Vārda diena: Alvīne
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 8
Kopējais skaits: 306374

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Labinskis Valdis
Radiožurnālists, Latgales Radio direktors
Dzimis 1957. g. 9. dec. Krasnojarskas apgabalā. Mācījies Līvānu pamatskolā, Minsteres latviešu ģimnāzijā. Fridriha Vilhelma universitātē un Ludviga Maksimiliāna universitātēs studējis vēsturi, ģeogrāfiju un baltu filoloģiju. Strādājis Radio Brīvā Eiropa Minhenē, Prāgā un Rīgā. Baltijas valstu korespondents raidorganizācijā Deutsche Welle. Latgales Radio dibinātājs.

 


Labinskis Vitālijs
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1914. g. 26. apr. Jersikas pag.” Iztekās”. Mācījies Jersikas 4 kl.pamatskolā, Līvānu 6 kl. pamatskolā, Jēkabpils komercskolā. Strādājis Līvānu pagasta valdē, bijis aizsargu organizācijas komandieris Līvānos un Kalupē.1941.g.14. jūn.deportēts. Vjatkas, Karagandas un Krasnojarskas nometnēs pavadījis 10 gadus. 1966. g. emigrējis uz Vāciju. Aktīvi iesaistījies Minsteres latviešu centra darbā. Pēc neatkarības atgūšanas atgriezies Latvijā.
Miris 2005. g. 5. febr. Apbedīts Jersikas pag. Upenieku kapsētā.


Lācis Boļeslavs
Matemātiķis
Dzimis ap 1883. g. Līvānu novada Turkos. Beidzis Līvānu pagasta Meža skolu, Sv. Katrīnas ģimnāziju Pēterburgā un Pēterburgas Universitātes Matemātikas fakultāti. Pirmā pasaules kara dalībnieks, virsnieks, vairāku ordeņu kavalieris.
Miris 1915. vai 1916. g. Viļņā.                 

Lācis Izidors
Matemātiķ
is, pedagogs
Dzimis ap 1880. g. Līvānu novada Turkos. Beidzis Līvānu pagasta Meža skolu, Sv. Katrīnas ģimnāziju Pēterburgā un Pēterburgas universitātes Matemātikas fakultāti (1906). Strādājis par skolotāju Pēterburgā. 1917. g. atgriezies Latvijā. 1918. g. sācis strādāt par Baltinavas ģimnāzijas direktoru. 1918/1919. g. devies atpakaļ uz Pēterburgu, kur strādājis par skolotāju. Sarakstījis vairākas matemātikas grāmatas krievu valodā.
Miris 1942. vai 1943. g. Ļeņingradas blokādes laikā. 


Lācis Juris
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1900. g. 28. aug. Turku pag. Sproģos. Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks: 8. Daugavpils un 5. Cēsu kājinieku pulka dižkareivis. 1921. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1959. g. 26. febr. Apbedīts Turku pag. Draudzes kapsētā.

 

Lācis Staņislavs
Arhitekts
Dzimis ap1886. g.Turku pagastā. Mācījies Līvānu pagasta Meža skolā, Pēterburgas Sv. Katrīnas ģimnāzijā, studējis Pēterburgas universitātes Arhitektūras fakultātē. Pirmā pasaules kara laikā bijis frontes nocietinājumu būvinženieris un arhitekts Ļeņingradā. 
Miris ap 1967. g.

Lācis Valdis
Sporta pedagogs, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1941. g. 18. janv. Preiļu rajonā. Mācījies Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā. Bijis Rīgas rajona sporta skolas treneris (1967-1973), tūristu bāzes „Sigulda” instruktors (1974-1976), LVFKI mācību treniņu bāzes „Līčupe” direktors (1976-1997). Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijas metodiķis. Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs. LZS biedrs.


Laizāne Tekla
Bibliotekāre, muzeja darbiniece, publiciste
Dzimusi 1902. g. 6. dec. Rīgā. Dzimtas saknes Vārkavas pagastā. Mācījusies vācu ģimnāzijā, beigusi N. Rancāna un F. Obšteina Rēzeknes tirdzniecības skolu. Bijusi Rēzeknes bibliotēkas pārzine, līdztekus pamatdarbam aktīvi vākusi vēsturiskus eksponātus, mājsaimniecības piederumus, rokdarbus, īpaši audumus un keramikas paraugus, rīkojusi izstādes. Bagātīgais materiālu klāsts kļuvis par pamatu Latgales Centrālā muzeja atvēršanai Rēzeknē. Bijusi šī muzeja direktore.1944. g. devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk ieceļojusi ASV un apmetusies uz pastāvīgu dzīvi Kalifornijas pilsētā Sanfrancisko. Kaut arī nodarbināta kā privāta medmāsa,vairākus gadus bijusi laikraksta „Latgolas Bolss” atbildīgā redaktore, aktīvi atbalstījusi mēnešraksta „Latgaļu Ziņnesis “ iznākšanu.
Mirusi 1997. g.


Laizāne–Jurkāne Marika
Socioloģe, politoloģijas doktore, Baltijas Asamblejas sekretariāta vadītāja
Dzimusi 1977. g. 3. febr. Riebiņu novada Stabulniekos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu politikas zinātnē. LU politikas zinātnes doktorante. Papildinājusi zināšanas Vestfālenes Vilhelma Minsteres universitātē. Vairāku publikāciju autore: par Baltijas valstu reģionālo sadarbību, reģionālo organizāciju darbību, Latvijas interesēm Baltijas jūras valstu reģionālajās organizācijās. Baltijas Asamblejas Sekretariāta vadītāja. 

 


Laizāns Fēlikss Boļeslavs
Garīdznieks, folkloras vācējs
Dzimis 1871. g. 22. apr. Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta Somu ciemā. Mācījies Viļānu pagasta un Rēzeknes pilsētas skolā. Studējis Pēterpils Garīgajā seminārā.1895. g. iesvētīts par priesteri. Kalpojis Malnavas, Baltinavas, Rundānu, Dukstigala, Rubeņu un Vanagu draudzēs. Šajā laikā cītīgi vācis un sistematizējis folkloru. 2458 tautasdziesmas publicētas K. Barona „Latvju dainās”, 1365 vienības glabājas Folkloras krātuvē, daudz  materiālu atrodas Latgales centrālajā muzejā Rēzeknē. 
Miris 1931. g. 17. jūl. Bebrenē. Apbedīts Bebrenes kapos


Laizāns Pāvils
Ķirurgs
Dzimis 1936. g. 9. janv. Daugavpilī. Beidzis RMI Ārstniecības fakultāti. Rīgas pilsētas 7. klīniskās slimnīcas „Gaiļezers” 13. ķirurģijas nodaļas vadītājs. Pirms tam, 1959. g.- 1980. g. bijis Līvānu slimnīcas ķirurgs un ķirurģijas nodaļas vadītājs. Latvijas Ķirurgu asociācijas biedrs. 1998. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 

 


Laizāns Pōvuls
Rakstnieks, miertiesnesis un notārs, sabiedriskais darbinieks, Satversmes sapulces deputāts
Dzimis 1888 .g. 2. nov. Sakstagala pag. Mācījies vietējā pagastskolā un Pēterburgas ģimnāzijā. Pēterburgas universitātē studējis dabaszinātnes un tieslietas. Bijis Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis. Strādājis par tiesnesi, bijis notārs Līvānos. 1927. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1933. g. 27. nov. Daugavpilī.


Lakauska Terēzija
Ilggadēja Preiļu politiski represēto kluba priekšsēdētāja
Dzimusi 1936. g. 22. dec. Preiļu pagasta Lielajos Mūrniekos. Par nacionālo partizānu atbalstīšanu, ģimene 1949. g. 25. martā izsūtīta uz Sibīriju. Piedalījusies Latvijas Tautas frontes Preiļu nodaļas darbā un Atmodas laika pasākumos. Lielu darbu ieguldījusi politiski represēto atmiņu grāmatas „Katrās sāpēs ir savs mantojums” sagatavošanā. Ilgus gadus bijusi Preiļu politiski represēto kluba priekšsēdētāja. Lieliska  godu saimniece, audēja un adītāja. Raksta dzeju.



Lanska Anna
Aktrise
Dzimusi 1930. g. 25. dec. Vidsmuižā. 1944. g. kopā ar vecākiem devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur beigusi latviešu vidusskolu Ansbahā. 1949. g. izceļojusi uz Austrāliju. 1951. g. sākusi darboties Pērtas Latviešu dramatiskajā kopā, bet no 1971.g. bijusi arī iestudējumu: M. Zīverta „Durnā merga” (1971), „Nafta” (1980), Ž. P. Sartra „Aiz slēgtām durvīm” (1975), T. M. Retigana „Lidija” (1978), E. Baha  „Tikumīgais uzdzīvotājs” (1987)  režisore.

 


Lapāne Daiga
Atdzejotāja, dzejniece, LU FF lektore
Dzimusi 1967. g. 14. okt. Rīgā. Mācījusies Rīgas 1.ģimnāzijā, LU studējusi latviešu filoloģiju un papildinājusi zināšanas maģistrantūrā klasiskajā filoloģijā. 1999. g. iznācis atdzejojumu krājums „ Dienvidu vīns. Ziemeļu vīns”, 2000. g. - dzejoļu grāmata „Meditācija smilšu pulkstenī”. Strādājusi laikrakstā “Atmoda Atpūtai”,  J.Raiņa Literatūras un mākslas muzeja filiālē „Jasmuiža’. Tulkojusi un atdzejojusi lietuviešu un sengrieķu dzeju.


Lapsa Jānis
Lauksaimnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1871. g. Rudzātu pagasta “Liepsaliņās”. Savā saimniecībā izveidojis Latvijas brūnās šķirnes govju ganāmpulku, ierīkojis sierotavu, kurā strādājuši no Dānijas uzaicināti speciālisti. Lielu uzmanību veltījis pareizas lauku kultūru augu sekas veidošanai. Saimniecībā ierīkojis dambjus, uzstādījis vēja rotoru. Šī saimniecība LR gados bijusi viena no priekšzīmīgākajām  Latgalē, tā vairākkārt  godalgota. 1936. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1945. g. Apbedīts Tukuma rajona Matkules kapos.  


Lasis Fricis Arvīds
Skolotājs, žurnālists, rakstnieks
Dzimis 1915. g. 8. martā Vietalvas pagastā. Mācījies Pļaviņu pilsētas ģimnāzijā, LVU studējis Latviešu valodas, literatūras un vēstures fakultātē. Beidzis Rīgas Skolotāju institūtu. Žurnālistikā sācis darboties jau vidusskolas laikā, publicējies „Pļaviņu Ziņās”. Strādājis „Madonas Ziņu”, „Gulbenes Ziņu”, „Malienas Ziņu” un lairaksta “Rīts” redakcijās, 7. Siguldas kājnieku pulka laikrakstā. Strādājis Salacgrīvas vidusskolā, bijis Rīgas 4. vidusskolas mācību daļas vadītājs, Slokas1. vidusskolas direktors, skolu inspektors Preiļos. 1993. g. iznākusi stāstu un noveļu grāmata „Trīs meitenes un pavasaris”, 1995. g. skolu dzīves romāns  – „Līčupes dumpinieki”, 1998. g. - dzejoļu krājums „Tai, kuras nav”, 1999. g. stāsti „Saules pievārtē” un „Atmiņas stāsts”. Bijis Latvijas Tautas Frontes Balvu rajona padomes loceklis, LNNK, Latviešu Neatkarības partijas un Pilsoņu Komitejas nodaļas priekšsēdētājs, vadījis partiju „Helsinki – 86”.
Miris 2004. g. 11.febr.  Apbedīts Balvu pilsētas kapos.


Laupacis Benedikts
Mag.iur., bibliotēku un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1910. g. 1. apr. Tilžas pagasta Siltenē. Mācījies Tilžas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. Beidzis LU teātra skolu un Jurisprudences fakultātes kriminoloģijas nodaļu. Bijis Zemnieku drāmas teātra aktieris. Ar lieliem panākumiem 1933. g. augustā  Aglonā notikusi Innerkopflera lugas “Meksikas moceklis” pirmizrāde, kuras režisors bijis B. Laupacis. Strādājis Daugavpils apgabaltiesā.1944. g. devies emigrācijā. Caur Vāciju ieceļojis Kanadā. Kvebekā studējis angļu un franču valodu, bet Otavas universitātē – bibliotēkzinātnes. Strādājis Kvebekas zvejniecības un mežkopības ministrijā, bijis Kanādas Aizsardzības ministrijas bibliotēkas vadītājs, LKSA „Dzintars” dibinātājs un pirmais prezidents.
Miris 2000. g. 14. martā Otavā. Apbedīts Beechwoodas kapsētā.


Laurinovičs Jāzeps
Politiķis, banku un pašvaldību darbinieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeni
Dzimis 1893. g.  24. apr.  Andrupenes pagastā. Mācījies Pēterburgas 12. ģimnāzijā. Bijis Andrupenes pagasta valdes priekšsēdētājs, Satversmes sapulces loceklis, darbojies Pašvaldības, Satversmes un Sociālās likumdošanas komisijā. No 1923. g. Valsts zemes bankas Rēzeknes nod. darbvedis, vēlāk – Rēzeknes nod. priekšnieks, pēc tam – Finanšu ministrijas pārstāvis,  Rēzeknes apriņķa I iecirkņa tirdzniecības un rūpniecības komisijas loceklis. 1939. g.  iecelts par Rēzeknes pilsētas padomnieku. Bijis Latgales Zemnieku progresīvās apvienības biedrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeni un Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu.
Miris 1942. g. 29. jūn.  Daugavpilī. Apbedīts Aglonas kapos.


Laurinovičs Pēteris
Dr. theol., profesors, izglītības darbinieks, monsinjors
Dzimis 1902. g. 19. okt. Asūnes pagastā. Beidza Rīgas katoļu teoloģijas augstskolu  un Vīnes universitātes Teoloģijas fakultāti. 1926 - 1931. g. bijis skolotājs Rīgā, Aglonas ģimnāzijā un Daugavpils Valsts skolotāju institūtā. Romas katoļu teoloģijas augstskolas profesors (1935 - 1938). Bijis Preiļu un Jasmuižas dekanāta dekāns. LU Romas katoļu teoloģijas profesors (1940 - 1944), arī fakultātes bibliotekārs (1938 - 1940). 1944. g. emigrēja uz Vāciju. Mācību grāmatu „Katoļu morāles mōceiba” un „Kristīgās baznīcas vēsture” autors. Žurnālu “Zīdūnis” un “Katōļu Dzeive” redaktors.
Miris 1949. g. 21. dec. Minhenē, Vācijā. Apbedīts Erdingas Milhauzenas kapsētā.


Lauskis Francis
LR virsnieks
Dzimis 1916. g. 3. jūl. Jasmuižas pagastā. Mācījies Kalupē, beidzis 1. Daugavpils Valsts ģimnāziju. Iesaukts Latvijas armijā, dienējis Daugavpils cietoksnī un 20. Aizputes kājnieku pulkā. Daugavpilī beidzis virsnieku vietnieku kursus. Leitnanta pakāpe piešķirta 1940. g. jūnijā. Dienējis bruņoto vilcienu pulkā Bolderājā un Ventspilī. Karam sākoties, šīs karaspēka daļas latviešu virsnieki arestēti un nosūtīti uz Uļjanovsku. 10 ieslodzījuma gadus pavadījis Kazahijas nometnēs un 5 gadus nometinājumā Krasnojarskas novadā. 1993. g. 16. nov. piešķirta LR Aizsardzības spēku atvaļinātā virsnieka dienesta pakāpe.


Lavrenovs Boriss
Latvijas hokeja izlases fizioterapeits
Dzimis 1957. g. 10. maijā Preiļos. Mācījies Preiļu 2.vidusskolā, studējis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta
pedagoģijas specialitātē. Sporta medicīnā strādā kopš 1976. g.  Rīgas Dinamo un Liepājas metalurga hokeja komandu, FK Ventspils futbola kluba, Latvijas hokeja izlases masieris. Apbalvots ar vairākām zelta, sudraba un bronzas medaļām. Piedalījies kā mediķis Turīnas olimpiskajās spēlēs /2006/.

 


Lazdāne Ieva
Skolotāja, diriģente, ērģelniece, apbalvota ar IV šķiras Atzinības krustu.
Dzimusi 1948. g. 24. dec. Rožkalnu pagasta Dubencas sādžā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā, absolvējusi Daugavpils mūzikas vidusskolu, tad Latvijas Valsts konservatoriju. Trīs gadus strādājusi Daugavpils mūzikas vidusskolā, 22 gadus — Pļaviņu mūzikas skolā, bijusi Pļaviņu kultūras nama jauktā kora un Pļaviņu Romas katoļu baznīcas jauniešu kora diriģente. Pēc viņas iniciatīvas 1992. g. tiek nodibināta Aglonas bazilikas kora skola. Kora MAGNIFICAT diriģente /1993- 2003/. 2012. g. apbalvota ar IV šķiras Atzinības krustu un ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
 2014. g. piešķirts Aglonas novada apbalvojums nominācijā ''Kultūra''. 2015. g. saņēmusi goda titulu ''Latvijas lepnums'' kategorijā ''Skolotāja''.


Lazdāne Ināra
Pedagoģe, vēsturniece
Dzimusi 1948. g. 2. okt. Preiļu raj. Arendolē. Beigusi LVU Vēstures fakultāti. Bijusi DPU vēstures katedras docētāja. Izstrādājusi Latvijas vēstures akadēmisko studiju kursu.
Mirusi 1992 .g. 7. sept. Apbedīta Rožkalnu pag. Lazdānu kapos.

 

Lazdāns Ādams
Valsts statistikas pārvaldes Līvānu pag. brīvprātīgais korespondents
1932. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.


Lazdāns Antons
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1925. g. 26. janv. Kalupes pagasta Dubencas ciemā. Mācījies Vārkavas pamatskolā, studējis LU. Strādājis par vēstures skolotāju, 5 gadus bijis Krapes skolas direktors. No 1981. līdz 1985. g. studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1985. g. 20. janv. Primicijas dievkalpojums Varakļānu draudzes baznīcā. No 1985. g. kalpojis Raipoles, Rundānu un Briģu draudzēs. 1991. g. Nirzas pamatskolā vadījis ticības mācības stundas.
Miris 2008. g. 7. janv., apbedīts Raipoles baznīcas dārzā.


Lazdāns Francis
Garīdznieks
Dzimis 1907.g. 4. nov. Kalupes pag. Mācījies Kalupes pamatskolā, Varakļānu vidusskolā, Rīgas Katoļu teoloģijas augstskolā. Ordinēts 1932. g. Kalpojis Varakļānu, Līvānu, Aglonas, Znotiņu, Krālavas un Nautrēnu draudzēs. Bijis Aglonas ģimnāzijas ticības mācības un latīņu val. pasniedzējs.
Miris 1981. g. 30.nov. apbedīts Rīgā, Sv. Rafaēla kapsētā.

 


Lazdāns Pēteris
Valsts, pašvaldību, sabiedriskais un politiskais darbinieks
Dzimis 1891. g.18. jūl. Rožkalnu pag. Lazdānos. Mācījies Sv. Katres ģimnāzijā Pēterburgā un Tērbatas universitātē. Bijis Satversmes Sapulces loceklis, piedalījies IV Rēzeknes kongresā. Strādājis banku sektorā. 1944. g. devies emigrācijā. 1926. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1960. g. 5.martā, Ņujorkā.



Leitāns Jānis
Garīdznieks, profesors, publicists
Dzimis 1893. g. 27. febr. Naujenes pag. Mācījies Rēzeknes tirdzniecības skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1918. g. Bijis vikārs Aglonā, Aglonas Garīgā semināra profesors, Aglonas ģimnāzijas kapelāns un skolotājs. 1926. g. iestājies Marijanu  klosterī. Miris 1931. g. 3. maijā. Apbedīts Viļānu baznīcas dārzā.

 


Leišups Augusts Izidors
Militārais darbinieks
Dzimis 1908. g. 29. sept. Līvānu pag. Mācījies Līvānu Meža skolā. Kalpojis Robežapsardzības brigādē, bijis Rīgas policijas pulka vada komandieris. Par kaujas nopelniem apbalvots ar abu šķiru Dzelzs krustiem. Pēckara gadus pavadījis gūstekņu un bēgļu nometnē Vācijā, pēc tam izceļojis uz Angliju. Aktīvi piedalījies Daugavas Vanagu organizācijas darbā.

 


Leonova Līga
Informātikas un datortīklu speciāliste
Dzimusi 1981. g. 16. jūn. Preiļos. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā. Bijusi datorklases laborante, izstrādājusi Preiļu novada un Preiļu raj. padomes mājas lapas. Strādājusi SIA „Ambernet”, bijusi SIA „Alfanet” vad., JCI Latvia nodaļas MB viceprezidente, Latvijas jauniešu un tīņu portāla TEENS galvenā redaktore. 

 

Sk. tālāk >>>      


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jums ir pietiekama informācija par novadpētniecības krājumu?

Nē, nav
Jā, ir
Neinteresē

Nobalsoja: 104

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites

 









 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2018, Pēdējās izmaiņas: 2018.12.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde