Vārda diena: Agnese, Agnija, Agne
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 1
Kopējais skaits: 307678

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Kalējs Oskars
Mākslinieks
Dzimis 1902. g.24. apr. Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta Ilzenē, ierēdņa ģimenē. Bērnībā dzīvojis Visdmuižā. Skolas gaitas uzsācis Rēzeknes ģimnāzijā. Pirmā pasaules kara gados devies bēgļu gaitās un kopā ar ģimeni nokļuvis Krievijā. Pēc Smoļenskas apgabala Sičovkas vidusskolas beigšanas 1920 - 1921. g. gleznošanu mācījies Maskavas Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās glezniecību. 1922.  -  1930. g. studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, beidzis Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu un ieguvis mākslinieka - gleznotāja kvalifikāciju. Darbojies ainavas un klusās dabas glezniecības jomā. Strādājis vairākās Daugavpils vidusskolās, bijis zīmēšanas un mākslas vēstures pasniedzējs Daugavpils Valsts skolotāju institūtā. Daugavpils Vēstures muzeja dibinātājs un vadītājs.
Miris Rīgā 1993. g. 16. janv. Apbedīts Meža kapos.

Kaleksons Luize
Daugavpils aizsargu pulka Preiļu aizsardžu pulciņa priekšniece, skolotāja
1937. g. apbalvota ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Kalnāre Ilze (dz. Ņina Ivanova)
Rakstniece
Dzimusi 1918. g. 27. janv. Gdovā. Pēc atgriešanās no Krievijas, kopā ar māti dzīvojusi Vestienas „Igaļos”. Mācījusies Vestienas Talkas pamatskolā, Kārsavas pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. Izglītojusies Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skolā. Strādājusi  dažādos preses izdevumos. Latviešu literatūrā ienākusi 30. gados. Sarakstījusi romānus „Aktrise Ragārēs”, „ Pārraudzes dienasgrāmata”. Dziesmu „ Lai nu paliek šoruden” un „Ai, māte Latgale” tekstu autore. Pēckara periodā bijusi saistīta ar nacionālo partizānu grupu „Tēvijas vanagi”, par ko tikusi tiesāta un nosūtīta uz labošanas darbu nometni Krievijā.

Mirusi 1968. g. 15. sept. Ropažos. Apbedīta Jumurdas pag. Vējavas kapos.

Kalniņš Aloizs
Priekšzīmīgs jaunsaimnieks Vidsmuižas pag.”Krastiņos”
1931. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Kalniņš Roberts
Mežzinis
Rušonas virsmežniecības iecirkņa mežzinis.1935. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.


Kalnišs Jāzeps
Garīdznieks
Dzimis 1899. g. 28. dec. Krāslavas draudzē. Garīgajā seminārā iestājies 1920. g.,  par priesteri iesvētīts 1925. g. 15. dec. Rīgā. Primīcijas dievkalpojums  1925.g. 25. dec. Krāslavas draudzē. Kalpojis par vikāru Ludzā, tad Preiļos (līdz 1929. g. 17. novembrim). Līksnas draudzē par prāvestu kalpojis līdz 1936. g. 9. okt. Līdz 1938. g. 18. maijam kalpojis Preiļos, pēc tam Līksnā,  (līdz 1962. g. 7. martam). Pēc tam bijis dekāns Dagdā.
Miris 1981. g.18. jūl., apbedīts Dagdas kapsētā.


Kaļva Jānis
Keramiķis
Dzimis 1904. g. Silajāņu pag.”Dūbēs”. Ar keramiku sācis nodarboties 30 - tajos g. Darinājis saimniecības un dekoratīvos traukus: vāzes, svečturus, svilpauniekus. 1942. g. Rīgā, mākslas salonā “Zinta” sarīkota personālizstāde. Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē 1937. g. saņēmis sudraba medaļu.
Miris 1968. g. Apbedīts Krustpils kapos.

 


Kaļva Pēteris
Keramiķis
Dzimis 1942. g. Silajāņu pag “Dūbēs”. Tautas daiļamata meistars. Amatu apguvis pie sava tēva Jāņa Kaļvas. Darina svečturus, vāzes, krūzes. Strādājis Krustpils un Ezerciema keramikas darbnīcās. Kopā ar sievu Inesi Krimuldas pag. “Kalītēs” izveidojuši ģimenes bērnunamu, bez saviem trim bērniem izaudzinājuši 12 bāreņus, par ko ģimene nominēta 2004.g. “Latvijas Lepnuma “ balvai.

 


Kalve ( Kovaļovs) Aloizs
Katoļu priesteris
Dzimis 1894. g. 15. febr. Zosnas draudzē. Mācījies Rēzeknes pilsētas skolā,  Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1918. g. Pirmā darba vieta bijusi Bēržu draudzē. Dzīves laikā  bijis prāvests daudzās draudzēs, bet par dekānu bijis tikai Preiļos.
Miris 1959. g. Bikavā. Apbedīts Rēzeknes pilsētas kapos.

 

Kalve (Kaļva) Staņislavs
Keramiķis
Dzimis 1913. g. 21. febr. Rē­zek­nes ap­riņ­ķa Si­la­jā­ņu pa­gas­ta “Dū­bēs”.
Ama­ta pa­ma­tus ko­pā ar brā­li Jā­ni ap­gu­vis pie Dū­bu meis­ta­riem. Sti­lis­tis­ki ie­tek­mē­jies no J.Du­bov­ska. 1928. g uz­sā­cis pat­stā­vī­gas pod­nie­ka ama­ta gai­tas. 30-to ga­du ot­ra­jā pus­ē pie­vēr­sies de­ko­ra­tī­va­jai ke­ra­mi­kai.1945. g pār­cē­lies uz dzī­vi Rī­gā. No­or­ga­ni­zē­jis un va­dī­jis ke­ra­mi­kas dar­bnī­cu kom­bi­nā­tā “Māk­sla (dē­vē­ta par “Lat­ga­les ke­ra­mi­kas dar­bnī­cu”). 1957. g. uzņemts Mākslinieku Savienībā. 1937. g  sā­cis pie­da­lī­ties iz­stā­dēs ar de­ko­ra­tī­vās ie­vir­zes dar­biem, tos­tarp krāš­ņiem daudz­žu­bu­ru sveč­tu­riem. Izstādes bijuša gan Lat­vi­jā, gan Eiro­pas mē­ro­ga ska­tēs – Ber­lī­nē, Že­nē­va, Bri­se­lē un citviet. 1937. g Starp­tau­tis­ka­jā māk­slas un teh­ni­kas iz­stā­dē Pa­rī­zē (ko­pā ar brā­li) sa­ņē­mis sud­ra­ba me­da­ļu. 1942. g per­so­nāl­iz­stā­de R ī­gā (ko­pā ar J. Kaļ­vu). 1973. g. kopā ar A.Šmu­lā­nu   sa­rī­ko­ta pie­mi­ņas iz­stā­de Rī­gā.
Miris 1970. g. 1. febr. Rīgā.


Kaļinka Vitolds
Mediķis, izglītības darbinieks, zinātnieks
Dzimis 1923. g. 26. apr. Ludzas apriņķa Nirzas pagasta Kušneros. Mācījies Lūrupu un Raipoles pamatskolās, Aglonas un Ludzas ģimnāzijā. No 1946. g. Nirzā strādājis par  latviešu valodas, literatūras, vēstures un zīmēšanas skolotāju.1953. g. absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti. Turpinājis studijas aspirantūrā Patoloģiskās anatomijas un tiesu medicīnas katedrā. Tur aizstāvējis kandidāta disertāciju. Bijis lektors Medicīnas skolā, asistents medicīnas institūtā, ārsts un nodaļas vadītājs Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā, institūta katedras vadītāja vietas izpildītājs, docents. Ilgus gadus strādājis 1. Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības klīniskajā slimnīcā (pēdējos 18 gadus vadījis arī patoloģijas anatomijas nodaļu). No 1981. g. strādājis par Veselības aizsardzības ministrijas Tiesu medicīnas ekspertīzes biroja ekspertu-histologu. Publicējis vairākus desmitus zinātnisku rakstu.


Kaminskis Guntis
Kinooperators, fotogrāfs
Dzimis Rubenes pagastā. Mācījies Rubenes pamatskolā, Līvānu 1. vidusskolā, Rīgas 3. tehniskajā skolā, studējis DU Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādājis Latgales televīzijas sabiedrībā, Daugavpils „DauTkom” televīzijā, sadarbojies ar TV3. Piedalās fotoizstādēs.

 


Kancāne Egita
Literāte
Dzimusi 1982. g. 2. nov. Rožkanu pag. „Andiņos”. Mācījusies Vārkavas vidusskolā. Studējusi RTU. Bijusi Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Informācijas centra korespondente. AS „Sadales tīkls” komunikācijas speciāliste. Literārie darbi publicēti almanahā „Olūts” un literārajā krājumā „Mēs jau sen to gribējām jums pateikt…”

 


Kancāns Aleksandrs
Sabiedriskais darbinieks, publicists
Dzimis 1910. g. 2. dec. Silajāņu pagastā. Studējis LU inženierzinātņu fakultātes ģeodēzijas nodaļā. Strādājis Rīgas pilsētas uzņēmumu valdē par ierēdni (1933-1939), Lauksaimniecības ministrijas Zvejniecības departamentā. 1944. g. emigrējis uz Stokholmu. Palīdzējis nodibināt latviešu mūzikas skaņuplašu apgādu „Latvian music”.  Piedalījies Zviedrijas latviešu katoļu biedrības, Latviešu nacionālā fonda, kā arī Zviedrijas latviešu centrālās padomes dibināšanā.
Miris 1993. g. 27. maijā.


Kanceviča Viktorija
Inženiere tehnoloģe, RTU tekstila materiālu tehnoloģiju un dizaina institūta habilitētā doktore inženierzinātnēs, profesore
Dzimusi 1932. g. 28. febr. Preiļu pag. Mācījusies Jersikas pamaskolā, vakara vidusskolā Rīgā, Maskavas Tekstila un vieglās rūpniecības institūtā, aspirantūrā RPI. Bijusi ceha priekšniece fabrikā “Lenta”, laboratorijas vadītāja RPI, vecākā pasniedzēja, docente RTU, profesore šķiedru materiālu mehāniskās tehnoloģijas katedrā, Tekstila un apģērbu tehnoloģijas  institūta habilitētā doktore. Pēc 20 g. ilgiem pētījumiem pirmajai pasaulē izdevies radīt asinsvadu protēzes. Ir 58 zinātnisku darbu un daudzu izgudrojumu autore. RTU Goda darbiniece.


Kangars Konstantīns
Garīdznieks
Dzimis 1886. g. 24. apr. Bērzgales pag. Mācījies Kuļņevas pag. skolā, Ludzas apriņķa skolā, Pēterpils 6. ģimnāzijā un Garīgajā seminārā. Ordinēts 1910. g. Kalpojis Rudzātu, Dricānu, Aglonas, Skaistkalnes, Tilžas, Ozolmuižas draudzēs. Rudzātos un Eleonorvilē ticis dēvēts par apgaismotāju un tautas vienotāju. Nodibinājis Eleonorviles bēgļu palīdzības komitejas skolu, organizējis bērnu svētkus.
Miris 1949. g. 9. jūn. Apbedīts Sarkaņu draudzes Ceplīšu kapsētā.


Kankars Jānis
Uzņēmējs
Dzimis 1942. g. 1.aug. Līvānos. Mācījies LLA.  Bijis meistars, ceha priekšnieks, ražošanas d. priekšnieks mēbeļu fabrikā “Teika”, ģenerāldirektora vietnieks Rīgas mēbeļu kombinātā, Rīgas mēbeļu fabrikas “Teika” filiāles a/s “Zunda” direktors, SIA “Teika Trio” direktors.

 

 


Kāpostiņš Pēteris
Pe
dagogs, sabiediskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1882. g. 4. jūl. Ļaudonas pagasta Rūcēnos. Pēc Baltijas skolotāju semināra beigšanas, 1904. g. strādājis Lielstraupes skolā. Pirmā pasaules kara laikā strādājis Vitebskas guberņā. 1921. g. iecelts par Līvānu pamatskolas pārzini, mācījis matemātiku un ģeogrāfiju. Bijis Līvānu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks, baznīcas ērģelnieks, draudzes kora un rajona mazpulku vadītājs, Līvānu domes deputāts un Līvānu vidusskolas direktors (1944 -1945). 1949.g. deportēts uz Mordoviju.
Miris izsūtījumā 1950. g. 16. oktobrī.

Karigers Jānis
Jezuītu misionārs
Dzimis  1664. g. 28. aug. Prūsijā. Mācījies jezuītu ģimnāzijā Braņevā, pēc pirmā kursa iestājies jezuītu ordenī, filozofiju studējis Varšavā, mācījies jezuītu kolēģijās Pinskā, Lomžā, Braņevā, Krožos un Grodņā. Ordinēts 1693. g. Bijis misionārs Ilūkstē un Preiļos. Daugavpils jezuītu mājas tēvs. Preiļos bijis pirmais jezuīts, kurš runājis latviski un katru svētdienu teicis sprediķus poļu un latgaliešu valodās. Dzīvojot Preiļos, sarakstījis un izdevis poļu – latviešu vārdnīcu  “Lexicon Lothavicum”.
Miris 1729. g. 13. maijā Preiļos. Apbedīts Daugavpilī.


Kārkle Anna
Pedagoģe, folkloriste
Dzimusi 1962. g. 22. jūn. Līvānos. Mācījusies Vanagu pamatskolā, Līvānu 1. vidusskolā, studējusi Daugavpils Pedagoģiskā institūta bioloģijas – ķīmijas fakultātē. Strādājusi Līvānu 1.vidusskolas Pastariņa skolā. Darbojusies Līvānu „Daiļrades” iecirkņa folkloras kopā „Silava” (vēlāk „Latava”), kopš 1990. g. vada folkloras kopu Ceiruleits. Projekta „Pulkā eimu, pulkā teku” Dienvidlatgales novada bērnu un jauniešu folkloras kopu koordinatore, Preiļu rajona folkloras kopu virsvadītāja un rajona folkloras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Folkloras nodarbību vadītāja Garezera vasaras vidusskolā ASV. Ar folkloras kopu „Ceiruleits” piedalījusies vairākos Starptautiskos folkloras festivālos Somijā, Zviedrijā, Itālijā, Japānā, Brazīlijā u.c. Saņēmusi LR Kultūras ministrijas prēmiju tautas mākslā, Literatūras, folkloras un mākslas institūta Lielo folkloras balvu 2001, Lielo folkloras gada balvu par izglītības veicināšanu 2005. un Dižo folkloras balvu 2006.


Kārkle Juris
Garīdznieks, publicists, tulkotājs
Dzimis 1893. g. 29.jūn. Rožupes pag. Drēņos. Mācījies Līvānu tautskolā, Sv. Katrīnas ģimnāzijā Pēterburgā, Pēterburgas Garīgajā seminārā un Garīgajā akadēmijā. Ordinēts 1916. g. Kalpojis Rīgas, Rēzeknes, Kaunatas, Barkavas, Malnavas, Viļānu, Talsu, Valmieras un Ilūkstes  draudzēs. Latgaliešu literatūrā pazīstams kā ražīgs tulkotājs no poļu, latīņu un vācu val., ticības mācības un vēstures grāmatu autors, lūgšanu grāmatu sastādītājs. Aktīvi darbojies un publicējies latgaliešu presē.
Miris 1972. g. 16.aug. Ilūkstē. Apbedīts Ilūkstes kapos.


Kārkle – Puriņa Kristīne
Vijolniece, dziedātāja, mūziķe, pedagoģe
Dzimusi 1984. g. 19. janv. Līvānu novadā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studē etnomuzikoloģiju. Dzied un spēlē folkloras kopā „Ceiruleits”, etnoroka grupā „Laimas muzykanti”. Folkloras un tradicionālās vijoļspēles pedagoģe. Kā vijolniece, dziedātāja un muzikālās daļas vadītāja piedalījusies vairākās teātra izrādēs. Sadarbojoties ar komponistu Valtu Pūci ierakstīts albūms „Šaizemē/Taizemē”,  ar Gruzijas etnodžeza trio „The Shin”  piedalījusies muzikālajā projektā „Es arī”.  2010.gada Eirovīzijas nacionālās atlases fināliste.


Kārkliņa Milda
Ārste, apbalvota ar Sv. Jura medaļu un Triju Zvaigžņu ordeni  
Dzimusi 1892. g. 21. aug. Suntažos. Mācījusies Rīgas pilsētas meiteņu skolā, Maldoņa ģimnāzijā, studējusi Petrogradas Sieviešu medicīnas institūtā. Strādājusi Rīgā, Tukumā, Ludzā, Preiļos. Piedalījusies 1918. gada Latvijas neatkarības pasludināšanas aktā Nacionālajā teātrī. 1960.g. izceļojusi uz ASV.
Mirusi 1991. g.1. novembrī Vašingtonā.


Kārklis Jānis
Kuģu mehāniķis
Dzimis 1937. g. 8.okt. Līvānos. Mācījies Rīgas jūrskolā. Bijis kuģu motorists, mehāniķis,  motorkuģu “ Imants Sudmalis”, “Kauņa”, „Eižens Bergs”  vecākais mehāniķis.  Bijis Latvijas jūras kuģniecības labākais vec. mehāniķis.


Karpovs Aleksandrs
Grafiķis
Dzimis 1953. g. 21. martā ASV. Bakalaura diplomu ieguvis Minesotā, bet mākslas maģistra grādu -  Latvijas Mākslas akadēmijā. Gatavojies doktora disertācijas izstrādei. Ieradies Latvijā, vienu vasaru dzīvojis  senču bijušajās mājās Preiļu pag. Anspokos. Strādājis Rēzeknes mākslas skolā, mācījis zīmēšanu vidējās un  augstākās apmācības grupās. Radījis augstvērtīgus grafikas ciklus : „Komunistiskās padomju varas genocīds Latvijā”, „Vēsture”,  „Atdzimšana”. Tajos iemūžinātas vēstures traģiskās lappuses (darbā „Meža Brōļu un Mōsu slepkavošona Preiļūs”). Personālizstādēs Preiļos, Rēzeknē, Rīgā.
Miris 1994. g. 22. martā Rēzeknē. Apbedīts Preiļu pag. Dzeņu kapos.


Karpovs Valērijs
Kara ārsts-ķirurgs
Dzimis 1962. g. Mācījies Preiļu 2.vidusskolā (1979), Rīgas Medicīnas akadēmijā (1983), Tomskas Medicīnas institūta kara medicīnas fakultātē (1985), internatūra Ļeņingradas apgabala hospitālī (1986 -1987) un Kabulas centrālajā hospitālī, ordinatūra ķirurģijā Vitebskas medicīnas institūtā (1992). Bijis ārsts Pleskavas bataljonā, medicīnas bataljona uzņemšanas nodaļas komandieris Kabulā, ķirurgs Vitebskā. No 1994. g.  Krāslavas centrālās slimnīcas ārsts-ķirurgs.Krāslavas pilsētas, pēc tam – Krāslavas novada domes deputāts, sociālo un veselības aizsardzības lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.


Kaspars Fricis
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 3. Jelgavas kājinieku pulka seržants
Dzimis 1886. g. 12.febr. Aizputes apriņķa Mūrniekos. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919. g. 21.febr. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem. 1920. g. 3. janv. kaujās pie Rušenicas, zem ienaidnieka apšaudes ar savu vadu šķērsojis upi un straujā uzbrukumā ieņēmis sādžu, gūstā saņemot 10 pretinieka karavīrus un 1 komisāru. Atvaļināts 1920. g. 30.aug. 1945. g. apcietināts, LPSR kara tribunāls piespriedis 10 gadu cietumsodu, kuru izcietis Valmieras un Cēsu cietumos un labošanas darbu kolonijā Nr. 2.  
Tur 1947. g. 22. aug. miris.




Kassalis Edgars
Latvijas Universitātes profesors, Dr. ekon.
Dzimis 1946. g. Līvānos. Studējis P. Stučkas LVU Ekonomikas fakultātē, inženiera – ekonomista specialitātē. Aspirantūra: 1972 -1976 g. ekonomikas zinātņu nozarē. Ekonomikas zinātņu grādu ieguvis 1975. g. Strādā LU Ekonomikas un vadības fakultātē, Tautsaimniecības katedras profesors, Attīstības un plānošanas departamenta doktora darba vadītājs.

 


Kaša Rita
Izglītības sistēmas pētniece, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja
Dzimusi 1977. g. 1. okt. Līvānos. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā, studējusi Latvijas Universitātē Vēstures un filozofijas fakultātē, ieguvusi bakalaura grādu Politikas zinātnē, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes maģistratūrā; PhD (Filozofijas zinātņu doktora) grāds Salīdzināmajā izglītībā; Ņujorkas Pavalsts universitātes Bufalo (University at Buffalo, SUNY) absolvente.
Rīgas Ekanomikas augstskolas pasniedzēja, zinātniskā līdzstrādniece. Pētījumos koncentrējas uz Centrālās un Austrumeiropas augstākās izglītības internacionalizāciju.


Kaupužs Viktors
Dzejnieks, prozaiķis, publicists
Dzimis 1912. g. 7.dec. Ludzas apriņķa Kārsavas pagasta Dauguševā. Mācījies vietējā pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā, papildinājies Latgales tautas universitātes komerczinību nodaļā un Latvijas lauksaimniecības tautas augstskolā. Pirmā publikācija 1929. g. žurnālā „Sauleite”. Bijis laikraksta „Latgolas Vōrds” līdzstrādnieks, korektors, tipogrāfijas „Dorbs un Zineiba” kantora vadītājs, vienlaicīgi arī žurnāla „Zīdūnis” tehniskais redaktors un žurnāla „Sauleite” redaktora palīgs. Rakstījis liriskus dzejoļus, tēlojumus, skices, feļetonus un apcerējumus. Publicējies ar literāro pseidonīmu Daguševs Viktors, Dauguševskis. Bijis Rēzeknes strādnieku arodbiedrības komitejas loceklis un 17. Rēzeknes aizsargu pulka sporta kluba valdes loceklis.
Miris 1954. g.


Kazlass Jāzeps
Garīdznieks, literāts un publicists
Dzimis 1887. g. 15. martā  Utenas apr. Mācījies Viļņas ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1913. g. Kalpojis Rudzātu, Bērzgales, Bukmuižas, Višķu un Ļeņingradas katoļu draudzēs. Latgaliešu preses izdevumos publicējis rakstus par kultūras un reliģijas jautājumiem, bijis vairāku lugu autors. Kalpojot Rudzātu draudzē, noorganizējis baznīcas kori, viņa vadībā uzcelta plebānija.
Miris 1965. g. 16 .sept. Apbedīts Lietuvā, Aluntā.


Kazuliņš Voldemārs
Ekonomists, pedagogs
Dzimis 1906. g. 6. nov. Jersikā. Ekonomikas zinātņu maģistrs. Ilgus gadus bijis Uzskaites un kredītu tehnikuma pedagogs.
Miris 1973. g. 9. aug. Apbedīts Sarkandaugavas kapos.

 

 


Kaža Anna
Teicēja, folkloriste, dziedātāja
Dzimusi 1902. g. 12. martā Rudzātu pagasta Lūzeniekos. Lasīt un rakstīt iemācījusies pašmācības ceļā. No 15 gadu vecuma dziedājusi baznīcas korī, spēlējusi teātri. Preiļu rajona Ždanova kolhoza etnogrāfiskā ansambļa sastāvā 1955. g. piedalījusies latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā, 1958. g. – Latgales kultūras nedēļas pasākumos Rīgā. Viena no  Saunas  etnogrāfiskā ansambļa dibinātājām, Neicenieku ģimenes ansambļa izveides iniciatore un dziedātāja. Šī ansambļa sastāvā 1987. g. uzstājusies Maskavā, kur dziedājusi latgaliešu tautasdziesmas. Kad 90.gadu sākumā Latvijas Radio ieskaņoja teicējas dziedājumu, visām divbalsīgajām dziesmām gan augšējo, gan apakšējo balsi viņa izpildījusi viena. Savākusi apmēram 150 novada  tautasdziesmas.
Mirusi 1992. g. 5. martā. Apbedīta Saunas pagasta Aizupiešu kapos


Kaža Helēna
Pedagoģe un sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1909. g. 28. janv. Silajāņu pag. Beigusi Rēzeknes skolotāju institūtu. Strādājusi Dagdas, Silajāņu un Preiļu pamatskolās. Emigrācijas laikā dzīvojusi Indianopolē. Visu mūžu bijusi ne tikai skolotāja, bet arī aktīva dažādu  latgaliešu organizāciju aktīva sabiedriskā darbiniece.
Mirusi 1987. g.11. janv. Apbedīta Sv. Krusta kapsētā Indianopolē.



Kaža Stanislavs
Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1910. g. 24. sept. Preiļu pag. Kažos. Mācījies pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā. Strādājis LU Lauksaimniecības fakultātē, Silajāņu pagasta valdē, Maltas virsmežniecībā. Bijis Preiļu pagasta vecākais un Preiļu pilsētas mērs, darbojies aizsargu organizācijā. 1944. g. devies emigrācijā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Svešumā aktīvi darbojies Latviešu sabiedriskajā centrā, Latgaļu pētniecības institūtā, bijis Indiānas latviešu katoļu biedrības valdes priekšsēdētājs.
Miris 1984. g. 10. sept.Indianopolē.


Kažemāka Anita
Vieglatlēte (soļotāja, garo distanču skrējēja)
Dzimusi 1990. g. 30. maijā Preiļos. Mācījusies Riebiņu vidusskolā, Preiļu rajona BJSS, Krimuldas vidusskolā, Murjāņu sporta ģimnāzijā, Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā, Rīgas Stradiņa Universitātē.
Redzamākie panākumi : 8.vieta Eiropas kausa izcīņā , 9. vieta Eiropas U-20 meistarsacīkstēs, Eiropas U-23 čempionātā 6.vieta, izpildīts Olimpiskais B normatīvs uz Londonas Olimpiskajām spēlēm 20 km soļošanā, Latvijas čempione maratonā 42,195 m distancē (2012.g.). Latvijas čempione 20 km soļošanā 2013.g. dalība pieaugušo Pasaules Čempionātā ( Olimpisko spēļu B normatīva atkārtošana) , Dresdenes maratonā - 2. vieta.

 


Kažemāks Antons        

Mežu zinātnieks
Dzimis 1935. g. 19. jūn. Aizkalnes pag. Rinčos. Mācījies Aizkalnes un Īvandes pamatsk., Kuldīgas vidussk., studējis LLA. Inženieris mežkopis, inženierzinātņu doktors. Bijis mežzinis Kūrmales mežniecībā, Kuldīgas MRS, Mazsalacas MRS direktora vietnieks, mežu pētīšanas stacijas „Kalsnava” direktors, Kalsnavas novada medību meistars. Publicējis darbus par mežu kopšanas cirtēm. Organizējis kokaugu sēklu ieguves saimniecību. 32 zinātnisko publikāciju autors. LPSR  Nopelniem bagātais dabas aizsardzības darbinieks, LR 6. Saeimas deputātu kandidāts. 2000. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba goda zīmi.
Miris 2010. g. 25. febr. Apbedīts Liepupes kapos. 


Keišs Francis
Katoļu priesteris
Dzimis 1925. g. 12. dec. Baltinavas draudzē, Keišu sādžā. Mācījies Baltinavas pamatskolā, Šķilbānu lauksaimniecības skolā, Daugavpils dzelzceļnieku skolā. 1946. g. iestājies  Rīgas Katoļu Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951. g. 1.aprīlī. Pirmā darba vieta bijusi Pieniņu draudze, kur kā  vikārs kalpojis līdz 1954. g. Pēc tam bijis prāvests Naujenē, Augškalnē un Kalupē.
Miris 1981. g. 18. jūn. Apbedīts Baltinavā, Plešovas kapos. 

 


Kemps Leopolds
Publicists
Dzimis 1927. g. 30. apr. Rīgā. Mācījies V. Zālīša un Viestura 48. pamatskolā, Ludzas vidusskolā. Strādājis par skolotāju Zvirgzdenes pamatskolā. 1944. g. par iesaistīšanos nelegālajā organizācijā, kuras mērķis bija ar nevardarbīgām metodēm gāzt pastāvošo padomju iekārtu, ticis arestēts un notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs PSRS Ziemeļos. Pēc soda izciešanas, turpinājis darbu tajā pašā šahtā, kur bija strādājis kā ieslodzītais. 1965. g. pabeidzis Kalnrūpniecības tehnikumu.Latvijā atgriezies 1970.g. un sācis strādāt Līvānu māju ražošanas kombinātā. Vācis materiālus par savu vecāku literāro un sabiedrisko darbību. Sākoties atmodai, arī pats sācis aktīvi rakstīt un publicēties, īpaši latgaliešu izdevumos – „Katōļu Dzeive”, „ Mōras Zeme”, „Daugavpils Vēstis” u. c. Materiālus par saviem vecākiem apkopojis CD „Franča Kempa un Konstances Daugules-Kempas dzeive un dorbi”.
Miris 2014. g. 3.nov.. Apbedīts Līvānu jaunajā kapsētā.


Kerbedzs Staņislavs
Ceļu inženieris, Riebiņu muižas īpašnieks
Dzimis 1810. g. 9. martā Panevēžas apr. Mācījies Panevēžas reālskolā, studējis Viļņas universitātē, Pēterburgas satiksmes ceļu inženieru korpusa institūtā, papildinājis zināšanas Anglijā un Francijā. Bijis satiksmes ceļu inženieris, izcils dzelzceļu un tiltu projektētājs, Krievijas sakaru ministrs, Pēterburgas ceļu institūta profesors, Pēterburgas ZA korespondētājloceklis un goda loceklis. Projektējis un uzcēlis pirmos tiltus pār Ņevu, Vislu un Daugavu. 19. g. s. 60. gados līdz Oktobra revolūcijai Riebiņu muiža piederējusi Kerbedzu dzimtai, kur vasaras pavadījis slavenais inženieris un viņa ģimene. Muižas pils bijusi mākslinieku atpūtas un jaunrades nams; zālē bijušas gleznotāju darbnīcas, bet pils torņos – tēlnieku darbnīcas. Darbojies mūzikas salons, spēļu istaba, vingrošanas zāle un liela bibliotēka. Atpūsties un strādāt braukuši Pēterburgas, Maskavas , Viļņas, Varšavas un Krakovas mākslinieki.
Miris 1899. g. 19. apr. Apbedīts Varšavā.


Kisilevskis Jānis
Garīdznieks
Dzimis 1904. g. 26. okt. Rēzeknes raj. Pušā. Mācījies teoloģijas augstskolā un Universitātes Romas katoļu teoloģijas augstskolā. Ordinēts 1931. g. Kalpojis Rēzeknes, Krāslavas un Izvaltas draudzēs. 48 gadus bijis Pieniņu draudzes prāvests. Ar draudzes locekļu atbalstu, viņa vadībā 3 gadu laikā tikusi uzcelta jaunā baznīca.
Miris 1982. g. 11. janv. Apbedīts Pieniņu kapsētā.

 


Kitajevs Georgijs
Militārais darbinieks, pulkvedis
Dzimis 1944. g.  martā Preiļos. Bērnību pavadījis Silajāņu pagastā. Mācījies Rēzeknes 3. vidusskolā, Rēzeknes mūzikas skolā, Ļeņingradas augstākajā komandējošā vispārējā karaspēka karaskolā. Dienējis Vācijā, Arhangeļskā. Pēc 26 gadiem pensionējies un atgriezies Rēzeknē. Viņa vadībā ticis izveidots LR Aizsardzības ministrijas Nacionālo Bruņoto spēku Robežsardzes brigādes 2.Viļakas robežsargu bataljons. Bijis šī bataljona komandieris, Valsts robežsardzes mācību centra vadītājs, robežsardzes skolas vadītājs, Valsts Robežsardzes koledžas direktors. Rēzeknes Goda pilsonis.

 
Kivlenieks Antons
Garīdznieks
Dzimis 1927. g. 29. dec. Vārkavas draudzē. Mācījies Vārkavas pamatskolā, tad Daugavpilī un Preiļos. Studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1951.g. Kalpojis Skaistkalnes, Viesītes, Neretas, Dvietes, Subates, Kalupes, Nīdermuižas un Arendoles draudzēs. Viņa kalpošanas laikā daudzās baznīcās veikti celtniecības vai pārbūves darbi. Vislielākā un darbietilpīgākā priestera rūpe bijusi Pasienes baznīcas altāra atjaunošana.
Miris 1994. g. 6. nov. Apbedīts Vārkavā.

 


Kivlenieks Antons
Sporta pedagogs, treneris, Talsu Pensionāru biedrības vadītājs
Dzimis 1928. g. 12. jūn. Vārkavā. Mācījies Bebrenes Valsts lauksaimniecības vidusskolā, Preiļu 1. vidusskolā, studējis Fiziskās kultūras institūtā. Ieguvis 2. sporta klasi peldēšanā un vieglatlētikā, 1. sporta klasi slēpošanā, vairākkārtējs čempions šaušanā ar pistoli. Bijis Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas vecākais inspektors, pēc tam – inspekcijas nodaļas vadītājs, Talsu vidusskolas fizkultūras skolotājs un treneris, Talsu bērnu sporta skolas direktors un šaušanas treneris, Talsu 1. vidusskolas direktors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi.

 


Kivlenieks Jānis
Kuģu vadītājs, zivsaimniecības darbinieks
Dzimis 1927. g. 15. sept.Vārkavas pag. Brakovskos. Ieguvis mazo kuģu kapteiņa vadītāja diplomu. Bijis matrozis, traļmeistars, kapteinis uz  zvejnieku kolhoza „Boļševisks” kuģiem, jauno kapteiņu darbaudzinātājs. Saņēmis valdības apbalvojumus un ordeņus.  

 


Kivlinieks Henrihs 
Novadpētnieks
Dzimis 1931. g. 30.sept. Kalupu ciema „Medniekos”. Mācījies Kalupes septiņgadīgajā pamatskolā, 1. Rīgas dzelzceļnieku arodskolā. Strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, pēc tam atgriezies Kalupē. Ieguldījis lielu darbu sava novada izpētē un novadnieku piemiņas saglabāšanā, sarakstījis 3 grāmatas, viņa vadībā Arendolē un Kalupē uzstādīti piemiņas akmeņi  vēsturisku notikumu un to dalībnieku atcerei. Aktīvi piedalījies Atmodas laika notikumos, saņēmis Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, apbalvots ar vairākiem Atzinības, Pateicības un Goda rakstiem.


Kivriņa Ennata
Izglītības darbiniece,  VIAA ES Izglītības programmu departamenta direktore
Dzimusi 1958. g. 28. martā Preiļu rajona Pelēču pagastā. Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā (1973 - 1976), studējusi Daugavpils PI, fizikas un matemātikas fakultātē (1976 -1983), Daugavpils Universitātē ieguvusi Izglītības zinātņu Maģistra grādu (1999 - 2002).Strādājusi  Vītolu pamatskolā - direktora vietniece, direktore (1986 - 1991), bijusi Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Rēzeknes rajona organizācijas priekšsēdētāja (1991 - 2000), Rēzeknes rajona padomes Izglītības nodaļas galvenā skolu speciāliste, vadītāja vietniece (1992 - 2000), ES Phare programmas „Augstākās profesionālās izglītības reforma Latvijā” projekta: „Reģionālo mācību un eksaminācijas pilotcentru izveide” vadītāja Rēzeknē (1998 - 1999), IZM, Latvijas Izglītības sistēmas attīstības projektu konsultante (2000 - 2004), V/A Profesionālās izglītības attīstības aģentūras ESF Ieviešanas daļā projektu vadītāja, Projektu atbalsta nodaļas vadītāja (2004 - 2007), no 2007. g.  –  Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktore. VIAA ES Izglītības programmu departamenta direktore, VIAA ES Mūžizglītības programmas departamenta direktore.


Klaustiņš Osvalds
Mežkopis
Dzimis 1883. g. 26. maijā Kuldīgas apriņķa Lielezeres pagasta Garozas muižā. Mācījies Pampāļu Ministrijas skolā, Gorku Zemkopības skolā un Bonnas LA.
Bijis Līvānu virsmežniecības virsmežzinis (1921 -1940), darbojies LMDB Līvānu nodaļas valdē. 1941. g. 25. jūn. arestēts un deportēts uz Astrahaņu.1936. g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1942 .g. Kapavieta nav zināma. Saldus raj. Kursīšu pagasta Sauļu kapsētā atklāta piemiņas plāksne.

 


Klaužs Jānis
Politiķis
Dzimis 1953. g. 6. maijā Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (1977). Pirmā darba vieta bijusi Līvānu eksperimentālais māju būves kombināts, pēc tam bijis VAS „Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektors (2001), Līvānu domes priekšsēdētāja vietnieks (2002), ievēlēts par AS „Lindeks” padomes locekli (2003.g. septembrī), iecelts VAS „Latgales ceļi” padomē,  ievēlēts par Līvānu novada domes deputātu (2005.g. martā), ievēlēts par 9. Saeimas deputātu (2006.g. oktobrī), bijis Agrārās, vides un reģionālās politikas komitejas sekretārs. 2010. g. martā no partijas izstājies. 10. un 11. Saeimā ievēlēts no ZZS saraksta. 2009.gadā. apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.



Klepers Antonijs
Mūzikas pedagogs, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1955. g. febr. Vārkavas novada Vanagos. Mācījies Preiļu 1. vidusskolā, studējis Daugavpils Universitātē. Lielvārdes mūzikas skolas direktors. Lielvārdes domes deputāts. Dibinājis un vadījis korus. Koncertmeistars, Lielvārdes ev.-lut. baznīcas draudzes padomes loceklis. 2007. g. saņēmis apbalvojumu “Goda lielvārdietis”, 2004. g. – Kultūras ministrijas prēmiju.

Sk. tālāk >>>       


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju
Nē, jo nav interese
Nē, jo nezinu par šo iespēju

Nobalsoja: 6

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites

 









 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2019, Pēdējās izmaiņas: 2019.01.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde