Vārda diena: Natālija, Tālija, Broņislavs, Broņislava
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 2
Kopējais skaits: 316123

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Jablonskis Eduards
Rūpniecības darbinieks
Dzimis 1929. g. 16. maijā Līvānos. Mācījies LVU. Bijis kombināta “Saule”, “Juglas manufaktūra” ,”Rīgas audums” un Ogres trikotāžas kombināta direktors, LPSR vieglās rūpniecības ministrs.

 


Jablovska Gaida
Literatūrzinātniece, muzeju darbiniece
Dzimusi 1947. g. 19. apr. Rīgas rajona Stopiņu novadā.
Mācījusies Rīgas 3. vidusskolā un  Raiņa Vakara (maiņu) vidusskolā. Studējusi Latvijas Universitātē latviešu valodas un  literatūras nod. 2012. g. piešķirts profesionālais maģistra grāds filoloģijā. Raiņa un Aspazijas mājas izglītojošā darba un darbam ar apmeklētājiem vadītāja (Memoriālo muzeju apvienība), Rīgas Latviešu biedrības krājuma glabātāja, biedrības domniece un Valdes locekle. Bijusi V/A Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja direktora vietn., RLMVM direktora vietn., filiāļu nod. vadītāja, Raiņa muzeja „Jasmuiža” vadītāja. 8 grāmatu sastādītāja, izcilām personībām veltītu  rakstu, referātu un  videofilmu scenāriju autore. 2016. g. apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.


Jakovelis Pēteris
Latgales kultūras darbinieks, žurnālists, skolotājs, ērģelnieks un garīdznieks
Dzimis 1907. g. 19. janv. Aulejas draudzē. Ieguvis vietējās skolas izglītību, mācījies Aglonas ģimnāzijā. 1928. g. iestājies Rīgas katoļu Garīgajā seminārā, pēc tam - Latvijas Valsts Universitātes filoloģijas fakultātes klasikas nodaļā. Ilgus gadus kalpojis par ērģelnieku Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, bijis skolotājs, aktīvi piedalījies katoļu jaunatnes darbā, vairākkārt ievēlēts centrālās valdes sastāvā, bijis priekšsēdis un priekšsēža biedrs. Kopā ar monsinjoru H. Trūpu veidojis laikrakstu „Latgolas Vōrds”. Būdams laikraksta viceredaktors, pats daudz rakstījis un tulkojis, vadījis mēnešraksta “Sauleite“ mūzikas nod. Otrreiz iestājies Garīgajā seminārā. 1949. g. 18. apr. Sv. Jēkaba katedrālē ordinēts par priesteri. Kalpojis par prāvesta vietnieku Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Nākamās darbavietas bijušas Stoļerovas un Kaunatas draudzes (1949 - 1950), Raipoles un Briģu draudzes (1950 - 1957). 1957. g. 4. jūn. iecelts par Aglonas draudzes dekānu. Pēc tam kalpojis Jaunbornē, bet pēdēja darba vieta bijusi Višķu draudze.
Miris 1980. g. 21. oktobrī .


Jakubovskis Arnolds
Pedagogs, novadpētnieks
Dzimis 1932 .g. 8. martā Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā. Mācījies Līvānu vidusskolā, Daugavpils Valsts skolotāju institūtā Fizikas - matemātikas fakultātē. Strādājis Jēkabpils rajona Ābeļu un Sēlpils septiņgadīgajā skolā par mācību daļas vadītāju, fizikas un fizkultūras skolotāju. Organizējis vietējo sporta dzīvi. 1982. g. saņēmis Vissavienības goda nozīmi „Teicamnieks fiziskajā kultūra un sportā” un krūšu nozīmi „Teicamnieks tautas izglītības darbā Latvijā”. 45 gadus strādājot Ābeļu pamatskolā,  vācis un apkopojis skolas vēstures materiālus. Izveidojis Ābeļu novadpētniecības muzeju, izstrādājis tūrisma maršrutus pa  pagasta ievērojamākām vietām. Saņēmis Daugavas savienības gada balvu (2007).


Jankovskis Vladislavs
Garīdznieks
Dzimis 1903. g. 16. janv. Skaistas draudzē. Mācījies Dagdas pilsētas skolā, Krāslavas vidusskolā, Aglonas un  Rīgas Garīgajā seminārā. 1928. g. iesvētīts par priesteri. Kalpojis Viļakā, bijis Atašienes prāvests, kur ar apkārtējo draudžu atbalstu uzcēlis Atašienes baznīcu. Kalpojis Rudzātos, Nīcgalē, Vanagos, bijis Daugavpils Dievmātes baznīcas prāvests. No 1953. līdz 1956. g. atradies ieslodzījumā. Pēc atgriešanās strādājis Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcā.
Miris 1975. g. 27. jūn. 

Janovskis Austris                  
Sportists, sporta dzīves organizators
Dzimis 1917. g. 10. okt. Ukrainā, Poltavas pilsētā. Mācījies Līvānu sešgadīgā pamatskolā (1926-1933), Līvānu komercskolā (1935-1940), LVU studējis tautsaimniecības un tiesību zinātnes. Komercskolas laikā bijis viens no labākajiem barjerskrējējiem Latvijas skolēnu vidū, pilsētas izlases dalībnieks vieglatlētikā un volejbolā, aktīvi darbojies mazpulku kustībā. Strādājis par skolotāju Līvānu un Zasas vidusskolā, 37 gadus bijis sporta biedrības “Vārpa” Jēkabpils rajona priekšsēdētājs.
Miris 2007. g.15. jūl.


Jasāns Jānis
Tautsaimnieks 
Dzimis 1948. g. 22. dec.Līvānos. A/s “Vidzemes piens” prezidents.

 

 


Jasinskis Daniels
Garīdznieks
Dzimis 1866 . g. 11. apr. Kēdaiņu apriņķa Survilišķu draudzē. Pēc ģimnāzijas beigšanas iestājies Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1892. g.  Pirmā darba vieta bijusi Izvalta. Tur kalpojot iemācījies latviešu valodu. Pēc tam strādājis dažādās Minskas diecēzes draudzēs un  Krasnojarskā. 1903. g. iecelts par Nautrēnu draudzes prāvestu, pēc tam kalpojis Jezupovā. 1920. g. bīskaps A. Springovičs izvēlējies viņu par savu pirmo kūrijas oficiālo padomdevēju un ģenerālvikāru. Par nopelniem katoļu Baznīcas labā 1923. g.  iecelts par prāvesta galma prelātu un sv. Franciska baznīcas prāvestu, bet 1937. g. -  par Rīgas lietuviešu ģimnāzijas direktoru un sv. Jēkaba katedrāles viceprāvestu.
Miris 1939. g. 19. dec.

Jašāns  Pēteris
Priekšzīmīgs lauksaimnieks Silajāņu pag. Arhipovkā
1936. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.


Jaškovičs Jānis
Katoļu garīdznieks
Dzimis 1911. g. Rīgā. Bērnībā  nodots Viļānu klosterī. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. 11 gadus strādājis Viļānu  tipogrāfijā, vēlāk – Rēzeknes izdevniecībā „Dorbs un Zineiba”. Pēc obligātā karadienesta, 1939. g. iestājies LU Teoloģijas fakultātē. 1946. g. Cīruļos uzcēlis dievnamu, kur 1947. g. 8. jūn. celebrējis savu primiciju. 1949. g. 19. apr.  ticis arestēts un līdz 1955. g. 23. maijam atradies ieslodzījumā. Pēc apcietinājuma bijis dekāna vietas izpildītājs Talsos, tad vikārs Viļānos, prāvests Aucē. Skaistklanē kalpojis no 1957. līdz 1964. g., reizē aprūpēdams arī Jaunsaules draudzi. 1964. - 1980.g. bijis Smiltenes un Raunas katoļu draudzes prāvests, pēc tam - Rikavas un Nagļu draudzes prāvests.
Miris 1991. g. 23. apr. apbedīts Viļānu baznīcas dārzā. 

Jaudzems Alberts
Priekšzīmīgs jaunsaimnieks Līvānu pag. „Avotiņos”
1931. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Jaudzems Dominiks              
Garīdznieks, pedagogs
Dzimis 1892. g. 25. maijā Rēzeknes apr. Sakstagalā. Mācījies Pēterpils Garīgajā seminārā un Garīgajā akadēmijā. Ordinēts 1915. g. Bijis Latvijas izglītības ministra biedrs un Teoloģijas augstskolu profesors Aglonā un Rīgā. Viņa vadībā klajā nācis pirmais “Katōļu Dzeives” numurs. Bijis Rēzeknes Skolotāju institūta direktors un Latgales tautas universitātes padomes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Pāvesta Zelta krustu. 1935. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1958. g. 10. okt. Apbedīts Aglonas kapsētā.

 

Jaudzems Sandris

Fotogrāfs un grafiķis
Dzimis 1974. g. 4. dec. Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā.

 


Jauja Jānis                              
Biologs, ķīmiķis, bioloģijas doktors, docents
Dzimis 1954. g. 2. jūn. Rožupes pagastā. Mācījies Rožupes pagasta Birzāku (1961 - 1963) un Sīļu, (tagadējā Rožupes) (1963-1969) pamatskolās un Līvānu 1. vidusskolā (1969 - 1972). Studējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (1975 - 1980). Kopš 1983. g. bijis Daugavpils Pedagoģiskā institūta, tagadējās universitātes, mācību spēks – pasniedzējs, vecākais pasniedzējs, vēlāk docents. Bijis Bioloģijas un ķīmijas fakultātes dekāns (1986 - 1991), Fizioloģijas un ārstnieciskās fizkultūras katedras vadītājs (1993 - 1997), Fizioloģijas un veselības mācības katedras vadītājs (1997 - 2000), kopš 2001 - 2007. g.-  Sporta metodikas katedras vadītājs. Ap 60 zinātnisko publikāciju, konferenču tēžu un metodisko materiālu autors.
Miris 2007.g. 28. febr.


Javļenskis (Ņeznakomovs) Andrejs
Gleznotājs, grafiķis
Dzimis 1902. g. 18. janv. Preiļu pagasta Anspokos. Bērnību pavadījis Anspoku muižā. 1914. g. ģimene pārcēlusies uz Šveici, pēc tam uz Vāciju. Dienējis vācu armijā, 1945. g. kritis gūstā un 10 gadus pavadījis koncentrācijas nometnē Sibīrijā. Gleznot mācījies pie tēva, iedvesmojies no Van Goga un vācu ekspresionistu darbiem. Gleznojis kluso dabu, dabas skatus, sadzīves ainas, krievu tautas pasaku motīvus. Bijis grāmatu ilustrators, grafiķis, darbojies monumentālās glezniecības žanrā. Kopā ar tēvu piedalījies izstādēs Minhenes galerijā, XII Starptautiskajā mākslas biennālē Venēcijā, krievu mākslas izstādē Hanoverē. Personālizstādes Vīsbādenē, Brēmenē, Frankfurtē pie Mainas, Ņujorkā, Losandželosā.
Miris 1984. g. Bargā (Itālijā).



Jedušs Jānis
Garīdznieks
Dzimis 1896. g. 2. sept. Rožupes pag. Kalnapurā. Mācījies Aglonas un Rīgas Garīgajos semināros. Ordinēts 1925. g. Kalpojis Rēzeknes, Viļānu, Aglonas, Nīdermuižas, Bukmuižas, Varakļānu, Rudzātu, Krāslavas, Stoļarovas un Skaistas draudzēs. Bijis Aglonas ģimnāzijas inspektors un latīņu val. skolotājs. Sarakstījis un tulkojis garīga satura grāmatas, publicējis rakstus par vēsturi.
Miris 1968. g. 25. jūn. Apbedīts Mērdzenes pag. Piragovas kapos.


Jegorovs Dmitrijs
Ģeologs
Dzimis 1925. g. 8. nov. Preiļu pag. Moskvinā. Mācījies Moskvinas un Preiļu pamatskolās, Preiļu 1. vidusskolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, studējis LU. Ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts. Bijis ģeoloģisko ekspedīciju priekšnieks, galvenais ģeologs Ziemeļrietumu ģeoloģiskās pārvaldes organizācijā, PSRS Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļas  Ziemeļaustrumu kompleksā institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Magadanā, Vissavienības Jūras ģeoloģijas un ģeofizikas zinātniskās pētniecības institūta vecākais zinātniskais  līdzstrādnieks. Sastādījis Magadanas apgabala Semčanskas raj. ģeoloģiskās kartes. Atklājis nozīmīgas derīgo izrakteņu atradnes Sibīrijā.
Miris 1976. g. 25. febr. Apbedīts Rīgā.


Jelisejevs Grigorijs
Sabiedriskais darbinieks, pedagogs, politiķis
Dzimis 1896. g. Kapiņu pagastā. Mācījies Ilūkstes skolotāju seminārā. Pirmā pasaules kara virsnieks. Bijis Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja biedrs, Latvijas vecticībnieku centrālās komitejas priekšsēdētāja biedrs, Latvijas vecticībnieku zināšanu popularizēšanas biedrības valdes loceklis, izstrādājis Latvijas vecticībnieku baznīcas nolikumu. 1928. g. ievēlēts III Saeimā. 1940. g. arestēts. 10 gadu cietumsodu izcietis Krasnojarskas apgabalā.
Miris 1967. g.  Rīgā.


Jermacāns Miķelis
Garīdznieks
Dzimis 1911. g. 23. okt. Baltinavas draudzē, Svilpovas sādžā. Mācījās Svilpovas 3-kl. pamatskolā, Baltinavas 6-kl. pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā, pēc tam kapuciešu klosterī. Noviciātu pavadījis Bavārijā, kur pieņēmis klostervārdu „Jēkabs”. 1939. g. 18. maijā iesvētīts par priesteri. Savu pirmo Svēto Misi celebrējis Baltinavas baznīcā 1939. g. 4. jūn. Pirmā darba vieta bijusi Viļakas kapuciešu klosterī (1939-1940). Kalpojis Ruskulovā, bijis Viļakas klostera superiors un dekāna palīgs (1941-1944), strādājis Rīgas sv. Alberta baznīcā (1944 -1947), līdz 1949. g. Skaistkalnes kapuciešu klostera superiors un Jaunsaules prāvests. No 1949. -1956. g. atradies apcietinājumā – izciešot sodu Rīgā, Ļeņingradā, Mordovijā, Karagandā un Vorkutā. Pēc atgriešanās dzimtenē kalpojis Stirnienē, Rudzātos (1956-1957), Dvietē (1957-1964), Gulbenē, Lizumā un Jaunpiebalgā (1964-1974). No 1974. g.  atkal bijis Dvietes prāvests.
Miris 1986 .g. 4. janv. Dvietē.  Apbedīts Baltinavas draudzes Breksnīnes kapsētā.


Jermaks Boļeslavs
Ērģelnieks
Dzimis 1890.g. 16. martā Ludzas apriņķa Šķaunes pagastā. Mācījies Šķaunes draudzes skolā. Ērģeļu spēles pamatus apguvis pie vietēja draudzes ērģelnieka, tad mūzikas studijas turpinājis Lietuvā pie ērģelnieka Joza Naujaļa.1920.g. atgriezies Latvijā un uzsācis pastāvīgās ērģelnieka darba gaitas Latgales baznīcās. Strādājis dzimtajā pusē Landskoronas draudzē Šķaunes pagastā  Muzikālo izglītību turpinājis pašmācībā, bet, kad tika nodibināta Latgales Tautas konservatorija Daugavpilī, mācījies ērģeļu spēli pie N, Vanadziņa (1923). Strādājis par ērģelnieku Naujenes pagasta Jezupovas draudzē (1931-1934), Preiļos - par draudzes ērģelnieku Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas katoļu baznīcā (1934-1939).  Līdztekus ērģelnieka un baznīcas kora vadītāja darbam nodibinājis pūtēju orķestri. Pēc tam strādājis Baltinavas, Landskoronas, Dagdas un Stiglavas draudzēs. 1953.g. atstājis Latgali un kopā ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu, darbojies kā ērģelnieks Sv. Alberta un Sv. Antona baznīcā.
Miris 1970.g. 4. septembrī, apbedīts Rīgā, Meža kapos.


Jermolajeva Elita
Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Ekonomikas katedras vad., docente, Dr.oec.
Dzimusi 1961. g.17. janv. Rīgā. Mācījusies Rīgas 64.vidusskolā, studējusi  LLU Ekonomikas fakultātē. Ieguvusi maģistra, pēc tam doktora grādu ekonomikā. Daugavpils reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes locekle, docente Pedagoģijas fakultātes maģistratūrā Rēzeknes Augstskolā, Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas biedre, Eiropas Savienības lektoru grupas Team Europe biedre. Vadījusi  biedrību “Preiļu Sieviešu klubs”, bijusi Preiļu raj. padomes Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja, Preiļu Valsts ģimnāzijas komerczinību skolotāja, biedrības „Preiļu NVO centrs” direktore.  Piesaistot ES un valsts finansējumu, Preiļos piedalījusies vairāk kā 15 nozīmīgu  projektu izstrādē.


Jermolovičs Dominiks
Pedagogs, novadpētnieks
Dzimis 1918. g. 11.dec. Preiļu pag. „Dubovkā”. Mācījies Riebiņu un Antonišķu pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā, Daugavpils pedagoģiskajā skolā,  studējis Daugavpils skolotāju institūtā, Novgorodas pedagoģiskajā  institūtā. Strādājis Riebiņu, Antonišķu, Dunavas un Annas pamtskolās. Paralēli pedagoga darbam visu mūžu aktīvi pētījis un rakstījis atmiņas par dažādiem vēstures notikumiem, kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem Latgalē. Publicējies Latgales rajonu  preses izdevumos, rakstījis arī dzeju. Darbojies Latgales Pētniecības institūta vēstures darba grupā.
Miris 2004.  g. Apbedīts Rušonas pagasta Antonišķu kapsētā.


Jokste Silvija
Žurnāliste
Dzimusi 1966. g. 26. febr. Preiļos. Mācījusies Preiļu 1.vidusskolā, studējusi LU. Strādājusi Preiļu raj. laikrakstā „Novadnieks”, Latgales televīzijas ziņu dienestā,  bijusi LNT ziņu dienesta vadītāja,  žurnāla „Ieva” redaktora  vietniece, nedēļas avīzes ”Fokuss” un žurnālu „Kas notiek?” redaktore, „Privātā Dzīve” redaktora vietniece,  TV3 raidījuma „Bez Tabu producente, bezmaksas laikraksta  „Piecas Minūtes “ redaktore. Žurnāla ''Lilit'' galvenā redaktore. 

 


Jonāne Monika
Sabiedriskā darbiniece
Dzimusi 1925. g. 20. sept. Aglonas pag. 1944. g. devusies emigrācijā uz Zviedriju, pēc tam uz Dāniju un Kanādu. Trimdā pabeigusi latviešu ģimnāziju un sākusi aktīvi darboties Daugavas Vanagu organizācijā, bijusi Toronto un Kanādas kopas priekšniece, darbojusies tās valdē, organizējusi un vadījusi vanadžu kori “Zīle”. Vairākkārt apbalvota ar DV KV atzinības rakstiem un organizācijas augstāko apbalvojumu - Zelta nozīmi.
Mirusi 1995 .g. 22. jūn. Apbedīta Jorkas kapsētā.

Jozāns Staņislavs
Pedagogs, ērģelnieks
Dzimis 1844. g. Mācījies Ilūkstes pamatskolā un Varšavas konservatorijā. Pirmajā darba vietā - Jasmuižas pagasta valdē sācis strādāt kā pagasta skrīveris, mācījis latviešu bērniem spēlēt klavieres. Vietējā Jasmuižas baznīcā darbojies kā ērģelnieks. Ap 1864. g. pārcēlies uz  Ciskādu 1. pagasta valdi, pēc tam - uz Gaigalavas-Bikavas pagastu, vēlak  uz Rēzeknes apriņķa Kuļņevas pagastu un Varakļāniem. Visās minētajās vietās  paralēli tiešajam darbam veicis arī ērģelnieka pienākumus.
Miris 1906. g. 2. maijā, apglabāts Varakļānu draudzes kapos.  


Juhņevičs Antons
Garīdznieks, nacionālais partizāns
Dzimis 1905. g. Bikavas draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā, Ļubļinas universitātē. Ordinēts 1932. g. Kalpojis Viļānu, Daugavpils, Kombuļu, Atašienes un Vanagu draudzēs. 1946. g. Vanagos arestēts. Kara tribunāls par dzimtenes nodevību piespriedis nāves sodu.
Nāves sods izpildīts 1947. g. 4. febr. Reabilitēts 1991.g.
 

 


Jukmanis Staņislavs
Farmaceits
Dzimis 1912. g. 30. janv. Rēzeknes apriņķa Dricānu pagastā. Mācījies Dricānu pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabas zinātņu nodaļā, pēc tam - Ķīmijas fakultātes farmaceitiskajā nodaļā. Strādājis Rīgas apgabaltiesas kancelejā, bijis lietvedis Ceļu satiksmes ministrijas Šoseju departamentā,  receptārs Ludzas aptiekā, aptiekas vadītājs Abrenē, Preiļos, Kuldīgā un Ogrē. 1953. g. iestājies Maskavas Farmaceitiskajā institūtā un ieguvis provizora specialitāti. No 1962. g. bijis Galvenās aptieku pārvaldes priekšnieka vietnieks.
Miris 1989. g. 9. sept., apglabāts Ogres kapos.


Juršāns Kajetāns
Anatoms, histologs
Dzimis 1926. g. 28. apr. Silajāņu pagastā. Mācījies Silajāņu pamatskolā, Rēzeknes ģimnāzijā, Rīgas pilsētas 8. Raiņa vakara vidusskolā. Studējis  LU Medicīnas fakultātes stomatoloģijas nodaļā, kuru absolvējis 1952. g. Valsts sadalē nozīmēts darbā Rīgas Medicīnas institūta Anatomijas katedrā par asistentu. No 1955. g. līdz 1958. g.  bijis Anatomijas katedras docētājs. Doktora disertāciju aizstāvējis 1961. g. 12. maijā. 1966. g. kļuvis par RMI Histoloģijas katedras asistentu, 1974. g. – par vecāko pasniedzēju, bet 1979. g. – par docentu. Pilnveidojis Histoloģijas katedras metodisko darbu, papildinajis demonstrācijas preparātu kolekciju, par ko Rīgas Medicīnas institūts vairākkārt (1954., 1955., 1958. un 1962. g.) izteicis  pateicību ar ierakstu personīgajā lietā. 1986. g., atzīmējot 60 gadu jubileju, Latvijas Veselības aizsardzības ministrija pasniegusi Goda rakstu par pašaizliedzīgu pedagoģisko un zinātnisko darbu. Miris 1998. g. 30. martā.  


Jurševska Ilona
Politiķe, Labklājības ministre, Sociālās integrācijas VA direktore
Dzimusi 1970. g. 20. aug. Līvānos. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā, Rīgas Pedagoģiskajā skolā, studējusi Liepājas pedagoģiskajā augstskolā. Biznesa augstskolā „Turība” ieguvusi profesionālo maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās. No 2010. līdz 2011. g. bijusi Labklājības ministre, bet  pēc tam - Labklājības ministrijas  parlamentārā sekretāre. 2014. g. apstiprināta par Sociālās integrācijas Valsts aģentūras direktori.

 


Justs Francis
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbinieks
Dzimis 1932. g. Varakļānu pagasta Grozu sādžā. Mācījies Varakļānu vidusskolā, pēc tam - padomju karaskolā. Ieguvis majora pakāpi. Latvijas nacionālās aizsardzības akadēmijas darbinieks, Latviešu strēlnieku apvienības Domes loceklis. 1991. gada barikāžu laikā bijis štāba personāla uzskaites dienesta priekšnieks, apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 70 - tajos gados bijis Preiļu rajona kara komisariāta darbinieks.

 

Juškevičs (citviet Zuškevičs)Andrievs
Garīdznieks
Dzimis 1766. g. 1820. – 1840. g. bijis Aglonas klostera priors. Šajā  laikā veikti baznīcas iekšbūves un ārējā apmetuma izbalināšanas un skārda jumta uzlikšanas darbi. Priors ierīkojis sv.Toma Akvinieša un sv. Marijas Magdalēnas altārus. Lielākais viņa nopelns bijis Aglonas dziedniecības iestādes, kurā bija pieejamas sēravota ūdens vannas, atvēršana. Dziedniecības iestādē ārstējušies vietējie un augsti ārzemju garīdzniecības pārstāvji un Latgales novada muižnieki. 1826. g. sēravota ūdens sūtīts uz Viļņu, kur to analizējusi īpaša ārstu komisija. Rezultātā ticis izdots apliecinājums par to, ka ūdens izmantojams dziednieciskos nolūkos. A. Juškevičs ir dziesmas „ Jaunava svētā, Aglonas baznīcā” autors.
Miris 1846. g. 11. maijā. Apbedīts Aglonas draudzes kapos.

 


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju
Nē, jo nav interese
Nē, jo nezinu par šo iespēju

Nobalsoja: 73

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites










 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2019, Pēdējās izmaiņas: 2019.05.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde