Apmeklētāji
| Šodien: 1 Kopējais skaits: 1229223 |
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Jablovska Gaida |
 |
Literatūrzinātniece, muzeju darbiniece
Dzimusi 1947. g. 19. apr. Rīgas rajona Stopiņu novadā.
Mācījusies Rīgas 3. vidusskolā un Raiņa Vakara (maiņu) vidusskolā. Studējusi Latvijas Universitātē latviešu valodas un literatūras nod. 2012. g. piešķirts profesionālais maģistra grāds filoloģijā. Raiņa un Aspazijas mājas izglītojošā darba un darbam ar apmeklētājiem vadītāja (Memoriālo muzeju apvienība), Rīgas Latviešu biedrības krājuma glabātāja, biedrības domniece un Valdes locekle. Bijusi V/A Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja direktora vietn., RLMVM direktora vietn., filiāļu nod. vadītāja, Raiņa muzeja „Jasmuiža” vadītāja. 8 grāmatu sastādītāja, izcilām personībām veltītu rakstu, referātu un videofilmu scenāriju autore. 2016. g. apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| Jakovelis Pēteris |
 |
Latgales kultūras darbinieks, žurnālists, skolotājs, ērģelnieks un garīdznieks
Dzimis 1907. g. 19. janv. Aulejas draudzē. Ieguvis vietējās skolas izglītību, mācījies Aglonas ģimnāzijā. 1928. g. iestājies Rīgas katoļu Garīgajā seminārā, pēc tam - Latvijas Valsts Universitātes filoloģijas fakultātes klasikas nodaļā. Ilgus gadus kalpojis par ērģelnieku Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, bijis skolotājs, aktīvi piedalījies katoļu jaunatnes darbā, vairākkārt ievēlēts centrālās valdes sastāvā, bijis priekšsēdis un priekšsēža biedrs. Kopā ar monsinjoru H. Trūpu veidojis laikrakstu „Latgolas Vōrds”. Būdams laikraksta viceredaktors, pats daudz rakstījis un tulkojis, vadījis mēnešraksta “Sauleite“ mūzikas nod. Otrreiz iestājies Garīgajā seminārā. 1949. g. 18. apr. Sv. Jēkaba katedrālē ordinēts par priesteri. Kalpojis par prāvesta vietnieku Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Nākamās darbavietas bijušas Stoļerovas un Kaunatas draudzes (1949 - 1950), Raipoles un Briģu draudzes (1950 - 1957). 1957. g. 4. jūn. iecelts par Aglonas draudzes dekānu. Pēc tam kalpojis Jaunbornē, bet pēdēja darba vieta bijusi Višķu draudze.
Miris 1980. g. 21. oktobrī. |
| Jankovskis Vladislavs |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1903. g. 16. janv. Skaistas draudzē. Mācījies Dagdas pilsētas skolā, Krāslavas vidusskolā, Aglonas un Rīgas Garīgajā seminārā. 1928. g. iesvētīts par priesteri. Kalpojis Viļakā, bijis Atašienes prāvests, kur ar apkārtējo draudžu atbalstu uzcēlis Atašienes baznīcu. Kalpojis Rudzātos, Nīcgalē, Vanagos, bijis Daugavpils Dievmātes baznīcas prāvests. No 1953. līdz 1956. g. atradies ieslodzījumā. Pēc atgriešanās strādājis Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcā.
Miris 1975. g. 27. jūn. |
| Jašāns Pēteris |
| |
Priekšzīmīgs lauksaimnieks Silajāņu pag. Arhipovkā
1936. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
|
| Jaškovičs Jānis |
 |
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1911. g. Rīgā. Bērnībā nodots Viļānu klosterī. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. 11 gadus strādājis Viļānu tipogrāfijā, vēlāk – Rēzeknes izdevniecībā „Dorbs un Zineiba”. Pēc obligātā karadienesta, 1939. g. iestājies LU Teoloģijas fakultātē. 1946. g. Cīruļos uzcēlis dievnamu, kur 1947. g. 8. jūn. celebrējis savu primiciju. 1949. g. 19. apr. ticis arestēts un līdz 1955. g. 23. maijam atradies ieslodzījumā. Pēc apcietinājuma bijis dekāna vietas izpildītājs Talsos, tad vikārs Viļānos, prāvests Aucē. Skaistklanē kalpojis no 1957. līdz 1964. g., reizē aprūpēdams arī Jaunsaules draudzi. 1964. - 1980.g. bijis Smiltenes un Raunas katoļu draudzes prāvests, pēc tam - Rikavas un Nagļu draudzes prāvests.
Miris 1991. g. 23. apr. apbedīts Viļānu baznīcas dārzā.
|
| Jaudzems Dominiks |
 |
Garīdznieks, pedagogs
Dzimis 1892. g. 25. maijā Rēzeknes apr. Sakstagalā. Mācījies Pēterpils Garīgajā seminārā un Garīgajā akadēmijā. Ordinēts 1915. g. Bijis Latvijas izglītības ministra biedrs un Teoloģijas augstskolu profesors Aglonā un Rīgā. Viņa vadībā klajā nācis pirmais “Katōļu Dzeives” numurs. Bijis Rēzeknes Skolotāju institūta direktors un Latgales tautas universitātes padomes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Pāvesta Zelta krustu. 1935. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1958. g. 10. okt. Apbedīts Aglonas kapsētā.
|
| Jaudzems Sandris |
 |
Fotogrāfs un grafiķis
Dzimis 1974. g. 4. dec. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā.
|
| Javļenskis (Ņeznakomovs) Andrejs |
 |
Gleznotājs, grafiķis
Dzimis 1902. g. 18. janv. Preiļu pagasta Anspokos. Bērnību pavadījis Anspoku muižā. 1914. g. ģimene pārcēlusies uz Šveici, pēc tam uz Vāciju. Dienējis vācu armijā, 1945. g. kritis gūstā un 10 gadus pavadījis koncentrācijas nometnē Sibīrijā. Gleznot mācījies pie tēva, iedvesmojies no Van Goga un vācu ekspresionistu darbiem. Gleznojis kluso dabu, dabas skatus, sadzīves ainas, krievu tautas pasaku motīvus. Bijis grāmatu ilustrators, grafiķis, darbojies monumentālās glezniecības žanrā. Kopā ar tēvu piedalījies izstādēs Minhenes galerijā, XII Starptautiskajā mākslas biennālē Venēcijā, krievu mākslas izstādē Hanoverē. Personālizstādes Vīsbādenē, Brēmenē, Frankfurtē pie Mainas, Ņujorkā, Losandželosā.
Miris 1984. g. Bargā (Itālijā).
|
|
Jedušs Jānis
|
 |
Garīdznieks
Dzimis 1896. g. 2. sept. Rožupes pag. Kalnapurā. Mācījies Aglonas un Rīgas Garīgajos semināros. Ordinēts 1925. g. Kalpojis Rēzeknes, Viļānu, Aglonas, Nīdermuižas, Bukmuižas, Varakļānu, Rudzātu, Krāslavas, Stoļarovas un Skaistas draudzēs. Bijis Aglonas ģimnāzijas inspektors un latīņu val. skolotājs. Sarakstījis un tulkojis garīga satura grāmatas, publicējis rakstus par vēsturi.
Miris 1968. g. 25. jūn. Apbedīts Mērdzenes pag. Piragovas kapos. |
| Jegorovs Dmitrijs |
 |
Ģeologs
Dzimis 1925. g. 8. nov. Preiļu pag. Moskvinā. Mācījies Moskvinas un Preiļu pamatskolās, Preiļu 1. vidusskolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, studējis LU. Ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts. Bijis ģeoloģisko ekspedīciju priekšnieks, galvenais ģeologs Ziemeļrietumu ģeoloģiskās pārvaldes organizācijā, PSRS Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļas Ziemeļaustrumu kompleksā institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Magadanā, Vissavienības Jūras ģeoloģijas un ģeofizikas zinātniskās pētniecības institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. Sastādījis Magadanas apgabala Semčanskas raj. ģeoloģiskās kartes. Atklājis nozīmīgas derīgo izrakteņu atradnes Sibīrijā.
Miris 1976. g. 25. febr. Apbedīts Rīgā. |
| Jelisejevs Grigorijs |
 |
Sabiedriskais darbinieks, pedagogs, politiķis
Dzimis 1896. g. Kapiņu pagastā. Mācījies Ilūkstes skolotāju seminārā. Pirmā pasaules kara virsnieks. Bijis Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja biedrs, Latvijas vecticībnieku centrālās komitejas priekšsēdētāja biedrs, Latvijas vecticībnieku zināšanu popularizēšanas biedrības valdes loceklis, izstrādājis Latvijas vecticībnieku baznīcas nolikumu. 1928. g. ievēlēts III Saeimā. 1940. g. arestēts. 10 gadu cietumsodu izcietis Krasnojarskas apgabalā.
Miris 1967. g. Rīgā. |
| Jermacāns Miķelis |
 |
Garīdznieks
Dzimis 1911. g. 23. okt. Baltinavas draudzē, Svilpovas sādžā. Mācījās Svilpovas 3-kl. pamatskolā, Baltinavas 6-kl. pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā, pēc tam kapuciešu klosterī. Noviciātu pavadījis Bavārijā, kur pieņēmis klostervārdu „Jēkabs”. 1939. g. 18. maijā iesvētīts par priesteri. Savu pirmo Svēto Misi celebrējis Baltinavas baznīcā 1939. g. 4. jūn. Pirmā darba vieta bijusi Viļakas kapuciešu klosterī (1939-1940). Kalpojis Ruskulovā, bijis Viļakas klostera superiors un dekāna palīgs (1941-1944), strādājis Rīgas sv. Alberta baznīcā (1944 -1947), līdz 1949. g. Skaistkalnes kapuciešu klostera superiors un Jaunsaules prāvests. No 1949. -1956. g. atradies apcietinājumā – izciešot sodu Rīgā, Ļeņingradā, Mordovijā, Karagandā un Vorkutā. Pēc atgriešanās dzimtenē kalpojis Stirnienē, Rudzātos (1956-1957), Dvietē (1957-1964), Gulbenē, Lizumā un Jaunpiebalgā (1964-1974). No 1974. g. atkal bijis Dvietes prāvests.
Miris 1986 .g. 4. janv. Dvietē. Apbedīts Baltinavas draudzes Breksnīnes kapsētā. |
| Jermaks Boļeslavs |
 |
Ērģelnieks
Dzimis 1890.g. 16. martā Ludzas apriņķa Šķaunes pagastā. Mācījies Šķaunes draudzes skolā. Ērģeļu spēles pamatus apguvis pie vietēja draudzes ērģelnieka, tad mūzikas studijas turpinājis Lietuvā pie ērģelnieka Joza Naujaļa.1920.g. atgriezies Latvijā un uzsācis pastāvīgās ērģelnieka darba gaitas Latgales baznīcās. Strādājis dzimtajā pusē Landskoronas draudzē Šķaunes pagastā Muzikālo izglītību turpinājis pašmācībā, bet, kad tika nodibināta Latgales Tautas konservatorija Daugavpilī, mācījies ērģeļu spēli pie N, Vanadziņa (1923). Strādājis par ērģelnieku Naujenes pagasta Jezupovas draudzē (1931-1934), Preiļos - par draudzes ērģelnieku Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas katoļu baznīcā (1934-1939). Līdztekus ērģelnieka un baznīcas kora vadītāja darbam nodibinājis pūtēju orķestri. Pēc tam strādājis Baltinavas, Landskoronas, Dagdas un Stiglavas draudzēs. 1953.g. atstājis Latgali un kopā ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu, darbojies kā ērģelnieks Sv. Alberta un Sv. Antona baznīcā.
Miris 1970.g. 4. septembrī, apbedīts Rīgā, Meža kapos. |
| Jermolajeva Elita |
 |
Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Ekonomikas katedras vad., docente, Dr.oec.
Dzimusi 1961. g.17. janv. Rīgā. Mācījusies Rīgas 64.vidusskolā, studējusi LLU Ekonomikas fakultātē. Ieguvusi maģistra, pēc tam doktora grādu ekonomikā. Daugavpils reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes locekle, docente Pedagoģijas fakultātes maģistratūrā Rēzeknes Augstskolā, Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas biedre, Eiropas Savienības lektoru grupas Team Europe biedre. Vadījusi biedrību “Preiļu Sieviešu klubs”, bijusi Preiļu raj. padomes Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja, Preiļu Valsts ģimnāzijas komerczinību skolotāja, biedrības „Preiļu NVO centrs” direktore. Piesaistot ES un valsts finansējumu, Preiļos piedalījusies vairāk kā 15 nozīmīgu projektu izstrādē. |
| Jermolovičs Dominiks |
 |
Pedagogs, novadpētnieks
Dzimis 1918. g. 11.dec. Preiļu pag. „Dubovkā”. Mācījies Riebiņu un Antonišķu pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā, Daugavpils pedagoģiskajā skolā, studējis Daugavpils skolotāju institūtā, Novgorodas pedagoģiskajā institūtā. Strādājis Riebiņu, Antonišķu, Dunavas un Annas pamtskolās. Paralēli pedagoga darbam visu mūžu aktīvi pētījis un rakstījis atmiņas par dažādiem vēstures notikumiem, kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem Latgalē. Publicējies Latgales rajonu preses izdevumos, rakstījis arī dzeju. Darbojies Latgales Pētniecības institūta vēstures darba grupā.
Miris 2004. g. Apbedīts Rušonas pagasta Antonišķu kapsētā. |
| Jesko Andrejs |
 |
Ultramaratonists. Ekonomists
Dzimis 1982. g. 2. janv. Varakļānos. Mācījies Nagļu pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. LU ieguvis bakalaura grādu vadības zinātnē, bet LLU – maģistra grādu ekonomikā. Ģimnāzijas laikā dziedājis korī, dejojis deju kolektīvā, maketējis skolas avīzi, iesaistījies skolas pašpārvaldes darbā, guvis godalgas datorātrakstīšanas sacensībās.
Līdz 2013.g. bijis Swedbank Teikas filiāles vadītājs Rīgā. Studiju laikā sācis piedalīties Rīgas maratonā, bijis divkārtējs Rīgas mēra kausa ieguvējs (2012. un 2013. g.), kā labākais Latvijas skrējējs. Latvijas čempions 50 km šosejas skrējienā, Barcelons Trail 2016 kalnu taku skrējiena uzvarētājs. Piedalījies sacensībās Portugālē un Spānijā.
Rēzeknes BJSS pasniedzējs.
|
|
Jesko Žanis
|
 |
Biškopis
Dzimis 1983.g. 24. dec. Mācījies Nagļu pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. Darbojies PVĢ parlamentā, ieguvis titulu „Ģimnāzists 2001”. Studējis un pēc tam strādājis LLU Tehniskajā fakultātē un LLU TF Spēkratu institūtā.
Nagļu pagasta piemājas saimniecības „Dzipšļi” īpašnieks. Īstenojis vairākus projektus: izgatavojis ziedputekšņu kalti, tvaika vaska presi un saules vaska kausētāju. 2016.g. saņēmis Latvijas Biškopības biedrības apbalvojumu „Gada jaunais biškopis” un II pakāpes diplomu par veiksmīgāko biškopības produkta etiķeti. Lauksaimniecības nozarē par labāko 2015.g. atzīts viņa projekts „Biškopības produkcijas ražošanas attīstīšana piemājas saimniecībā „Džipšļi”. 2015. g. ieguvis titulu „Gada jaunais uzņēmējs Rēzeknes novadā.”
|
| Jokste Silvija |
 |
Žurnāliste, LTV raidījuma "4.studija" redaktore
Dzimusi 1966. g. 26. febr. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, studējusi LU. Strādājusi Preiļu raj. laikrakstā „Novadnieks”, Latgales televīzijas ziņu dienestā, bijusi LNT ziņu dienesta vadītāja, žurnāla „Ieva” redaktora vietniece, nedēļas avīzes ”Fokuss” un žurnālu „Kas notiek?” redaktore, „Privātā Dzīve” redaktora vietniece, TV3 raidījuma „Bez Tabu" producente, bezmaksas laikraksta „Piecas Minūtes “ redaktore. Žurnāla ''Lilit'' galvenā redaktore. |
| Jonāne Monika |
 |
Sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1925. g. 20. sept. Aglonas pag. 1944. g. devusies emigrācijā uz Zviedriju, pēc tam uz Dāniju un Kanādu. Trimdā pabeigusi latviešu ģimnāziju un sākusi aktīvi darboties Daugavas Vanagu organizācijā, bijusi Toronto un Kanādas kopas priekšniece, darbojusies tās valdē, organizējusi un vadījusi vanadžu kori “Zīle”. Vairākkārt apbalvota ar DV KV atzinības rakstiem un organizācijas augstāko apbalvojumu - Zelta nozīmi.
Mirusi 1995 .g. 22. jūn. Apbedīta Jorkas kapsētā. |
| Jozāns Staņislavs |
| |
Pedagogs, ērģelnieks
Dzimis 1844. g. Mācījies Ilūkstes pamatskolā un Varšavas konservatorijā. Pirmajā darba vietā - Jasmuižas pagasta valdē sācis strādāt kā pagasta skrīveris, mācījis latviešu bērniem spēlēt klavieres. Vietējā Jasmuižas baznīcā darbojies kā ērģelnieks. Ap 1864. g. pārcēlies uz Ciskādu 1. pagasta valdi, pēc tam - uz Gaigalavas-Bikavas pagastu, vēlak uz Rēzeknes apriņķa Kuļņevas pagastu un Varakļāniem. Visās minētajās vietās paralēli tiešajam darbam veicis arī ērģelnieka pienākumus.
Miris 1906. g. 2. maijā, apglabāts Varakļānu draudzes kapos. |
| Juhņevičs Antons |
 |
Garīdznieks, nacionālais partizāns
Dzimis 1905. g. Bikavas draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā, Ļubļinas universitātē. Ordinēts 1932. g. Kalpojis Viļānu, Daugavpils, Kombuļu, Atašienes un Vanagu draudzēs. 1946. g. Vanagos arestēts. Kara tribunāls par dzimtenes nodevību piespriedis nāves sodu.
Nāves sods izpildīts 1947. g. 4. febr. Reabilitēts 1991.g.
|
| Jukmanis Staņislavs |
 |
Farmaceits
Dzimis 1912. g. 30. janv. Rēzeknes apriņķa Dricānu pagastā. Mācījies Dricānu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabas zinātņu nodaļā, pēc tam - Ķīmijas fakultātes farmaceitiskajā nodaļā. Strādājis Rīgas apgabaltiesas kancelejā, bijis lietvedis Ceļu satiksmes ministrijas Šoseju departamentā, receptārs Ludzas aptiekā, aptiekas vadītājs Abrenē, Preiļos, Kuldīgā un Ogrē. 1953. g. iestājies Maskavas Farmaceitiskajā institūtā un ieguvis provizora specialitāti. No 1962. g. bijis Galvenās aptieku pārvaldes priekšnieka vietnieks.
Miris 1989. g. 9. sept., apglabāts Ogres kapos.
|
|
Jumāre Elfrīda Marija
|
 |
Pedagoģe, amatierteātru režisore
Dzimusi 1906. g. (citviet 1905.g.) 12. janvārī Rīgā. Mācījusies Jēkabpils Valsts vidusskolā, E. Feldmaņa teātra kursos pie Alfrēda Amtmaņa-Briedīša Rīgā, studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes romāņu filoloģijas nodaļā. Strādājusi Ādažu un Mālpils pamatskolās, Mālpils ciema tautas namā. No 1955. g. līdz 1961. g. Preiļu 2. vidusskolā, 1961. – 1967.g. Preiļu vakara vidusskolā, 1967. – 1976. g. bijusi Preiļu 1. vidusskolas vācu valodas skolotāja, vienlaikus veiksmīgi vadījusi skolas amatierteātri, kurā darbojas vairāk kā 90 audzēkņi. Kolektīvs ar atzīstamiem panākumiem vairākkārt piedalījies republikāniskajās skatēs un televīzijas konkursos.Par aktīvu un sekmīgu darbu kultūras un mākslas laukā, 1958. gadā apbalvota ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu, par ilggadēju un nevainojamu darbu tautas izglītības sistēmā, apbalvota ar Preiļu rajona izpildu komitejas Goda rakstu.
Mirusi 1985. g. septembrī. Apbedīta Ulbrokas kapsētā. |
| Juršāns Kajetāns |
 |
Anatoms, histologs
Dzimis 1926. g. 28. apr. Silajāņu pagastā. Mācījies Silajāņu pamatskolā, Rēzeknes ģimnāzijā, Rīgas pilsētas 8. Raiņa vakara vidusskolā. Studējis LU Medicīnas fakultātes stomatoloģijas nodaļā, kuru absolvējis 1952. g. Valsts sadalē nozīmēts darbā Rīgas Medicīnas institūta Anatomijas katedrā par asistentu. No 1955. g. līdz 1958. g. bijis Anatomijas katedras docētājs. Doktora disertāciju aizstāvējis 1961. g. 12. maijā. 1966. g. kļuvis par RMI Histoloģijas katedras asistentu, 1974. g. – par vecāko pasniedzēju, bet 1979. g. – par docentu. Pilnveidojis Histoloģijas katedras metodisko darbu, papildinajis demonstrācijas preparātu kolekciju, par ko Rīgas Medicīnas institūts vairākkārt (1954., 1955., 1958. un 1962. g.) izteicis pateicību ar ierakstu personīgajā lietā. 1986. g., atzīmējot 60 gadu jubileju, Latvijas Veselības aizsardzības ministrija pasniegusi Goda rakstu par pašaizliedzīgu pedagoģisko un zinātnisko darbu. Miris 1998. g. 30. martā.
|
| Jurševska Ilona |
 |
Politiķe, Labklājības ministre, Sociālās integrācijas VA direktore
Dzimusi 1970. g. 20. aug. Līvānos. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā, Rīgas Pedagoģiskajā skolā, studējusi Liepājas pedagoģiskajā augstskolā. Biznesa augstskolā „Turība” ieguvusi profesionālo maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās. No 2010. līdz 2011. g. bijusi Labklājības ministre, bet pēc tam - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre. 2014. g. apstiprināta par Sociālās integrācijas Valsts aģentūras direktori.
|
| Justs Francis |
 |
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbinieks
Dzimis 1932. g. Varakļānu pagasta Grozu sādžā. Mācījies Varakļānu vidusskolā, pēc tam - padomju karaskolā. Ieguvis majora pakāpi. Latvijas nacionālās aizsardzības akadēmijas darbinieks, Latviešu strēlnieku apvienības Domes loceklis. 1991. gada barikāžu laikā bijis štāba personāla uzskaites dienesta priekšnieks, apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 70 - tajos gados bijis Preiļu rajona kara komisariāta darbinieks.
|
| Juškevičs (citviet Zuškevičs)Andrievs |
| |
Garīdznieks
Dzimis 1766. g. 1820. – 1840. g. bijis Aglonas klostera priors. Šajā laikā veikti baznīcas iekšbūves un ārējā apmetuma izbalināšanas un skārda jumta uzlikšanas darbi. Priors ierīkojis sv.Toma Akvinieša un sv. Marijas Magdalēnas altārus. Lielākais viņa nopelns bijis Aglonas dziedniecības iestādes, kurā bija pieejamas sēravota ūdens vannas, atvēršana. Dziedniecības iestādē ārstējušies vietējie un augsti ārzemju garīdzniecības pārstāvji un Latgales novada muižnieki. 1826. g. sēravota ūdens sūtīts uz Viļņu, kur to analizējusi īpaša ārstu komisija. Rezultātā ticis izdots apliecinājums par to, ka ūdens izmantojams dziednieciskos nolūkos. A. Juškevičs ir dziesmas „ Jaunava svētā, Aglonas baznīcā” autors.
Miris 1846. g. 11. maijā. Apbedīts Aglonas draudzes kapos.
|
| |
|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
| Jablovska Gaida |
|
Literatūrzinātniece, muzeju darbiniece
Dzimusi 1947. g. 19. apr. Rīgas rajona Stopiņu novadā.
Mācījusies Rīgas 3. vidusskolā un Raiņa Vakara (maiņu) vidusskolā. Studējusi Latvijas Universitātē latviešu valodas un literatūras nod. 2012. g. piešķirts profesionālais maģistra grāds filoloģijā. Raiņa un Aspazijas mājas izglītojošā darba un darbam ar apmeklētājiem vadītāja (Memoriālo muzeju apvienība), Rīgas Latviešu biedrības krājuma glabātāja, biedrības domniece un Valdes locekle. Bijusi V/A Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja direktora vietn., RLMVM direktora vietn., filiāļu nod. vadītāja, Raiņa muzeja „Jasmuiža” vadītāja. 8 grāmatu sastādītāja, izcilām personībām veltītu rakstu, referātu un videofilmu scenāriju autore. 2016. g. apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. |
| Jakovelis Pēteris |
|
Latgales kultūras darbinieks, žurnālists, skolotājs, ērģelnieks un garīdznieks
Dzimis 1907. g. 19. janv. Aulejas draudzē. Ieguvis vietējās skolas izglītību, mācījies Aglonas ģimnāzijā. 1928. g. iestājies Rīgas katoļu Garīgajā seminārā, pēc tam - Latvijas Valsts Universitātes filoloģijas fakultātes klasikas nodaļā. Ilgus gadus kalpojis par ērģelnieku Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, bijis skolotājs, aktīvi piedalījies katoļu jaunatnes darbā, vairākkārt ievēlēts centrālās valdes sastāvā, bijis priekšsēdis un priekšsēža biedrs. Kopā ar monsinjoru H. Trūpu veidojis laikrakstu „Latgolas Vōrds”. Būdams laikraksta viceredaktors, pats daudz rakstījis un tulkojis, vadījis mēnešraksta “Sauleite“ mūzikas nod. Otrreiz iestājies Garīgajā seminārā. 1949. g. 18. apr. Sv. Jēkaba katedrālē ordinēts par priesteri. Kalpojis par prāvesta vietnieku Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Nākamās darbavietas bijušas Stoļerovas un Kaunatas draudzes (1949 - 1950), Raipoles un Briģu draudzes (1950 - 1957). 1957. g. 4. jūn. iecelts par Aglonas draudzes dekānu. Pēc tam kalpojis Jaunbornē, bet pēdēja darba vieta bijusi Višķu draudze.
Miris 1980. g. 21. oktobrī. |
| Jankovskis Vladislavs |
|
Garīdznieks
Dzimis 1903. g. 16. janv. Skaistas draudzē. Mācījies Dagdas pilsētas skolā, Krāslavas vidusskolā, Aglonas un Rīgas Garīgajā seminārā. 1928. g. iesvētīts par priesteri. Kalpojis Viļakā, bijis Atašienes prāvests, kur ar apkārtējo draudžu atbalstu uzcēlis Atašienes baznīcu. Kalpojis Rudzātos, Nīcgalē, Vanagos, bijis Daugavpils Dievmātes baznīcas prāvests. No 1953. līdz 1956. g. atradies ieslodzījumā. Pēc atgriešanās strādājis Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcā.
Miris 1975. g. 27. jūn. |
| Jašāns Pēteris |
| |
Priekšzīmīgs lauksaimnieks Silajāņu pag. Arhipovkā
1936. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
|
| Jaškovičs Jānis |
|
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1911. g. Rīgā. Bērnībā nodots Viļānu klosterī. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. 11 gadus strādājis Viļānu tipogrāfijā, vēlāk – Rēzeknes izdevniecībā „Dorbs un Zineiba”. Pēc obligātā karadienesta, 1939. g. iestājies LU Teoloģijas fakultātē. 1946. g. Cīruļos uzcēlis dievnamu, kur 1947. g. 8. jūn. celebrējis savu primiciju. 1949. g. 19. apr. ticis arestēts un līdz 1955. g. 23. maijam atradies ieslodzījumā. Pēc apcietinājuma bijis dekāna vietas izpildītājs Talsos, tad vikārs Viļānos, prāvests Aucē. Skaistklanē kalpojis no 1957. līdz 1964. g., reizē aprūpēdams arī Jaunsaules draudzi. 1964. - 1980.g. bijis Smiltenes un Raunas katoļu draudzes prāvests, pēc tam - Rikavas un Nagļu draudzes prāvests.
Miris 1991. g. 23. apr. apbedīts Viļānu baznīcas dārzā.
|
| Jaudzems Dominiks |
|
Garīdznieks, pedagogs
Dzimis 1892. g. 25. maijā Rēzeknes apr. Sakstagalā. Mācījies Pēterpils Garīgajā seminārā un Garīgajā akadēmijā. Ordinēts 1915. g. Bijis Latvijas izglītības ministra biedrs un Teoloģijas augstskolu profesors Aglonā un Rīgā. Viņa vadībā klajā nācis pirmais “Katōļu Dzeives” numurs. Bijis Rēzeknes Skolotāju institūta direktors un Latgales tautas universitātes padomes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Pāvesta Zelta krustu. 1935. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1958. g. 10. okt. Apbedīts Aglonas kapsētā.
|
| Jaudzems Sandris |
|
Fotogrāfs un grafiķis
Dzimis 1974. g. 4. dec. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā.
|
| Javļenskis (Ņeznakomovs) Andrejs |
|
Gleznotājs, grafiķis
Dzimis 1902. g. 18. janv. Preiļu pagasta Anspokos. Bērnību pavadījis Anspoku muižā. 1914. g. ģimene pārcēlusies uz Šveici, pēc tam uz Vāciju. Dienējis vācu armijā, 1945. g. kritis gūstā un 10 gadus pavadījis koncentrācijas nometnē Sibīrijā. Gleznot mācījies pie tēva, iedvesmojies no Van Goga un vācu ekspresionistu darbiem. Gleznojis kluso dabu, dabas skatus, sadzīves ainas, krievu tautas pasaku motīvus. Bijis grāmatu ilustrators, grafiķis, darbojies monumentālās glezniecības žanrā. Kopā ar tēvu piedalījies izstādēs Minhenes galerijā, XII Starptautiskajā mākslas biennālē Venēcijā, krievu mākslas izstādē Hanoverē. Personālizstādes Vīsbādenē, Brēmenē, Frankfurtē pie Mainas, Ņujorkā, Losandželosā.
Miris 1984. g. Bargā (Itālijā).
|
|
Jedušs Jānis
|
|
Garīdznieks
Dzimis 1896. g. 2. sept. Rožupes pag. Kalnapurā. Mācījies Aglonas un Rīgas Garīgajos semināros. Ordinēts 1925. g. Kalpojis Rēzeknes, Viļānu, Aglonas, Nīdermuižas, Bukmuižas, Varakļānu, Rudzātu, Krāslavas, Stoļarovas un Skaistas draudzēs. Bijis Aglonas ģimnāzijas inspektors un latīņu val. skolotājs. Sarakstījis un tulkojis garīga satura grāmatas, publicējis rakstus par vēsturi.
Miris 1968. g. 25. jūn. Apbedīts Mērdzenes pag. Piragovas kapos. |
| Jegorovs Dmitrijs |
|
Ģeologs
Dzimis 1925. g. 8. nov. Preiļu pag. Moskvinā. Mācījies Moskvinas un Preiļu pamatskolās, Preiļu 1. vidusskolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, studējis LU. Ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts. Bijis ģeoloģisko ekspedīciju priekšnieks, galvenais ģeologs Ziemeļrietumu ģeoloģiskās pārvaldes organizācijā, PSRS Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļas Ziemeļaustrumu kompleksā institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Magadanā, Vissavienības Jūras ģeoloģijas un ģeofizikas zinātniskās pētniecības institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. Sastādījis Magadanas apgabala Semčanskas raj. ģeoloģiskās kartes. Atklājis nozīmīgas derīgo izrakteņu atradnes Sibīrijā.
Miris 1976. g. 25. febr. Apbedīts Rīgā. |
| Jelisejevs Grigorijs |
|
Sabiedriskais darbinieks, pedagogs, politiķis
Dzimis 1896. g. Kapiņu pagastā. Mācījies Ilūkstes skolotāju seminārā. Pirmā pasaules kara virsnieks. Bijis Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja biedrs, Latvijas vecticībnieku centrālās komitejas priekšsēdētāja biedrs, Latvijas vecticībnieku zināšanu popularizēšanas biedrības valdes loceklis, izstrādājis Latvijas vecticībnieku baznīcas nolikumu. 1928. g. ievēlēts III Saeimā. 1940. g. arestēts. 10 gadu cietumsodu izcietis Krasnojarskas apgabalā.
Miris 1967. g. Rīgā. |
| Jermacāns Miķelis |
|
Garīdznieks
Dzimis 1911. g. 23. okt. Baltinavas draudzē, Svilpovas sādžā. Mācījās Svilpovas 3-kl. pamatskolā, Baltinavas 6-kl. pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā, pēc tam kapuciešu klosterī. Noviciātu pavadījis Bavārijā, kur pieņēmis klostervārdu „Jēkabs”. 1939. g. 18. maijā iesvētīts par priesteri. Savu pirmo Svēto Misi celebrējis Baltinavas baznīcā 1939. g. 4. jūn. Pirmā darba vieta bijusi Viļakas kapuciešu klosterī (1939-1940). Kalpojis Ruskulovā, bijis Viļakas klostera superiors un dekāna palīgs (1941-1944), strādājis Rīgas sv. Alberta baznīcā (1944 -1947), līdz 1949. g. Skaistkalnes kapuciešu klostera superiors un Jaunsaules prāvests. No 1949. -1956. g. atradies apcietinājumā – izciešot sodu Rīgā, Ļeņingradā, Mordovijā, Karagandā un Vorkutā. Pēc atgriešanās dzimtenē kalpojis Stirnienē, Rudzātos (1956-1957), Dvietē (1957-1964), Gulbenē, Lizumā un Jaunpiebalgā (1964-1974). No 1974. g. atkal bijis Dvietes prāvests.
Miris 1986 .g. 4. janv. Dvietē. Apbedīts Baltinavas draudzes Breksnīnes kapsētā. |
| Jermaks Boļeslavs |
|
Ērģelnieks
Dzimis 1890.g. 16. martā Ludzas apriņķa Šķaunes pagastā. Mācījies Šķaunes draudzes skolā. Ērģeļu spēles pamatus apguvis pie vietēja draudzes ērģelnieka, tad mūzikas studijas turpinājis Lietuvā pie ērģelnieka Joza Naujaļa.1920.g. atgriezies Latvijā un uzsācis pastāvīgās ērģelnieka darba gaitas Latgales baznīcās. Strādājis dzimtajā pusē Landskoronas draudzē Šķaunes pagastā Muzikālo izglītību turpinājis pašmācībā, bet, kad tika nodibināta Latgales Tautas konservatorija Daugavpilī, mācījies ērģeļu spēli pie N, Vanadziņa (1923). Strādājis par ērģelnieku Naujenes pagasta Jezupovas draudzē (1931-1934), Preiļos - par draudzes ērģelnieku Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas katoļu baznīcā (1934-1939). Līdztekus ērģelnieka un baznīcas kora vadītāja darbam nodibinājis pūtēju orķestri. Pēc tam strādājis Baltinavas, Landskoronas, Dagdas un Stiglavas draudzēs. 1953.g. atstājis Latgali un kopā ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu, darbojies kā ērģelnieks Sv. Alberta un Sv. Antona baznīcā.
Miris 1970.g. 4. septembrī, apbedīts Rīgā, Meža kapos. |
| Jermolajeva Elita |
|
Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Ekonomikas katedras vad., docente, Dr.oec.
Dzimusi 1961. g.17. janv. Rīgā. Mācījusies Rīgas 64.vidusskolā, studējusi LLU Ekonomikas fakultātē. Ieguvusi maģistra, pēc tam doktora grādu ekonomikā. Daugavpils reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes locekle, docente Pedagoģijas fakultātes maģistratūrā Rēzeknes Augstskolā, Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas biedre, Eiropas Savienības lektoru grupas Team Europe biedre. Vadījusi biedrību “Preiļu Sieviešu klubs”, bijusi Preiļu raj. padomes Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja, Preiļu Valsts ģimnāzijas komerczinību skolotāja, biedrības „Preiļu NVO centrs” direktore. Piesaistot ES un valsts finansējumu, Preiļos piedalījusies vairāk kā 15 nozīmīgu projektu izstrādē. |
| Jermolovičs Dominiks |
|
Pedagogs, novadpētnieks
Dzimis 1918. g. 11.dec. Preiļu pag. „Dubovkā”. Mācījies Riebiņu un Antonišķu pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā, Daugavpils pedagoģiskajā skolā, studējis Daugavpils skolotāju institūtā, Novgorodas pedagoģiskajā institūtā. Strādājis Riebiņu, Antonišķu, Dunavas un Annas pamtskolās. Paralēli pedagoga darbam visu mūžu aktīvi pētījis un rakstījis atmiņas par dažādiem vēstures notikumiem, kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem Latgalē. Publicējies Latgales rajonu preses izdevumos, rakstījis arī dzeju. Darbojies Latgales Pētniecības institūta vēstures darba grupā.
Miris 2004. g. Apbedīts Rušonas pagasta Antonišķu kapsētā. |
| Jesko Andrejs |
| |
Ultramaratonists. Ekonomists
Dzimis 1982. g. 2. janv. Varakļānos. Mācījies Nagļu pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. LU ieguvis bakalaura grādu vadības zinātnē, bet LLU – maģistra grādu ekonomikā. Ģimnāzijas laikā dziedājis korī, dejojis deju kolektīvā, maketējis skolas avīzi, iesaistījies skolas pašpārvaldes darbā, guvis godalgas datorātrakstīšanas sacensībās.
Līdz 2013.g. bijis Swedbank Teikas filiāles vadītājs Rīgā. Studiju laikā sācis piedalīties Rīgas maratonā, bijis divkārtējs Rīgas mēra kausa ieguvējs (2012. un 2013. g.), kā labākais Latvijas skrējējs. Latvijas čempions 50 km šosejas skrējienā, Barcelons Trail 2016 kalnu taku skrējiena uzvarētājs. Piedalījies sacensībās Portugālē un Spānijā.
Rēzeknes BJSS pasniedzējs.
|
|
Jesko Žanis
|
| |
Biškopis
Dzimis 1983.g. 24. dec. Mācījies Nagļu pamatskolā un Preiļu Valsts ģimnāzijā. Darbojies PVĢ parlamentā, ieguvis titulu „Ģimnāzists 2001”. Studējis un pēc tam strādājis LLU Tehniskajā fakultātē un LLU TF Spēkratu institūtā.
Nagļu pagasta piemājas saimniecības „Dzipšļi” īpašnieks. Īstenojis vairākus projektus: izgatavojis ziedputekšņu kalti, tvaika vaska presi un saules vaska kausētāju. 2016.g. saņēmis Latvijas Biškopības biedrības apbalvojumu „Gada jaunais biškopis” un II pakāpes diplomu par veiksmīgāko biškopības produkta etiķeti. Lauksaimniecības nozarē par labāko 2015.g. atzīts viņa projekts „Biškopības produkcijas ražošanas attīstīšana piemājas saimniecībā „Džipšļi”. 2015. g. ieguvis titulu „Gada jaunais uzņēmējs Rēzeknes novadā.”
|
| Jokste Silvija |
|
Žurnāliste, LTV raidījuma "4.studija" redaktore
Dzimusi 1966. g. 26. febr. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, studējusi LU. Strādājusi Preiļu raj. laikrakstā „Novadnieks”, Latgales televīzijas ziņu dienestā, bijusi LNT ziņu dienesta vadītāja, žurnāla „Ieva” redaktora vietniece, nedēļas avīzes ”Fokuss” un žurnālu „Kas notiek?” redaktore, „Privātā Dzīve” redaktora vietniece, TV3 raidījuma „Bez Tabu" producente, bezmaksas laikraksta „Piecas Minūtes “ redaktore. Žurnāla ''Lilit'' galvenā redaktore. |
| Jonāne Monika |
|
Sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1925. g. 20. sept. Aglonas pag. 1944. g. devusies emigrācijā uz Zviedriju, pēc tam uz Dāniju un Kanādu. Trimdā pabeigusi latviešu ģimnāziju un sākusi aktīvi darboties Daugavas Vanagu organizācijā, bijusi Toronto un Kanādas kopas priekšniece, darbojusies tās valdē, organizējusi un vadījusi vanadžu kori “Zīle”. Vairākkārt apbalvota ar DV KV atzinības rakstiem un organizācijas augstāko apbalvojumu - Zelta nozīmi.
Mirusi 1995 .g. 22. jūn. Apbedīta Jorkas kapsētā. |
| Jozāns Staņislavs |
| |
Pedagogs, ērģelnieks
Dzimis 1844. g. Mācījies Ilūkstes pamatskolā un Varšavas konservatorijā. Pirmajā darba vietā - Jasmuižas pagasta valdē sācis strādāt kā pagasta skrīveris, mācījis latviešu bērniem spēlēt klavieres. Vietējā Jasmuižas baznīcā darbojies kā ērģelnieks. Ap 1864. g. pārcēlies uz Ciskādu 1. pagasta valdi, pēc tam - uz Gaigalavas-Bikavas pagastu, vēlak uz Rēzeknes apriņķa Kuļņevas pagastu un Varakļāniem. Visās minētajās vietās paralēli tiešajam darbam veicis arī ērģelnieka pienākumus.
Miris 1906. g. 2. maijā, apglabāts Varakļānu draudzes kapos. |
| Juhņevičs Antons |
|
Garīdznieks, nacionālais partizāns
Dzimis 1905. g. Bikavas draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā, Ļubļinas universitātē. Ordinēts 1932. g. Kalpojis Viļānu, Daugavpils, Kombuļu, Atašienes un Vanagu draudzēs. 1946. g. Vanagos arestēts. Kara tribunāls par dzimtenes nodevību piespriedis nāves sodu.
Nāves sods izpildīts 1947. g. 4. febr. Reabilitēts 1991.g.
|
| Jukmanis Staņislavs |
|
Farmaceits
Dzimis 1912. g. 30. janv. Rēzeknes apriņķa Dricānu pagastā. Mācījies Dricānu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabas zinātņu nodaļā, pēc tam - Ķīmijas fakultātes farmaceitiskajā nodaļā. Strādājis Rīgas apgabaltiesas kancelejā, bijis lietvedis Ceļu satiksmes ministrijas Šoseju departamentā, receptārs Ludzas aptiekā, aptiekas vadītājs Abrenē, Preiļos, Kuldīgā un Ogrē. 1953. g. iestājies Maskavas Farmaceitiskajā institūtā un ieguvis provizora specialitāti. No 1962. g. bijis Galvenās aptieku pārvaldes priekšnieka vietnieks.
Miris 1989. g. 9. sept., apglabāts Ogres kapos.
|
|
Jumāre Elfrīda Marija
|
| |
Pedagoģe, amatierteātru režisore
Dzimusi 1906. g. (citviet 1905.g.) 12. janvārī Rīgā. Mācījusies Jēkabpils Valsts vidusskolā, E. Feldmaņa teātra kursos pie Alfrēda Amtmaņa-Briedīša Rīgā, studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes romāņu filoloģijas nodaļā. Strādājusi Ādažu un Mālpils pamatskolās, Mālpils ciema tautas namā. No 1955. g. līdz 1961. g. Preiļu 2. vidusskolā, 1961. – 1967.g. Preiļu vakara vidusskolā, 1967. – 1976. g. bijusi Preiļu 1. vidusskolas vācu valodas skolotāja, vienlaikus veiksmīgi vadījusi skolas amatierteātri, kurā darbojas vairāk kā 90 audzēkņi. Kolektīvs ar atzīstamiem panākumiem vairākkārt piedalījies republikāniskajās skatēs un televīzijas konkursos.Par aktīvu un sekmīgu darbu kultūras un mākslas laukā, 1958. gadā apbalvota ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu, par ilggadēju un nevainojamu darbu tautas izglītības sistēmā, apbalvota ar Preiļu rajona izpildu komitejas Goda rakstu.
Mirusi 1985. g. septembrī. Apbedīta Ulbrokas kapsētā. |
| Juršāns Kajetāns |
|
Anatoms, histologs
Dzimis 1926. g. 28. apr. Silajāņu pagastā. Mācījies Silajāņu pamatskolā, Rēzeknes ģimnāzijā, Rīgas pilsētas 8. Raiņa vakara vidusskolā. Studējis LU Medicīnas fakultātes stomatoloģijas nodaļā, kuru absolvējis 1952. g. Valsts sadalē nozīmēts darbā Rīgas Medicīnas institūta Anatomijas katedrā par asistentu. No 1955. g. līdz 1958. g. bijis Anatomijas katedras docētājs. Doktora disertāciju aizstāvējis 1961. g. 12. maijā. 1966. g. kļuvis par RMI Histoloģijas katedras asistentu, 1974. g. – par vecāko pasniedzēju, bet 1979. g. – par docentu. Pilnveidojis Histoloģijas katedras metodisko darbu, papildinajis demonstrācijas preparātu kolekciju, par ko Rīgas Medicīnas institūts vairākkārt (1954., 1955., 1958. un 1962. g.) izteicis pateicību ar ierakstu personīgajā lietā. 1986. g., atzīmējot 60 gadu jubileju, Latvijas Veselības aizsardzības ministrija pasniegusi Goda rakstu par pašaizliedzīgu pedagoģisko un zinātnisko darbu. Miris 1998. g. 30. martā.
|
| Jurševska Ilona |
|
Politiķe, Labklājības ministre, Sociālās integrācijas VA direktore
Dzimusi 1970. g. 20. aug. Līvānos. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā, Rīgas Pedagoģiskajā skolā, studējusi Liepājas pedagoģiskajā augstskolā. Biznesa augstskolā „Turība” ieguvusi profesionālo maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās. No 2010. līdz 2011. g. bijusi Labklājības ministre, bet pēc tam - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre. 2014. g. apstiprināta par Sociālās integrācijas Valsts aģentūras direktori.
|
| Justs Francis |
|
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbinieks
Dzimis 1932. g. Varakļānu pagasta Grozu sādžā. Mācījies Varakļānu vidusskolā, pēc tam - padomju karaskolā. Ieguvis majora pakāpi. Latvijas nacionālās aizsardzības akadēmijas darbinieks, Latviešu strēlnieku apvienības Domes loceklis. 1991. gada barikāžu laikā bijis štāba personāla uzskaites dienesta priekšnieks, apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 70 - tajos gados bijis Preiļu rajona kara komisariāta darbinieks.
|
| Juškevičs (citviet Zuškevičs)Andrievs |
| |
Garīdznieks
Dzimis 1766. g. 1820. – 1840. g. bijis Aglonas klostera priors. Šajā laikā veikti baznīcas iekšbūves un ārējā apmetuma izbalināšanas un skārda jumta uzlikšanas darbi. Priors ierīkojis sv.Toma Akvinieša un sv. Marijas Magdalēnas altārus. Lielākais viņa nopelns bijis Aglonas dziedniecības iestādes, kurā bija pieejamas sēravota ūdens vannas, atvēršana. Dziedniecības iestādē ārstējušies vietējie un augsti ārzemju garīdzniecības pārstāvji un Latgales novada muižnieki. 1826. g. sēravota ūdens sūtīts uz Viļņu, kur to analizējusi īpaša ārstu komisija. Rezultātā ticis izdots apliecinājums par to, ka ūdens izmantojams dziednieciskos nolūkos. A. Juškevičs ir dziesmas „ Jaunava svētā, Aglonas baznīcā” autors.
Miris 1846. g. 11. maijā. Apbedīts Aglonas draudzes kapos.
|
| |
| |
|
Bērnu literatūras nodaļa 
Preiļu reģiona bibliotēku kopkatalogs 
Registrējies šeit! 
Digitālās kolekcijas 
Jaunie fotoalbumi Uzdot jautājumu |
