mariāņu klosterī Viļānos. Par priesteri ordinēts 1942. g. 21. dec. Kalpojis Viļānu, Nagļu – Gaigalavas draudzēs. 1944. g. devies uz kapucīnu klosteri Wembingā, pēc tam uz Romu, kur studējis Angelicum Universitātē. Tur ieguvis licenciāta grādu teoloģijā. Biblicum institūtā ieguvis doktora grādu. Pēc studijām kalpojis Brazīlijā un Čikāgā. Līdztekus pienākumiem draudzē, aktīvi piedalījies Čikāgas latviešu radio un „Amerikas Balss” raidījumos, izdevis mēnešrakstu „Aglonas Vēstis”, vairākus gadus bijis ALKA prezidents, LKSAA „Dzintars” goda biedrs. Pēc Trešās atmodas atgriezies Latvijā. 2009. g. Mariāņu klostera priekšnieks B. Baginskis apbalvots ar Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi. Miris 2013. g.  14. oktobrī. Apbedīts Viļānu baznīcas dārzā. 

 Bagramjana Natālija

Medicīnas darbiniece
Dzimusi 1949. g. 2. janv. Rīgā. Rīgas Medicīnas institūtu absolvējusi 1973. g. , 1974. g. - 1977.g.bijusi Preiļu raj.slimnīcas onkoloģe, 1977.- 1984. g.- Preiļu slimnīcas galvenā ārste. Kopš  1984. g. - Baseina poliklīnikas „Via Una” direktore, galvenā ārste. 1997.g. par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirta Latvijas pilsonība.
Mirusi 2017. g. 24. dec. Rīgā. Apbedīta  Meža kapos.

 Baiba - Genriha Marija

Gleznotāja, pedagoģe
Dzimusi 1953. g. 12. febr. Preiļos. Beigusi Preiļu 1. vidusskolu, studējusi  Mākslas Akadēmijas glezniecības nodaļā. Pedagogi bijuši ievērojamie mākslinieki  K. Ubāns, I. Vecozols, E. Iltners, B. Bērziņš. Māksliniece daudz glezno ainavas, pievērsusies sakrālajai tematikai, viņas darbi sastopami vairākās Latvijas baznīcās, tie izstādīti daudzās mākslas galerijās. Personālizstādes rīkotas Rīgā un Preiļos (1994, 2011). Vizuālās mākslas skolotāja. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. 

 Baiks Henriks

Lauksaimniecības darbinieks, publicists
Dzimis 1911. g.  28. jūl.  Varšavas apgabalā. Mācījies Kalupes pamatskolā, Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. Studējis LU Lauksaimniecības fakultātē. Bijis sēklkopības agronoms Ilūkstē, Lauksaimniecības ministrijas Augļkoku skolu republikāniskā kantora pārvaldnieks. 1956. g.  iecelts par kolhoza priekšsēdētāju Upmalas pagasta Mačānu ciemā. Vēlāk vadījis dīķsaimniecību Tukuma rajonā, līdztekus nodarbojies ar dārzkopību. Strādājis Lauku celtniecības projektēšanas institūtā un LLA Ģeodēzijas katedrā, Lauksaimniecības ministrijas augu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, LPSR Lauksaimniecības un sagādes ministrijas Graudkopības pārvaldes priekšnieks. Daudz rakstījis Latgales presē par lauksaimniecību, piedalījies „Latgales kalendāra” veidošanā.
Miris 1984. g. 1.nov. Apglabāts Ikšķiles pareizticīgo kapsētā.

 Balcare Kitija

Komunikāciju un sabiedrisko attiecību projektu vadītāja, literāte
Dzimusi 1986. g. 3.okt. Preiļos. Absolvējusi Preiļu Valsts ģimnāziju. Studējusi LU. Humanitāro zinātņu fakultātes Baltijas jūras reģiona starpdisciplinārajā studiju programmā ieguvusi maģistra grādu (Mg.Sc. Hum.). Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu studiju programmā iegūts bakalaura grāds (Bc. Sc. Soc.) Publikācijas laikrakstā Kultūras Diena un žurnālos Karogs, Teātra Vēstnesis, Sieviete. Telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom TV komunikāciju un sabiedrisko attiecību menedžere. Korporatīvo attiecību konsultante @ Hauska & Partner

 Balckars Pēteris

Dr.sc.ing. profesors, dzelzceļa transporta speciālists
Dzimis 1942. g.  22. aug. Preiļu raj. Gailīšos. Beidzis Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūtu.1975. g.-1991.g.strādājis šā institūta Rīgas filiālē, 1991.g. - 1999. g. bijis RTU Dzelzceļa transporta institūta dzelzceļa ritošā sastāva katedras vadītājs. Kopš 1999. g. -  RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Dzelzceļa transporta institūta direktors. Zinātniski pētnieciskā darba galvenais virziens: dzelzceļa transporta vadība. Publicējis vairākus zinātniskos un mācību metodiskos darbus.
Miris 2011. g. 12.sept. Apbedīts Rīgā, Miķeļa kapos. 

 Balode Natālija

Izglītības darbiniece
Dzimusi 1961. g. 7. maijā Līvānos. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā, studējusi LPI Filoloģijas fakultātē,  LPA ieguvusi Pedagoģijas maģistra grādu izglītības darba vadībā (1998). Strādājusi Saldus 2. vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. No 1994. g.- Saldus 2. vidusskolas direktore. Saldus pilsētas domes deputāte.

Balode Tekla

Izglītības darbiniece
Dzimusi 1948. g. 12. jūn. Preiļu raj. Kastīrē. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, Latvijas Universitātē, Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Strādājusi Rīgas 4. pagarinātajā darba dienas skolā, 1.bērnu un jaunatnes sporta skolā, bijusi Oktobra raj.Tautas izglītības nod.vadītājas vietniece, Rīgas pilsētas Tautas izglītības nod.vadītāja, Tautas izglītības ministrijas Rīgas skolu inspektore, Rīgas katoļu ģimnāzijas direktore, Pļavnieku sākumskolas direktore. Sabiedriskā darbiniece (6.Saeimas deputāta kandidāte /Kristīgo demokrātu savienība/).
Baltacis Andris
Mūziķis
Dzimis 1968. g. 6. dec. Daugavpilī. Mācījies Aglonas vidusskolā, Daugavpils mūzikas vidusskolā, Latvijas Valsts konservatorijā, DPI Mūzikas pedagoģijas fakultātē, Sanktpēterburgas teātra akadēmijā. Grupas „Baltie lāči” solists. Pirms tam darbojies DPI lauku kapelā „Dunduri” un grupā „Stikls”. Bijis radiostacijas „Radio Latgalei” dibinātājs, Latgales televīzijas režisors.Vairāku dziesmu tekstu autors. SIA „Sauber” projektu vadītājs.
Baltejus Ādams
  Prāvests
Dzimis 1858. g. Kauņas guberņā. Mācījies Pēterpils Garīgajā seminārā (1881-1885). Par priesteri iesvētīts 1885. g. 1886.g. norīkots par vikāru Rēzeknē, pēc tam uz Līksnas draudzi, bet 1888.g.  iecelts par Krāslavas dekānu. Bijis Jasmuižas un Nīdermuižas draudžu prāvests. 1894.g. pārcelts uz Izvaltu, kur viņa vadībā uzcelts dievnams. Par nopelniem apbalvots ar Zelta krustu. 
Miris un apbedīts Lietuvā.
Bandenieks Pēteris

Lācplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1896. g. 31. dec. Līvānu pag. Turkos. I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks. 8. Daugavpils kājinieku pulka kaprālis. Apbalvots ar IV šķiras Jura krustu. 1920.g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni un paaugstināts par seržantu. Atvaļināts 1921.g.,   kopš 30. gadiem strādājis savā jaunsaimniecībā. Par turpmāko likteni ziņu nav.

 

Bārbalis Pēteris

Agroķīmiķis, profesors, lauksaimniecības zinātņu doktors
Dzimis 1927. g. 3.janv. Preiļu pag.”Gribuškās”. Mācījies Preiļu pag. pamatskolā, Daugavpils valsts ģimnāzijā, Preiļu vidusskolā, Aglonas ģimnāzijā, LLA Agronomijas faultātē. Strādājis Zinātņu Akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūtā, vadījis Republikānisko agroķīmijas laboratoriju, bijis republikas lauksaimniecības ķimizācijas projektēšanas un pētniecības stacijas direktors, vadījis institūta Augšņu iekultivēšanas nodaļu. 1971. g. ieguvis lauksaimniecības zinātņu doktora, bet dažus gadus vēlāk – profesora grādu. Ar viņa līdzdalību radīta Latvijas augšņu agroķīmisko īpašību automatizētā datu banka. Bijis viens no trim, kuri pārstāvēja mūsu valsti Pasaules augsnes pētnieku biedrībā. 120 zinātnisko un populārzinātnisko darbu autors un līdzautors, viņa zinātniskā vadībā izstrādātas un veiksmīgi aizstāvētas 7 lauksaimniecības zinātņu kandidāta disertācijas.Miris 1983.g. 1.aug. Apbedīts Jaundubultu kapos.

Barkāns Natans

Rīgas un Latvijas virsrabīns
Dzimis 1923. g. 11.martā Līvānos. Izglītojies: Rīgas un Gostiņu rabīnu skolās, Ebreju Garīgajā seminārā, Tirdzniecības tehnikumā. 1940.g. ordinēts un kļuvis par rabīna palīgu Rogačevskas sinagogā. 1969. g. emigrējis uz Izraēlu, kur bijis garīgās skolas vadītājs. 1989. g. pēc rabīna Ļubaviča un Izraēlas rabināta norādījuma atgriezies Latvijā kā Rīgas un Latvijas virsrabīns.
2000. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeni.
Miris 2003. g. 20. nov. Jeruzalemē.

Bārs Egīls (īst.v. Jānis Tievgalis)

Dzejnieks
Dzimis 1940. g. 2. jūn. Rīgā. Mācījies Vārkavas pamatskolā. 15 gadus  pavadījis cietumos, kur sācis rakstīt dzeju.Tā publicēta žurnālā „Karogs” (1991.), laikrakstā „Literatūra un Māksla” (1998., 2000.). Grāmatā „Nulles vienkāršošana”, kuru izdošanai sakārtojis V. Atāls, iekļauti 1972. g. - 1995.g. sacerētie dzejoļi, aforismi, atziņas, filozofiska un humoristiska dzeja, mīlas lirika. Grāmata izdota kopā ar audiokaseti, kurā skan V. Atāla dziesmas ar Egīla Bāra vārdiem.            
Miris 1997. g. 27. jūn. Apbedīts Rēzeknē. 

Barševskis Arvīds

Bioloģijas doktors, DU rektors
Dzimis 1965.g.  20.sept. Aglonas novada Šķeltovas pagastā. 1983.g. beidzis  Izvaltas vidusskolu un iestājies Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas-ķīmijas fakultātē. Pēc DPI absolvēšanas 1988. g.  turpinājis studijas Maskavas Valsts universitātes Entomoloģijas katedrā. 1988.g.  uzsācis pasniedzēja darbu Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē sākumā kā asistents, vēlāk kā docents un asociētais profesors. 1994.g.  Latvijas Universitātē aizstāvējis promocijas darbu „Austrumlatvijas skrejvaboles”. 2002. g. iecelts par DU zinātņu prorektoru, bet 2007.g.  septembrī ievēlēts par Daugavpils Universitātes rektoru. 2010.g.  ievēlēts par Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāju.
Izveidojis (2005) un vadījis (2005 - 2007) Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūtu. Zinātnisko pētījumu galvenie virzieni ir Baltijas reģiona vaboļu fauna, izplatība un aizsardzība, kā arī skrejvaboļu izpēte un monitorings dažādās augu sabiedrībās. Viņš ir vairāk nekā 150 zinātnisko publikāciju autors. 2014. g.  apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Par sasniegumiem pētniecībā bioloģijā 2016. g. saņēmis Cicerona balvu.

Baško Jezups(Jāzeps)

  Militārais darbinieks, kara lidotājs, aviācijas zinātnieks, ģenerālis
Dzimis 1889. g. 8.janv. Preiļu raj. Rušonas pag. Kastīrē. Izglītojies: Jasmuižas un Preiļu tautskolās, Belostokas reālskolā, Pēterburgas karaskolā, Virsnieku gaisa kuģniecības skolā, Gatčinas aviācijas skolā, Kara akadēmijas kursos. No 1913. g. bijis kara lidotājs Krievijas armijā. 1921. g. atgriezies dzimtenē kā Latvijas armijas Aviācijas diviziona brīvā līguma instruktors. No 1922. g. -  tehniskās nozares vadītājs, bet no 1923. g. - diviziona komandieris. 1926. - 1929. g. aviācijas pulka komandieris, Tehniskās divīzijas štāba priekšnieks un aviācijas inspektors. 1938. - 1940. g. VIII Armijas aviācijas priekšnieks. 1929.g.apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni.
Miris 1946. g. 31. maijā. Apbedīts Rušonas pag. Eikša kapos.
 Baško  Pēteris
   
Pedagogs, vēsturnieks, žurnālists

Dzimis 1901. g. 24. janv. Rušonas pag. Lielajos Bašķos. Beidzis A.N. Makarova ministrijas skolu, Daugavpils pilsētas skolu un skolotāju kursus. Studējis pedagoģiju Latvijas Universitātē. Bijis Aglonas pamatskolas pārzinis, Daugavpils apriņķa skolu valdes loceklis un tautskolu inspektors, Iekšlietu ministrijas vecākais sevišķo uzdevumu ierēdnis. Bijuši  ievērojami nopelni Latgales nacionālo skolu tīkla izveidē. No 1920. g. aktīvi publicējies latgaliešu periodiskajos izdevumos, bijis žurnāla „Reits” un rakstu krājuma”Sējējs” redaktors. Kopā ar  S.Svenni sastādījis „Latvīšu volūdas gramatiku latgalīšim”. Apbalvots ar Atzinības krustu.Miris 1969. g. 7. martā. Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.
Batarags Pēteris
  18.Daugavpils aizsargu pulka Rudzātu nod. aizsargs
Dzimis  1900. g.  Rudzātu pag. Tomiņos. 1929. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Miris 1938.g.
Bečs Henriks
  Garīdznieks un publicists
Dzimis 1915. g. 28. janv. Riebiņu pag. Mācījies Riebiņu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Studējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, Rīgas metropolijas Romas katoļu Garīgajā seminārā, Romas universitātes Baznīcas vēstures fakultātē. Pēc II Pasaules kara priesteris kalpojis bēgļu nometnēs amerikāņu okupācijas zonā, vēlāk – angļu nometnē, pēc tam bijis prāvests  daudzās katoļu draudzēs Kanādā. Atjaunojis un uzcēlis vairākus dievnamus un draudžu mājas. Angļu valodā sarakstījis un izdevis autobiogrāfisku darbu „Te es esmu”.Miris 1999. g. 3.maijā. Apbedīts Innisfailas kapsētā, Albertas provincē, Kanādā.
Bečs Ignats
  Latgales partizānu pulka kapteinis, robežsargs, policijas darbinieks, Jura, Staņislava, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņu kavalieris
Dzimis 1890. g. 12 .febr. Preiļu pag. Litavniekos. Apmeklējis Preiļu tautskolu un pēc tam zināšanas papildinājis pašmācības ceļā.1918. g. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. No 1919. g. septembra līdz Brīvības cīņu beigām bijis bataljona komandieris Latgales partizānu pulkā. Atvaļināts 1921.g. Pēc gada iestājies robežapsardzības dienestā.1936. - 1940.g. bijis policijas iecirkņa priekšnieks Abrenē un Preiļos.
1935.g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni. 1940.g .5. sept.  apcietināts, izsūtīts uz Krasnojarskas apgabalu, kur 
cietumā 1943. g. 26. janv.miris.
Bečs Pāvils
  Priesteris, jezuītu tēvs, filozofijas un teoloģijas maģistrs
Dzimis 1913. g. 4. sept. Bērzpils pag. Mācījies Preiļu pagasta 6 kl. pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā, Krakovas universitātē, Sv.Gregora universitātē Romā. Florencē un Romā veicis priestera pienākumus, Vatikāna radiofonā vadījis latviešu raidījumus. Atsaucoties pāvesta aicinājumam, 1950. g. devies darbā uz Austrāliju, kur nodibinājis un vadījis visas latviešu katoļu draudzes. Sakārtojis un izdevis „Katoļu garīgo dziesmu izlasi”, kopā ar A. Brumani sastādījis un rediģējis sprediķu un garīgu rakstu krājumu „Dzīvais vārds”. Bijis redaktors vairākiem katoļu izdevumiem. Miris 1994. g. 15. okt. Apbedīts Sidnejas kapsētā, Austrālijā. 
Bečs Stepans
  Preiļu aizsargu nodaļas priekšnieks
1928.g.apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni
Saņēmis aizsargu goda zīmi "Nopelnu krusts" un medaļu "Par nopelniem".
Bečs Vladislavs
  LV aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmes kavalieris
Dzimis 1923. g. 14. martā Preiļu pagasta Kairīšos. Mācījies Anspoku un Preiļu pamatskolā, Daugavpils dzelzceļnieku skolā. 1943. g. iesaukts vācu leģionā. Bijis gūstkņu nometnēs Beļģijā un Vācijā. Pēc atbrīvošanas pārcēlies uz dzīvi Anglijā. Studējis Britu inženiertehnoloģiskajā institūtā. Strādājis par inženieri auto nozarē. 1991. g. atgriezies Latvijā. Par lielo ieguldījumu Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Ignata Beča piemiņas saglabāšanā apbalvots ar Latvijas valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” goda zīmi.Miris 2016. g. 12.febr. Apbedīts Preiļu kapsētā.
Beginskis Raimunds
  Basketbolists
Dzimis 1980. g.15. maijā. Mācījies Līvānu 2. vidusskolā, Rīgas Aviācijas institūtā. Itālijas ratiņbasketbola klubu „Terra Sarda GSD Anmic Sassari”, „G.S.D. Porto Torres” un „S.Stefano Porto Potenza Picena” spēlētājs (aizsargs). Iekļauts „zvaigžņu izlasē”.

 

Beinarovičs Silvestrs
  Garīdznieks, izglītības darbinieks
Dzimis 1819. g.  Žemaitijā, Lietuvā. No 1839. līdz 1843.g. mācījies Minskas  – Mogiļevas Garīgajā seminārā. Pēc semināra beigšanas strādājis Bebrenē, kur vadījis draudzes skolu. Pēc tam pārcēlies uz Ilūksti, kur kalpojis par vikāru. Kad 1857.g.  ticis nozīmēts par Līksnas vikāru, dzīvojis Randaukas muižā un celebrējis dievkalpojumus Randaukas kapelā. 1859. g. iecelts par Kalupes baznīcas filiālistu un nodibinājis draudzes skolu. Kad 1860. g. 23. martā nodibinājās jaunā Kalupes draudze, bijis tās pirmais prāvests.
Miris 1890. g. 13. febr. Apbedīts Kalupes kapos.
Bekešs Imants Jānis
  Policijas pulkvedis, politiķis
Dzimis 1955. g. 16.aug. Preiļu raj. Rožkalnu pag. Izglītība: sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnēs. Mācījies  Rimicānu  p-sk., Vārkavas v-sk., Latvijas Universitātē. Darba pieredze: no 1999. g. -  Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1999. g. - Latvijas Republikas Drošības policijas priekšnieks.1998.-1999.g. – Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1997. - 1998.g. – Daugavpils pilsētas policijas pārvaldes priekšnieks. 1984. - 1997. g. -  Preiļu raj. iekšlietu daļas priekšnieks. 1976. - 1984. g. strādājis dažādos amatos Preiļu raj. iekšlietu daļā. 1993. g. apbalvots ar personisko ieroci  par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu un prezidenta G.Ulmaņa un Metropolīta J.Pujata pateicību par Romas pāvesta Jāņa Pāvila II uzņemšanas nodrošinājumu Aglonā. 1998.g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 10. Saeimas deputāts. Apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Belkovska Anna
  Dzejniece un dramaturģe
Dzimusi 1992. g. 17. decembrī Preiļos.
Studējusi Latvijas Kultūras akadēmijas Drāmas un teksta studijā. Viņas luga Kur zirgi? iestudēta Liepājas leļļu teātrī. Beigusi Literārās akadēmijas meistardarbnīcas. Vairākkārt piedalījusies literārajā seminārā „Aicinājums”. Dzeja publicēta krājumos Monta Kroma. Re: un Kā pārvarēt niezi galvaskausā.
Belkovskis Stanislavs
  Pedagogs, skautu un mazpulku vadītājs, sabiedriskais darbinieks, aizsargs
Dzimis 1907. g. 11. nov. Pēterpilī. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Jelgavas skolotāju institūtā. Strādājis Zaķīšu tautskolā, bijis Skudrīšu pamatskolas pārzinis,  mazpulku Aglonas rajona vecākais, Katoļu jaunatnes b-bas priekšnieks, Aglonas pag.aizsargu nod.priekšnieks.1944.g.devies emigrācijā uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Bijis ALKA, Daugavas Vanagu un Amerikas skautu  mūža biedrs. Apbalvots ar Saulīti un Saulīti Lentā, ar amerikāņu 1.Distric Award of Merit, 2.Award of Merit un „Silver Beaver” ( „Sudraba Bebra”) augsto ordeni, saņēmis Daugavas Vanagu Centrālās valdes atzinības rakstus. Bijuši lieli nopelni Milvoku katoļu draudzes dibināšanā un sākotnējā vadībā.
Miris 1997.g.15. martā  Aberdeenā.
Belkovskis Staņislavs ( ps.Edgars Ego)
  Literatūrkritiķis, tulkotājs, dzejnieks
Dzimis 1902. g. 13. nov. Galēnu pag. Maltas Trūpos. Mācījies Rēzeknes ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātē. 1926. g. A.Prandes grāmatā „Latviešu rakstniecība portrejās”devis sistemātisku pārskatu par latgaliešu literatūru. Bijis laikraksta ”Latgolas Dorbs” atbildīgais redaktors. Publikācijas daudzos periodiskajos izdevumos. No poļu uz čehu un horvātu valodām tulkojis J.Kadena-Bandrovska „Manas mātes pilsēta”. Bijis spēcīgs recenzents un literāro procesu vērtētājs. 1940. g. 2. aug. arestēts.
1941. g. 23. jūn. nošauts pie Baltezera. Pārapbedīts Baltezera kapos.
Belogrudovs Maksims
  Ikonu gleznotājs, fotogrāfs
Dzimis 1907.g. 12. apr. Grāveru pagasta Belogrudovā. Pēc vietējās pamatskolas beigšanas,  Daugavpilī  apguvis pamatiemaņas  ikonu glezniecībā. Turpmāk arodu pilnveidojis pašmācības ceļā. Dzīves laikā uzgleznojis simtiem ikonu, palīdzējis atjaunot baznīcu ikonostāzes. Viņa darbi redzami  vairākos Latvijas vecticībnieku lūgšanu namos. Bijuši pasūtījumi arī no Krievijas, Vācijas, Zviedrijas un Beļģijas. Darbojies kā fotogrāfs,  izgatavojis   krāsotas fotogrāfijas, apgleznojis galdautus, zīmējis uz plēvēm, izgatavojis svētbilžu skapīšus. 1925. g. ar roku pārrakstījis apjomīgo „Svēto dievišķi iedvesmoto Kristus kaislību grāmatu”.
Miris 1985. g. 6. okt. Apbedīts Kovaļovas kapsētā.
Bergs Leons
  Lauksaimniecības darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1886. g. 19. jūn. Preiļu raj. Sutru pag. Znotiņos (agrāk Vārkavas pag.). Beidzis Gorku zemkopības skolu. Bijis Latvijas Zemkopības ministrijas valsts zemju nodaļas vadītājs un virstaksators Zemkopības ministrijas valsts zemes ierīcības departamentā. 1931. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Par viņa likteni pēc 1940. g. ziņu nav.
Bernāne Anita
  Keramiķe
Dzimusi 1954. g. 13. okt. Līvānos. Mācījusies Vanagu pamatskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, studējusi LMA keramikas nodaļā. Rēzeknes mākslas koledžas keramikas nodaļas kompozīcijas un amatu mācības pasniedzēja. Mākslas izstādēs piedalās kopš 1980. g. Darbi eksponēti Latvijā, bijušās PSRS valstīs, Polijā un Vācijā, atrodas privātkolekcijās Zviedrijā, Kanādā, Amerikā, Austrijā un Francijā.
Bernāne Līga 
  Letoniste, pedagoģe
Dzimusi 1973. g. 23. jūn.  Preiļos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, studējusi Rēzeknes Augstskolā un Latvijas Universitātē. Strādā Rēzeknes Augstskolā: 1995 - 1997 Humanitārās fakultātes Baltu filoloģijas katedras asistente, kopš 1997. g.  –  lektore. 1995 - 2000 Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja Rēzeknes Augstskolā, latviešu valodas un literatūras skolotāja Vītolu pamatskolā. Pētījusi latgaliešu rakstības problēmas 20.gs. un mūsdienās.
Bernāns Aigars
  Katoļu garīdznieks
Dzimis 1977. g. 20. sept.  Aglonā. 1995. g. absolvēja Aglonas vidusskolu un iestājas Rīgas Garīgajā seminārā. 2001.g. sept. Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē iesvētīts par priesteri. Tajā pašā gadā norīkots darbā uz Krāslavu par vikāru, pēc tam par prāvestu Zilupē, Pasienē, Istrā un Lauderos. No 2004. g. sāka kalpot Pieniņu un Znotiņu draudzēs. Latgolys studentu centra biedrs. Piedalījies ekspedīcijās pie Sibīrijas latgaliešiem Ačinskā un Tomskā. 2012. gadā apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Bernāns Alvis 
Mūziķis
Dzimis 1987. g. Preiļos. Mācījies Preiļu Valsts ģimnāzijā, studējis RTU Biomedicīnas inženierzinātnes un nanotehnoloģiju institūtā. Grupu „Green Novice”, „SIA Radikal” un „Skyforger” ģitārists, solists un mūzikas autors. Medicīnas fiziķis Stradiņa slimnīcā.
Bernāns Harijs
  Biedrības Latgolys Saeima valdes priekšsēdētājs
Dzimis 1977. g. 10. aprīlī Preiļu raj. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, studējis informātiku un angļu valodu Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, aktīvi darbojies sabiedriskajā organizācijā „Latgolys institūts”,bijis Latvijas studentu vortāla „StudentNet” tehniskais redaktors, SIA „E Pasaule” mārketinga nod. vadītājs, partijas Jaunie Demokrāti un Latgolys Studentu centra biedrs. NEPL Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis.
Bernāns Jāzeps
  Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai / LLNK biroja vadītājs, ģenerālsekretārs
Dzimis 1943. g. Preiļu raj.
Bērsone Genovefa
  Latvijas radio un preses žurnāliste
Dzimusi 1957. g. 4. dec. Rudzātu pagastā. Mācījusies Aglonas internātskolā, studējusi Latvijas Universitātes filoloģijas fakultāti.
Latvijas radio veidojusi rakstnieku portretu raidījumus, bijusi laikrakstu „Labrīt”, „Latvijas Jaunatne”, „Literatūra un Māksla”, ”Neatkarīgā Rīta Avīze” un žurnālu „Grāmatu Apskats” , ”Mans Mazais” žurnāliste. 
Mirusi 1998. g. 20. dec. Apbedīta Rudzātu pag. Kivlenieku kapos.
Bērtulsone Ilga
  Sportiste, starptautiskā sporta meistare diska mešanā
Dzimusi 1966. g. 1. janvārī  Preiļu raj. Riebiņu pagastā. Mācījusies  Riebiņu vidusskolā, Murjāņu sporta internātskolā (1985), beigusi LU Finansu un tirdzniecības fakultāti. Sasniegumi sportā: 3. vieta PSRS ziemas čempionātā diska mešanā (1990), četrkārtēja Latvijas PSR čempione: diska mēšanā (1988, 1991) un lodes grūšanā telpās (1988, 1991), Latvijas čempione lodes grūšanā telpās (1992), Barselonas olimpisko spēļu dalībniece (19. vieta, 1992). Šobrīd Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības „Dārznieki” īpašniece.
 Bērziņš Didzis
Dr. sc. comm. Komunikācijas zinātņu doktors                       
Dzimis 1983. g . 27. febr. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Rīgas 2. vidusskolā. Latvijas Universitātē ieguvis doktora grādu komunikācijas zinātnē. LU Sociālo zinātņu fakultātes docents. Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks. 2015. g. aizstāvējis doktora disertāciju „ Sociālās atmiņas komunikācija un ētika: holokausta diskursi Latvijā (1945-2014)”. Pētnieciskās intereses: sociālās atmiņas, nacionālās identitātes, nacistiskās propagandas, mediju ētikas un mediju kolaboracionisma teorētiskie un praktiskie aspekti.
 Bicāne Laura
Mūziķe
Dzimusi 1990. g. 18. jūn. Višķos. Dzimtas saknes Aglonā. Mācījusies Špoģu vidusskolā, Špoģu mūzikas un mākslas skolā. DU studējusi svešvalodu fakultātē. No 2007. g.  piedalījusies dažādos festivālos. 2010. g.  ieguvusi otro vietu Vācijas Live Act konkursā Fehmarn sucht den Inselstar . 2011.g.  solokoncerts Francijā. 2012. g. startējusi Eirovīzijas nacionālajā atlasē. 2013. g.  piedalījusies Starptautiskajā dziesminieku festivālā Lietuvā. Sarakstījusi vairāk nekā 100 dziesmas, tostarp arī franču un vācu valodā. Tekstus un mūziku sacer pati. 2013. g. klajā nācis pirmais kompaktdisks „Es tikai ļaujūs…”, kurā iekļauta dziesma 7 valodās. At the moment eight of her songs are played in the Latgalian radio (Latgolys radeja).
Bicāne Marta
  Mūzikas pedagoģe, ērģelniece, diriģente
Dzimusi 1962.g. 29.maijā Aglonas pagasta Madalānos.Mācījusies Višķu astoņgadīgajā skolā, Višķu pamatskolā, Špoģu vidusskolā, Daugavpils Mūzikas vidusskolā. Strādājusi Dagdas mūzikas skolā. Špoģu Mūzikas un mākslas skolas solfedžo un mūzikas teorijas skolotāja. LTF Višķu nodaļas biedre, Baltijas ceļa dalībniece. Aglonas jauktā vokālā ansambļa vadītāja, folkloras kopas „Olūteņš” vadītāja,Višķu pagasta jauktā kora diriģente, Viduslatgales profesionālās vidusskolas vokālā ansambļa vadītāja, Višķu Romas katoļu draudzes kora vadītāja un ērģelniece. Mūziķes Lauras Bicānes māte.
Bicāns Donats
 

Satversmes sapulces deputāts
Dzimis 1878.g. 18. maijā Rušonas pag. Izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Piedalījies krievu-japāņu karā, dienējis cara galmā un izlases karaspēkā. Atgriezies dzimtenē kalpoja pie Kastīres muižas īpašnieka.No Latgales zemnieku partijas ticis ievēlēts par Satversmes sapulces deputātu.
Miris 1960. g.15. nov. Apbedīts Rušonas pag. Eikša kapos.

Bicāns Jānis

  Medicīnas doktors, nefroķirurgs, P.Stradiņa Klīniskās universitātes  slimnīcas 2.nieres transplantācijas nodaļas vadītājs, transpantologs
Dzimis 1945. g. 10. febr. Preiļu raj. Pelēču pag. Gubanišķos.
Mācījies Paegļu un Niedru pamatskolās, Aglonas internātskolā. Studējis Medicīnas institūtā.
Latvijas transplantologu asociācijas viceprezidents, Baltijas transplantologu apvienības ekspertu komisijas loceklis.
2003. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Bikaunieks Izidors
  Priekšzīmīgs jaunsaimnieks Līvānu pag. Apalos
1931. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Bikavnieks Izidors
  18.Daugavpils aizsargu pulka Līvānu nod. aizsargs
1935. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Bilzēna Aija
 

ES oficiālo publikāciju biroja Tiesību aktu konsolidācijas nodaļas vadītāja
Luksemburgā
Dzimusi 1978. g. 29. apr.  Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, LU studējusi Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta Cilvēktiesību pamatkursā. LU Vēstures un filozofijas fakultātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu sabiedrības vadībā.

Binduka Marta

  Izglītības un muzeju darbiniece
Dzimusi 1948. g. 14. sept. Rugāju pagasta Niedrumalā.
Mācījusies  Rugāju vidusskolā, Ilzeskalna pamatskolā, Rēzeknes internātskolā. Studējusi Latvijas Valsts Universitātē.
Kā  latviešu valodas un literatūras skolotāja strādājusi Ilzeskalnā,  Grobiņā, Alsungā, Viļānos un Galēnu pamatskolā. Izveidojusi un vada Roberta Mūka piemiņas muzeju, kurš 2014. g. saņēmis Kultūras ministrijas muzeju akreditācijas apliecību.  Pati muzeja vadītāja  par ieguldīto darbu  2016. g . saņēmusi „Latvijas lepnuma” balvu nominācijā „Novadnieks”. Vairāk kā 10 gadus organizē Robertam Mūkam veltītus jaunrades darbu konkursus.
 Bite Ligita
  Izglītības darbiniece, ekonomikas maģistre
Dzimusi 1969. g. 30.martā Līvānos. Mācījusies Jersikas pamatskolā, Līvānu vidusskolā, Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, LLU Ekonomikas fakultātes maģistratūrā un doktorantūrā. Bijusi Jelgavas rajona Teteles pamatskolas skolotāja, LLU Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības katedras asistente-stažiere, lektore.Vada studiju priekšmetu „Uzņēmējdarbības likumdošana”. Zinātniskā darba virzieni saistās ar kvalitātes ekonomiku un vadīšanu.
 Bjalkovskis Jāzeps
  Silajāņu pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks
1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Blazeviča Rita
   

Gleznotāja
Dzimusi 1948. g. 3. sept. Līvānos. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.
Strādājusi Preiļu raj. sadzīves pakalpojumu kombināta noformēšanas darbnīcā, „Daiļrade” un a/s ”Ventamonjaks”. Akvareļglezniecību apguvusi pie Kārļa Sūniņa. Glezno ziedus, klusās dabas ar senlietām. Mākslinieces akvareļi izmantoti grāmatu ”Piedod, māt!”, L.Brīdakas „Mirkli apstājies”, M.Laukmanes Pieskarties bezgalībai un  Atvērts logs uz jūru,  K. Apškrūmas Ieklausies brīnumā, ieklausies!  ilustrācijām. Gleznu atlases reprodukcijas iekļautas SKV-Edition kolekcijā Vācijā, daudzas gleznas ir privātkolekcijās Holandē un Vācijā. Pirmā personālizstāde Preiļos 1986.g.  

 

Blaževičs Antons
  Prāvests
Dzimis 1929. g.14. febr. Preiļu raj. Vanagos. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951. g. Bijis Varakļānu un Rēzeknes draudzes vikārs, Balbinovas, Pustiņas, Kalupes, Stirnienes, Naujenes, Dobeles, Aulejas, Ciskādu un Prezmas draudžu prāvests.
Miris 1995.g. 29. martā. Apbedīts Ciskādu baznīcas dārzā.
Blaževičs Jānis

Akciju sabiedrības „Ventspils nafta” padomes priekšsēdētāja vietnieks, uzņēmējs, mecenāts
Dzimis 1947. g. 8. okt. Krāslavas raj. Konstantinovas pag.
Beidzis RPI Aparātu būves un automatizācijas fakultāti. Darba gaitas sācis Līvānu bioķīmiskajā rūpnīcā. 1980. - 1986. g. bijis Preiļu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs. Kopš 1997. g.  -  akciju sabiedrības „Ventspils nafta” padomes priekšsēdētāja vietnieks. Finansiāli ir atbalstījis grāmatu „Ai, māte Latgale”, „Latgales rakstu gaisma”, ”Latgalīšu dzejas antalogija” u. c. izdošanu.
2000. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Blaževičs Uldis
  Mūziķis
Dzimis 1977. g. 14. martā Jēkabpilī, bērnību pavadījis Preiļos un Līvānos. Izglītība – LU Ekonomikas fakultāte. Sound Division Studio direktors, grupas SuperHuman ģitārists. Pirms SuperHuman dibināšanas ilgu laiku spēlējis rokgrupā Exit.
Blonskis Aloizs Visvaldis
  Valsts darbinieks. Policijas ģenerālis
Dzimis 1933. g. 10. martā Ludzas raj. Ciblas pag.
Mācījies Preiļu raj. Kategrades pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. Beidzis Minskas Augstāko milicijas skolu.
1953. g. darba gaitas uzsācis Rīgas raj. 1959. - 1963. g. bijis Jūrmalas milicijas nod. Kriminālizmeklēšanas daļas pr-ks. 1969. - 1994. g. - LR Kriminālizmeklēšanas pr-ka vietnieks, policijas pulkvedis, vēlāk arī LR Kriminālpolicijas pārvaldes pr-ka vietnieks. 1994. - 2000. g.  -  LR Kriminālpolicijas pārvaldes pr-ks, LR Iekšlietu min-jas Policijas departamenta  pr-ka vietnieks. 2000. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2012. g. 30. janvārī Rīgā. Apbedīts Otrajos Meža kapos.
Blusanovičs Julijans
  Mediķis, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1919. g. 17. sept. Kalupes pagasta Lāčukrogā. Mācījies Kalupes pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Medicīnas fakultātē. 1943. g. iesaukts Latviešu leģionā. Kara gaitas beidzis Kurzemes cietoksnī, pēc tam nonācis filtrācijas nometnē Tombovas apgabalā. 1952 .g. uzsācis darbu Varakļānu slimnīcā, kur strādājis līdz aiziešani pensijā. Bijis slimnīcas galvenais ārsts, darbojies Latvijas Ārstu biedrības valdē, aktīvi piedalījies Trešās Atmodas notikumos un Latgales Kultūras biedrības darbā. Varakļānu pilsētas Goda pilsonis.
Miris 2007.g.  7.okt. Apbedīts Varakļānu pilsētas kapos.

 

Bogdanovs Leonīds
  Ilggadējs organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis
Dzimis Preiļos. Beidzis LU Juridisko fakultāti un ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnes. 1978. g. sācis darbu iekšlietu ministrijas sistēmā (milicis, iecirkņa inspektors, vecākais inspektors), kriminālmeklēšanas nodaļas inspektors (1984 - 1987), 1989.g. kļuvis par Rīgas pilsētas Kirova rajona kriminālmeklēšanas daļas priekšnieku, 1992.g. apstiprināts par Rīgas pilsētas Centra rajona un Latgales priekšpilsētas policijas pārvaldes priekšnieku, pulkvežleitnants (1997), 1997.g. apstiprināts par Organizētās noziedzības apkarošanas biroja priekšnieku, 2003. g. iecelts par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju, turpinot pildīt arī ONAB vadītāja pienākumus, Galvenās kriminālpolicijas policijas pārvaldes (GKRPP) priekšnieka vietnieks, VID Muitas kriminālpārvaldes galvenais speciālists (2009). Par ieguldījumu Latvijas valsts drošības nostiprināšanā, noziedzības apkarošanas darba pilnveidošanu valstī 2008. g. apbalvots ar Viestura ordeni.
Bojārs Aloizs
  Pedagogs, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1887. g. 16. apr. Rudzātu pag.Vidos. Beidzis Stirnienes tautskolu, Rēzeknes pilsētas skolu, Odesas karaskolu. Bijis Latgales pagaidu zemes padomes loceklis, Rēzeknes apriņķa padomes priekšsēdētājs, Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs, skolu pārzinis un miertiesnesis. Drukas aizlieguma laikā nodarbojies ar grāmatu pārrakstīšanu un izplatīšanu. Raksti par Latgales vēstures, etnogrāfijas, izglītības, kultūras un sabiedriski politiskajiem jautājumiem publicēti latgaliešu preses izdevumos.1944. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam uz ASV. 
Miris 1958. g.18.aug. Apbedīts Niagarafolsā, ASV.
Bojārs Egils
  Bobslejists, uzņēmējs
Dzimis 1968. g. 13. dec. Līvānos. Mācījies Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. Vairākkārtējs Latvijas čempions un rekordists svaru bumbu celšanā, Latvijas čempions bobsleja divniekā. Ar bobsleju nodarbojies kopš 1989. g., 2.vieta Eiropas kausa sacensībās un pasaules junioru čempionātā. Piedalījies pasaules čempionātos 1995, 1996, 1999. g., Eiropas čempionātos 1995.-1999.g., Lillihameres un Nagano olimpiskajās spēlēs. Pasaules junioru vicečempions – stūmējs R.Lodziņa ekipāžā, Latvijas čempions divniekā.
Bojārs Konstantīns
  Priesteris
Dzimis 1932. g. 29. aug. Rudzātu pagasta Brīslas c. „Grūženīcā”. Studējis LVU Juridiskajā fakultātē, Rīgas katoļu Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1958. g. Kalpojis : 1958. - 1963.g. Rīgas Sv. Alberta draudzes vikārs, 1963. - 1994. g. apostizējis un strādājis civildarbā. No 1995. g.  –  Ogres, Salaspils un Birzgales draudžu prāvests. Būdams Iekšlietu ministrijas galvenais speciālists, izskatījis vairākus tūkstošus padomju okupācijas nelikumīgi represēto pilsoņu lietas, formējis reabilitācijas dokumentus. Viņa vadībā uzcelta Ogres sv. Meinarda Romas katoļu baznīca.
Bojārs Leons
  Inženieris, ekonomists, politiķis
Dzimis 1939. g. 20. febr. Rudzātu pagasta Vidos. Mācījies Rudzātu, Madonas un Glukovas vidusskolā Ukrainā. Beidzis Kijevas Tehnoloģisko pārtikas institūtu. Strādājis par tehnoloģisko iekārtu konstruktoru. 1988. – 1991.g. bijis Rīgas Tirdzniecības pārvaldes nodaļas vadītājs, 1991. – 1994.g. Tirdzniecības reklāmas biroja direktors. 1994. -1998.g. AS „Kolka” prezidents. Ievēlēts 7. Saeimā no LSDSP saraksta. 
Miris 2013. g. 4. jūl. Rīgā.
Bojārs Nikodems
 
Ķīmiķis un rakstnieks, ķīmijas doktors, profesors, Latvijas ZA ārzemju loceklis, Ņujorkas ZA un Ilinoisas ZA loceklis
Dzimis 1925. g.  1. jūn.  Daugavpilī. Mācījies Vārkavas pagasta Zaķīšu pamatskolā, Daugavpils Valsts skolotāju institūta pamatskolā, Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā. No 1945. g. studējis fiziku un kosmoloģiju Getingenes universitātē, pēc tam Baltijas universitātē Pinnebergā, vēsturi – Sanhosē universitātē, Indiānas universitātē un Ilinoisas universitātē Ūrbenā. Reģistrējis vairāk kā 100 patentus ķīmijā un kosmosa pētniecībā. Strādājis Hūkera pētniecības centrā Niagārā, Ārmora pētniecības centrā Čikāgā. Kopš 1978. g. bijis Indiānas universitātes docētājs. Pētījis poliestrus, krāsas, siltumizolācijas materiālus, siltumizolācijas savienojumu izmantošanu plastmasu ražošanā, ieguvis pret liesmu un saules staru iedarbību izturīgus polimērus un krāsas, kas izmantoti kosmonautikā. Rakstījis arī romānus un zinātniskās fantastikas darbus angļu valodā, publikācijas par politiku, kā arī dažādu žanru eksperimentālus literāros darbus latviešu valodā.
Bojārs Vladislavs
  Dzejnieks, publicists
Dzimis 1905. g. 10. jūl.  Bērzgales pagasta Skūpovā. Mācības sācis Mežvidu skolā (1912 - 1914), tās turpinājis Petrogradā, bet 1917. g. atgriezies Latvijā un strādājis vecāku saimniecībā. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas iestājies Katoļu garīgajā seminārā Rīgā (1933), bet 1936. g. pārgājis uz LU Dabaszinātņu fakultāti. Pirmais dzejolis „Jyutas” publicēts 1928. g. žurnālā „Zīdūnis” ar parakstu Vladislavs. Līdztekus dzejoļu publikācijām turpmākajos gados parādījās raksti un tēlojumi. 1944. g. emigrējis uz Vāciju. Strādājis par dabaszinātņu skolotāju, turpinot studijas savā specialitātē. 1950. g. pārcēlies uz Kanādu. No 1950. līdz 1960.g. studējis filozofiju Sv. Hieronima koledžā, Ontario provincē. Patriotiska, filozofiska un reliģiska satura dzejoļus, kā arī rakstus par literatūras un dabaszinātņu jautājumiem publicējis latgaliešu izdevumos. Pirmais plašais dzejoļu krājums „Sirds smeldze” iznācis Vl. Lōča izdevniecībā Minhenē 1957.g. Otrs dzejoļu krājums „Sleistūšōs acis” iznācis 1987. g. (pēc autora nāves). 
Miris 1984. g.27. nov. Kanādā.
Borhu dzimta
  Borhu dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, Neapoles karalistē, pēc tam  pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi. 13. gadsimtā viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Pomerāniju, otrs – uz Poliju, trešais uz Livoniju. Uz Livoniju pārcēlušies Borhi laika gaitā sadalījās trijos atzaros - Preiļos, Varakļānos un Baltkrievijā dzīvojošos.Viņu dzimtas pārstāvjiem piederēja muižas Latgalē, Kurzemes hercogistē, tagadējās Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā. Vēstures avotos ir ziņas, ka Preiļi no 1376. g. ietilpa Livonijas ordeņvalsts zemēs un, iespējams, no šī gada (vai no 1382. g.) līdz 1866. g. piederēja grāfu Borhu dzimtai. Pirmo īpašnieku vārdi nav zināmi. Ir ziņas, ka kopš 1475. g. Livonijas ordeņa mestrs Bernards fon der Borhs Preiļus izlēņojis savam brālēnam Simonam Borham.
Brakovskis Broņislavs
  Uzņēmējs, lauksaimnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1946. g. 8. dec.Vārkavā. Mācījies Daugavpils 1.vidusskolā, Rīgas 1.tehniskajā skolā, studējis DPU vēstures fakultātē, LLA ieguvis agronoma specialitāti. Strādājis Nīcgales astoņgadīgajā skolā, bijis Nīcgales ciema padomes priekšsēdētājs, kolhozu „Nīcgale” un „Kalupe” priekšsēdētājs. No 1993. g. -  a/s „Daugavpils Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs – izpilddirektors un a/s „Nagļi” valdes loceklis. Darbojies Daugavpils reģionālajā attīstības aģentūrā, Daugavpils Direktoru padomē, Labības pārstrādes uzņēmumu asociācijā.
Miris 2010. g. 24. jūl.
Bramanis Aivars Jānis
  NBS majors
Dzimis 1953. g. 7. martā „Cimuškos”. Mācījies Amuļu pamatskolā, Vārkavas vidusskolā, LVU Ģeogrāfijas fakultātē. Strādājis Amuļu internātpalīgskolā par audzinātāju, Neretas vidusskolā par skolotāju. 1991. g. iestājas LR Zemessardzē, no 1997. g. ir Zemessardzes 5. Zemgales brigādes štāba operatīvās daļas priekšnieks. Piedalījies NATO starptautiskās mācībās. Kopš 2003. g. - Mācību Vadības Pavēlniecības štāba Doktrīnu pārvaldes priekšnieks. 
Brauna Anita
  Žurnāliste
Dzimusi 1970. g. 25. nov. Vārkavas novada Rožkalnu pagastā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā. Studējusi Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, kultūras vēstures specialitātē un LU žurnalistikas fakultātē. Bijusi LTV Ziņu dienesta producente, laikraksta „Diena” reportiere, biznesa nodaļas vadītāja, speciālkorespondente Vašingtonā, ārštata korespondente Gruzijā, pēc tam laikraksta  galvenā redaktore. Portālu „Citadiena.lv” un  „Ir”  žurnāliste.
Saņēmusi Mediju foruma gada balvas, „Preses naglu”, Rietumu bankas veicināšanas prēmiju, žurnālistu prēmiju par objektīvu, korektu, lietpratīgu un profesionāli pārliecinošu darbu žurnālistikā. 
Braunbergs Emīls

Ārsts un gleznotājs
Dzimis 1931. g. 6.aug. Tukumā. Mācījies Tukuma vidusskolā. Šajā laikā pievērsies eļļas glezniecībai, mākslas pamatus apgūstot pie Leonīda Āriņa un Anša Artuma. Pēc skolas izvēlējies ārsta profesiju. 1957. g. beidzis Rīgas Medicīnas institūtu un sācis strādāt par ķirurgu Aglonas slimnīcā, kur vienu no pirmajām operācijām veicis kabatas lukturīša apgaismojumā. Pēc tam strādājis Jūrmalā un Rīgā, kur vadījis 1. klīniskās ātrās palīdzības slimnīcas ķirurģijas nodaļu.
Brīvajā laikā vienmēr  gleznojis. Kopš 1968.g. regulāri piedalījies profesionālo mākslinieku rīkotajās izstādēs Rīgā, Tukumā, Jūrmalā, Lietuvā, Vācijā, Somijā, Šveicē un Japānā. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas muzejos un privātkolekcijās Vācijā, Zviedrijā, Austrijā, Kanādā, Izraēlā un ASV. Sākotnēji izpaudies kā mākslinieks reālists, bet vēlāk pievērsies abstrakcionismam. Gleznojis klusās dabas, pilsētu un lauku ainavas. Kopš  1996. g  bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Apbalvots ar Barikāžu piemiņas medaļu.
Miris 2018. g. 5. jūn.

 

Brencis Jānis
 
Kinoscenārists
Dzimis 1930. g. 2. febr. Preiļu pagastā. Beidzis Līvānu 1. vidusskolu, LVU ekonomikas un juridisko fakultāti, Augstākos scenāristu un režisoru kursus Maskavā. Redaktors, pēc tam vecākais  redaktors Rīgas kinostudijas Hronikas sektorā, Kinematogrāfistu savienības sekretārs, LPSR Valsts prēmijas laureāts. Sadarbībā ar A. Akmeņlauku veidojis kinožurnālu „Gaismēnas”, pēc viņa scenārijiem uzņemtas filmas „Latviešu strēlnieki”, „Ģimene”, „Zelta griezums” u.c.
Miris 2008. g. 11. aug.
Bricis Bruno
  Inženieris, kokapstrādes tehnologs
Dzimis 1937.g .19. nov. Saunas pag. Mācījies Orišānu pamatskolā, Rīgas 10.vidusskolā, studējis LLA. Bijis inženieris Kokapstrādes rūpniecības ministrijas centrālajā Konstruktoru birojā, centrālās laboratorijas vadītājs, vadošais inženieris LZA Koksnes ķīmijas institūtā, apbalvots ar LPSR Valsts prēmiju.
Miris 2017. g. 25. apr.
Bricis Francis
  Onkologs, endoskopists, medicīnas doktors
Dzimis 1930. g. 28. aug. Saunas pag. Mācījies Orišānu un Preiļu pamatskolās, Preiļu 1.vidusskolā, studējis Rīgas un Saratovas Medicīnas institūtā.  Bijis Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicības ZPI un RMI līdzstrādnieks. Veicis pētījumus onkoloģijā un endoskopijā, bijis Latvijas Enoskopijas centra vad.
Miris 1987.g. 11. nov. Apbedīts Rīgā, 1.Meža kapos.

 

Bricis Jāzeps
  Aktieris
Dzimis 1921. g. 16. apr. Preiļu pag. Mācījies Riebiņu pamatskolā, Aglonas un Rēzeknes ģimnāzijās, Latvju dramatiskajos kursos. Bijis Dailes teātra aktieris (1944.-1948).
Brics Roberts
  Mākslinieks ainavists
Dzimis 1937. g. 9.  nov. Preiļu pagasta Anspokos. Mācījies Priekuļos un Kandavas tehnikumā. 1967. g. absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu. Kopš tā laika dzīvo un strādā Liepāja. Zīmēt sācis 1972. g., kad ārstējies Vaiņodes sanatorijā. Zīmējumu tehnika ir vienkārša – ar mīksto zīmuli rūpīgi ieklāta visa lapa. Pirmos darbus no cikla „Mūsu senču darbi” no izstādes „Naivā Latvija” Latvijas nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” 2007.g. ir iegādājies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Briede Velta
  Juriste
Dzimusi 1912 . g. 5. martā Rīgā. No 1919. g. mācījusies N. Draudziņas ģimnāzijā, 1929. g. beigusi Rīgas pilsētas 2. vidusskolu. 1929. g. uzsākusi tieslietu studijas LU (beigusi 1934.g.). No 1935. g.  zv. advokāta H. Rūša palīdze Rīgā. Vēlāk -  Līvānu pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja. 1941. g. ar ģimeni izceļojusi uz Vāciju, strādājusi Mēklenburgas ev. lut. baznīcas virsvaldē Šverīnē, korespondente vācu Fiduciārajā izceļošanas akciju sabiedrībā. 1942.g. atgriezusies Latvijā. No 1942. g. -  advokāta palīdze Līvānos. No 1943. g. bijusi arī Līvānu pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja. 1944. g. devusies bēgļu gaitās uz Kurzemi, no turienes – uz Vāciju. Dzīvojusi bēgļu nometnēs Lībekā, pēc tam Minhenē. 1951. g. izceļojusi uz ASV. Dzīvojusi Ņujorkā, vēlāk – Ņūdžersijā, no 1955.g. – Klīvlendā. Strādājusi firmas „United States Steel” Algu apstrādes departamentā Klīvlendā (1955-1972). 
Mirusi 1996. g. 14. jūlijā Klīvlendā.
Briedis Kārlis
 
Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, garīdznieks
Dzimis 1892. g. 15.dec. Jaunlaicenes pag. Apē.
Piedalījies cīņās pret Bermontu un Latgales atbrīvošanā. Par mācītāju ordinēts 1932. g. 24. martā. 1932 - 1940. g. ;1941 - 1944. g. bijis Līvānu, Preiļu, Kalupes luterāņu draudžu un aizsargu pulka, kā arī  Robežsargu brigādes mācītājs. Pēc viņa ierosmes par ziedojumiem celtas Līvānu un Preiļu luterāņu baznīcas.1944. g. emigrējis uz Vāciju, vēlāk – uz ASV.
1935. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1986. g. 5. apr. Klīvlendā.
Briedīte Velta
  Veterinārmedicīnas maģistre, organizācijas „Glābiet bērnus” projekta „Vides piesārņojuma ietekme uz bērnu veselību” vadītāja
Dzimusi 1933. g. 31. martā Jēkabpils apriņķa Dignājas pagasta „Kaktiņos”. Mācījusies Dignājas pamatskolā (1943 - 1949), Bebrenes vet. tehnikumā (1950 - 1954), kur ieguvusi vet. feldšera kvalifikāciju. Strādājusi par Līvānu MTS zonas vet. feldšeri (1953 - 1958), par Preiļu rajona Rožupes vet. iecirkņa vadītāja vietnieci (1958 - 1959), par vet. feldšeri Jēkabpils rajona Meliorācijas mašīnu stacijā (1959 - 1960), Jēkabpils rajona vet. slimnīcā (1960 - 1962), p/s „Ābeļi”. Bijusi Jēkabpils gaļas un piena kontroles stacijas vadītāja vietniece (1963 - 1972), Dobeles rajona piena, gaļas un pārtikas produktu kontroles stacijas vadītāja vietniece (1971 - 1985). Studējusi LLA VF neklātienē (1973 - 1979). Kā veterinārārste turpinājusi darbu Dobeles rajonā. Vienlaicīgi iestājusies neklātienes aspirantūrā. Ieguvusi Mag. med. vet. grādu. Strādājusi RVBL, vadījusi nelipīgo slimību nodaļu (1985 - 1991). Bijusi organizācijas „Glābiet bērnus” speciāliste jautājumos par vides piesārņojuma ietekmi uz bērna veselību (1991 - 1998). 1996. g. saņēmusi sertifikātu „Kvalitātes sistēmas vadītājs”. Tautas Atmodas laikā bijusi aktīva LTF dalībniece. TB/LNNK partijas biedre.
Briška Jāzeps
 
Lauksaimnieks, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1888. g.  27. nov. Preiļu raj. Galēnu pag. Bečos. Mācījies vietējā Aleksandropoles un Vidsmuižas pagasta skolā, Aglonas reālskolā un Aglonas Garīgajā seminārā. Bijis Galēnu pagasta vecākais, krājaizdevu sabiedrības un Latgales lauku pašvaldību apdrošināšanas savienības padomes priekšsēdētājs, aizsargu vada komandieris, Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis.
1933. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Bročs Staņislavs
  Priesteris
Dzimis 1913. g. Bukmuižas draudzē. Mācījies Teoloģijas augstskolā. Ordinēts par priesteri 1939. g. 18. maijā svētā Jēkaba katedrālē. Kalpojis par vikāru Bukmuižā, Preiļos un Piedrujā, bet no 1940. g. 31. oktobra - prāvests Beresnē, tad vikārs Daugavpils Dievmātes baznīcā. No 1942 .g. 2. febr. līdz 1944. g. febr. -  prāvests Rugājos un Augustovā, pēc tam Izvaltā. 1947.g. 5. aug. iecelts par prāvestu Skaistā.
1948. g. atrasts Krāslavas upē. Uzskata, ka ticis izsaukts uz Krāslavas čeku un tad noslīcināts. Apbedīts Skaistas baznīcas dārzā.
Brokovskis – Vaivods Artūrs
 
Jūrniecības un izglītības darbinieks
Dzimis 1945. g. 17. martā Vārkavas pag. Beidzis Liepājas jūrskolu, Ļeņingradas Augstāko  inženieru jūrskolu. Tālbraucēja kapteiņa diplomu ieguvis 1993. g. Strādājis Rīgas refrižeratorflotes bāzē par kuģu kapteini, bijis Rīgas jūras tirdzniecības ostas locis. 1996. -  2000. g. Latvijas Jūras administrācijas direktora pirmais vietn., kopš 1997. g. -  Latvijas Jūras akadēmijas Kuģu vadīšanas inst. lektors, Valsts eksāmenu komisijas loceklis, Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas izpildsekretārs, Rīgas brīvostas pārvaldes Kapteiņdienesta kapteiņa vietnieks.
Broks Aloizijs
  Monsiņjors, skolotājs, sabiedriskais darbinieks, teoloģijas doktors
Dzimis 1898. g. 1. martā Varakļānu pag. Sileniekos. Mācījies Aglonas Garīgajā seminārā. Bijis Aglonas ģimnāzijas kapelāns un skolotājs, inspektors, Aglonas un Jaunaglonas ģimnāziju direktors. Tulkojis Jaunās Derības Svētos Rakstus.
1938. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1942. g. arestēts un 1943. g. Štuthofas koncentrācijas nometnē Vācijā gājis bojā.
Broks Izidors
  Prāvests
Dzimis 1906. g. Varakļānu draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1932. g. 8. maijā. Kalpojis kā Izvaltas draudzes vikārs (1932), Rīgas Sv. Franciska draudzes vikārs (1932 – 1933), Aglonas draudzes prāvesta v.i. (1933 – 1934), Jezupovas draudzes prāvests (1934 – 1936), Peipiņu un Raģeļu draudžu prāvests (1936 – 1937), Nautrēnu draudzes vikārs (1937 – 1939), Viļakas draudzes vikārs (1939), Līksnas draudzes vikārs (1939 – 1940), Kalupes draudzes vikārs (1940), Bēržu draudzes vikārs (1940 – 1942), Preiļu draudzes vikārs (1942 – 1944), ekskomunicēts (1944 -1947), Viļānu draudzes vikārs (1947 – 1948), Ludzas draudzes vikārs (1948), Pildas draudzes prāvests (1948 – 1950), Stoļerovas un Kaunatas draudzes prāvests (1950 – 1955), Prezmas draudzes prāvests (1955 – 1964).
Miris 1964. g. 14. martā, apbedīts Varakļānu kapsētā.
Broks Jānis
  Sabiedriskais darbinieks, rakstnieks un kultūrvēsturnieks
Dzimis 1919. g. 6. janv. Varakļānu pag. Puntužos.
Mācījies Varakļānu ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Katoļu teoloģijas fakultātē. Strādājis par pedagogu Talsu un Jēkabpils raj.1945. - 1946. g. -  bijis skolotājs Līvānu vidusskolā.
Sarakstījis 15 argumentētus, faktiem bagātus pētījumus par katoļu baznīcas un Latgales kultūras vēsturi, monogrāfijas par ievērojamiem kultūras darbiniekiem. Sarakstījis 4 dzejoļu un 2 stāstu krājumus.1998. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.
Miris 2007.gadā.
Broks Jezups
 
Skolotājs, sabiedriskais darbinieks, priekšzīmīgs jaunsaimnieks
Dzimis 1887. g. 8. febr. Preiļu raj. Galēnu pag. Maltas Trūpos. Mācījies Galēnu pagasta tautskolā, pēc tam Pēterpils skolotāju seminārā.1915 - 1919. g. strādājis par skolotāju. 1919. g. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Kā Brīvības cīņu dalībniekam J. Brokam tika piešķirta jaunsaimniecība, kuru viņš, paralēli pedagoga darbam veiksmīgi vadīja.
Bijis ilggadīgs Vidsmuižas pag. padomes un patērētāju biedrības valdes  priekšsēdētājs, Latgales rajonu lauksaimniecības biedrību savienības centrālās valdes loceklis, darbojies Latgales kristīgo zemnieku partijas Vidsmuižas nod.
1931. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1963. g. 17.okt. Galēnos.
Broks Kazimirs
  Žurnālists
Dzimis 1929. g. Galēnu pag. „Lomos”. Beidzis Preiļu 1.vidusskolu, studējis LU. Strādājis laikrakstā „Dzimtenes Balss” un Latvijas televīzijas sadzīves raidījumu redakcijā.
Miris 1999. g. 7. aprīlī.
Brūveris Antons
  1918.-1920. gada Atbrīvošanas cīņu dalībnieks
Dzimis 1900. g. 5. martā Jersikas pag. Auzānos.
Cīnījies Cēsu 5. kājinieku pulkā, piedalījies Rīgas atbrīvošanā no bermontiešiem un cīņās pret sarkanarmiešiem Latgalē.
2003.g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Brūveris Pēteris
  Mediķis, medicīnas dienesta pulkvežleitnants
Dzimis 1944. g. 11. nov. Rudzātu pag. Mācījies Peivelišķu pamatskolā, Līvānu un Rudzātu vidusskolā, Aglonas internātskolā, studējis Ļeņingradas Sauszemes karaspēka augstākajā komandieru skolā, Ļeņingradas Kara Medicīnas akadēmijā. Bijis LR Aizsardzības ministrijas medicīniskā dienesta priekšnieks, Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas speciālists – terapeits.
Brūvers Pēteris
  Agroķīmiķis, lauksaimniecības doktors, LLU mācību spēks
Dzimis 1921. g.1. jūl. Rudzātu pag. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, Malnavas l/s tehnikumā, LLA Agronomijas fakultātē un aspirantūrā. Bijis LLA agroķīmijas katedras laborants, ražošanas apmācības katedras doc. Veicis pētījumus par augsnes kaļķošanu, mēslošanu, lauksaimniecības tehniku un tās izmantošanu. 12 zinātnisko publikāciju autors vai līdzautors.
Brūveris Zigfrīds
  Fiziķis un ķīmiķis, ķīmijas zinātņu doktors
Dzimis 1949. g. 1. apr. Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, studējis LU. Bijis LZA Neorganiskās sintēzes institūta inženieris, zinātniskais līdzstrādnieks Kristālķīmijas laboratorijā un Iekšējo komplekso savienojumu laboratorijā. Nodarbojies ar organisko reaģentu un to veidoto iekšēji komplekso savienojumu elektronu struktūras un fizikāli ķīmisko īpašību teorētiskajiem pētījumiem, izmantojot kvantu ķīmijas metodes. Vairāk kā 70 zinātnisko publikāciju autors. Strādājis Vides aizsardzības komitejā par galveno speciālistu. Ūdeņu  ekosistēmu aizsardzības pārvaldē par sektora vad., Starptautisko projektu pārvaldē, bijis LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks, Investīciju departamenta direktors.
Bružas Pēteris
  Garīdznieks, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1864. g. 5. dec. Lietuvā. Mācījies Liepājas ģimnāzijā un Pēterpils garīgajā seminārā. Ordinēts 1891. g. Bijis prāvests Preiļos (1904 -1920). un Vidsmuižā (1920 -1940). Aktīvi darbojies dažādās biedrībās, mudinājis zemniekus atzīt un pielietot jaunākās saimniekošanas metodes. Par sasniegumiem biškopībā vairākkārt saņēmis Latvijas Lauksaimniecības kameras godalgas un diplomus. Prāvestam bijusi liela un laba bibliotēka, kuru viņš novēlējis Katoļu Garīgajam semināram.
Miris 1949. g. 29. febr. Apbedīts Vidsmuižas kapsētā.
Bucenieks Ignats
  Priekšzīmīgs lauksaimnieks Līvānu pag. Buceniekos
1936. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Bucenieks Jānis
  Rakstnieks
Dzimis 1908. g. 5. sept. Jersikas pag. „Buceniekos”. Mācījies vietējā pamatskolā, Līvānu vidusskolā.  Pirmais stāsts, ar pseidonīmu Francis Škoda, nopublicēts avīzē „Jaunā Daiņa” (1934. g. Nr. 4. - 6.), pēc tam seko publikācijas žurnālā „Aizsargs”. 1936. g. Latvijas radiofona izsludinātajā raidlugu konkursā 3. vietu ieguva luga „Rītā un vakarā”. Strādājis radiofonā un laikrakstā „Daugavas vēstnesis”. 1944. g. iznācis F.Škodas stāstu krājums „Uz čūskulāju”. Kara laikā rakstnieks nonācis gūstā Beļģijā, strādājis ogļu raktuvēs, lauksaimniecības darbos Francijā, amerikāņu sardžu dienestā Vācijā. Trimdā sarakstījis un publicējis leģionāra atmiņu stāstus par Volhovas frontē piedzīvoto. Mūža pēdējos gadus rakstnieks aizvadījis Vācijā.
Miris 1988. g. 8. dec. Ilertisenā – Au.
Budže Alberts
  Garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1930. g. 26. janv. Rīgā. Mācījies Rīgas 1.vidusskolā un Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1957. g. Līdz 1962. g. kalpojis Rīgas Sv. Antona draudzē , pēc tam -12 gadus bijis Jūrmalas, Slokas un Ķemeru draudžu prāvests. 1974 - 1991. g . bijis Preiļu draudzes prāvests un Preiļu dekanāta dekāns. Kopš 1991. g.  – Tilžas, Baltinavas, Šķilbēnu, Krišjāņu un Rugāju Romas katoļu draudžu prāvests. Aktīvi darbojas latgaļu preses laukā kā redkolēģiju loceklis, publicē kultūrvēsturiskus pētījumus, esejas, lielu darbu veic Latgales Pētniecības Institūtā, kur vada reliģijas sekciju, pēta Latvijas katoļu baznīcas vēsturi, tulkojis teoloģijas darbus no vācu, poļu, angļu u.c. valodām, lasa latīņu, poļu, lietuviešu, vācu, angļu, spāņu, franču, itāļu un esperanto svešvalodā. 2008. gada 11. novembrī saņēmis aizsardzības fonda Lāčplēsis goda zīmi.
Miris 2017. g. 25. okt. Apbedīts Tilžas katoļu baznīcas dārzā. 
Budže Aloizs
  Valsts un sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1896. g. 19. sept. Turku pag. Mācījies Līvānu pag. Meža skolā, Vladimira karaskolā Pēterburgā, Daugavpils skolotāju institūtā. Latvijas Brīvības cīņās par kaujas nopelniem apbalvots ar 2 Annas ordeņiem un Staņislava ordeni, paaugstināts par virsleitnantu, kapteiņleitnantu, pēc tam par kapteini. Bijis Daugavpils apriņķa valdes loceklis. Ievēlēts ceturtajā Saeimā, kur iekļāvies kristīgo zemnieku un katoļu frakcijā. Darbojies Finansu, Tirdzniecības un rūpniecības, Deputātu lietu izmeklēšanas un Centrālajā vēlēšanu komisijā. Daudz publicējies presē, īpaši laikrakstā „Latgolas Vords” un katoļu kalendāros. 1944. g. devies trimdā uz Vāciju, pēc tam pārcēlies uz dzīvi ASV.
Miris 1976. g. 1. martā Toronto.
Budže Jānis
  Sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1920. g. 4. jūn. Līvānu pag. Mācījies Līvānu pamatskolā, Preiļu lauksaimniecības skolā. 1943. g. iesaukts leģionā. Nokļuvis gūstā, pēc tam nonācis bēgļu nometnē Libekā, tad izceļojis uz Kanādu. Trimdā aktīvi iesaistījies sabiedriskajās aktivitātēs: bijis DV organizācijas biedrs, aprūpes nama „Kristus Dārzs” valdes loceklis, Toronto Latviešu biedrības mūža biedrs un valdes sekretārs, Latviešu katoļu vienības priekšnieks, Kanādas Latviešu Katoļu  Apvienības valdes loceklis. Daudz laika un līdzekļu ziedojis humānās palīdzības darbam Latvijā. Apbalvots ar LNAK Atzinības rakstu par vispusīgu, rosīgu sabiedrisko darbību.
Miris 2004. g. 11. janv. Apbedīts Jorkas kapsētā.
Buiņickis Kazimirs


Rakstnieks, publicists, poļu liberālais muižnieks, reformu iniciators Latgalē 19. gs. pirmajā pusē
Dzimis 1788. g. 30. nov. Šķeltovas pagastā. Mācījies Krāslavas misionāru skolā un Daugavpils jezuītu skolā. Pratis vairākas valodas. 23 gadu vecumā kļuvis par Dagdas muižas īpašnieku. Bijis viens no dzimtbūšanas atcelšanas projekta autoriem. Darbojies Viļņas arheoloģijas komisijā, pildījis muižnieku vecākā (maršala) pienākumus Rēzeknes un Daugavpils apriņķī. Savos memuāros dokumentējis Latgales dzīves norises no 1795. līdz 1875.gadam. Vācis un apkopojis materiālus par novada etnogrāfiju, arheoloģiju, vēsturi un kultūru. Almanaha „Rubon” (Daugava) – pirmā periodiskā Latgales izdevuma redaktors, finansētājs un izdevējs. Sarakstījis vēsturiski izzinošu romānu „Priestera Jordana atmiņas”. Par dzimtbūšanas atcelšanas nepieciešamību runā darbā „Klejojumi pa maziem ceļiem”.
Miris 1878. g. 15.jūl. Luknā. 
Buks Ingus
  Sportists, ūdensslēpošanas treneris
Dzimis 1967. g. 6. sept. Preiļu raj. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā, studējis Fiziskās kultūras institūtā, Rēzeknes Augstskolā. Vairākkārtējs Latvijas un PSRS čempions, Eiropas un pasaules ūdensslēpošanas čempionātu finālists. 1999. g. Milānā pasaules čempionātā ieguvis 7. vietu. Tur sasniedzis karjeras rekordu – 4 bojas ar 11,25 m garu trosi. Viens no pasaules spēcīgākajiem slalomistiem. Strādājis par treneri Preiļu sporta klubā „Cerība” un ūdenssporta klubā „Siguldas bebri”.
Buliņš Alberts
  Prāvests
Dzimis 1934. g. 22. jūl. Balvu draudzē. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1961. g. Līdz 1965. g. bijis Aglonas draudzes vikārs, bet 1966  - 1970. g.- Vidsmuižas draudzes prāvests. Pēc tam kalpojis Jelgavas, Kalnciema, Auces, Tukuma un Laimiņu draudzēs.
Būmanis Edmunds
  Sociologs, sabiedrisks darbinieks, novadpētnieks, vīnkopis
Dzimis 1945. g. 14. janv. Rudzātu pag. Būmaņos.
Beidzis Latvijas Valsts Universitāti. Kopā ar ģimeni 1949. g. deportēts uz Tomskas apgabalu.
Aktīvs Atmodas laika pasākumu dalībnieks. 1997. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Būmanis Jānis
  Agronoms un lauksaimniecības darbinieks, novadpētnieks, sabiedriskais un kultūras darbinieks 
Dzimis 1928. g. 28. apr. Rudzātu pag. Mācījies Rudzātu pamatskolā, Preiļu lauksaimniecības skolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, studējis LLA. 1949.g. ģimene deportēta uz Sibīriju. Pēc atgriešanās Latvijā, strādājis kā  agronoms Talsos,  Rīgā un Salaspils Nacionālajā Botāniskajā dārzā. Pēc aiziešanas pensijā aizrautīgi nodarbojas ar dzimtā Rudzātu pagasta vēstures pētīšanu. Ir vairāku grāmatu autors : „766. Rudzātu mazpulks”, „Rudzātu pagasta skolas laikmetu griežos”, „Tēvijas sargi”, „Rudzātu pagasta reliģiskā dzīve”, „Gaismas pils Malnava”. Plašākais un apjomīgākais darbs par pagasta vēsturi „Mazā Zemgale laikmetu griežos” iznācis 2003. g. Par nopelniem Latvijas valsts labā,  2005. g. apbalvots ar Atzinības krusta Sudraba goda zīmi, nominācijā Latgalisko vērtību saglabāšana, saņēmis Br. Spūļa prēmiju. Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, 2020.g. apbalvots ar Viestura ordeni un iecelts par Viestura ordeņa virsnieku.
Būmanis Pēteris
  Lauksaimnieks, tautskolotājs, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1895. g. 14.janv. Rudzātu pag. Mācījies pamatskolā, tautskolotāju kursos Krievijā. Bijis Rudzātu pagasta vecākais, apdrošināšanas biedrības priekšsēdētājs, Brīvības cīņu dalībnieks. 1949. g. ģimene izsūtīta uz Sibīriju, no kurienes atgriezusies 1958. g.



Uz sākumu

 
Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju

Nē, jo nav interese

Nē, jo nezinu par šo iespēju

Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Digitālās kolekcijas

Uzdot jautājumu
Vārds Uzvārds:*
E-pasts:*
Ātrās saites