BIBLIOTĒKA ATSĀK GRĀMATU, ŽURNĀLU APMAIŅU

Plašāka informācija sadaļā DARBA LAIKS

Marts 2021

P O T C P S Sv
01020304050607
08091011121314
15161718192021
22232425262728
293031    

Apmeklētāji
Šodien: 161

Kopējais skaits: 546546

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž] 

Labinskis Valdis
Radiožurnālists, Latgales Radio direktors
Dzimis 1957. g. 9. dec. Krasnojarskas apgabalā. Mācījies Līvānu pamatskolā, Minsteres latviešu ģimnāzijā. Fridriha Vilhelma universitātē un Ludviga Maksimiliāna universitātēs studējis vēsturi, ģeogrāfiju un baltu filoloģiju. Strādājis Radio Brīvā Eiropa Minhenē, Prāgā un Rīgā. Baltijas valstu korespondents raidorganizācijā Deutsche Welle. Latgales Radio dibinātājs. 
Labinskis Vitālijs
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1914. g. 26. apr. Jersikas pag.” Iztekās”. Mācījies Jersikas 4 kl.pamatskolā, Līvānu 6 kl. pamatskolā, Jēkabpils komercskolā. Strādājis Līvānu pagasta valdē, bijis aizsargu organizācijas komandieris Līvānos un Kalupē.1941.g.14. jūn.deportēts. Vjatkas, Karagandas un Krasnojarskas nometnēs pavadījis 10 gadus. 1966. g. emigrējis uz Vāciju. Aktīvi iesaistījies Minsteres latviešu centra darbā. Pēc neatkarības atgūšanas atgriezies Latvijā.
Miris 2005. g. 5. febr. Apbedīts Jersikas pag. Upenieku kapsētā.
Lācis Boļeslavs
  Matemātiķis
Dzimis ap 1883. g. Līvānu novada Turkos. Beidzis Līvānu pagasta Meža skolu, Sv. Katrīnas ģimnāziju Pēterburgā un Pēterburgas Universitātes Matemātikas fakultāti. Pirmā pasaules kara dalībnieks, virsnieks, vairāku ordeņu kavalieris.
Miris 1915. vai 1916. g. Viļņā.       
Lācis Izidors
  Matemātiķis, pedagogs
Dzimis ap 1880. g. Līvānu novada Turkos. Beidzis Līvānu pagasta Meža skolu, Sv. Katrīnas ģimnāziju Pēterburgā un Pēterburgas universitātes Matemātikas fakultāti (1906). Strādājis par skolotāju Pēterburgā. 1917. g. atgriezies Latvijā. 1918. g. sācis strādāt par Baltinavas ģimnāzijas direktoru. 1918/1919. g. devies atpakaļ uz Pēterburgu, kur strādājis par skolotāju. Sarakstījis vairākas matemātikas grāmatas krievu valodā.
Miris 1942. vai 1943. g. Ļeņingradas blokādes laikā. 
Lācis Juris
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1900. g. 28. aug. Turku pag. Sproģos. Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks: 8. Daugavpils un 5. Cēsu kājinieku pulka dižkareivis. 1921. g. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1959. g. 26. febr. Apbedīts Turku pag. Draudzes kapsētā.

 

Lācis Staņislavs
  Arhitekts
Dzimis ap1886. g.Turku pagastā. Mācījies Līvānu pagasta Meža skolā, Pēterburgas Sv. Katrīnas ģimnāzijā, studējis Pēterburgas universitātes Arhitektūras fakultātē. Pirmā pasaules kara laikā bijis frontes nocietinājumu būvinženieris un arhitekts Ļeņingradā. 
Miris ap 1967. g.
Lācis Valdis
  Sporta pedagogs, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1941. g. 18. janv. Preiļu rajonā. Mācījies Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā. Bijis Rīgas rajona sporta skolas treneris (1967-1973), tūristu bāzes „Sigulda” instruktors (1974-1976), LVFKI mācību treniņu bāzes „Līčupe” direktors (1976-1997). Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijas metodiķis. Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs. LZS biedrs.
Laizāne Tekla
Bibliotekāre, muzeja darbiniece, publiciste
Dzimusi 1902. g. 6. dec. Rīgā. Dzimtas saknes Vārkavas pagastā. Mācījusies vācu ģimnāzijā, beigusi N. Rancāna un F. Obšteina Rēzeknes tirdzniecības skolu. Bijusi Rēzeknes bibliotēkas pārzine, līdztekus pamatdarbam aktīvi vākusi vēsturiskus eksponātus, mājsaimniecības piederumus, rokdarbus, īpaši audumus un keramikas paraugus, rīkojusi izstādes. Bagātīgais materiālu klāsts kļuvis par pamatu Latgales Centrālā muzeja atvēršanai Rēzeknē. Bijusi šī muzeja direktore.1944. g. devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk ieceļojusi ASV un apmetusies uz pastāvīgu dzīvi Kalifornijas pilsētā Sanfrancisko. Kaut arī nodarbināta kā privāta medmāsa,vairākus gadus bijusi laikraksta „Latgolas Bolss” atbildīgā redaktore, aktīvi atbalstījusi mēnešraksta „Latgaļu Ziņnesis “ iznākšanu.
Mirusi 1997. g.
Laizāne–Jurkāne Marika
Socioloģe, politoloģijas doktore, Baltijas Asamblejas sekretariāta vadītāja
Dzimusi 1977. g. 3. febr. Riebiņu novada Stabulniekos. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu politikas zinātnē. LU politikas zinātnes doktorante. Papildinājusi zināšanas Vestfālenes Vilhelma Minsteres universitātē. Vairāku publikāciju autore: par Baltijas valstu reģionālo sadarbību, reģionālo organizāciju darbību, Latvijas interesēm Baltijas jūras valstu reģionālajās organizācijās. Baltijas Asamblejas Sekretariāta vadītāja. 
Laizāns Fēlikss Boļeslavs
Garīdznieks, folkloras vācējs
Dzimis 1871. g. 22. apr. Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta Somu ciemā. Mācījies Viļānu pagasta un Rēzeknes pilsētas skolā. Studējis Pēterpils Garīgajā seminārā.1895. g. iesvētīts par priesteri. Kalpojis Malnavas, Baltinavas, Rundānu, Dukstigala, Rubeņu un Vanagu draudzēs. Šajā laikā cītīgi vācis un sistematizējis folkloru. 2458 tautasdziesmas publicētas K. Barona „Latvju dainās”, 1365 vienības glabājas Folkloras krātuvē, daudz  materiālu atrodas Latgales centrālajā muzejā Rēzeknē. 
Miris 1931. g. 17. jūl. Bebrenē. Apbedīts Bebrenes kapos.
 Laizāns Pāvils
Ķirurgs
Dzimis 1936. g. 9. janv. Daugavpilī. Beidzis RMI Ārstniecības fakultāti. Rīgas pilsētas 7. klīniskās slimnīcas „Gaiļezers” 13. ķirurģijas nodaļas vadītājs. Pirms tam, 1959. g.- 1980. g. bijis Līvānu slimnīcas ķirurgs un ķirurģijas nodaļas vadītājs. Latvijas Ķirurgu asociācijas biedrs. 1998. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2019. g. 10. jūl. 
Laizāns Pōvuls
Rakstnieks, miertiesnesis un notārs, sabiedriskais darbinieks, Satversmes sapulces deputāts
Dzimis 1888. g. 2. nov. Sakstagala pag. Mācījies vietējā pagastskolā un Pēterburgas ģimnāzijā. Pēterburgas universitātē studējis dabaszinātnes un tieslietas. Bijis Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis. Piedalījies vēsturiskajā 1917. g. Rēzeknes kongresā. 1920.g. iecelts par Latgales apgabaltiesas miertiesnesi. Strādājis par tiesnesi, bijis notārs Līvānos. 1927. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1933. g. 27. nov. Rīgā. Apbedīts Daugavpils Katoļu kapos.
Lakauska Terēzija
Ilggadēja Preiļu politiski represēto kluba priekšsēdētāja
Dzimusi 1936. g. 22. dec. Preiļu pagasta Lielajos Mūrniekos. Par nacionālo partizānu atbalstīšanu, ģimene 1949. g. 25. martā izsūtīta uz Sibīriju. Piedalījusies Latvijas Tautas frontes Preiļu nodaļas darbā un Atmodas laika pasākumos. Lielu darbu ieguldījusi politiski represēto atmiņu grāmatas „Katrās sāpēs ir savs mantojums” sagatavošanā. Ilgus gadus bijusi Preiļu politiski represēto kluba priekšsēdētāja. Lieliska  godu saimniece, audēja un adītāja. Raksta dzeju.
Langenfelde Līvija
     Ārste
Dzimusi 1954. g. 15. aug. Preiļos. Mācījusies Riebiņu pamatskolā un Preiļu 1. vidusskolā. Studējusi RMI Ārstniecības fakultātē. 22 gadus strādājusi Liepājas raj. Aizputes zonālajā slimnīcā. Pēc tam darbu uzsākusi Veselības inspekcijā kā ārste –eksperte, vēlāk – Inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nod. vadītāja, pēc tam – vecākā ārste – eksperte.
Lanska Anna
Aktrise
Dzimusi 1930. g. 25. dec. Vidsmuižā. 1944. g. kopā ar vecākiem devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur beigusi latviešu vidusskolu Ansbahā. 1949. g. izceļojusi uz Austrāliju. 1951. g. sākusi darboties Pērtas Latviešu dramatiskajā kopā, bet no 1971.g. bijusi arī iestudējumu: M. Zīverta „Durnā merga” (1971), „Nafta” (1980), Ž. P. Sartra „Aiz slēgtām durvīm” (1975), T. M. Retigana „Lidija” (1978), E. Baha  „Tikumīgais uzdzīvotājs” (1987)  režisore.
Lapāne Daiga
Atdzejotāja, dzejniece, LU FF lektore
Dzimusi 1967. g. 14. okt. Rīgā. Mācījusies Rīgas 1.ģimnāzijā, LU studējusi latviešu filoloģiju un papildinājusi zināšanas maģistrantūrā klasiskajā filoloģijā. 1999. g. iznācis atdzejojumu krājums „ Dienvidu vīns. Ziemeļu vīns”, 2000. g. - dzejoļu grāmata „Meditācija smilšu pulkstenī”. Strādājusi laikrakstā “Atmoda Atpūtai”,  J.Raiņa Literatūras un mākslas muzeja filiālē „Jasmuiža’. Tulkojusi un atdzejojusi lietuviešu un sengrieķu dzeju.
Lapsa Jānis
  Lauksaimnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1871. g. Rudzātu pagasta “Liepsaliņās”. Savā saimniecībā izveidojis Latvijas brūnās šķirnes govju ganāmpulku, ierīkojis sierotavu, kurā strādājuši no Dānijas uzaicināti speciālisti. Lielu uzmanību veltījis pareizas lauku kultūru augu sekas veidošanai. Saimniecībā ierīkojis dambjus, uzstādījis vēja rotoru. Šī saimniecība LR gados bijusi viena no priekšzīmīgākajām  Latgalē, tā vairākkārt  godalgota. 1936. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1945. g. Apbedīts Tukuma rajona Matkules kapos.  
Lasis Fricis Arvīds
Skolotājs, žurnālists, rakstnieks
Dzimis 1915. g. 8. martā Vietalvas pagastā. Mācījies Pļaviņu pilsētas ģimnāzijā, LVU studējis Latviešu valodas, literatūras un vēstures fakultātē. Beidzis Rīgas Skolotāju institūtu. Žurnālistikā sācis darboties jau vidusskolas laikā, publicējies „Pļaviņu Ziņās”. Strādājis „Madonas Ziņu”, „Gulbenes Ziņu”, „Malienas Ziņu” un lairaksta “Rīts” redakcijās, 7. Siguldas kājnieku pulka laikrakstā. Strādājis Salacgrīvas vidusskolā, bijis Rīgas 4. vidusskolas mācību daļas vadītājs, Slokas1. vidusskolas direktors, skolu inspektors Preiļos. 1993. g. iznākusi stāstu un noveļu grāmata „Trīs meitenes un pavasaris”, 1995. g. skolu dzīves romāns  – „Līčupes dumpinieki”, 1998. g. - dzejoļu krājums „Tai, kuras nav”, 1999. g. stāsti „Saules pievārtē” un „Atmiņas stāsts”. Bijis Latvijas Tautas Frontes Balvu rajona padomes loceklis, LNNK, Latviešu Neatkarības partijas un Pilsoņu Komitejas nodaļas priekšsēdētājs, vadījis partiju „Helsinki – 86”.
Miris 2004. g. 11.febr.  Apbedīts Balvu pilsētas kapos.
Laupacis Benedikts
Mag.iur., bibliotēku un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1910. g. 1. apr. Tilžas pagasta Siltenē. Mācījies Tilžas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. Beidzis LU teātra skolu un Jurisprudences fakultātes kriminoloģijas nodaļu. Bijis Zemnieku drāmas teātra aktieris. Ar lieliem panākumiem 1933. g. augustā  Aglonā notikusi Innerkopflera lugas “Meksikas moceklis” pirmizrāde, kuras režisors bijis B. Laupacis. Strādājis Daugavpils apgabaltiesā.1944. g. devies emigrācijā. Caur Vāciju ieceļojis Kanadā. Kvebekā studējis angļu un franču valodu, bet Otavas universitātē – bibliotēkzinātnes. Strādājis Kvebekas zvejniecības un mežkopības ministrijā, bijis Kanādas Aizsardzības ministrijas bibliotēkas vadītājs, LKSA „Dzintars” dibinātājs un pirmais prezidents.
Miris 2000. g. 14. martā Otavā. Apbedīts Beechwoodas kapsētā.
Laurinovičs Jāzeps
Politiķis, banku un pašvaldību darbinieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeni
Dzimis 1893. g.  24. apr.  Andrupenes pagastā. Mācījies Pēterburgas 12. ģimnāzijā. Bijis Andrupenes pagasta valdes priekšsēdētājs, Satversmes sapulces loceklis, darbojies Pašvaldības, Satversmes un Sociālās likumdošanas komisijā. No 1923. g. Valsts zemes bankas Rēzeknes nod. darbvedis, vēlāk – Rēzeknes nod. priekšnieks, pēc tam – Finanšu ministrijas pārstāvis,  Rēzeknes apriņķa I iecirkņa tirdzniecības un rūpniecības komisijas loceklis. 1939. g.  iecelts par Rēzeknes pilsētas padomnieku. Bijis Latgales Zemnieku progresīvās apvienības biedrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeni un Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu.
Miris 1942. g. 29. jūn.  Daugavpilī. Apbedīts Aglonas kapos.
Laurinovičs Pēteris
Dr. theol., profesors, izglītības darbinieks, monsinjors
Dzimis 1902. g. 19. okt. Asūnes pagastā. Beidza Rīgas katoļu teoloģijas augstskolu  un Vīnes universitātes Teoloģijas fakultāti. 1926 - 1931. g. bijis skolotājs Rīgā, Aglonas ģimnāzijā un Daugavpils Valsts skolotāju institūtā. Romas katoļu teoloģijas augstskolas profesors (1935 - 1938). Bijis Preiļu un Jasmuižas dekanāta dekāns. LU Romas katoļu teoloģijas profesors (1940 - 1944), arī fakultātes bibliotekārs (1938 - 1940). 1944. g. emigrēja uz Vāciju. Mācību grāmatu „Katoļu morāles mōceiba” un „Kristīgās baznīcas vēsture” autors. Žurnālu “Zīdūnis” un “Katōļu Dzeive” redaktors.
Miris 1949. g. 21. dec. Minhenē, Vācijā. Apbedīts Erdingas Milhauzenas kapsētā.
Lauskis Francis
LR virsnieks
Dzimis 1916. g. 3. jūl. Jasmuižas pagastā. Mācījies Kalupē, beidzis 1. Daugavpils Valsts ģimnāziju. Iesaukts Latvijas armijā, dienējis Daugavpils cietoksnī un 20. Aizputes kājnieku pulkā. Daugavpilī beidzis virsnieku vietnieku kursus. Leitnanta pakāpe piešķirta 1940. g. jūnijā. Dienējis bruņoto vilcienu pulkā Bolderājā un Ventspilī. Karam sākoties, šīs karaspēka daļas latviešu virsnieki arestēti un nosūtīti uz Uļjanovsku. 10 ieslodzījuma gadus pavadījis Kazahijas nometnēs un 5 gadus nometinājumā Krasnojarskas novadā. 1993. g. 16. nov. piešķirta LR Aizsardzības spēku atvaļinātā virsnieka dienesta pakāpe.
Lavrenovs Boriss
 

Latvijas hokeja izlases fizioterapeits
Dzimis 1957. g. 10. maijā Preiļos. Mācījies Preiļu 2.vidusskolā, studējis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta pedagoģijas specialitātē. Sporta medicīnā strādā kopš 1976. g.  Rīgas Dinamo un Liepājas metalurga hokeja komandu, FK Ventspils futbola kluba, Latvijas hokeja izlases masieris. Apbalvots ar vairākām zelta, sudraba un bronzas medaļām. Piedalījies kā mediķis Turīnas olimpiskajās spēlēs /2006/.

 

Lazdāne Ieva
Skolotāja, diriģente, ērģelniece, apbalvota ar IV šķiras Atzinības krustu.Dzimusi 1948. g. 24. dec. Rožkalnu pagasta Dubencas sādžā. Mācījusies Vārkavas vidusskolā, absolvējusi Daugavpils mūzikas vidusskolu, tad Latvijas Valsts konservatoriju. Trīs gadus strādājusi Daugavpils mūzikas vidusskolā, 22 gadus — Pļaviņu mūzikas skolā, bijusi Pļaviņu kultūras nama jauktā kora un Pļaviņu Romas katoļu baznīcas jauniešu kora diriģente. Pēc viņas iniciatīvas 1992. g. tiek nodibināta Aglonas bazilikas kora skola. Kora MAGNIFICAT diriģente /1993- 2003/. 2012. g. apbalvota ar IV šķiras Atzinības krustu un ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi. 2014. g. piešķirts Aglonas novada apbalvojums nominācijā ''Kultūra''. 2015. g. saņēmusi goda titulu ''Latvijas lepnums'' kategorijā ''Skolotāja''.
Lazdāne Ināra
Pedagoģe, vēsturniece
Dzimusi 1948. g. 2. okt. Preiļu raj. Arendolē. Beigusi LVU Vēstures fakultāti. Bijusi DPU vēstures katedras docētāja. Izstrādājusi Latvijas vēstures akadēmisko studiju kursu.
Mirusi 1992 .g. 7. sept. Apbedīta Rožkalnu pag. Lazdānu kapos.
Lazdāns Ādams
   Valsts statistikas pārvaldes Līvānu pag. brīvprātīgais korespondents
1932. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.
Lazdāns Antons
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1925. g. 26. janv. Kalupes pagasta Dubencas ciemā. Mācījies Vārkavas pamatskolā, studējis LU. Strādājis par vēstures skolotāju, 5 gadus bijis Krapes skolas direktors. No 1981. līdz 1985. g. studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1985. g. 20. janv. Primicijas dievkalpojums Varakļānu draudzes baznīcā. No 1985. g. kalpojis Raipoles, Rundānu un Briģu draudzēs. 1991. g. Nirzas pamatskolā vadījis ticības mācības stundas.
Miris 2008. g. 7. janv., apbedīts Raipoles baznīcas dārzā.
Lazdāns Francis
Garīdznieks
Dzimis 1907.g. 4. nov. Kalupes pag. Mācījies Kalupes pamatskolā, Varakļānu vidusskolā, Rīgas Katoļu teoloģijas augstskolā. Ordinēts 1932. g. Kalpojis Varakļānu, Līvānu, Aglonas, Znotiņu, Krālavas un Nautrēnu draudzēs. Bijis Aglonas ģimnāzijas ticības mācības un latīņu val. pasniedzējs.
Miris 1981. g. 30.nov. apbedīts Rīgā, Sv. Rafaēla kapsētā.
Lazdāns Pēteris
Valsts, pašvaldību, sabiedriskais un politiskais darbinieks
Dzimis 1891. g.18. jūl. Rožkalnu pag. Lazdānos. Mācījies Sv. Katres ģimnāzijā Pēterburgā un Tērbatas universitātē. Bijis Satversmes Sapulces loceklis, piedalījies IV Rēzeknes kongresā. Strādājis banku sektorā. 1944. g. devies emigrācijā. 1926. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1960. g. 5.martā, Ņujorkā.
Lazersons Maksis
Jurists, politiķis un akadēmiķis
Dzimis 1887.g. 1. febr. Jelgavā. Mācījies Jelgavas reālskolā, studējis Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Tartu Universitātē ieguvis maģistra grādu. Bijis tiesību teorijas profesors Petrogradas Tautsaimniecības institūtā, Krievijas Iekšlietu ministrijas Mazākuma tautību departamenta vicedirektors. 1920. g. atgriezies Latvijā un kandidējis LR Saeimas vēlēšanās. Ātri iegūstot Latgales balsstiesīgo ebreju uzticību, ticis atkārtoti ievēlēts 1., 2. un 3. Saeimā. Kā deputāts bieži uzstājies debatēs un aicinājis valsts līmenī  aktualizēt Latgalei nozīmīgu jautājumu risināšanu ( t.sk. Preiļu miesta patstāvīgas  pašvaldības tiesību iegūšanas nepieciešamību), kritizējis nevienlīdzīgo nodokļu politiku. Par šiem centieniem ieguvis pirmā Preiļu Goda pilsoņa titulu. 1934. g. maijā ticis arestēts. Pēc atbrīvošanas nelegāli pārcēlies uz Palestīnu, pēc tam izceļojis uz ASV. Tur kļuvis par docētāju Kolumbijas Universitātē.
Miris 1951. g. 29. nov. Ņujorkā.
Leitāns Jānis
    

Garīdznieks, profesors, publicists
Dzimis 1893. g. 27. febr. Naujenes pag. Mācījies Rēzeknes tirdzniecības skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1918. g. Bijis vikārs Aglonā, Aglonas Garīgā semināra profesors, Aglonas ģimnāzijas kapelāns un skolotājs. 1926. g. iestājies Marijanu  klosterī. Miris 1931. g. 3. maijā. Apbedīts Viļānu baznīcas dārzā. 

 

Leišups Augusts Izidors
   Militārais darbinieks
Dzimis 1908. g. 29. sept. Līvānu pag. Mācījies Līvānu Meža skolā. Kalpojis Robežapsardzības brigādē, bijis Rīgas policijas pulka vada komandieris. Par kaujas nopelniem apbalvots ar abu šķiru Dzelzs krustiem. Pēckara gadus pavadījis gūstekņu un bēgļu nometnē Vācijā, pēc tam izceļojis uz Angliju. Aktīvi piedalījies Daugavas Vanagu organizācijas darbā. 
Leonova Līga
   Informātikas un datortīklu speciāliste
Dzimusi 1981. g. 16. jūn. Preiļos. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā. Bijusi datorklases laborante, izstrādājusi Preiļu novada un Preiļu raj. padomes mājas lapas. Strādājusi SIA „Ambernet”, bijusi SIA „Alfanet” vad., JCI Latvia nodaļas MB viceprezidente, Latvijas jauniešu un tīņu portāla TEENS galvenā redaktore. 
Līcītis Pēteris
  Daugavpils aizsargu pulka Rudzātu nod. aizsargs, lauksaimnieks
Dzimis 1874. g. Rudzātu pag. Liepkalnos.1922 - 1938 bijis aizsargu pulka Rudzātu nod. aizsargs, pagasta meliorācijas biedrības ”Līdums” valdes loceklis.1936. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Miris 1954. g. Apglabāts Steķu kapos.
Liepa Valentīna
   Docente, pedagoģijas doktore
Dzimusi 1952. g. 13. okt. Vārkavas pagastā. Beigusi Zaļkalna Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1978), LU aspirantūru (1989-1990), papildinājusies un paaugstinājusi kvalifikāciju Holandē un Itālijā. Kopš 1981.g. strādā DPU: no 1992. līdz 2001. g. - Latviešu literatūras un kultūras katedras vadītāja; kopš 2001. g. - Humanitārās fakultātes dekāne. Saņēmusi LZP grantu zinātniskā darba veikšanai. Latgales Pētniecības institūta biedre.
Liepa – Sondore Anita
   Prozaiķe
Dzimusi 1928. g. 18. janv. Daugavpilī. Mācījusies Daugavpils Valsts pamatskolā, Daugavpils Valsts 1. ģimnāzijā, Flensburgas – Mirvikas latviešu ģimnāzijā Vācijas angļu zonā, studējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas, vēlāk latviešu valodas un literatūras nodaļā, LLU Mežsaimniecības fakultātē. Bijusi sanitāre Flesburgas kara lazaretē „Colšūle” (1944-1945), medicīnas māsa Rīgas 1. internātskolā (1948), vācu un latviešu valodas skolotāja Istras vidusskolā, mācību daļas vadītāja Bebrenes vidusskolā, posteņa vecākā Daugavpils DOSAF glābšanas stacijā, māksliniece – noformētāja Daugavpils Pionieru namā, angļu valodas skolotāja Daugavpils 12. vidusskolā, kultūras nodaļas vadītāja Daugavpils rajona laikrakstā „Avangards”. Pēc došanās uz Krasnojarskas novadu, lai meklētu deportēto audžutēvu, tikusi arestēta. Notiesāta uz 7 gadiem ieslodzījumā un 3 gadiem nometinājumā. Sodu izcietusi Arhangeļskas un Permas nometnēs.1956. g. amnestēta. Audžutēva – Latvijas armijas virsnieka Antonija Sondora dzimtas vēsturi dokumentējusi romānā “Eshumācija”. Rakstnieces dzimtas mājvietā Galēnu pagasta “Sondoros”uzstādīta piemiņas zīme un atjaunota unikāla radžu aka.  Pirmās publikācijas ievietotas Hensburgas skautu žurnālā, 1. grāmata „Krusta dancis” iznākusi 1982. g. Stāsti un tēlojumi 60. un 70. gados publicēti laikrakstos „Skolotāju Avīze”, „Literatūra un Māksla”, „Daugavpils Vēstnesis” u.c. Vairāk kā 20 garstāstu, romānu un lugu autore. Rakstnieku savienības biedre, Daugavpils pilsētas Goda pilsone. 2013. g.  piešķirta Triju Zvaigžņu Ordeņa 1. pakāpes goda zīme.
Liepiņš Jāzeps
   Izglītības darbinieks |
Dzimis 1907. g. 11. janv.  Naujenes pag. Bijis Ventspils kājinieku pulka dižkareivis (1929/1930.), Daugavpils XVIII aizsargu pulka Vārkavas pagasta aizsargu nod. vada komandieris, Vārkavas pagasta aizsargu nod. priekšnieks un kora diriģents. Vārkavas II pamatskolas pārzinis un mazpulku vadītājs.
Miris 1978. g.
Liepnieks Antons
   Valsts statistikas pārvaldes Līvānu pag. brīvprātīgais korespondents
1935.g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Liepnieks Broņislavs
   Žurnālists
Dzimis 1929. g. Saunas pagastā. 1965.g. beidzis LVU. Laikrakstā „Padomju Jaunatne” vadījis satīrisko nodaļu „Asā slota”. Bijis žurnāla „Liesma” galvenais redaktors, strādājis žurnālā „Rosme”. Sarakstījis grāmatas „Forele kā mīļākā”, „Forelēs pa Latviju”, „Abavas vasara”, „Direktors”, „Ielāps uz sirdsapziņas”.
Miris 2016. g. 12. maijā Rīgā.
Liepnieks Juris
  5. Cēsu kājnieku pulka kareivis, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1899. g. 6. maijā Līvānu pagasta Liepniekos. 1919. g. brīvprātigi iestājies Latvijas armijā. 5. Cēsu kājnieku pulka 5. rotas sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanas kaujās. Kritis 1921. g. 29. jūn. izlūkgājienā pie Zilupes.
Apbedīts Rožupes pagasta Mālkalnu kapos. 
Līmane  Lucija Silvija
   Diplomāte, Kristīgās Akadēmijas lektore, PO Kristīgi demokrātiskās savienības valdes locekle, tulkotāja
Dzimusi 1940. g. 14. febr. Daugavpilī. Bērnību pavadījusi Aglonā. LU studējusi  angļu valodu un literatūru. BO VSIA KREMERata Baltica biroja menedžere, Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētāja vietniece ārlietās, Vatikāna starptautiskā harizmātiskā centra pārstāve Latvijā. 1995.- 1998.g. Latvijas pārstāvniecības pie Svētā Krēsla atašejs. No angļu valodas tulkojusi grāmatu „Fatima Lūcijas atmiņās”.  2009. g.  kandidējusi Eiropas parlamenta vēlēšanās.
Lipiniks Antons
  Rakstnieks, grafologs un hiromants
Dzimis 1888. g. 17. janv. Preiļu pag. Lipiniekos.14. g. vecumā kājām devies uz Rīgu, kur apguvis maiznieka amatu. Aroda prasmi 7 gadus uzlabojis Samarkandā. Latvijā atgriezies ar labām krievu un vācu valodas zināšanām. Vakara kursos apguvis angļu valodu. Pirmā Pasaules kara sākumā ticis mobilizēts un drīz kritis vācu gūstā. Rīgā atgriezies 1921. g., bet 1927. g. izceļojis uz Argentīnu. Sākumā tur strādājis uz dzelzceļa būvēm, vēlāk atradis pavāra – maiznieka vietu kādā uzņēmumā. Ar lieliem panākumiem sācis  darboties kā grafologs un hiromants. Viņa klienti bijuši ievērojami Argentīnas politiķi, tostarp arī Urugvajas prezidents. Krievu valodā iznākošajā laikrakstā „Russkij v Argentine”  vadījis īpašu  šīm tēmām veltītu rubriku. Turpat tikuši publicēti arī viņa garstāsti „Kreoliete” un „Emigranta traģēdija”. Fantastikas žanra romānu „Likteņa lēmejs”  autors bija iecerējis kā filmas scenāriju, taču, veselības problēmu dēļ, nepaspēja to pārtulkot angļu valodā.
Miris 1952. g. 6. nov.
Litaunieks Vladislavs
   Priesteris
Dzimis 1909. g. 28. aug.  Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1933. g. 25. maijā. Kalpojis Rēzeknē (1933-1934),  Jaunbornē, Spruktu draudzē (1934 -1937), bijis Indras (Balbinovas) prāvests (1937 - 1941). 1941. g. ticis  pārcelts uz Višķiem. 1941. g. 23. martā arestēts un ieslodzīts Daugavpils cietumā.
1941. g. 24. jūn. izpildīts nāvessods. Apbedīts Višķu baznīcas dārzā.
 Līvmanis Staņislavs
   LPSR Nopelniem bagātais lauksaimniecības darbinieks, Sociālistiskā Darba Varonis
Dzimis 1939. g. 24. dec. Pelēču pagasta Putānos. Mācījies Niedru pamatskolā. No 1959. g. – slaucējs p/s „Saliena”, no 1964. g. – Bulduru sovhoztehnikumā. Kopš 1973. g. – Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijas mehanizētās slaukšanas meistars.
 Livčāne Nellija
    IK „Tautas universitātes ATMA” direktore, pieaugušo izglītības un ES fondu projektu vadītāja
Dzimusi 1951. g. 7.aug. Studējusi RTU Ķīmijas fakultātē. Bijusi  ķīmiķe, tehnoloģe- konstruktore uzņēmumā “Olainfarm”. 1992. g. izveidojusi menedžeru skolu ATMA. Kopā ar kursu dalībniekiem veidojusi TV raidījumu jauniešiem par biznesu un sociālo atbildību „Kāpnes”, nodibinājusi Aglonas tautas skolu. Ar ES struktūrfondu projektiem strādā  kopš pirmsstrukturālo fondu (Phare, ISPA un SAPARD) apguves laika. Ir vairāku simtu projektu autore, kuru ietvaros strādājusi ar Latvijas vadošajām konsultantu kompānijām.
 Livčāns Izidors
   Prāvests
Dzimis 1888. g. 4. (citviet 16.) jūl. Krāslavas pagasta Cimoškos. Pirmo izglītību ieguvis Krāslavā. Studējis Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1914. g. 26. apr. Bijis vikārs Daugavpils Dievmātes baznīcā, kalpojis Višķu un Baltinavas, Nīdermuižas draudzē, bijis Preiļu dekāns (1937-1939), sākot ar 1939. g. bijis Daugavpils skolu un kara kapelāns.
Miris 1966. g. 24. febr. Apbedīts Rozentovas kapos. 
 
 Lizdiks Miķelis
   Prāvests
Dzimis 1922. g. 9. maijā Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā. Beidzis Aglonas ģimnāzijas klasisko nodaļu. Iesaukts leģionā, ar kuru kopā 1944. g. 5. okt. atstājis Latviju. 1945. g. maijā nokļuvis sabiedroto gūstā.  Pēc atbrīvošanas uzsācis teoloģijas studijas Beļģijā un turpinājis Luksemburgas Garīgajā seminārā. Frankfurtē studējis socioloģiju. Par priesteri iesvētīts 1953 .g. 12. jūl. Kā kapelāns 8 gadus strādāja Sv. Leonharda baznīcā Frankfurtē. 1964. g. iecelts par latviešu un igauņu Rietumvācijas katoļu misijas direktoru. Bijis Latviešu katoļu centra vadītājs Frankfurtē.
Miris 2010. g. 12. jūn., apbedīts Frankfurtē, Bokenheimas kapos.  
Lopatņova – Ņikitina Jūlija
  Skolu ārste
Dzimusi 1896. g. Varšavas piepilsētā. Pēc Rīgas sieviešu ģimnāzijas beigšanas, no1914. līdz 1917.g. strādājusi žēlsirdīgo māsu kara hospitāļos. Mācījusies Tartu universitātes medicīnas fakultātē (1917-1918), LU (1919-1924). Strādājusi Preiļu un Rēzeknes apriņķa slimnīcās. No 1926. g. bijusi skolu ārste.
Mirusi 1958. g. Apbedīta Rīgā.  
 Lozda Vitālijs
    

Žurnālists, literāts
Dzimis 1940. g. 1. maijā Preiļu rajona Rožkalnu pagastā. Mācījies Rimicānu septiņgadīgajā skolā, Vārkavas vidusskolā,Višķu lauksaimniecības tehnikumā, studējis LVU Juridiskajā fakultātē. Bijis Rīgas rajona komjaunatnes komitejas instruktors, strādājis Valkas rajona laikrakstā „Darba Karogs”. Rakstījis dzeju.
Miris 1984. g. Apbedīts Preiļu rajona Rožkalnu pagasta Lazdānu kapos.  

 

Lozovskis Augusts
  Daugavpils aizsargu pulka Preiļu nodaļas aizsargs
1928. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
 Lucāns Vilmārs
   Kultūras un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1948. g. 10. okt. Sīļukalna pagastā. Mācījies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā,Valsts administrācijas skolā un Latvijas pašvaldību mācību centrā. Strādājis Vangažu vidusskolā, bijis Latvijas darba devēju konfederācijas valdes loceklis, Latvijas pašvaldību darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis, Rīgas rajona padomes loceklis, Vangažu pilsētas domes priekšsēdētājs.
Lukaševičs Jānis
  Jezuītu misionārs, pirmās latgaliešu grāmatas sastādītājs, skolotājs
Dzimis 1699. g. 14. janv. Lietuvā. Mācījies Viļņas klostera skolā, studējis filozofiju un teoloģiju. 1716. g. iestājies jezuītu ordenī. Bijis skolotājs Kauņā. Tulkojis „Evaņģēlijus svētdienām un svētku dienām”. Bijis misionārs Preiļos (1730-1749)  un Vārkavā. 1730. g. iznākusi J. Lukaševiča latgaļu dialektā tulkotā un pārstrādātā  J.Elgera garīgo dziesmu grāmata.
Miris 1779. g. 5. maijā. Apbedīts Izvaltas baznīcas dārzā.
Lūke Jānis
  Agronoms, selekcionārs
Dzimis 1876. g. 2. janv.Valmieras pag. Cinātos. Vidsmuižas Valsts lopkopības izmēģinājumu stacijas vadītājs.1933. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1941.g. deportēts uz Krieviju, kur 1942. g. gājis bojā Gulaga nometnē.
Lupeika Staņislavs
   Garīdznieks
Dzimis 1828. g. 25. martā Kauņas guberņas Telšos. No 1855. līdz 1859. g. mācījies Garīgajā seminārā. Pēc iesvētīšanas nosūtīts uz Latgali un tur pavadījis visu mūžu. Sākot ar 1859. g. bijis Galēnu (Vidsmuižas) prāvests. 1863. g. pārcelts uz Raipoli. 1868. g. iecelts par Viļakas draudzes administratoru. 1888. g. - administrators Dricānos, 1894. g. apkalpojis Bēržu draudzi. 1904. g. pārcelts uz Viļaku. Par nopelniem Baznīcas un sabiedrības labā apbalvots ar Sv. Annas un Sv. Staņislava medaļu un nopelnu krustu.
Miris 1912. g. 26. sept. Viļakā, apbedīts Viļakas draudzes kapos.
Lūsis Jānis
  Daugavpils aizsargu pulka Rudzātu nodaļas priekšnieks
Dzimis 1898. g. Rudzātu pag. Pelēčārē. Lauksaimnieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, ilggadējs Rudzātu aizsargu nodaļas priekšnieks, pagasta padomes loceklis. Apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 g. jubilejas piemiņas medaļu, Atzinības krusta 5. šķiras ordeni, 1929. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi. 1941. g. arestēts un deportēts uz Vjatlagu, kur 1942. g. 20. janv. miris.
 



Uz sākumu

 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs

Registrējies šeit!

Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju

Nē, jo nav interese

Nē, jo nezinu par šo iespēju

Digitālās kolekcijas

Uzdot jautājumu
Vārds Uzvārds:*
E-pasts:*
Ātrās saites