Vārda diena: Alvīne
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 8
Kopējais skaits: 306374

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Pabarčus Antons
Priesteris
Dzimis 1864. g. 16. jūl. Lietuvā, Kauņas apriņķa Kraku pagastā. Mācījies vietēja skolā un  Šauļu ģimnāzijā, studējis Pēterpils Garīgajā seminārā. 1890. g. 20. martā iesvētīts par priesteri. Kalpojis par vikāru Līvānos un  Vārkavā, bet 1896. g. 26. janv.  iecelts par prāvestu Bērzgales draudzē (Aglonas dekanātā). Apkalpojis arī Okras draudzi. Bērzgalē nodzīvojis 42 gadus.
Miris Krāslavā 1940. g. 5. apr., apbedīts Krāslavas kapsētā.  


Pabērzs Jurs
Dzejnieks, jurists, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1891. g. 29. jūl. Kalupes pag. Pabēržos. Mācījies Kalupes un Arendoles pamatskolās, Pēterburgas Sv. Katrīnas baznīcas ģimnāzijā, studējis jurisprudenci Pēterburgas universitātē. No 1911. g. presē publicēti pirmie stāsti, publicistiskie raksti un dzejoļi. Bijis tieslietu ministrs (1929-1931. g., 1940-1941. g.), tautas labklājības ministrs (1934. g.). 1926. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1961. g.  22.  aprīlī.



Pabērzs Juris
Teātra un literatūras kritiķis, žurnālists
Dzimis 1918. g. 1. sept. Aglonas pagastā. Beidzis Daugavpils 1.Valsts vidusskolu, LU studējis tautsaimniecību. Strādājis laikrakstos „Jaunākās Ziņas”, „Cīņa”, „Literatūra un Māksla”, žurnālā „Karogs”. Bijis Daugavpils pamatskolas direktors (1944-1945). Rakstnieku savienības biedrs kopš 1958. g. Rakstījis plašas apceres par latviešu dramaturģiju un teātra mākslas attīstības tendencēm.
Miris 2003. g. 17. dec.


Pabērzs Sebastians
Lauksaimnieks, Brīvības cīņu dalībnieks, valsts, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1889. g. 10.jūn.Kalupes pag. Pabēržos. Beidzis ģimnāziju un praporščiku skolu. Bijis 3. Saeimas deputāts, Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs, 18. Daugavpils aizsargu pulka bataljona komandieris un valsts zemes bankas valdes loceklis. No 1920. g. Iekšlietu ministrijas Latgales lietu departamenta Pašvaldības nodaļas vadītājs, piedalījies Latvijas miera delegācijas sarunās Maskavā. 1927. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941 .g. 14.jūn. deportēts uz Krieviju.
1942. g. 11. febr. piespriests nāvessods, kas izpildīts14. martā.


Paegle Pēteris
Dzejnieks
Dzimis 1940. g. 15. febr. Dignājā. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā. Bijis augstas klases sakaru nozares speciālists. Pirmās publikācijas -1960. g. Aktīvi piedalījies Latvijas jauno literātu semināros. Pēc vairāk kā 25 pārtraukuma gadiem publicēties atsācis Atmodas laikā. 1997. g. iznākusi dzejas izlase „Māls”, 2004. g.- grāmata „Grafikas uz sarkanbalta”, kurā dzejai pievienota garstāstam tuva pasaka – hronika „Deviņdesmit trīs tāšu raksti”. Tas ir vēstījums par dzimtās Sēlijas un Jersikas senvalsts pagātni un šodienu. Nepabeigts palicis aforismu krājums.
Miris 2007.g. 7. apr., apbedīts Ogres kapos.

 


Paipals Augusts
Ārsts, ķirurgs
Dzimis 1918. g. 18.nov. Gulbenes rajona Zeltiņu pagastā. 1933. g. aizbraucis uz Rīgu, kur strādājis čugunlietuvē, vēlāk – par kurinātāju, tad par sanitāru Sarkanā Krusta slimnīcā. 1951. g. beidzis Rīgas Medicīnas institūtu un no 1952. g. 31. janv. līdz 1986. g. 12. sept.  – 40 gadus nostrādājis Preiļu rajona centrālajā slimnīcā par ķirurģijas nodaļas vadītāju un rajona galveno ķirurgu.
Miris 1997.g. 24. okt.


Paklons Leons
Sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1924. g. 22. jūn. Rēzeknē. Mācījies Aglonas un Rēzeknes ģimnāzijās. Iesaukts Latviešu leģionā. Nonācis Zēdelgemas gūstā Beļģijā. Piedalījies „Daugavas vanagu” organizācijas dibināšanā. Beidzis Luvēnas katoļu universitāti ar maģistra grādu filozofijā un maģistra grādu sociālajās un politikas zinātnēs. Ieguvis Eiropas koledžas Brigē diplomu un strādājis par galveno bibliotekāru un administratīvo direktoru. LKSA „Dzintars” biedrs. Raksti publicēti trimdas avīzēs un žurnālos.
Miris 1988. g. 18. dec. Beļģijā.


Palevska Nadežda
Medicīnas darbiniece
Dzimusi 1917. g . 7. nov. Zvirgzdenes pag. Žogotu sādžā. Mācījusies Ludzas ģimnāzijā. Medicīnu studējusi Rīgas Sarkanā krusta māsu skolā, kur ieguvusi feldšeres diplomu. 1944  – 1989 g. strādājusi Preiļu slimnīcā (operāciju un procedūru  māsa, ārsta palīgs). 1960. g. sākusi strādāt Preiļu tuberkulozes dispanserā. Aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē – dziedājusi korī, folkloras kopā, dejojusi deju kolektīvā un darbojusies amatierteātra grupā. Piedalījusies neskaitāmos Dziesmu un deju svētkos. Bijusi čakla rokdarbniece, viņas adījumi un izšuvumi izstādēs vienmēr tikuši godalgoti. Saņēmusi Nopelniem bagātās rokdarbnieces nosaukumu. Preiļu un Vārkavas baznīcām darinājusi altārsegas un procesiju karogus. Atmodas laikā bijusi uz barikādēm, piedalījusies Baltijas ceļā.



Parčinskis Oļģerts
Veterinārārsts, veterinārās medicīnas maģistrs, docents, LPSR Nopelniem bagātais tautas izglītības darbinieks
Dzimis 1928. g. 4. dec. Lietuvā. 1939. g. pārcēlies uz dzīvi Vārkavas pagastā. Mācījies Ančkinu pamatskolā, Daugavpils 1. ģimnāzijā un Preiļu 1.vidusskolā. Studējis LLU. Kopš 1950. g. strādā LLU: ķirurģijas un terapijas katedras laborants, veterinārārsts ordinators,  vecākais pasniedzējs, bet no 1989. g. docents, patoloģijas un parazitoloģijas katedras vadītājs. Veterinārmedicīnas maģistrs (1992); LLU docents emeritus (1994). No 1992. g.  – LR veterinārārstu licencēšanas komisijas loceklis. Kopš 1995. g. – Latvijas Veterinārārstu biedrības Goda biedrs; no 1996. g. – LVB „Veterinārā žurnāla” redkolēģijas loceklis. 3 grāmatu, 8 brošūru, vairāk kā 150 zinātnisko un mācību metodisko rakstu autors.

Parfejevs Vladislavs
Inženieris mehāniķis, tehnisko zinātņu doctors, habilitētais inženierzinātņu doktors
Dzimis 1948. g. 17. martā Līvānos. Mācījies Krāslavas rajona Priežmalas vidusskolā (1954-1965). Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (1965-1970). Kopš 1970. g. bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūta pētnieks. Vairāk kā 50 zinātnisko publikāciju autors. Uzrakstījis monogrāfiju „Polimēro lentveida materiālu nogurums” (1993). Bijis Teorētiskās un lietišķās mehānikas nacionālās komisijas loceklis, žurnāla „Kompozito materiālu mehānika” redakcijas padomes loceklis.
Miris 1994. g. 16.aug. Rīgā, apbedīts Salaspils kapos.


Pastare Eleonora
Keramiķe
Dzimusi 1954. g. 28. decю Daugavpilī. Mācījusies RLMV (1970-1974). 1988. g. ieguvusi TDM kvalifikāciju. Paralēli radošajam darbam un mācībām DPUб strādājusi Līvānu bērnu mākslas skolā (1994-1997).1999. g. LAK piešķīrusi keramiķas meistara diplomu. Strādājusi Daugavpils mākslas koledžā, Saules skolā (2000). Izstādēs piedalās no 1985. g. Darina dekoratīvas ievirzes darbus, variējot Latgales tradicionālajai keramikai raksturīgos motīvus. Darbojas Latgales Mākslas un Amatniecības centrā Līvānos. 


Pastare Laila
Žurnāla “Sīrups” galvenā redaktore
Dzimusi 1984. g. 16. aug. Mācījusies Līvānu ģimnāzijā, Rīgas Stradiņa universitātē, LU. No 2007. g. jauniešu žurnāla „Sīrups” galvenā redaktore. Kopš 2012. g. - žurnāla ''OK'' redaktore.

 


Pastars Kalvis
Plastikas ķirurgs
Dzimis 1974. g. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā. Studējis Rīgas medicīnas institūtā. Papildus izglītību un praksi ieguvis Jēlas universitātes Voterberijas hospitālī (ASV, 04.2006), Meijo klīnikā Rožesterā (ASV, 05.-06.2006), Singapūras Nacionālās Universitātes slimnīcas Rokas un rekonstruktīvās mikroķirurģijas centrā (Singapūra, 12.2007-05.2008). Strādā Mikroķirurģijas Centrā (no 2001. g.) un Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā.

 


Pastars Normunds
Pedagogs, zemessargs, jaunsargu instruktors
Dzimis 1963. g. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā. Studējis Daugavpils Universitātē. Strādājis Krustpils pamatskolā. LR Zemessardzes 56. kājinieku bataljona štāba Vadības grupas bataljona virsseržants, Jēkabpils jaunsardzes un informācijas centra Jaunsardzes departamenta 2. novada nodaļas  jaunsargu instruktors, štāba virsseržants. 2016. g. par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Viestura ordeni un Viestura ordeņa pirmās pakāpes Goda zīmi.



Pastiljone Antoņina
Pedagoģe
Dzimusi 1915. g. 22. apr.Vārkavā. Mācījusies Jaunaglonas meiteņu ģimnāzijā. Studējusi baltu filoloģiju LU. Pēc studijām strādājusi par skolotāju Jaunaglonas meiteņu ģimnāzijā, pēc tam Vācijas un Bostonas skolās 
Mirusi 1980. g. 25.jūn. Bostonā. 

 


Pastors Alfons
Garīdznieks, politiķis, publicists
Dzimis 1890. g. 14. maijā Jasmuižas pagastā. Mācījies Jasmuižas tautskolā, Sv. Katrīnas ģimnāzijā Pēterburgā, Pēterburgas garīgajā seminārā un Pēterburgas Garīgajā akadēmijā. Bijis vikārs Vārkavā (1918-1919), prāvests Galēnos (1920), Izvaltā (1920-1925), prāvests un dekāns Daugavpilī (1925-1948), kā arī 2., 3., 4. Saeimas deputāts (1925-1934) un Latvijas Zemes bankas loceklis. Daudz publicējies latgaliešu presē.
Miris 1968. g. 24. janv. Rīgā, apbedīts Rīgā Miķeļa kapos.


Pastors Leonards
Fotogrāfs
Dzimis 1938. g. 6. maijā Preiļu rajona Lāciniekos. Mācījies Rīgas LMV (1954-1955), Jāņmuižas lauksaimniecības mehanizācijas skolā (1955-1957), beidzis Siguldas 1. vidusskolu (1965), LVU ieguvis Fizikas un matemātikas cietvielu fizikas specialitāti (1977). Mācījies Rīgas Poligrāfiķu kultūras nama tautas universitātē fotomākslas fakultātē (1981-1982). Siguldas FK biedrs (1981-1995). LFS biedrs (1993-2002). Personālizstāde Rīgā „Uzmetumi fotogrāfijai” (1991, 1996). Piedalījies 30 grupu izstādēs. Fotografējis kluso dabu, ainavas, portretus, aktus. Strādājis Siguldas mašīnbūves tehniskajā stacijā (1957-1961), Siguldas starpkolhozu celtniecības organizācijā (1961-1977), LVU Fizikas un matemātikas fakultātē Vispārīgās fizikas katedrā (1977-1993), SIA „Loks un Ko” (kopš 1994).


Pastors Pauls Jānis
Ķīmiķis, ķīmijas doktors
Dzimis 1942. g. 16.dec. Preiļos. Mācījies Preiļu 1.vidusskolā. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā. Tehniskās universitātes aspirants (1970-1973), inženieris, vecākais inženieris, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks, tēmu vadītājs (1973-1984), pasniedzējs (1984-1989), docents (no 1989). Docētie mācību priekšmeti: bioloģisko procesu iekārtas un projektēšana; aminoskābju un peptīdu ķīmija.Vairāk kā 40 zinātnisko un metodisko publikāciju autors. Pētniecības galvenais virziens: indandiona rindas policiāna savienojumi, elektrooptikas materiāli.

 


Pastors Pēteris
Daugavpils aizsargu pulka Vārkavas nodaļas aizsargs
Dzimis 1905. g. Preiļu pagasta Lielo Orīšu sādžā. Vēlāk dzīvojis Vārkavas pagasta „Vēverovkā”. Zemkopis. 1930. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes Goda zīmi. No 1949. g. līdz 1955. g. kā politieslodzītais atradies apcietinājumā Krasnojarskas apgabala Tuimā. Notiesāts par pretpadomju aģitāciju un teroristiska satura izteikumiem.
Miris 1982. g. Apbedīts Pelēču pagasta Džeriņu kapsētā.


Patmalniece Elita
Modes māksliniece, gleznotāja
Dzimusi 1964. g.  23. jūl. Ogrē. Mācījusies Ogres 1. vidusskolā, Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma apģērbu modelēšanas nodaļā. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi modes dizainera bakalaura grādu un maģistra grādu glezniecībā. Veidojusi stila atvērumus dažādos preses izdevumos, darinājusi tērpus populāriem skatuves māksliniekiem, daudziem televīzijas projektiem, izrādēm un koncertuzvedumiem. Ieguvusi galvenās godalgas jauno modes mākslinieku konkursos Tallinā un Viļņā; vairāku nepieradinātās modes asambleju laureāte, saņēmusi godalgu par netradicionālu darba risinājumu izstādē „Miniatūras”. Bērnībā dzīvojusi Vārkavas novadā. Dzimtas saknes Vārkavas pagasta Šķilteros un Rožkalnu pagasta „Strodos”. 


Patmalniece Ilze
Modes māksliniece
Dzimusi 1969. g. 18. dec. Ogrē. Mācījusies Ogres 1. vidusskolā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Modes dizaina nodaļā, studējusi Tallinas Mākslas universitātē un Latvijas Mākslas akadēmijā. Darinājusi tērpus populāriem skatuves māksliniekiem. Dzimtas saknes Vārkavas pagasta Šķilteros un Rožkalnu pagasta „Strodos”.

 


Paukovs Georgijs
Zvērināts advokāts
Dzimis 1921. g. Preiļos. Mācījies Preiļu krievu pamatskolā un lauksaimniecības skolā, Rīgas juridiskajā skolā. Bijis tautas tiesnesis Ludzas apriņķa 3. iecirkņa tautas tiesā, advokāts Zilupes un Krāslavas juridiskajā konsultācijā, tiesnesis Jelgavas pilsētas tautas tiesā, advokāts Jēkabpils juridiskajā konsultācijā, zvērināts advokāts birojā „Namejs”.
 Miris 1988. g. 10.dec. Jelgavā.


Paukšte Eduards
Pirmās brīvvalsts robežsargs
Dzimis 1914. g. 3. janv. Vārkavas nov., Rožkalnu pag., Saleniekos. Mācījies Kalupes pamatskolā. 1936. g. uzsācis dienestu armijā – smagās artilērijas pulkā, kur pildījis instruktora pienākumus. 1937. g. pieņemts virsdienestā Robežsargu brigādē un ieskaitīts 2. Zilupes bataljona 4. rotas Kostigovas vada nometnē par sargu. 1940. g. 11. okt. atvaļināts no dienesta sakarā ar Robežsargu brigādes izformēšanu.Vecumdienas aizvadījis Riebiņu novada Rušonas pagasta Gailīšu sociālās aprūpes centrā.
Miris 2013. g. 29. dec. Apbedīts Kalupes katoļu kapos.


Paukšte Jānis
Diriģents un mūzikas pedagogs
Dzimis 1925. g. 8. aug. Daugavpils apriņķa Kalupes pagasta Saleniekos. Mācījies Kalupes pamatskolā, Daugavpils komercskolā. Beidzis DPI Filoloģijas fakultāti (1957), Latvijas Valsts konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļu (1968). Skolotājs Kalupes pamatskolā, kora vadītājs (1945-1948), mūzikas skolotājs un koru diriģents Nautrēnu vidusskolā (1948-1950), DVSI mūzikas pasniedzējs, kora diriģents (1950-1952), DPI Mūzikas pedagoģijas fakultātes teorētisko mūzikas priekšmetu vecākais pasniedzējs (1975-1991), dekāna vietnieks neklātienes darbā (1980-1985). Nozīmīgākās publikācijas: Solfedžo uzdevumu krājums; Dzirdes analīzes izdales materiāls; Polifoniskais solfedžo; Mūzikas mācīšanas metodika; Latgales mūzikas kultūra.

Paulāns Andrejs
Keramiķis
Dzimis 1896. g. 30. nov. Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta Šembeļos (tagad  Riebiņu novads). Amatu mācījies no tēva. 1918. g. atgriezies no kara un intensīvi pievērsies podniecībai. 1933. g. sācis piedalīties izstādēs Latvijā un pasaulē. Nozīmīgākās no tām: 1933. g. Helsinkos, 1935. g. Briselē, 1937. g. Parīzē, 1938. g. Berlīnē, 1939., 1959. g. Leipcigā, 1960, 1961, 1965, 1969, 1980. g. Maskavā, 1967. g. Monreālā. 1957. g. uzņemts Mākslinieku Savienībā. 1958. g. piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums. Apbalvojumi: sudraba medaļa 1. Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā, sudraba medaļa Zemgales izstādē Jelgavā, zelta medaļa Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē, zelta medaļa Latgales izstādē Daugavpilī. 1982. g. Mākslinieku Savienība, par gada labāko radošo devumu Latgales keramikā, sāka piešķirt A. Paulāna medaļu. Raiņa muzejā „Jasmuiža” darbojas A. Paulāna memoriālā darbnīca.
Miris 1973. g. 29. nov. Apbedīts Feimaņu kapsētā.


Pauliņš Valdis
Keramiķis
Dzimis 1964. g. 16. febr. Krāslavas rajona Ezerniekos. Mācījies Ezernieku vidusskolā, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā. Studējis Daugavpils universitātē Mūzikas un mākslas fakultātē. Ieguvis maģistra grādu mākslā. Tautas daiļamata meistars kopš 1986. g. Izstādēs piedalās kopš 1981.g.. Krāslavas mākslas skolas direktors. Keramikas ceplis Aglonas novada Grāveros, Dūmu ielā 8.

 


Paulīte Ilga
Ainavu arhitekte, modes modele
Dzimusi 1987. g. 21. martā Līvānos. Mācījusies Silajāņu pamatskolā un Riebiņu vidusskolā. Studējusi LLU (2005-2010). ERASMUS programmas ietvaros studējusi Neubranderburgas Universitātē, kur turpinājusi arī  maģistra studijas ainavu arhitektūras un vides plānošanas specialitātē. Šo studiju laikā bijis arī prakses papildināšanas semestris Portugālē „X-scape” ainavu arhitektūrā un dalība projektos Šveicē. 2010./2011. g. pilnveidojusi modeles darba iemaņas Natalie Model Managment mācību kursos. 2013. gadā pārstāvējusi Latviju starptautiskā modeļu konkursā Ķīnā „Miss Model Of The World 2013”, kur iekļuvusi Top 20.


Paulockis Arnolds
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 1.bruņotā diviziona kapteinis
Dzimis 1892. g. 26. sept. Cērkstes pagastā. Mācījies Dubultu ģimnāzijā, Viļņas karaskolā. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. 1. jūl. Bijis ložmetēju rotas komandieris, pēc tam – 1. bruņotā diviziona bruņuvilciena komandieris.1920. g. 12. un 13. janv., prasmīgi vadot bruņuvilcienu, pie Rušonas stacijas iebruka ienaidnieka dziļā aizmugurē, dodot iespēju padzīt pretinieku no ierakumiem, saņemt gūstekņus un iegūt trofejas. Bijis pazīstams kā armijas sporta kustības izveidotājs un veicinātājs. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas armijas vajadzībām. 1921. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1934. g. 8. janv. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.


Pauniņš Ainārs
SIA „Re&Re” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Būvniecības Attīstības stratēģiskās partnerības valdes loceklis
Dzimis 1965. g. 12.nov. Preiļu raj. Beidzis Preiļu 1.vidusskolu, studējis RTU. Bijis līdzstrādnieks Zinātniskajā restaurēšanas pārvaldē, 1993. g. kļuvis par SIA „Re&Re” komercdirektoru, Latvijas Būvinženieru savienības biedrs, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis, Latvijas būvnieku asociācijas valdes loceklis, viceprezidents, Latvijas Būvniecības Attīstības stratēģiskās partnerības valdes loceklis. 2008. g. iekļauts „Dienas Biznesa” veidotajā „Latvijas 1000 miljonāru” sarakstā.


Pauniņš Jānis
Dambretists
Dzimis 1944. g. 5. sept. Preiļu pagasta Lielajos Určos.Mācījies Preiļu 1. vidusskolā un Preiļu vakarskolā. Strādājis Preiļu Starpkolhozu celtniecības organizācijā, Preiļu ceļu pārvaldē, sporta biedrībā „Vārpa”. Vairākkārt izcīnijis medaļas „LPSR čempions dambretē”. 1969. g. kļuvis par PSRS sporta meistaru dambretē.
Miris 1998. g.



Pavārs Volfrīds
Latviešu strēlnieks, Jura krusta, Staņislava, Annas un Sarkanās Zvaigznes ordeņu kavalieris
Dzimis 1893. g. 28. sept. Jersikā. Beidzis Daugavpils 3. pilsētas skolu (1911.), zemes ierīkotāju kursus Rīgā (1912).  Strādājis par zemes ierīkotāju. 1. Pasaules kara laikā cīnījies 5. Zemgales pulkā. Beidzis praporščika skolu Pleskavā (1916) un virsnieka kursus Rīgā (1917). Pilsoņu kara laikā bijis 5. sevišķā pulka komandieris. Pēc Pilsoņu kara palicis Krievijā. Beidzis topogrāfu - ģeodēzistu kursus Kirovā (1931), Maskavas Zemes ierīcības institūtu (1933) un strādājis par zemes ierīkotāju. 1948.g. atgriezies Latvijā un strādājis par zemes ierīcības nodaļas vadītāju LPSR Lauksaimniecības ministrijā (1948 -1959).
Miris 1974. g. 22. nov. Rīgā, apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.


Pavlovskis Timofejs
Politiķis, vecticībnieku sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1890. g. 19. febr. Līvānos (citviet Vārkavas pagastā). Dzīvojis Vārkavas pagasta “Pērcvietās”. Pirmā pasaules kara dalībnieks. Ilgus gadus strādājis pagasta valdē, iesaistījies Daugavpils apriņķa valdes darbā. 4. Saeimas deputāts (krievu zemnieku frakcija), Saeimas sekretāra biedrs. Publicējies Pēterburgas izdevumos “Birževije Novosti” un “Žurnal dļa vseh”. 1944. g. pametis Latviju.
Miris 1964. g. Austrālijā.

Peisenieks Jānis
Daugavpils aizsargu pulka Līvānu nodaļas aizsargs
1930. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Pelniņš Aleksandrs
Lauksai
mnieks, aktīvs sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1859. g. 2. okt. Lubānas pagasta Niedrītēs. Beidzis Cēsu apriņķa skolu. Bijis Galēnu muižas skrīveris, Preiļu ev.-lut. baznīcas priekšnieks, Krevu muižas īpašnieks, priekšzīmīgs lauksaimnieks. 1936. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941. g. deportēts uz Krieviju.
Miris 1942 .g. 31. aug. Krasnojarskas apgabalā.

 


Pelšs Einārs
Dzejnieks
Dzimis 1960. g. 19. jūn. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā (1967-1975), beidzis Rīgas elektromehānisko tehnikumu (1979). Studējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Beidzis Burjatijas APSR Pedagoģiskā institūta Krievu valodas un literatūras nodaļu (1987). Pirmā publikācija – dzejoļi „Vākšana” un „Krīt. Lāses krīt…” Preiļu rajona laikrakstā „Ļeņina karogs” 1981. g. 4. apr. Saņēmis žurnāla Liesma prēmiju par 1984. g. labāko debiju dzejā. 1990. g. izdota Igora Severjaņina dzejas izlase Vaļsirdīgā romance  E. Pelša atdzejojumā. Iznākuši  dzejoļu krājumi : Maija (1987),  S (2012) , In visi ble , Mīļākais tētis pasaulē (2016), Demon. Condom (2017).


Pelšs Kristiāns
Hokejists
Dzimis 1992. g. 9. sept. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā. Latvijas U-18 izlases uzbrucējs. Trenējies un spēlējis Daugavpils „Latgalē”, „Liepājas metalurgā” un „Dinamo / Juniors”. 2010.gadā Nacionālās hokeja līgas draftā viņu izvēlējās Edmontonas “Oilers” vienība. Spēlējis fārmklubos – Rietumu hokeja līgas komandā Edmontonas “Oil Kings”, Austrumkrasta hokeja līgas klubā Stoktonas “Thunder” un Amerikas hokeja līgas vienībā Oklakomsitijas “Barons”. 2011. g. debitējis Latvijas nacionālajā izlasē un ticis ievēlēts par junioru izlases kapteini pasaules U-20 čemponātā Kanādā.
Miris 2013. g. 10. jūn.  Apbedīts  Preiļu kapsētā.


Pelšs Staņislavs
Garīdznieks
Dzimis 1913. g. 30. nov. Preiļu draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis  LU Teoloģijas fakultātē (1933-1940). Par priesteri iesvētīts Aglonā 1940. g. 29. jūn. Primīcijas dievkalpojums  Preiļos 1940. g. 29. jūn. Bijis Varakļānu draudzes vikārs (1940-1942), Ludzas draudzes vikārs (1943-1944), Rozentovas draudzes prāvests (1944), Krāslavas draudzes vikārs (1944 -1946), Prezmas draudzes prāvests (1946 -1947), Briģu un Zilupes draudžu prāvests (1947-1949).
Miris 1973. g. 27. janv., apbedīts Prezmas draudzes kapsētā.

Penēgs Izidors
Valsts statistikas pārvaldes Līvānu pag. brīvprātīgais korespondents
1932. g . apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Pentjušs Viktors
Garīdznieks
Dzimis 1915. g. 7. sept. Rundēnu draudzē. Mācījās Aglonas Katoļu ģimnāzijā. No 1937. līdz 1942. g. studējis Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā. Par priesteri ievētīts 1942. g. 9. martā. Kalpojis Lamiņu, Viļānu, Arlavas – Cīruļu, Saldus, Grendzes, Eglaines un daudzās citās draudzēs. 1972. g. iecelts par Sv. Jēkaba katedrāles vikāru un Rīgas Garīgā semināra garīgo tēvu.
Miris 2007.g. 19. febr.


Petre Biruta
Letoniste, leksikoloģe, tulkotāja, pedagoģe
Dzimusi 1936. g. 2. dec. Līvānos. Mācījusies Valmieras Pedagoģiskajā skolā, studējusi Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Strādājusi Rozēnu pamatskolā, Rīgas 24. vidusskolā, Liepājas 31. PTS, Minsteres latviešu ģimnāzijā. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas izdevniecības „LiePA” literārā redaktore un Latviešu valodas katedras docente. Pētījusi A. Upīša daiļrades valodu, veikusi romāna „Zaļā zeme” frontālu leksikas analīzi. 1987. g. aizstāvējusi disertāciju „A.Upīša romāna „Zaļā zeme” leksika” un ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidāta grādu, kas 1992. g. nostrificēts par filoloģijas doktora (Dr.philol.) grādu. Lasījusi latviešu leksikoloģijas kursu Klaipēdas Universitātē. Sarakstījusi mācību līdzekli „Latviešu leksikoloģija”, 7 zinātnisko publikāciju autore.


Petrova Vilhelmīne (literārais pseidonīms Lele Vilma) 
Agroķīmiķe, dzejniece, amatniece
Dzimusi 1937.g. 24. martā Kārsavas pagasta Lemešovā. Beigusi Kārsavas vidusskolu, 1963. g. – LLU, kur studējusi agronomiju un agroķīmiju. Preiļu rajonā strādājusi par agroķīmiķi, papildus pamatdarbam turpinājusi LLU uzsākto pētniecības darbu par lauku auglības uzlabošanu. 2000. g. sākusi rakstīt dzeju un prozu, kas publicēta dažādos izdevumos. Sarīkojusi vairākas fotoizstādes un piedalījusies fotokonkursos. Pašmācības ceļā apguvusi aušanu, izšūšanu, adīšanu un tamborēšanu. Darinājusi vairākus novada tautas tērpu komplektus, ar kuriem piedalījusies izstādēs, skatēs, Dziesmu un deju svētkos.
Nodibinājusi ģimenes daiļrades etnogrāfisko kopu „Īveņa”. Par latviskās dzīvesziņas saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, saņēmusi atzinību konkursā “Radošākais amatnieks Latgalē 2008”. Dzeju krājums “Preiļi ievziedā “ iznācis 2010. gadā.
Mirusi 2017. g. 14. okt. Apbedīta Preiļu kapsētā.


Pihele Valentīna
LPSR sociālās nodrošināšanas ministre, sieviešu padomes priekšsēdētāja
Dzimusi 1920. g. 23. febr. Silajāņu pagastā. Beigusi PSKP CK Augstāko partijas skolu Maskavā (1957). No 1944. g. bijusi vadošā komjaunatnes darbā Rīgā, partijas darbā Saulkrastu, Limbažu un Valkas rajonā (1950-1961). LPSR sociālās nodrošināšanas ministre (1961-1983). LR sieviešu padomes priekšsēdētāja (kopš 1977.g.). LKP CK locekle (1954-1956, 1963-1986). LPSR AP deputāte (1951-1985).

 


Pintāns Pēteris
Žurnālists
Dzimis 1931.g. 19. jūl. Preiļu raj. Rudzātu pagastā. Beidzis LVU Žurnālistikas fakultāti. Rakstījis vairākiem preses izdevumiem. Piedalījies laikraksta „Latviešu Strēlnieks” veidošanā. No 1990. g. aprīļa līdz 1992. g. rudenim bijis „Latviešu Strēlnieka” redaktors.
Miris 1996. g. 22. febr., apbedīts Saulkrastu kapos.

 


Pīnups Jānis
Otrā Pasaules kara mežabrālis
Dzimis 1925. g. 10. maijā Pelēču pagasta Kotļeru sādžas Vētraiņos.    Otrā pasaules kara dalībnieks (Sarkanās armijas kareivis).               1944. gadā piedalījies vairākās kaujās, ticis kontuzēts.                           Pēc dezertēšanas no Sarkanās armijas, vairāk kā 50 gadus, slēpies no padomju varas savā dzimtajā pusē. Legalizējies 1995. g. 9. maijā.   Miris 2007. g. 16. jūnijā.

 


Pizāns Antons
Ārsts
Dzimis 1920. g. 14. aug. Andrupenes pagastā. Beidzis Aglonas ģimnāziju, līdz 1943. g. studējis LU. Studijas medicīnā turpinājis vispirms Ķelnes, vēlāk Baltijas universitātē. 1954. g. beidzis Bonnas universitāti, iegūstot medicīnas doktora grādu. Specializējies sieviešu slimībās. Ieceļojot Kanādā, uzsācis prakses darbu Sv. Marijas slimnīcā.
Miris 1999. g. 6. febr. Ontario. 


Pīgoznis Jāzeps
Mākslinieks
Dzimis 1934. g. 15. sept. Rēzeknes apriņķa Ružinas pagasta Odumānu sādžā. Pēc Dravnieku pamatskolas beigšanas, no 1948.-1953. g. mācījies J. Rozentāla mākslas vidusskolā Rīgā. 1953. g. iestājies Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kuru beidzis 1959. g. Kopš 1972. g. Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras pedagogs, 1983. g. – docents, 1992. g. – profesors, ieguvis mākslas maģistra grādu. Izstādēs piedalījies kopš 1952. g. Personālizstādes rīkotas gan Latvijā, gan Vācijā, Krievijā, Baltkrievijā, Polijā, Lietuvā, Luksemburgā, ASV, Beļģijā, Ukrainā, Igaunijā, Zviedrijā, Rumānijā, Azerbaidžānā, Čehoslovākijā, Nīderlandē, Mongolijā, Francijā, Spānijā un citviet. Darbi atrodas Valsts Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības īpašumā, Vroclavas Medaļu mākslas muzejā Polijā, Kazanlikas mākslas galerijā Bulgārijā, Baltkrievijas Valsts Mākslas galerijā Minskā, Permas Valsts mākslas galerijā, Rēzeknes mākslas muzejā un citur, kā arī privātkolekcijās Latvijā un daudzās ārvalstīs.1982. g. gleznotājam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1964. g., ieņēmis vadošus amatus šajā organizācijā, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Saņēmis vairāk nekā 20 dažādu apbalvojumu starptautiskās mākslas izstādēs. 2011. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2014. g. 25.sept. piešķirts Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums.
Miris 2014. g. 28.maijā. Apbedīts Ikšķiles Vecajos kapos.

Pīzelis Aivis
Gleznotājs
Dzimis 1988. g. 14. dec. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā un mākslas skolā, 2009. g. pabeidzis Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļu. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles glezniecības nodaļā, 2013. g. ieguvis bakalaura grādu, 2015. g.  -  LMA  maģistra grādu glezniecībā. Radošā darbība sākotnēji saistīta ar Latgales novadu- tās dabu, cilvēkiem. Izstādes rīkotas  Preiļos, Daugavpilī, Rēzeknē, Līvānos, Jēkabpilī, Ludzā un Rīgā. Kopš 2007. gada aktīvi piedalās plenēros, grupu izstādēs un rīko personālizstādes.

Pīzelis Ludvigs
Lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks
Dzimis  1888. g. 8. dec. Aizkalnes pagasta Garlišķos. Beidzis Jasmuižas tautskolu, 2. Pēterpils ģimnāziju  un Kijevas praporščiku skolu. Bijis ilggadējs Jasmuižas pagasta valdes priekšsēdētājs, pagasta vecākais,  Krājaizdevu sabiedrības un Lauksaimniecības biedrības priekšnieks. 1921. g.apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941. g. deportēts uz Krieviju. 


Placinskis Juris
Pedagogs, publicists
Dzimis 1905. g. 30. janv.  Preiļu pagasta Blūzmos. Mācījies Preiļu pagasta tautskolā (1912-1915), Preiļu pagasta 6 klašu pamatskolā (1918-1922), studējis Daugavpils skolotāju institūtā (1925-1930). Bijis skolotājs Daugavpils skolotāju institūtā (1930-1940), Daugavpils 1. un 9. pamatskolās. Strādājis poļu pamatskolā (1941-1942),  bijis padomdevējs jaunatnei aroda izvēlē Darba pārvaldē (1942), korektors V.Lōča izdevniecībā Daugavpilī (1941-1944). Kopš 1945. g. dzīvojis emigrācijā Vācijā un aktīvi darbojies latgaliešu preses un izdevniecību darbā.
Miris 1971. g. 12. jūn., apbedīts Vācijā.


Pleišs Alberts
Publicists, skolotājs
Dzimis 1921. g. 9. febr. Gaigalavas pagasta Apšeniekos. Beidzis Aglonas ģimnāziju (1940), Luvenas universitātē studējis klasiskās valodas: grieķu un latīņu, Strasbūras universitātē studējis politiskās zinības. Ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Sanfrancisko Valsts universitātē - maģistra grādu franču un vācu literatūrā. Ilgus gadus ir bijis galvenais redaktors A. Jūrdža fonda izdotajā avīzē „Latgolas Bolss”.
Miris 1990. g. 13. dec. Sanfrancisko.

Pličs Igors
Fotomākslinieks, uzņēmējs
Dzimis 1954. g. 8. nov. Rīgā. Mācījies Vectilžas skolā (1969), 34. Rīgas PTS foto nodaļā (1970), Maskavas padomes vārdā nosauktā politehnikuma, foto tehnoloģijas nodaļā (1984), Foto meistarības fakultātē VEF kultūras un tehnikas pilī (1984). Kopš 1981. g. dzīvo un strādā Preiļos. SIA „FotoMaks” filiāles vadītājs (1995-2003), no 1997. g. SIA „Laura Plus”, „Fotocentrs” īpašnieks. Personālizstādes: 1979. g. Ludzā „Cilvēks un daba”, 1980. g. Latvijas tautsaimniecības izstāde Rīgā, 1984. un 1994. g. personālizstādes Preiļos, 1995. g. - Aglonas bazilikā „Aglona no putnu lidojuma”, 1997. g. izstādes Ludzā un Krāslavā, 1998. g. „Preiļu pilsētai 70” Preiļu mūzikas skolas zālē, 1999. g. - „Latgale fotogrāfijās” Jasmuižā un Kanādā, 2000. g. Preiļu rajona Galvenajā bibliotēkā, 2002. g. Ratiboržices pilī Čehijā, Latvijas fotogrāfijas muzejā Rīgā. 6 gadus organizējis fotoamatieru darbu konkursus „ Es mīlu savu foto”. Profesionālo fotogrāfu asociācijas biedrs. Fotomākslinieks ir vairāk kā 15000 dažādu pastkaršu autors, viņa fotogrāfijas izmantotas daudzos bukletos, ceļvežos un prezentācijas izdevumos. Tapuši vairāki plakātkalendāri, atklātņu komplekti. Krāsainās fotogrāfijas izmantotas fundamentālajās A.Vējāna , P.Zeiles un A.Anspaka  kultūrvēsturiskajās monogrāfijās ”Ai, māte Latgale”, „Latgales kultūras vēsture”, „Preiļu novads”, dzejas krājumā „Es dziedāšu par tevi…” 2008. g. iznācis I. Pliča Preiļu pilsētas 80 g. jubilejai veltīts fotoalbums „Acis redz, sirds deg…” 2013. g. maijā apbalvots ar V šķiras Atzinības krustu. Latgales fotogrāfu biedrības dibināšanas iniciators. Latgales fotogrāfu biedrība izdevusi divus apjomīgus fotoalbumus: Latgale fotogrāfijās (2013) un Latgalietis XXI gadsimtā (2017).


Plikšs Ferdinands
Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, kapteinis, Lācplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Dzimis 1896. g. 5. aug. Vārkavas pag. Znotiņos. Beidzis Pēterburgas Politehniskā institūta mērniecības nodaļu un Irkutskas  praporščiku skolu. Dienējis 11. Dobeles kājinieku pulkā un 3. Jelgavas kājinieku pulkā. Bijis kadru virsnieks.1928. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1941.g. deportēts, 1942. g. 6. sept. .miris Noriļlagā.

 

Plivda Artis
Baltijas spēkavīru čempions
Dzimis 1985. g. 19. maijā Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā (1991-2000), Preiļu Valsts ģimnāzijā (2000-2003), studējis Latvijas Policijas akadēmijā (2003-2006) un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Strādājis Preiļu un Rīgas raj. Policijas pārvaldē. 2009. g. izcīnījis 3. vietu starptautiskajā spēkavīru čempionātā Zviedrijā. 2010. g. 4. vieta „Arnols Classic” sacensībās ASV, 6. vieta „Moscow Grand Prix 2010”. Latvijas spēkavīru 2010. g. čempionāta uzvarētājs. 2017. g. Betsafe Latvijas Spēkavīru čempionātā ieguvis spēcīgākā vīra titulu.


Sk. tālāk >>>



uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jums ir pietiekama informācija par novadpētniecības krājumu?

Nē, nav
Jā, ir
Neinteresē

Nobalsoja: 104

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites

 









 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2018, Pēdējās izmaiņas: 2018.12.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde