Preiļu Galvenā Bibliotēka

Vārda diena: Natālija, Tālija, Broņislavs, Broņislava

Mājas lapā Datu bāzē

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji

Šodien : 2
Kopējais skaits: 316123

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]

Radionovs Feofans
Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1892. g. 11. martā Līvānu pagastā. 1915.-1918. g. dienējis krievu armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. jūnijā. Par kauju nopelniem pie Dignājas un Bauskas, paaugstināts par kaprāli. Atvaļināts 1921. g. Dzīvojis Ungurmuižā, vēlākā Medņu pagasta Jaunzundānos, pēc tam – piešķirtajā jaunsaimniecībā Dvietes pagastā.
Miris 1972. g. Aizkrauklē.

Radziņa Klāra
Rīgas Kuģniecības un vēstures muzeja direktore
Dzimusi 1942. g. 23. aug. Aglonā. Beigusi LVU Vēstures un filozofijas fakultāti (1965). Zinātniskā līdzstrādniece Partijas vēstures institūtā (1965-1969), zinātniskā līdzstrādniece V.I. Ļeņina Memoriālajā muzejā (1969-1970), galvenā fondu glabātāja, direktora vietniece zinātniskajā darbā (1970-1987), kopš 1987. g. – direktore Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Latvijas Muzeju asociācijas valdes un padomes locekle, Rīgas 800 gadu jubilejas rīcības komitejas locekle. 2001. g. apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2002. g. – par ieguldījumu Rīgas vēstures, Latvijas kultūras popularizēšanā un Rīgas tēla veidošanā piešķirta Rīgas Balva.

Radziņa Olga
Literāte
Dzimusi 1936. g. Rušonas pagasta „Kužmos”. Mācījusies Jaunpiebalgas vidusskolā. Strādājusi Jaunpiebalgas bērnu bibliotēkā, Palsmanes 2. bibliotēkā, Cēsu autoremonta rūpnīcas kadru daļā. 33 gadus dziedājusi Cēsu tautas korī „Vidzeme” un piedalījusies 9 Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. Raksta stāstus, tēlojumus un miniatūras.

Raģelis Vladislavs
Ērģelnieks
Dzimis 1927. g. 8. apr. Līksnas pagastā. Mācījies Līksnas pamatskolā, Bebrenes Lauksaimniecības skolā. Ērģeļu spēles pamatus apguvis Līksnas katoļu baznīcā. Kā ērģelnieks strādājis Nīcgales, Barkavas, Vārkavas un Varakļānu draudzēs.
Miris 1973. gadā. Apbedīts Varakļānu kapos.

Rancāns Antons (pseidonīms Onte Leičujōņs)
Žurnālists, dzejnieks
Dzimis 1933. g. 19. aug. Rogovkā. Beidzis Nautrēnu vidusskolu un LU Žurnālistikas fakultāti. Strādājis par uzskaitvedi, kinomehāniķi, rajona patērētāju biedrību savienības instruktoru. Kā žurnālists strādājis Kārsavā, Ludzā, Preiļos. Latgales lauku kultūras kompleksa „Jōsmuiža” izdevniecība viņa vadībā izdevusi vairāk nekā desmit grāmatas, bet kopš 1995. g. – Latgales novada laikrakstu „Zemturis”. Dzejoļus publicējis vairāku rajonu laikrakstu slejās, Preiļu novada dzejnieku kopas krājumā „Avota ūdens malks”. Kopš 1976. g. darbojies Preiļos, gan kā žurnālists, gan IU „A. Rancāna izdevniecība”, Latgales Lauku Kultūras centra izdevniecībā. Bijis Latgaliešu kultūras biedrības laikraksta „Gaismas Taka” redaktors. Apbalvojumos saņēmis medaļu par Latvijas Bruņoto spēku attīstīšanu, fonda „Lāčplēsis” un LR Zemessardzes 35. bataljona Goda zīmes.
Miris 2009. g. 5. aug. Apbedīts Preiļu kapos.

Rancāns Jāzeps
Katoļu bīskaps, sabiedrisks darbinieks, publicists
Dzimis 1886. g.25. okt. Nautrēnu pag. Mācījies Zaļmuižas pagastskolā, Ludzas apriņķa skolā, Kronštates ģimnāzijā, Pēterburgas Romas katoļu garīgajā akadēmijā.1918. g. nodibinājis un vadījis katoļu garīgo semināru Aglonā. Bijis Saeimas deputāts (1922.-1934.g.), 2.,3. un 4. Saeimas vicepriekšsēdētājs.1944. g. deportēts uz Vāciju. 1928. g. apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1969. g. 2. dec. Granreipsidā, ASV. 1995. g. pārapbedīts Aglonas bazilikas kriptā.

Rancāns Nikodems
Katoļu garīdznieks, sabiedriskais darbinieks un literāts
Dzimis 1870. g. 13. sept. Nautrēnu pag. Mācījies Ludzas pilsētas skolā, Pleskavas reālskolā, Pēterburgas karaskolā, Pēterburgas Katoļu garīgajā akadēmijā. Strādājis par priesteri Preiļos, nodibinājis Aglonas vīriešu ģimnāziju un Jaunaglonas sieviešu ģimnāziju, bijis to direktors. Rēzeknes skolotāju institūta direktors. 1926. g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1933. g. 21. jūl. Rēzeknē.

Rasnače Ģertrūde
Arhitekte
Dzimusi 1951. g. 18. nov. Vārkavas novada Rožkalnos. Mācījusies Kalupes un Daugavpils 1.vidusskolā, studējusi RTU Arhitektūras fakultātē. Latvijas Arhitektu savienības biedrs. Daugavpils Būvvaldes vadītāja un galvenā arhitekte, Pilsētbūvniecības komisijas locekle. Veic Latgales arhitektūras un celtniecības vēstures izpēti, lasa lekcijas DPU. Latgales Pētniecības institūta valdes locekle. Bijusi Daugavpils Latviešu biedrības Latgaļu saimes vadītāja.

Ratnieks Pēteris
Policijas darbinieks
Dzimis 1902. g. 22. okt. Rēzeknes apr. Rāznas pag. Beidzis Rēzeknes pilsētas skolu un mācījies vakara vidusskolas kursos Daugavpilī.1927. g. iecelts par dzelzceļu policijas robežkontrolieri Indrā. BijisDaugavpils apriņķa policijas 6.iecirkņa priekšnieks Aglonā. 1937.g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Raudive Antoņina
Pedagoģe
Dzimusi 1913. g. 7. aug. Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta Subinaitu ciemā. Beigusi Rēzeknes komercskolu (1933), kursus Bulduru Dārzkopības skolā un mājsaimniecības kursus Rīgas Valsts paraugskolā. Strādājusi Rudzātu pamatskolā (1935-1938). Pasniegusi praktiskās mācības, veikusi kancelejas darbus, bijusi mazpulka vadītāja palīdze (1935-1938), darbojusies Rudzātu aizsargu nodaļas aizsardžu pulciņā.
Mirusi 2014. g. 15.sept.

Rečs Jānis
Rakstnieks, publicists un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1907. g. 1. martā Rušonas pagasta Najautos. Beidzis Aglonas ģimnāziju. Pēc tam strādājis Latvijas radiofonā par Latgales ziņu informatoru, no 1934. g. – Rēzeknes pilsētas valdē, bet kopš 1939. g. bijis darbvedis Darba centrāles Rēzeknes nodaļā. Darbojies Latgales Tautas universitātes padomē, Latvijas katoļu jaunatnes biedrībā. Latgaliešu presē publicējis dzejoļus, stāstus un rakstus par kultūras un sabiedrisko dzīvi.
Miris 1940. g. 4. febr. Rēzeknē.

Reitere Elīna
Kinozinātniece, kino kritiķe
Dzimusi 1977. g. 6. okt. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā (1985-1995), Minsteres ģimnāzijā Vācijā (1995-1998), Latvijas Kultūras akadēmijā (1998-2002), Johana Gūtenberga universitātē Maincā Vācijā (2002-2006). Strādājusi kinoforumā Arsenāls (2000), bijusi festivāla Lielais Kristaps (2001, 2007) žūrijas komisijas locekle, Latvijas Kinematogrāfistu savienībā, Starptautiskajā Kino centrā, kopš 2006. g. – Rīgas Kinomuzeja direktore. Publicējusi rakstus par kino dažādos izdevumos. 2007. g. saņēmusi LR Kultūras ministrijas balvu kategorijā „Daudzsološs muzeja darbinieka pieteikums”.

Rekšņa Antons
Ekonomikas zinātņu doktors, profesors, lopkopības un veterinārijas institūta „Sigra” vadošais pētnieks
Dzimis 1922. g. 23 .martā Daugavpils rajonā. Mācījies Aglonas internātskolā, studējis LVU vēstures un filozofijas fakultātē, Augstākā partijas darbinieku skolā (1957), LZA, aspirantūrā (1965). 1945.-1950.g. – lauku jaunatnes nodaļas vadītājs, instruktors ĻKJS CK, 1950.-1960.g. – nodaļas vadītājs, instruktors Aizputes KP CK, Izpildkomitejas priekšsēdētāja 1.vietnieks, kopš 1960. g. vadošais pētnieks Lopkopības un veterinārijas institūtā „Sigra”. Publikācijas: 210 darbi, t.sk. 1 monogrāfija, 5 brošūras, līdzautors 4 monogrāfijām un 4 brošūrām.
Miris 2017. g. janvārī.

Reķēna Antoņina
Valodniece, habilitētā filoloģijas doktore, profesore
Dzimusi 1928. g. 13.aug. Preiļu rajona Rožkalnu pagasta Baložkalnā. Mācījusies Āmuļu pamatskolā (1936-1943), Daugavpils 1.ģimnāzijā (1943.-1944.) un Preiļu 1.vidusskolā (1944.-1948). Studējusi Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā (1948.-1952). Bijusi psiholoģijas lektore Cēsu skolotāju institūtā (1952.-1953). Kopš 1953. g.- Liepājas Pedagoģiskās augstskolas docente, kopš 1993. g. – profesore. 1997. g. par mūža ieguldījumu piešķirts valsts emitētās zinātnieces nosaukums. Titula „Gada liepājniece” laureāte. 50 zinātnisku publikāciju un Kalupes izloksnes vārdnīcas (2 sēj.) autore.
Mirusi 1998. g. 25. febr.

Reņķis Ilmārs
Uzņēmējs, ķīmiķis
Dzimis 1938. g. 16.apr. Preiļos.
Bēgļu gaitās ģimene devusies uz Vāciju, bet 1950. g. izceļojusi uz ASV. Skolas gaitas uzsācis Vācijā, pēc tam studējis Pensilvānijas universitātē. Nodibinājis savu ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu „The Thermoclad Company”, bijis tās galvenais akcionārs un prezidents. Uzņēmums bijis vadošais savā nozarē un aizņēmis apmēram 80% no plastmasas pulvera tehnoloģiju tirgus. Biogrāfiskie dati ir apkopoti „Who’s Who in the East”, „Who’s Who in Finance and Industry” un „Wh’s Who in the World”. Bijis ALA zelta mūža biedrs, NSDG loceklis, 1989. g. ALA nacionālās stratēģijas grupas laureāts. „Themoclad” firmas vārdā nodibinājis balvu fondu par izcilu darbību dabas aizsardzības jomā Latvijā.
Miris 2010.g. 31. martā.

Reņķis Jāzeps
Skolotājs un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1900. g. 3. janv. Rikavā. Mācījies Viļānu pamatskolā, Rēzeknes pilsētas skolā. Riebiņu pamatskolā mācījis matemātiku, zīmēšanu, dziedāšanu (1930.-1940.). Bijis Riebiņu pamatskolas pārzinis, Silajāņu pagasta aizsargu nodaļas komandieris un 17. Rēzeknes aizsargu pulka 6. rotas komandieris. 1944. g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz ASV.
Miris 1991. g. 21. maijā, apbedīts ASV.

Repša Jānis
Kuģu būves inženieris
Dzimis 1929. g. 24. jūn. Aglonā. Beidzis Rīgas jūrskolu (1951). Strādājis Rīgas kuģu remonta rūpnīcā par inženieri konstruktoru, tehnologu (1951-1956), kuģu būvētāju (1956-1968), vecāko kuģu būvētāju, būvdarbu vadītāju, kuģu grupas vecāko inženieri būvētāju (1968-1993). Izstrādājis ledlauža tipa automobiļu un pasažieru prāmja rūpniecisko paraugu (1975) un ledus laušanas un attīrīšanas palīgierīci (1984). Vadījis vairāk nekā 150 velkoņu, ledlauža tipa prāmju, kravas motorkuģu būvi, tai skaitā arī pirmā ledlauža tipa prāmja Tehumardi būvi Rīgas kuģu remonta rūpnīcā (1973).

Ribulis Francis
Sevišķu uzdevumu ierēdnis
Dzimis 1898. g. 28. nov. Saunas pagasta Jašorē. Mācījies Preiļu pagasta un Preiļu pilsētas skolā. 1916. – 1918. g. studējis Pēterpils Romas katoļu garīgajā seminārā, kuru nepabeidz. Latvijas Universitātē studējis tautsaimniecību.
Bijis Daugavpils apriņķa valdes darbvedis, Kalupes pamatskolas skolotājs, strādājis Valsts statistikas pārvaldes lauksaimniecības nodaļā, kā jaunākais sevišķu uzdevumu ierēdnis Iekšlietu ministrijas Latgales lietu darbvedībā, vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis Valsts civildienestā, Finanšu misistrijas vecākais grāmatvedis un revidents, rūpnīcas VEF komercdirektors, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras zvērināts revidents.
Miris 1996. g. 18. febr. Apbedīts Sarkandaugavas kapos.

Rimovičs Antons
Garīdznieks, koktēlnieks
Dzimis 1865. g. 9. nov. Lietuvā, Šauļu apriņķa Šakinā. Pirmo izglītību ieguvis Šauļos, pēc tam mācījies Svētās Katrīnas ģimnāzijā Pēterpilī un Pēterpils Garīgajā seminārā. Pirmā darba vieta bijusi Melnajā Dugstigalā, pēc tam divus gadus kalpojis par palīgmācītāju Līvānos. Tad atkal atgriezies Melnajā Dukstigalā. 1897. g. iecelts par prāvestu Balvu draudzē.Vēlāk kalpojis Andrupenes, Rudzātu, Sventes un Rubeņu draudzēs. Līdztekus draudžu garīgai aprūpei cītīgi nodevies koktēlniecībai. Viņa reliģiskā rakstura skulptūras un kokgriezumi glabājas daudzās Latgales katoļu baznīcās. Daļa no tām nonākušas Latvijas muzejos vai citās kultūras vērtību krātuvēs, tai skaitā arī Šauļu muzejā.
Miris 1933. g. 1. jūl., apbedīts Rubeņu baznīcas dārzā.

Rinkins Eduards
Daugavpils aizsargu pulka Vārkavas nodaļas aizsargs
1928. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Rinkins Konrāds
Valsts statistikas pārvaldes Vārkavas pag. brīvprātīgais korespondents
1935. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Ritenbergs Džems
1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1898. g. 21. febr. Preiļos. 1. pasaules kara laikā dienējis vācu armijā. 1919. g. 1. febr. brīvprātīgi iestājies landesvērā Liepājā, piedalījies Kurzemes atbrīvošanā un kaujās Latgalē. Atvaļināts 1920. g. 29. okt. Dīsburgā studējis kalnu inženierzinātnes.. Par turpmāko likteni ziņu nav.

Rivčs Antons
Keramiķis
Dzimis 1900. g. Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta Leiņakalnā. Pie Izidora Vilcāna guvis pirmās amata iemaņas. Nopietni keramikai pievērsies kopš 1925. g., strādājot kopā ar brāli Polikarpu. Darbi atrodas lielākajos Latvijas muzejos, Pēterburgā un keramikas muzejā Sevrā.
Miris 1962. g.

Rivčs Polikarps
Keramiķis
Dzimis 1898. g. 25. martā Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta Leiņakalnā. Amatu apguvis pie sava tēva. Patstāvīgi ar keramiku nodarbojies kopš 1912. g. Strādājis kopā ar brāli. MS biedrs (1962). No 1936. g. piedalījies izstādēs. Darbi eksponēti Latvijā un ārzemēs: Parīzē (1937.), Berlīnē (1938.), Ļeņingradā (1956., 1958.), Ņujorkā, Meksikā, Kubā.1959. g.- personālizstāde Liepājā (kopā ar brāli Antonu). 1937. g. 1. Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā ieguvis bronzas medaļu, 1937. g. Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē – sudraba medaļu, 1940. g. Latgales mākslas izstādē Daugavpilī – zelta medaļu. Darbi atrodas lielākajos Latvijas muzejos, Pēterburgā un keramikas muzejā Sevrā.
Miris 1967. g. 12 .maijā.

Rībenieks Roberts
Medicīnas zinātņu doktors
Dzimis 1952. g. Līvānos. VSIA „Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” 44. nodaļas vadītājs, ķirurgs. Latvijas un Starptautiskās Ķirurgu asociācijas biedrs.