Vārda diena: Alvīne
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 9
Kopējais skaits: 306375

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Sabanska Inita
Māksliniece, dzejniece
Dzimusi 1970. g. 30. sept. Preiļu rajona Riebiņos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, DPI un LU Filoloģijas fakultātē studējusi krievu un latviešu valodu. Paralēli apmeklējusi zīmēšanas un gleznošanas studijas pie mākslinieka E. Miķelsona Daugavpilī un pie A. Danemanes Rīgā. 1993.g. Viļānu vidusskolā sarīkojusi pirmo izstādi  „Uzdrīkstēšanās”. 1994. g. piedalījusies plenērā Kiprā. Izstādes Rīgā, Preiļos, Vācijā. Sarakstījusi Pasakas pieaugušajiem un bērniem,'' dzejoļu krājumu ''Rasas pilienā atmirdzoties'', īsformu krājumu ''Ar latgalieša atsperi dvēselē'' un pētniecisko darbu ''Latgales pērle''.  2017. g. sagatavota grāmata ''Mākslu sirdī jūtot''.


Saimnieks Ādams
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1897. g. 6. martā Galēnu pagastā rentnieka ģimenē. Pirms pasaules kara bijis jūrnieks, arī zemkopis. 1915. g. febr. brīvprātīgi iestājies krievu armijā. Dienējis 439. Iļeckas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Polijā un Rīgas frontē, arī Ziemassvētku kaujās. 1919. g. pavasarī mobilizēts Sarkanajā armijā, no tās pārbēdzis pie igauņiem. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. maijā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem, un Latgales atbrīvošanas kaujās. Atvaļināts 1922. g. 24. apr. Pēc tam bija dzelzceļa strādnieks un lauksaimnieks Luriņu pagastā un Rucavas pagasta Krūmkalnos. 1945. g. arestēts un notiesāts uz 25 gadiem.
Miris 1945. g. ieslodzījuma vietā Medvežjegorskā (Krievijā).


Salceviča Ilona
Literatūrzinātniece
Dzimusi 1940. g. 4. apr. Rīgā. Beigusi Rīgas 49.vidusskolu (1959), LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti, Žurnālistikas nodaļu (1964). Strādājusi par laikraksta „Rezietis” literāro līdzstrādnieci (1963.-1964), izdevniecības „Zvaigzne” korektori (1965.), Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja zinātnisko līdzstrādnieci (1965.-1969). 1970. g. sākusi stādāt ZA Valodas un literatūras institūtā 1973 - 1995. g. – zinātniskā līdzstrādniece. Bijusi  lektore LU Latgales filiālē un lektore Mākslas Akadēmijas Latgales filiālē, Latgales pētniecības institūta valdes locekle, Latvijas Kultūras fonda Spīdolas stipendiāte. Pētījusi un apcerējusi 20. gs. 20. - 30 gadu latviešu literatūras, kā arī latgaliešu literatūras vēstures jautājumus. Novadnieka, teātra un literatūras kritiķa Jura Pabērza meita, dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Jura Pabērza mazmeita.


Salcevičs Tomass
Aizsargu jātnieku pulka eskadrona komandieris, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1892. g. 7.okt. Varakļānos. No 1907. g. dzīvojis Līvānu pagastā Rožonovas muižā. Beidzis Daugavpils reālskolu, artilērijas virsnieku kursus Kronštatē. Nodibinājis un vadījis Rožonovas piensaimniecības sabiedrību, kopā ar brāli nodibinājis krājaizdevu sabiedrību, vadījis arī lopkopības biedrību. Dažus gadus darbojies kā pagasta padomes loceklis. Bijis rezerves virsnieks, 18. aizsargu jātnieku pulka eskadrona komandieris. 1944. g. jūl. devies bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam izceļojis uz ASV.
Miris 1971. g. 22.nov. Mičiganā (ASV). 


Saleniece Olga
Skolotāja
Dzimusi 1917. g. 17. dec. Rožkalnu pagasta Ezermalē. Mācījusies Kalupes pamatskolā (1924-1931) un Daugavpils 1. ģimnāzijā (1931-1936). Studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes baltu nodaļā (1936 -1941). Bijusi latviešu valodas skolotāja Bebrenes lauksaimniecības vidusskolā (1941-1944) un Preiļu 1. vidusskolā (1944-1948), kur noorganizējusi un vadījusi skolēnu literatāro pulciņu, veicinājusi literārās jaunrades žurnāla „Zvans” izdošanu. Bijusi lektore Daugavpils skolotāju institūtā (1948-1952) un metodiķe Daugavpils Pedagoģiskā institūta neklātienes nodaļā (1952-1960). Kā līdzautore strādājusi pie mācību grāmatas „Учебник латышского языка для взрослых” sagatavošanas (1959).
Mirusi 1960. g. 3. jūl. Daugavpilī, apbedīta Kalupes pagasta Plānišķu kapos.


Salenieks Jānis
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, Kalupes luterāņu draudzes priekšnieks
Dzimis 1884. g. 1. aug. Rožkalnu pagasta Ezermalē. Bijis Arendoles muižas sekretārs (līdz 1920.g.), Kalupes pagasta valdes darbvedis – sekretārs (1920-1938), Preiļu pagasta valdes darbvedis – sekretārs (1938-1941). Krājaizdevumu sabiedrības OLŪTS valdes priekšsēdētājs. Bijis zinošs un atsaucīgs padomdevējs zemniekiem zemes lietās un  juridiskos jautājumos. Viņa vadība uzcelta Kalupes pagasta valdes ēka un Kalupes luterāņu baznīca.
Miris 1942. g. 2. martā Preiļos, apbedīts Kalupes pagasta Plānišķu kapos.


Saliņš Staņislavs
Inženieris mežkopis, izglītības darbinieks
Dzimis 1906. g. 2. maijā Saratovas apgabalā. 1923. g.  ģimene atgriezusies Latvijā. Mācījies Daugavpils vidusskolā, studējis LU Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nod. Bijis Rušonas un Galēnu  virsmežniecību mežzinis /1932 – 1935/. Tiek uzskatīts par dižkoku tēvu, jo pirmais sabiedriskā un zinātniskā apritē ieviesis jēdzienu dižkoks. 1974. g. izdevis pirmo grāmatu par Latvijas dižkokiem (626 koki). Izglītības darbinieks (Mežkopības katedras asistents /1945–1949/, vecākais pasniedzējs /1949–1951/, zinātnieks (lauksaimniecības zinātņu kandidāts /1954/. Sakārtojis un izdevis grāmatas „Apses”,  „Latvijas dižkok un retie koki”, publicējis vairāk nekā 50 zinātniskus un populārzinātniskus darbus. Bijis viens no 6 mežkopjiem, kuram piešķirts LPSR Nopelniem bagātā mežkopja goda nosaukums.
Miris 1992. g. 5. febr. Apbedīts Rīgas II Meža kapos.

  

Salmiņa Elvīra
Kordiriģente, LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece
Dzimusi 1923. g. 6. dec. Preiļos. Mācījusies Preiļu pagasta 6 kl. pamatskolā (1930.-1937). Studējusi Daugavpils un Rēzeknes skolotāju institūtos (1937.-1943.) un Latvijas Valsts konservatorijā (1947.-1952). Bijusi Daugavpils 2. pamatskolas skolotāja (1943.-1944.), bērnudārza audzinātāja Kuldīgā (1945.-1946.), Kuldīgas 1. vidusskolas skolotāja (1946.-1947.), Ventspils mūzikas vidusskolas direktore, vēlāk skolotāja (1952.-1990.). Ventspils pilsētas kultūras nama jauktā kora, vēlākā Tautas kora „Līvzeme” diriģente (1952.-1990).
Mirusi 1994. g. 30. aug. Ventspilī, apbedīta Ventspils Meža kapos.


Samušs Julijans
Priesteris, dekāns
Dzimis 1899. g. 1. martā Cirmas pagastā. Mācījies Runtortas un Ludzas pilsētas skolā, studējis Pēterpils,Viļņas un Aglonas Garīgajā seminārā. 1922. g. 17. dec. Izvaltas baznīcā iesvētīts par priesteri. Piecus gadus par vikāru kaslpojis – Barkavā, tad - Rogovkā, Dagdā, Līksnā, Varakļānos un Preiļos. 1927. g. pārcelts  par prāvestu uz Brunavas draudzi. No 1933. līdz 1939. g  bijis Ilūkstes dekāns, Grendzes un Eglaines prāvests. Vēlāk  kalpojis Lēnu, Silaiņu, Saldus, Vaiņodes un Vecpils draudzēs. 1963. g. iecelts par Krāslavas dekānu.
Miris 1980. g., apbedīts Krāslavas pilsētas kapos.


Sarkanis Alberts
Valodnieks, filoloģijas doktors, LR vēstnieks
Dzimis 1960. g. 6. apr. Dubnas pagasta Svenčos. Mācījies Arendoles pamatskolā (1967-1975) un Špoģu vidusskolā (1975-1978). Studējis LU (1978-1983). Bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks (1983-1990). 1996. g. kļuvis par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku. 1998. g. iecelts par LR vēstnieku Somijā. 2000. g. – vēstnieks Ārlietu ministrijā. 2001.g. beidzis Starptautisko studiju kursu Ženēvas drošības politikas centrā. 2001. g. – Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors. Latvijas vēstnieks Lietuvā, Vatikānā, Bulgārijā, Polijā, Maltas Ordenī. Apbalvots ar II šķiras Atzinības krustu, Gedimina ordeni, Svētā Gregora Lielā krusta ordeni.


Saulītis Andrejs
Robežsargs un policijas kārtībnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1902. g. 1. janv. Preiļu pagastā. Dienējis neatkarīgās Latvijas robežsargu brigādē. Kopš 1945. g. dzīvojis emigrācijā.
Miris 1964. g. un apbedīts ASV, Aleksandrijā.

 

Saulītis Jānis Pēteris
Bibliotekārs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1921. g. 18. dec. Kapiņu pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā (1938), Ķīles universitātē, kur studējis grieķu un latīņu valodas. Beļģijā turpinājis studijas Luvēnas universitātē, pēc tam – ASV, Saint Francis koledžā. 1961. g. ieguvis maģistra grādu klasiskajā filoloģijā. Studiju laikā strādājis Kītingas bibliotēkā.1968. g. iecelts par Iegādes departamenta vadītāju Masačūsetas universitātē. 1968. g. saņēmis piedāvājumu vadīt grāmatu iegādes nodaļu Ņujorkas universitātē. Jau  pēc gada ticis iecelts par Rīda bibliotēkas direktoru. Šinī darbā  nostrādājis18 gadus. Nodibinājis organizāciju „Rīda bibliotēkas draugi”.  Latviešu Katoļu studentu un akadēmiķu apvienības „Dzintars” biedrs, no 1960. līdz 1962. g. bijis apvienības prezidents.
Miris 2007. g. 2. dec. Beningtonā, ASV, apbedīts Aglonas kapos.


Saušs Staņislavs
Literāts, pedagogs
Dzimis 1918. g. 16. martā Krāslavas rajonā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, LU katoļu teoloģijas fakultātē. Strādājis par skolotāju un pildījis „Latgolas Bolsa” tehniskā redaktora pienākumus. Daudz rakstījis par mākslas vēstures jautājumiem, līdzdarbojies „Tāvu zemes kalendāra” sastādīšanā. Apkopojis un sagatavojis izdošanai V. Mundura stāstu krājumu.
Miris 1997. g. 27. janvārī.

 


Savčenko Ņina

Politiķe
Dzimusi 1946. g. Mācījusies Līvānu 2. vidusskolā (1960), Rīgas fabriku un rūpnīcu arodskolā. Bijusi Arodbiedrību komitejas priekšsēdētāja un administratīvās daļas vadītāja akciju sabiedrībā „Daugavpils gaļas kombināts” (1998). Latvijas Lauksaimniecības pārtikas nozaru arodbiedrības republikāniskās komitejas prezidija locekle (1998). 
Latvijas Republikas 7. Saeimas deputāte no Tautas partijas saraksta (2002). Darbojusies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Saeimas Saimnieciskajā komisijā un Dzīvokļu jautājumu apakškomisijā. Kandidējusi 8. Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta (2002).


Savicka Monika
Dr.med. ortopēde, traumatoloģe
Dzimusi 1947. g. 2. febr. Rudzātu pagastā. Beigusi Rudzātu pamatskolu, Rīgas 4. medicīnas māsu skolu, RMI. Strādājusi Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Vadījusi SIA „Rīgas Austrumu slimnīca” Valsts apdegumu centru, vienlaikus bijusi Katastrofu medicīnas centra apdegumu speciāliste. Bijusi Latvijas Apdegumu ārstu asociācijas vadītāja, Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācijas biedre. Vairāku grāmatu un daudzu publikāciju autore.
Mirusi 2007. g.25. dec. Apbedīta Eleonorviles kapos


Savickis Jāzeps
Prāvests
Dzimis 1913. g. 14. janv. Aglonas draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. 1937. g. ordinēts Rīgas Sv. Alberta baznīcā. Strādājis Rīgas Sv. Alberta draudzē (1937-1940) un Skaistkalnes draudzē par vikāru (1940-1942), Vaiņodes draudzē par prāvestu (1942-1944). 1944. g. emigrējis uz Vāciju. Līdz 1945. g. bijis vikārs Krumbahā. 1947. g. ieradies Anglijā.  Līdz pat aiziešanai mūžībā, bijis Lielbritānijas latviešu katoļu biedrības  kapelāns.
Miris 1989. g. 4. dec. Anglijā, apbedīts Ratklifas koledžas priesteru kapsētā.


Seibutis Genādijs
Drošības biznesa asociācijas prezidents, apsardzes firmas „Pentano” prezidents, jurists
Dzimis 1969. g. 20. dec. Līvānos. Studējis LU Juridiskajā fakultātē (1992). Latvijas Starptautiskās miesassargu un drošības biznesa asociācijas (IBSSA) koordinācijas prezidents un  viceprezidents Baltijā. Apsardzes firmas „Pentano” prezidents,  apsardzes firmas „LSS” ģenerāldirektors.  Latvijas Detektīvu un apsardzes dienestu federācijas valdes loceklis. Ieroču un munīcijas ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs.



Seile  Mārīte
Pedagoģe, politiķe
Dzimusi 1966. g. 26. febr. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, studējusi Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, Tventes universitātē Nīderlandē. Strādājusi par asistenti A. Liepas Neklātienes matemātikas skolā, Preiļu 1.vidusskolā par matemātikas skolotāju un direktora vietnieci. Sorosa fonda – Latvija programmā „Pārmaiņas izglītībā” par projektu koordinatori. Skolu atbalsta centra BO SIA direktore, SIA Maxima Latvija personāla direktore, SIA Primekss biznesa procesu direktore, Nodibinājuma “Iespējamā misija” direktore. A. Kronvalda prēmijas laureāte (1994).
12. Saeimā – izglītības un zinātnes ministre.

Seilis Ignats
Valsts statistikas pārvaldes Vārkavas pagasta brīvprātīgais korespondents
1934. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Seilis Staņislavs
Skolotājs un sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1904. g. 28. nov. Krievijā, uzaudzis un dzīvojis vecāku dzimtenē – Preiļos un Preiļu pagastā. Beidzis Preiļu pilsētas skolu un Daugavpils skolotāju institūtu. 1930. g. bijis Pustiņas pagasta  pamatskolas pārzinis un šī pagasta patērētāju biedrības un pagasta tiesas priekšsēdētājs.




Seimanova Iveta
Etnogrāfisko tautas tērpu darināšanas meistare, pedagoģe, kultūras vēstniece
Dzimusi 1971. g. 27. sept. Galēnu pagastā. Mācījusies Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma aušanas nod. Darinājusi Rīgas tautas tērpu, balto Šķilbēnu tautu tērpu un Vidsmuižas sievas tērpu.

  


Selicka (dz. Kundziša) Dominika
Skolotāja, rakstniece
Dzimusi 1899. g. 27. febr. Rāznas pagasta Ladušos. Mācījusies Pēterpilī, pēc tam Rēzeknē latgaļu skolotāju sagatavošanas kursos. 1917. g. rudenī sākusi strādāt par skolotāju Kalupes skolā. No 1930. g. bijusi Silajāņu pagasta Kaušu pamatskolas skolotāja, pēc tam strādājusi Ezernieku pamatskolā. No 1922. g. presē pirmās dzejas publikācijas. Mūža nogali pavadījusi Rīgā.
Mirusi 1967. g. 14. jūn. Rīgā, apbedīta Rīgā, Meža kapos.


Sergejevs – Zlotņikovs Mihails (Miķelis)
Mūziķis
Dzimis 1882. g. 26. nov. Kapiņu pagastā. Beidzis Pēterburgas konservatorijas vijoles un klarnetes klasi /1905/.  Bijis Latvijas Radiofona orķestra mūziķis - (vijolnieks), mūzikas apskatnieks, klarnetists Imperatora galma orķestrī, Latvijas Nacionālās operas kocertmeistars, Rīgas Kamermūzikas mīļotāju biedrības dibinātājs un vadītājs. Pirmā Mūzikas institūta pasniedzējs/1923/. Kā brīvmākslinieks lasījis publiskas lekcijas.
Miris 1936. g. 18. dec. Rīgā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.


Serkovs Vladimirs
Dizainers, gleznotājs
Dzimis 1950. g. 28. jūn. Jēkabpilī, bet bērnību pavadījis Aglonas apkārtnē.
Kopš 10 gadu vecuma bijis Daugavpils tēlotājas mākslas studijas audzēknis. Beidzis Mākslas akadēmiju. Strādājis kā dizainers vairākos rūpniecības uzņēmumos Rīgā un Olainē, vēlāk Daugavpilī, bet no 1989. g. - Rēzeknes pilsētas galvenais mākslinieks.Profesionāls funkcionālā un rūpnieciskā dizaina pārstāvis komunikatīvajā mākslā, dizaingrafikā un interjerkultūrā.Veidojis daudzu firmu grafiskās zīmes un dažādus pilsētas objektu noformējumus, projektējis sabiedrisko iestāžu un privātmāju interjerus. Paralēli darbam, daudzu gadu garumā piedalījies mākslinieku plenēros Rēzeknē, Preiļos, Krāslavā, Ludzā, Riebiņos, Jaunaglonā u.c., kā arī Starptautiskajos gleznotāju plenēros. Māksliniekam tuva mazpilsētu tematika un pilsētainava dažādos gadalaikos.



Siliņa Zane
Psiholoģe, psihoterapeite
Dzimusi 1977. g. 2. maijā. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā, LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātē. Maģistra grāds psiholoģijā, Viļņas Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūtā. 1999.-2003.g. - brīvprātīgais konsultants krīzes centrā „Skalbes, psiholoģe krīzes centrā ielas bērniem „Marsa gatve”, 2003-2004.g. - psiholoģe primārās veselības aprūpes centrā „Ziepniekkalns”, 2004-2005.g. - psiholoģe Latvijas bērnu paliatīvā aprūpes dienestā.

 

Siliņš Jānis
Līvānu virsmežniecības mežsargs
1933. g. apbalvots ar III pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Sirmais Pēteris
Mākslinieks
Dzimis 1932. g. 29. martā Galēnu pagastā. Mācījies Varakļānu vidusskolā, Mākslas akadēmijā Interjera nodaļas dekoratīvās mākslas specialitātē. Strādājis Latvijas Patērētāju biedrībā par galveno mākslinieku (1969-1992). Pievērsies arī gleznošanai. Viņa darbos dominē dzimtās zemes ainavas. Piedalījies vairākas izstādēs.

 


Skrimblis Guntis
Kultūras darbinieks, deju speciālists
Dzimis 1958. g. 24. sept. Ilūkstes rajona Gārsenes pagastā. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijā. Līdz 1995. g. mācījies Ķīles modernās vingrošanas un dejas akadēmijā. Strādājis Ķekavas pagasta kultūras namā, vadījis deju kolektīvu „Zīle”, pēc tam džeza deju grupu „Akcents”. Preiļu Kultūras centra vadītājs.

 


Skrinda Helēna
Skolotāja, sabiedriskā un kultūras darbiniece
Dzimusi 1892. g. 24. maijā Jersikā. 1911. g. beigusi Ventspils ģimnāziju un sākusi strādāt par skolotāju Franča Obšteina vadītajā Tirdzniecības skolā Rēzeknē. 1912. g. devusies līdzi vīram Antonam Skrindam uz Sibīriju. Latvijas neatkarības laikā atgriezusies Rēzeknē un strādājusi par skolotāju. 1944. g. izceļojusi uz Vāciju, bet 1949. g. pārcēlusies uz Kanādu.
Mirusi 1967. g. 5. jūl., apbedīta Bruksaidas kapsētā.


Skrinda Kazimirs
Advokāts
Dzimis 1908. g. 21. febr. Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagastā. Mācījies Jāsmuižas pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. Studējis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Studiju laikā strādājis Jāsmuižas pagasta valdē un Zemkopības ministrijā.
Gājis bojā 1942. g.

 


Skromanis Antons
Agronoms, agroķīmiķis, ekonomists, habilitētais lauksaimniecības doktors un ekonomikas doktors
Dzimis 1935. g. 1. dec. Rušonas pagasta Kristapiņu ciema Laidiņos. Mācījies Skudrīšu pamatskolā, Aglonas vidusskolā un Aglonas internātskolā. Studējis LLU. Bijis padomju saimniecības „Aglona” agronoms un direktors (1960-1963), LPSR Lauksaimniecības un sagādes ministrijas nodaļas priekšnieks (1964-1968), LKP CK Lauksaimniecības nodaļas augu sektora vadītājs (1968-1971). Ekonomiku studējis Berlīnē un Šverinē. LKP CK Lauksaimniecības nodaļas vadītāja vietnieks (1974-1977), LLU vecākais pasniedzējs, docents, agroķīmijas katedras vadītājs, Agronomijas fakultātes docents (1977-1983), Republikāniskās lauksaimniecības ķimizācijas un projektēšanas stacijas direktors, Latvijas agroķīmijas vadītājs (1983-1988), VZRU „Ražība” direktors (1988-1995). Vairāk kā 250 zinātnisko publikāciju, 8 monogrāfiju un 50 mācību metodisko līdzekļu autors.
Miris 2009. g. 3. febr. Apbedīts Rīgā, Pļavnieku kapos.


Skromans Antons
Prāvests
Dzimis 1904. g. Aglonas draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1932. g. 8. maijā Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Strādājis Nautrēnu draudzē (1932-1933), Brunavas draudzē (1933-1934). Višķu draudzes prāvests (1934-1941), Aglonas draudzes prāvests/vicedekāns (1941-1942), Viļakas draudzes prāvests (1942-1945). 1945. g. 5. dec. arestēts.
Miris ieslodzījumā 1947. g. 19. dec. Apbedīts lāģera kapsētā Novosibirskā.


Skrupskis Pēteris
Izglītības darbinieks, skolotājs, dabas pētnieks
Dzimis 1928. g. 10. martā Līvānos. Mācījies Emīla Dārziņa 35. pamatskolā, Līvānu pamatskolā. 1947. g. pabeidzis komercskolu kā vecākais grāmatvedis ar direktora tiesībām. 1944. g. sācis strādāt par skolotāju Līvānos. Pasniedzis algebru, militāro mācību un fizkultūru. 1952.-1956.g. bijis  Špoģu vidusskolas direktors, pēc tam strādājis Neretas vidusskolā. 1972.-1976. g. - Rojas vidusskolas direktors, bet no 1976. g. strādājis Kalnciema vidusskolā un Jelgavas 2.vidusskolā. Bijis Valgundes pagasttiesas priekšsēdētājs.


Skuja Marta (īst.v. Mundure Valerija)
Skolotāja, rakstniece, dzejniece, nacionālās kustības dalībniece
Dzimusi 1915. g. 5. jūl. Neretas pagasta Bērziņos. Mācījusies Jaunaglonas ģimnāzijā (1928-1933). Studējusi LU matemātiku un filoloģiju (1933-1940), līdztekus tam strādājusi par ticības mācības skolotāju Rīgas pamatskolās, pēc tam veikusi tulka un korektora pienākumus V.Lōča apgādā Daugavpilī (1943-1944). Rakstījusi stāstus un dzejoļus. Dzejoļi izdoti krājumā „Naziņā” (1944). Strādājusi par skolotāju Neicinieku pamatskolā (1944). Iestājusies organizācijā „Tēvijas sargi”, bet 1945. g. – „Latvijas Tēvzemes sargu (partizāņu) apvienībā”, kur ievēlēta par tās prezidija priekšsēdētāja vietnieci un žurnāla „Tēvijas Sargs” redaktori. Literāta Viktora Mundura sieva.
1946. g. 14. apr. apcietinātā, bet 1946. g. 18. jūn. notiesāta uz nāvi. Nošauta Rīgas Centrālcietumā.


Skutelis Antons
Farmakologs, medicīnas doktors, docents
Dzimis 1939. g. 20. nov. Stabulnieku pagasta Baložos. Mācījies Silajāņu pagasta Aizmežu pamatskolā, Galēnu pagasta Vilcānu un Dravnieku pamatskolās, Vidsmuižas vidusskolā un Rīgas 1. medicīnas skolā. Studējis Rīgas medicīnas institūtā (1965-1971). Ārsts kardiologs ātrajā medicīniskajā palīdzībā Rīgā (1971-1973), Rīgas Medicīnas institūta farmakoloģijas katedras laboratorijas jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (1973-1980), Latvijas Kardioloģijas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1980-1993). Latvijas Medicīnas akadēmijas farmakoloģijas katedras docents (no 1993). Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, farmakoloģijas katedras asociētais profesors. Līdzautors 22 preparātu izpētē. Par foridona izpēti piešķirta Latvijas Ministru Padomes prēmija (1990). Vairāk nekā 200 zinātnisku rakstu, 8 grāmatu un 20 izgudrojumu autors vai līdzautors. Latvijas Farmakologu biedrības biedrs (1971). Latvijas farmaceitu biedrības goda biedrs.


Skutelis Dainis
Dziedātājs, mūzikas pedagogs
Dzimis 1986. g. 10. dec. Preiļu rajona Saunas pagastā. Mācījies Salas pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā, Rīgas Mūzikas internātvidusskolas kora un klavieru klasē, Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora K. Zariņa. Strādājis celtniecībā. Mūzikas skolotājs Rīgas mūzikas internātvidusskolā. Vairākus gadus bijis konkursa „Aiviekstes lakstīgala” uzvarētājs, piedalījies koncertā „Gadsimta skaistākā mūzika”, uzstājies kopā ar Latvijas Nacionālās operas tenoriem, dzied Preiļu skolotāju korī „Latgale”. 2008. g. „Latvijas Zelta talantu” konkursa uzvarētājs. Ar Preiļu rozā kori piedalījies šovā „Koru kari . Uzstājies Raimonda Paula dziedāšanas svētkos „Arēnā Rīga”, kopā ar daudziem Latvijā pazīstamiem mūziķiem dziedājis „Krodziņā pie Paula” un citos muzikālos projektos. Vairākas sezonas līdz 2014. g. bijis solists Nacinālajā Operā un piedalījies klasiskās mūzikas koncertos. Pastāvīgs dalībnieks Izklaides producentu apvienības 7 rīkotajos muzikālajos sarīkojumos.


Slicevičs Eiženijs
Priesteris
Dzimis 1872. g. Ordinēts 1896. g. No 1905. līdz 1909.g. kalpojis par prāvestu Jezupovā, 1915.-1917. g. bijis prāvests Bērzpilī. 1920. g. dažus mēnešus vikārs Viļānos, pēc tam, līdz mūža beigām kā prāvests kalpojis Vārkavā.
Miris 1926. g. 27. nov. Apbedīts Vārkavas kapsētā.

 


Sloskāns Boļeslavs
Bīskaps
Dzimis 1893. g. 31. aug. Stirnienes pagastā. Mācījies Varakļānu skolā, Rēzeknes četrgadīga skolā. 1911. g. iestājies Pēterpils Garīgajā seminārā. 1917. g. 21. janv.iesvētīts par priesteri. Pirmā Sv. Mise noturēta Ludzā 1917. g. 22. apr. Pēterpils Sv. Katrīnas draudzes vikārs (1918-1923), Pēterpils Sv. Staņislava draudzes prāvests (1923-1924), Maskavas Sv. Pētera un Pāvila baznīcas prāvests (1924), prāvests Sv. Katrīnas draudzē Pēterpilī (1925-1926). 1926. g. 10. maijā iesvētīts par Cilitānas titulārbīskapu. Iecelts par Mogiļevas un Minskas apustulisko administratoru. 1927. g. 16. sept. ticis apcietināts. 1933. g. 22. janv. ieradies dzimtenē. 1933. g. 26. martā iecelts par troņa asistentu. 1934. g. iecelts par Garīgā semināra profesoru. Vācu okupācijas laikā strādājis Aglonas Garīgajā seminārā. 1944. g. 8.okt. deportēts uz Vāciju. 2000. g. 14. apr. Roma piekrita sākt bīskapa beatifikācijas procesu Beļģijā. Savāktie materiāli tika nosūtīti uz Romu, kur īpaša komisija tos izpētīja un 2004. g. 8. nov.vienbalsīgi nobalsoja par bīskapa izcilo dzīvi un darbiem. 2004. g. 14. dec. šo balsojumu apstiprināja pilnvarota 24 kardinālu komisija.
Miris 1981. g. 18.apr. 1993. g. pārapbedīts Aglonas bazilikas kriptā.


Smans Donats
Lauksaimnieks, sabiedriskais un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1894. g. 28. okt. Aglonas pagastā. Mācījies Kapiņu pamatskolā un Pleskavas skolā. Kā instruktors dienējis Leibgvardijas pulkā Pēterpilī. Par varonību apbalvots ar IV pakāpes Jura krustu. Pēc atgriešanās dzimtenē darbojies Aglonas lauksaimniecības biedrības valdē, krājaizdevu sabiedrības valdē, Rušonas piensaimnieku sabiedrības valdē, Aglonas kooperatīvā, mednieku biedrībā un bijis Aglonas aizsargu nodaļas goda biedrs. Pildījis Aglonas pagasta vecākā pienākumus. 1949. g. izceļojis uz Kanādu.
Miris 1970. g. 27. janvārī.


Smelters Pēteris
Folklora krājējs, prāvests
Dzimis 1868. g. 31. okt. Varakļānu pagasta Kokaros. Mācījies Ciskadu draudzes skolā, Rēzeknes pilsētas skolā, pašmācības ceļā ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Strādājis par priesteri Dagdā, Varakļānos (1898-1900), Andrupenē, Raipolē, Skaistā un Sventē. Kopā ar K. Baronu nodarbojies ar latgaliešu valodas ortogrāfijas jautājumu risināšanu un folkloras vākšanu. Strādājot par vikāru Līvānos, nepilna gada laikā sakrājis vairāk kā 1000 tautasdziesmu un 1899. g. izdevis grāmatu „Tautas dzīsmu, pōsoku, meikļu un parunu vōceleite”. Publicējis literārus darbus „Mājas Viesī”, „Katoļu Māju Kalendārā”, „Austrumā”, vācis vecus izdevumus un rokrakstus. Latvijas valdība lielo darbu 1927. g. novērtē ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet 1938. g. ticis apbalvots ar Atzinības krustu.
Miris 1949. g. 7. jūl.

                                                                         Sk. tālāk >>>


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jums ir pietiekama informācija par novadpētniecības krājumu?

Nē, nav
Jā, ir
Neinteresē

Nobalsoja: 104

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites

 









 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2018, Pēdējās izmaiņas: 2018.12.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde