Vārda diena: Eiženija, Ženija
Mājas lapā Datu bāzē

                    

  
    

Jaunākās grāmatas

Apmeklētāji
Šodien : 0
Kopējais skaits: 310543

Atver lapu telefonā

Novadnieku enciklopēdija

[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]


Ābeltiņš Andrejs
Dekāns
Dzimis 1891.g. 1. aprīlī Ozolu draudzē, Bauskas apriņķī. Mācījies Bauskas pilsētas skolā, pēc tam Kauņas un Mogiļevas Garīgajā seminārā. 1916.g iesvētīts par priesteri. Pirmā kalpošanas vieta - par kapelānu pie J. Mirska Mogiļevā. 1917.g. ieradies Latvijā un strādājis par vikāru pie prāvesta P. Dzeņa Izvaltā, pēc tam vikārmācītājs pie Sāpju Dievmātes draudzes prāvesta M. Dukaļska. Bijis katoļu žurnāla „Vairogs” redaktors. Kad Aglonā atvērta ģimnāzija, pasniedzis tur latīņu un latviešu valodas kursus (līdz 1924.g.). Pēc tam bijis prāvests Ilūkstē un Subatē. Visilgāk (1929-1946) kalpojis Balvu draudzē. Balvu ģimnāzijā pasniedzis ticības mācību un latīņu valodu. 1937.g. sinodē Rīgā iecelts par bīskapa kūrijas padomnieku, bet 1946.g.- par Viļakas dekānu un 1956.g.- par Daugavpils dekānu.
Miris 1958. g. 9. septembrī. Apbedīts Rīgā.


Ābola Alīda
Sportiste un trenere
Dzimusi 1954. g. 29.novembrī Aglonā. Mācījusies: Aglonas vidusskolā, Rīgas 25. vidusskolā, 1986. g. pabeigusi LVFKI (tagad – Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju). Trīskārtēja pasaules veterānu čempione, PSRS Bruņoto spēku meistarsacīkstēs izcīnījusi trīs zelta un 17 pārēja kaluma medaļas, sociālistisko valstu sacensību Draudzība daudzkārtēja uzvarētāja un laureāte. Galvenie sasniegumi orientēšanās sportā: 1989. g. pasaules čempionātā Zviedrijā ieguvusi 3. vietu, Ziemeļvalstu čempionātā Norvēģijā 2001. g.– 2.vieta. Pasaules veterānu čempionātā Lietuvā savā vecuma grupā ieguvusi 1. vietu. NBS sporta kluba instruktore. Piedalās ekstrēmās piedzīvojumu sacensībās. 2015. g. Monblāna kalnu skriešanas sacensībās Ultra Traid du Mont Blanc ieguvusi 2. vietu savā grupā 100 km distancē.


Abricka Dace
Māksliniece un pedagoģe
Dzimusi 1978. g. 22. aprīlī Preiļos.
Mākslas pamatus apguvusi Rēzeknes Mākslas koledžā, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Daugavpils mākslas vidusskolas „Saules skola” gleznošanas un mākslas vēstures skolotāja, profesionālās ievirzes programmas „Vizuāli plastiskā māksla” pasniedzēja.
 


Abricka Marianna
Vizuālās mākslas pedagoģe, gleznotāja
Dzimusi 1956. g. 9. martā Madonas rajonā. Mācījusies Rēzeknes mākslas vidusskolā, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas fakultātē. Bijusi māksliniece – noformētāja Preiļu kultūras namā, vizuālās mākslas skolotāja Riebiņu vidusskolā un Preiļu 1. pamatskolā. Preiļu novada mūzikas un mākslas skolas izveidotāja (2003), Preiļu novada mūzikas un mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītāja. 2014. g. saņēmusi Ata Kronvalda balvu un goda zīmi par ilggadēju un ievērojamu ieguldījumu talantīgo skolēnu izglītošanā.


Adamovičs Aldis
Pedagogs, politiķis, pašvaldību darbinieks
Dzimis 1970. g. 17. februārī Preiļos. Studējis LU. Ģeogrāfijas un dabaszinātņu maģistrs. Bijis Preiļu 1. pamatskolas direktors, sporta un ģeogrāfijas skolotājs. Kopš 2006. gada Preiļu novada domes priekšsēdētājs. Latgales partijas priekšsēdētājs, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs. 2012 .gadā par ieguldījumu nacionālās pašapziņas un novadnieciskās piederības apziņas stiprināšanā, jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, par atbalstu kultūras mantojuma saglabāšanā un novada attīstībā apbalvots ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi. 12. Saeimas deputāts. Darbojas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā. 


Ādamsons Jānis
Politiķis, jūras kapteinis
Dzimis 1956. g. 3.nov. Preiļu raj. Turku c. Mācījies: Bauskas 1.vidusskolā, Kijevas augstākajā jūras politiskajā karaskolā. 1979.-1991. g. bijis Jūras kara flotes kuģa komandiera vietnieks, vecākais palīgs, 3. ranga kuģa komandieris, Jūras kara flotes daļas štāba priekšnieka vietnieks izlūkošanas darbā. 1992 .g. atgriezies Latvijā. Iecelts par Jūras spēku pārvaldes vecāko virsnieku, komandiera vietnieku, pēc tam par Robežsargu brigādes komandieri. 1994. g. Saeimā apstiprināts par Iekšlietu ministru. 1995. g. ievēlēts 6. Saeimā, 1998. g. -7. Saeimā,  2002. g. LSDSP sarakstā kandidējis uz 8. Saeimu. 10. Saeimā ievēlēts no Saskaņas centra partijas. Bijis Rīgas domes deputāts. Biedrības Gods, likums, taisnīgums valdes priekšsēdētājs.


Aglonietis Andrejs
Prāvests  
Dzimis 1955. g. 9. jūn. Jaunaglonā. Mācījies Aglonas vidusskolā, Rīgas Garīgajā seminārā. Par diakonu iesvētīts 1977. g. , par priesteri – 1978. g.  Strādājis: 1978.-1979.g.Krāslavas un Skaistas draudžu vikārs,1979. - 1980. g.- Aglonas un Rudzātu draudžu vikārs, 1980.-1984. g.-Višķu draudzes prāvests, 1984. - 1991. g. -Višķu, Ambeļu, un Augškalnes draudžu prāvests. No 1991.līdz 2010. gadam bijis Aglonas bazilikas, Bērzgales un Peipiņu draudžu prāvests, Aglonas dekanāta dekāns.


Aglonietis Antons
Prāvests
Dzimis 1953. g. 9.febr. Aglonā. Mācījies Aglonas vidusskolā, Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1976.g. Strādājis: 1976.g.-1977.g.- Daugavpils Sv.Pētera draudzes vikārs,1977.g.-1978.g.-Liepājas draudzes vikārs, 1978.g. - 1984. g.- Aizputes un Vecpils draudžu prāvests, Liepājas draudzes vikārs, 1984.g.-1991.g.- Kišiņevas un Belcu draudžu prāvests. Kopš 1991.g. - Augstkalnes, Višķu un Ambeļu draudžu prāvests.

 


Aglonietis Jānis
Prāvests
Dzimis 1950. g. 28.aug. Aglonā. Mācījies Aglonas vidusskolā, Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1975.g. Strādājis: 1975. -1976. g. –  Daugavpils Sv.Pētera draudzes vikārs,1976.-1982.g.- Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes vikārs, 1983. - 1989. g.- Valmieras, Smiltenes un Rūjienas draudžu prāvests, 1989. - 1995.g. -  Majoru, Slokas un Ķemeru draudžu prāvests. No 1995.g. -  Rīgas Katoļu ģimnāzijas prefekts, Rīgas cietumu un slimnīcu kapelāns, Salaspils draudzes prāvests, Betānijas dominikāņu māsu klostera kapelāns, RTI un RARZI docētājs.
Miris 2006. g. 12. jūnijā. Apbedīts Aglonas kapos.


Aglonietis Jāzeps
Prāvests
Dzimis 1942. g. 18. jūl. Jaunaglonā. Mācījies LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, Rīgas Romas katoļu seminārā. Par priesteri iesvētīts 1973.g. Strādājis: 1974.g.-1978.g .- Rēzeknes vikārs, 1978.g. - 1980.g. -  Jezupovas draudzes prāvests, 1980.g. - 1985.g. -  Elernas, Sventes un Silenes draudžu prāvests, 1985.g.-1987.g.- Daugavpils Jaunavas Marijas draudzes prāvests, 1987.g. - 1991.g. -  Rīgas Sv. Alberta draudzes prāvests. No 1991.g. -  Malnavas, Ruskulovas un Salnavas draudžu prāvests.
Miris 2017. g. 17. dec. Apbedīts Malnavas Romas katoļu baznīcas dārzā.

Aigars Kārlis
Kuģinieks, tālbraucējs kapteinis
Dzimis 1908. g. 25. maijā Vidsmuižas pag. Beidzis K.Valdemāra jūrskolu, kā labākais absolvents apbalvots ar Rīgas biržas komitejas balvu – zelta pulksteni. Tālbraucēja kapteiņa diplomu ieguvis 1939.g.  Jūrā sācis iet 1926. g.  Braucis uz tvaikoņiem „Curonia” ,”Regent” (2. stūrmanis), bijis tvaikoņa „Abgara” 1. stūrmanis.


Aistars Ernests (īst.v. Ernests Anševics)
Rakstnieks, pedagogs
Dzimis 1899.g. 16. septembrī Užavas pagasta Sārnates Tomdēlos. Beidzis Ventspils ģimnāziju (1920), LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti Filozofijas nodaļu (1929), tās pašas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu (1930-1934). No 1923.g. strādājis par skolotāju Ludzas un Dobeles vidusskolā, Aglonas vīriešu ģimnāzijā, Jaunjelgavas komercskolā, Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā (1930-1935), Rīgas skolotāju institūtā (1935-1939 Rīgā, 1939-1940 Cēsīs), Jelgavas skolotāju institūtā (1940-1944: 1943./44. bijis direktors). 1944.g. emigrējis uz Vāciju. Bijis Augsburgas bēgļu nometnes Ausekļa latviešu ģimnāzijas direktors (1944-1949). 1949.g. izceļojis uz ASV, kur Čikāgā bijis dzelzceļa darbinieks. Pēc aiziešanas pensijā 1967.g. strādājis par skolotāju Garezera latviešu vasaras vidusskolā. Pirmā publikācija – stāsts „Tā vairs nevar” (1921).
Miris 1998.g. 22. jūlijā ASV.


Aizsils Arvīds (Arveds)
Folklorists, publicists, filoloģijas maģistrs, pedagogs
Dzimis 1904. g. Kalsnavas pagastā. Mācījies Kalsnavas pagasta skolā, Madonas un Rīgas 4. ģimnāzijā. Studējis Latvijas Universitātes filoloģijas – filozofijas fakultātē. Kā pedagogs strādājis Lubānā, Krustpilī, Preiļos, Zilupē, Daugavpils Valsts skolotāju institūtā. Bijis Latvijas Tautas universitātes Daugavpils nodaļas ģenerālsekretārs. Padziļināti pētījis kāzu tradīcijas Latgalē. 1939.g. iznākusi grāmata „Latviešu tautas sapņu iztulkošana”, bet 1941. g. - „ Senās kāzas Daugavpils apriņķī”.
Miris 1940. gada 17. februārī Daugavpilī. Apbedīts Lubānas kapos. 


Aizpurietis Roberts
Preses darbinieks, radiožurnālists
Dzimis 1920. g. 26.febr. Līvānu pagastā. Beidzis LVU. Bijis LPSR MP Galvenās literatūras pārvaldes redaktors, TV un radioraidījumu komitejas redaktors, Propagandas redakcijas galvenā redaktora vietnieks. LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks. Kā žurnālists darbojies lauksaimniecības jomā. Vācis un apkopojis publikācijas par meitas Amandas Aizpurietes daiļradi.                    
Miris 2001.g.17.aug. Apbedīts Jaundubultos.


Akmans Jānis
Garīdznieks
Dzimis 1929. g. 25. janv. Nīdermuižas draudzē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā un Rīgas metropolijas Garīgajā seminārā.Par priesteri iesvētīts 1950.g. 8.decembrī. Kalpojis Rīgas sāpju Dievmātes draudzē, bijis Preiļu draudzes vikārs, Znotiņu, Sarkaņu, Rugāju un Pušas draudzes prāvests.
Miris 1985.g. 8.martā. Apbedīts Pušas kapsētā.

 


Aldermane Eiženija
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, izglītības darbiniece
Dzimusi 1942.g. 3.dec. Preiļu raj. Silajāņu pag.
1964.-1976.g.mācījusies Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, Latvijas Policijas akadēmijā studējusi politiskās tiesības.1968.-1982.g.strādājusi Jūrmalas 4.vidusskolā par direktora vietnieci, latviešu valodas un literatūras skolotāju. Kopš 1987.g.- Izglītības ministrijas darbiniece, 1992.-1994.g.- LR Izglītības, zinātnes un kultūras ministra vietniece, ministrijas valsts sekretāre.1994.- 2009.g.bijusi LR Naturalizācijas pārvaldes priekšniece,Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja. 2004.g.apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.


Aleksandrovičs Pāvils
Būvinženieris
Dzimis 1928.g.12.maijā Aizkalnes pagasta Gubanišķos. Mācījies Zaķīšu pamatskolā, Višķu dārzkopības vidusskolā. 1944.g. kopā ar vecākiem emigrējis uz Vāciju. Fišbahā pabeidzis K. Skalbes ģimnāziju.Studējis mašīnbūvniecību Štutgartes tehniskajā augstskolā. 1951.g. izceļojis uz Austrāliju.Tur studējis Adelaides universitātes Tehnoloģijas fakultātes būvinženieru nodaļā. Strādājis Voomeras raķešu izmēģinājumu poligonā .Vairāk kā 30 gadus bijis projektu inženieris un vadītājs dažādās Austrālijas būvkompānijās.Vairāki viņa projektētie objekti kļuvuši par valsts simboliem un tiek reklamēti kā apskates objekti ( tilts Ņūkastā, zvanu tornis Karilons Kanberā u.c.) Pēc viņa projektiem uzcelti dzelzceļa tilti, ūdens attīrīšanas iekārtas un ogļu elevatori Kvīnslendē un Dienvidvalē.
Miris 2001. g. 18. martā

Wollongong Lawn Cemetery, Kembla Grange, New South Wales, Australia



Aleksandrovičs Staņislavs
Lācplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1890.g. 7.janv. Vārkavas pag. Beidzis Tiflisas praporščiku skolu. I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, 4 Jura krustu un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Atvaļināts 1924.g., pēc tam dienējis robežsardzē un policijā.
Miris 1943. g. 30. jūl. Apbedīts Miķeļa kapos Rīgā.

 


Aleksandrs (īst. vārds Aleksandrs Kudrjašovs)
Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas  Metropolīts
Dzimis 1939. g. 3. okt. Preiļu raj. Izglītojies: DPI; Maskavas Garīgais seminārs. Strādājis par skolotāju Kalupē, Biķerniekos, Rīgas 4. vidusskolā. 1982. g. iesvētīts par priesteri, 1983. –  par virspriesteri.1989. g. iesvētīts par mūku, arhimandrītu, vēlāk par vikāro bīskapu. No 1990. g. - Rīgas un Latvijas bīskaps, no 1994. g. –  arhibīskaps, kopš 2002. g. – metropolīts.
2002. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu II šķiras ordeni.


Alijeva Gaļina
Baņķiere, AAS „Latgarants” prezidente,padomes priekšsēdētāja
Dzimusi 1938. g. 4.martā Preiļu raj. Mācījusies Preiļos, beigusi Rīgas Uzskaites un kredīta tehnikumu, Ļeņingradas finansu un ekonomikas institūtu, Maskavas Tautsaimniecības akadēmiju. 1986.g. - Valsts bankas viceprezidente, 1991.g.- Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes priekšniece, 1993 - 2000. g. bijusi „Baltijas Tranzītu bankas” prezidente, kopš 2000. g. -  apdrošināšanas akciju sabiedrības „Latgarants” prezidente.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs.


Alijeva Leila
Dziedātāja
Dzimusi 1988. g. 8.decembrī Līvānos. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā, Rīgas Kultūras vidusskolā. Dziedājusi vokālajā ansamblī „Spurgaliņas”, bijusi grupas „Borowa MC” vokāliste, Līvānu pilsētas 2005.Gada jauniete. Kopš 2011. gada apgūst mugam dziedāšanu Azerbaidžānas Nacionālajā konservatorijā Baku. Pārstāvējusi Latviju starptautiskajā mūzikas konkursā „Space of Mugam”.

 


Aļeiņikovs Doremedonts
Būvuzņēmējs, dzelzceļu un tiltu būves speciālists
Dzimis 1866. g. Krāslavas raj. Svariņu pag. Kopā ar kompanjonu Pēterburgā nodibinājis akciju sabiedrību „Aļeirin”, kura uzbūvējusi vairākus dzelzceļus Krievijā un Persijā. 1912 .g. no poļu muižnieka nopircis Vārkavas pili un veicis tur lielus remontdarbus: ievilcis elektrību, uzbūvējis ūdensvadu, dzirnavas, kokapstrādes un vilnas apstrādes darbnīcas, iegādājies tolaik modernāko lauksaimniecības tehniku. Plānojis būvēt dzelzceļu, kas savienotu Aglonu un Nīcgali. Pēdējais Vārkavas muižas īpašnieks.                                             
Miris 1919. g. un apbedīts Rožkalnu pag. Dubencas vecticībnieku kapos.


Ancāne – Veigure Anna
Keramiķe, rokdarbniece
Dzimusi 1918. g. 30. septembrī Turku pagastā.
Mācījusies Līvānu pamatskolā, Višķu mājturības un dārzniecības skolā, Jaungulbenes mājturības un lauksaimniecības vidusskolā, Kaucmindes mājturības institūtā.
Vācijā bēgļu nometnēs vadījusi rokdarbu un mājturības kursus. Pēc ieceļošanas Austrālijā 30 gadus bijusi Adelaides rokdarbu kopas priekšniece un skolotāja, darbojusies Latviešu preses biedrībā un Katoļu draudzē. Keramikas pamatus apguvusi pašmācības ceļā, papildinājusies skulptūras klasē un podnieku klubā. Darinājusi krūzes, vāzes, šķīvjus un svečturus. Izmantojusi dažādas glazūras, īpaši izceļot sulīgi zaļos toņus.
Mirusi 1989.gada 14.novembrī Adelaidē.


Ancāns Alberts
Prāvests
Dzimis 1907. g. Līvānu pag. Mācījies Rīgas arhidiecēzes Teoloģijas augstskolā. Ordinēts 1933. g. Bijis Izvaltas draudzes prāvests, Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes, Daugavpils Jaunavas Marijas draudzes, Rīgas Sv.Marijas Magdalēnas draudzes prāvests. No 1945. g. - 1964. g. kalpojis Ozolaines, Jaunjelgavas, Skaistkalnes un Bebrenes draudzēs. Bijis aktīvs latviešu katoļu studentu biedrības Fraternitas Catholica biedrs.                                        
Miris 1964.g. 20. okt. Apbedīts Bebrenes kapsētā.

Ancāns Aleksandrs
Militārais un sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1915. g. 11. dec. Rožupes pag. Mežancānos. Beidzis Līvānu komercskolu, strādājis Līvānu krājaizdevu sabiedrībā. 1937.g.iesaukts dienestā Latgales artilērijas pulkā. Pēc tam strādājis 8.Daugavpils kājinieku pulka štābā.1943.g.iesaukts Latviešu leģionā, beidzis komandieru kursus. Kā leitnants piedalījies Kurzemes kaujās, apbalvots ar ievainojuma zīmi un Dzelzs krustu. 1945. g. devies emigrācijā, kur aktīvi darbojies Latviešu virsnieku un Kara invalīdu apvienībā, Latviešu katoļu biedrībā un Daugavas Vanagu organizācijā.           
Miris 1987.g. 20 martā Toronto, Kanādā.


Ancāns Aloizs
Sabiedriskais darbinieks, Sidnejas katoļu draudzes priekšnieks
Dzimis 1908. g. 15.dec. Līvānu pag. Mālkalnā, Laudas viensētā. Mācījies Līvānu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Komerczinību institūtā un Latvijas Universitātes lauksaimniecības fakultātē. Dienējis Latvijas armijā, Latviešu leģionā. Bijis Latgales progresīvās zemnieku partijas biedrs. Pēc gūsta Beļģijā,1948.g. ieradies Austrālijā, kur aktīvi darbojies korporācijā „Lacuania”, bijis šīs kopas seniors un viceseniors, oldermanis. 12 gadus bijis Latviešu katoļu draudzes priekšnieks un Latviešu virsnieku apvienības Austrālijas nod. valdes loeklis.
Miris 2006. g. 1. jūl.


Ancāns Benjamiņš
Grafiķis un gleznotājs
Dzimis 1926. g. 14.sept. Rožupes pag. Mālkalna Ancānos. Mācījies Buļļu 4-klasīgajā, pēc tam Meža 6-klasīgajā pamatskolā, Aglonas lauksaimniecības skolā. Iesaukts Latviešu leģionā. Nokļuvis angļu gūstā, pēc kara palicis dzīvot Rietumvācijā. Bēgļu nometnē pie J. Soikāna mācījies zīmēšanu un gleznošanu. Mācības turpinājis Mākslas amatniecības skolā Hanoverā. Piedalījies Vācijas un Eiropas latviešu mākslas izstādēs. Personālizstādes notikušas Vācijā, ASV, Kanādā un Zviedrijā. Interesējies par sakrālo mākslu, tāpēc bieži ar viņa grafikām ilustrēti katoļu preses izdevumi. Labsirdīgas karikatūras un tušas zīmējumus parakstījis ar pseidonīmu Benis. Gleznojis arī eļļas tehnikā, īpašu nozīmi piešķīris abstrakcijas veidā tēlotiem sakrālas ievirzes darbiem.                                              
Miris 1974. g.
19.maijā Hanoverā, Vācijā.


Ancāns Donāts
Pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Dzimis 1881. g.19. janv. Līvānu pag. Mālkalnā. Nokārtojis tautskolotāja eksāmenus un strādājis par Līvānu pag. Meža skolas un Buļļu pamatskolas skolotāju un skolas pārzini. Bijis Latvijas Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs, dibinājis Līvānu spirta kopdedzinātavu, saņēmis apbalvojumus par sasniegumiem lauksaimniecībā.
Miris Kuldīgā. Apbedīts Kuldīgas katoļu kapos. 
 
                                                                

Ancāns Izidors
Teoloģijas doktors un Svēto Rakstu licenciāts, priesteris
Dzimis 1896. g.16. jūl. Līvānu pag. Mālkalna sādžā. Mācījies Muktupāvelu pamatskolā, Līvānu tautskolā, Pēterburgas Garīgajā seminārā. Studējis Sv.Georga universitātē un Bībeļu institūtā Romā. Bijis Rīgas Garīgā semināra profesors, Aglonas ģimnāzijas inspektors, vikārs un skolu kapelāns Ludzā un Varakļānos, Krāslavas ģimnāzijas direktors, prāvests Daugavpilī un Krāslavā. 1950. g. ticis apcietināts par „dzimtenes nodevību” un notiesāts uz 10 gadiem.Pēc atgriešanās no izsūtījuma kalpojis par prāvestu Kuldīgā, bijis Jelgavas dekāns un Rīgas Garīgā semināra rektors. Teoloģijas doktors un profesors, Atzinības krusta kavalieris.                         
Miris 1969. g. 12. jūl. Jelgavā. Apbedīts Jelgavas kapos.


Ancāns Romualds
Aktieris
Dzimis 1944. g. 1. apr. Preiļu raj. Rožkalnu pag. Augšmuktos. Mācījies Vanagu pamatskolā, Rīgas 14.vakara vidusskolā, studējis Latvijas Valsts konservatorijā Vokālajā nod., beidzis LVK Teātra fakultāti. Kopš 1975. g. - Dailes teātra aktieris. Teātrī ievērību guvis ar lomām-Kalējs (R.Blaumaņa „Īsa pamācība mīlēšanā”), Ķirškalns (A.Dripes „Pēdējā barjera”), Kaspars (E.Līva”Velnakaula dvīņos”), Juda, Mintauts (J.Raiņa „Jāzeps un viņa brāļi”, „Indulis un Ārija”). Filmējoties dažādās kinostudijās, nospēlējis ap 100 kinolomas. Nozīmīgākās Latvijā bijušas režisora J.Streiča filmās: policists Martins Beks „Nepabeigtās vakariņas”, Jāzeps Gilučs „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, muzikants Izidors „Cilvēka bērns”, mākslinieks Vincents „Likteņdzirnas”, Uldis Vītols „Rudens rozes”, Rūdups Rūdolfa mantojumā.
Miris 2011. g. 15. septembrī.


Andrekuss Dominiks
Prāvests
Dzimis 1833. g.  Lietuvā. Ordinēts 1857.g. 52 mūža gadus garīdznieka amatā nostrādājis Latgalē. Bijis Bukmuižas, Varakļānu vikārs, Pušas, Nautrānu un Riebiņu draudzes prāvests. Viņš aktīvi mudinājis un materiāli atbalstījis centīgākos jauniešus no savām draudzēm doties mācīties uz Jelgavas reālskolu. 1895. g. D.Andrekusu ieceļ par Riebiņu draudzes prāvestu, kur viņa vadībā tiek uzcelta tagadējā Riebiņu katoļu baznīca.                                        
Miris 1908. g.15. janv. Apglabāts Riebiņu kapos.
 


Andžijevskis Jāzeps
Prāvests
Dzimis 1861. g. 2. martā Lietuvā. Mācījies Rucavas pamatskolā, Liepājas ģimnāzijā, Mogiļevas arhidiecēzes Garīgajā seminārā. Ordinēts 1887.g. Kalpojis Kalupes, Jasmuižas un Nīdermuižas draudzēs. Nīdermuižā J.Andžijevskis nostrādājis 43 gadus, viņa vadībā uzcelta tagadējā Nīdermuižas katoļu baznīca, par ko bīskaps E.Rops apbalvojis viņu ar Nopelnu krustu. Cara laikā organizējis un atbalstījis nelegālās latviešu skolas, I un II pasaules kara laikā sniedzis palīdzību bēgļiem.                                                                          
Miris 1944. g. 13. apr. Apbedīts Nīdermuižas baznīcas dārzā.


Anspaks Aloizs
Garīdznieks, teoloģijas licenciāts un profesors, publicists
Dzimis 1903. g. 26. sept. Preiļu raj. Saunas pag. Anspakos. Mācījies Anspaku tautskolā, Rēzeknes ģimnāzijā, Aglonas un Rīgas Garīgajos semināros. Studējis Strasbūras universitātē. Bijis Rīgas arhidiacēzes Katoļu Teoloģijas augstskolas profesors, vikārs un skolu kapelāns Ludzā, prāvests Kaunatā, Andrupenē, Sarkaņos, Dvietē, Rubenē, Jūrkalne. 1944. g. emigrējis uz Vāciju. Kā garīdznieks un sabiedriskais darbinieks tur iemantojis lielu cieņu. Apbalvots ar Sv.Mārtiņa medaļu. Sarakstījis Sv.Ambrozija un Sv.Kazimira dzīves aprakstus, sacerējis un komponējis garīgās dziesmas.                       
Miris 1985.g. 18. jūn. Apbedīts Orenhauzenē.


Anspaks Antons
Pedagogs, vēsturnieks, novadpētnieks
Dzimis 1929. g.15.febr. Preiļu raj. Saunas pag. Mācījies Salas, Pļaviņu un Baldones pamatskolās. Studējis Cēsu skolotāju institūtā un LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē. Strādājis Tukuma raj. un Cēsu pilsētas skolās, bijis Cēsu vēstures muzeja direktors. Pētījis Preiļu un Cēsu novadu vēsturi, toponīmiku un dzimtu ģenealoģiju. Sastādījis tūrisma ceļvežus pa Preiļiem, Cēsīm, Līvāniem, pa E.Veidenbauma, brāļu Kaudzīšu un E.Dārziņa dzīves vietām. Pēc viņa iniciatīvas tika uzstādītas daudzas piemiņas zīmes izciliem un arī nepelnīti piemirstiem kultūras darbiniekiem, rīkotas novadpētniecības ekspedīcijas.1996.g. izdota apjomīga monogrāfija „Preiļu novads”. Par grāmatu „Cēsu skolotāju institūts” autors 1999.g.saņēmis Luda Bērziņa prēmiju.                                                                            
Miris 2001.g.23.janv.Apbedīts Cēsīs, Bērzaines kapos.


Anspaks Jānis
Habilitētais pedagoģijas doktors, Latvijas Universitātes emiritētais profesors
Dzimis 1929. g. 29. maijā, Preiļu raj. Saunas pag. Anspakos. Mācījies Anspoku un Priekuļu pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā, Preiļu 1.vidusskolā, Daugavpils pedagoģiskajā skolā. Studējis Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Viens no pirmajiem pedagoģisko zinātņu kandidātiem Latvijā. 1956.g. kļuvis par Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas katedras asistentu. Pēc pirmā darba gada ievēlēts docenta amatā. No 1960. g. -  1973.g. vadījis Pedagoģijas un psiholoģijas katedru, 1981.g. aizstāvējis doktora disertāciju. 1982.g. Universitātes padome ievēlējusi viņu profesora amatā. Ilgus gadus vadījis Pedagoģijas un psiholoģijas katedras metodisko apvienību. J.Anspaka zinātnisko interešu lokā ir pedagoģiskās domas attīstības izpēte Latvijā. Sarakstījis monogrāfiju ”Pedagoģijas idejas Latvijā”. Mākslas pedagoģijas problēmu izpēti un ieviešanu praksē veicina sagatavotie rakstu krājumi „Estētiskā audzināšana sākumskolā”, „Tautas daiļamata māksla skolā”, „Estētiskās audzināšanas diagnostika” kā arī liels daudzums publikāciju mākslas skolotājiem un augstskolu docētājiem. 2004.g. iznākusi „Mākslas pedagoģija, 1.daļa”. J.Anspaka vadībā izstrādāti un aizstāvēti 100 maģistru darbi mākslas pedagoģijā.


Anspoka Zenta
Dr. paed., asoc. profesore
Dzimusi 1952. g. 11. okt. Preiļu raj. Sīļukalna Seiļos. Beigusi Varakļānu vidusskolu un LU Filoloģijas fakultāti, stažējusies ārzemēs. Strādājusi Pļaviņu vidusskolā, Rīgas pedagoģiskajā skolā, Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, Augstākās un vidējās speciālās ministrijas zinātniski metodiskajā kabinetā. Docente Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Ir vairāk kā 20 zinātnisku un metodisku publikāciju autore par latviešu valodas un literatūras mācību saturu un metodikas jautājumiem, sastādījusi ap 20 mācību līdzekļu pedagogiem un pedagoģijas augstskolu studentiem.


Anspoks Antons
Jūrniecības darbinieks
Dzimis 1945. g. 16. febr. Preiļu raj. Lielo Anspoku „Ceriņos”. Beidzis Liepājas jūrskolu. Strādājis par kuģu mehāniķi uz Liepājas okeāna zvejas flotes bāzes kuģiem. Pēc tam bijis rūpnīcas „Sarkanais metalurgs” tvaika ceha tehniķis, ceha priekšnieks, Liepājas dzīvokļu pārvaldes priekšnieks, sektora vad. Liepājas pilsētas domē. No 1994. g. -  Liepājas ostas pārvaldes tehniskā direktora vietn., Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes tehniskā direktora vietn. Aktīvs Tautas Frontes biedrs.


Anspoks Jānis
Pašvaldību darbinieks
Dzimis 1938. g. 24. febr. Preiļu raj. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības Akadēmiju. Kopš 1956. g. dzīvo Ilūkstē. 15 gadus strādājis banku sektorā.1996.g.ievēlēts un divus sasaukumus bijis Ilūkstes pilsētas domes priekšsēdētājs.

 


Anspoks Kazimirs
Lauksaimniecības un valsts darbinieks
Dzimis 1929. g. 2.sept. Aizkalnes pag. Feldhofā. Mācījies Aizkalnes pamatskolā, Preiļu 1.vidusskolā, studējis Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā. Strādājis vadošos amatos valsts un saimnieciskajā darbā. Bijis LPSR lauksaimniecības ministrs, Mālpils sovhoztehnikuma direktors un agrofirmas „Mālpils” priekšsēdētājs.

 


Anspoks Oskars
Ārsts, traumatologs – ortopēds
Dzimis 1963. g. 4. apr. Preiļu raj. Saunas pag. Beidzis Rīgas Medicīnas institūta ārstniecības fakultāti. Bijis Rīgas pilsētas 2.slimnīcas nodaļas vadītājs. Specializējies locītavu protezēšanā un artroskopiskajā ķirurģijā. Stažējies Vācijā un Zviedrijā.

 


Anspoks Pēteris
Lauksaimniecības zinātņu doktors, agroķīmiķis
Dzimis 1923. g. 12. jūn. Preiļu raj. Saunas pag. Anspokos. Mācījies Anspoku un Priekuļu pamatskolās, Preiļu lauksaimniecības skolā, Rēzeknes amatniecības skolā, studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Strādājis par skolotāju Priežmalas, Jaunzemju un Gailīšu pamatskolās, Stāmerienas lauksaimniecības tehnikumā. Latvijas Zinātņu Augsnes zinību un zemkopības institūta aspirants, 1958. g. aizstāvējis lauksaimniecības zinātņu kandidāta disertāciju. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Bioloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks, Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniskās pētniecības institūta Agroķīmijas nod. vec. zinātniskais līdzstrādnieks. Ap 150 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu, vairāk kā 20 grāmatu autors vai līdzautors.                  
Miris 1991. g.18. apr. Skrīveros. Apbedīts Mārupes kapos.


Anspoks Sindijs
Dziednieks un ekstrasenss
Dzimis 1986. g. 2. oktobrī Preiļos. Mācījies Preiļu 1. pamatskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā. Studējis RTU un LU, studentu apmaiņas programmas ietvaros papildinājis zināšanas Zviedrijā. Ieguvis Transporta sistēmu inženierijas profesionālo bakalaura grādu, studējis maģistratūrā. Krievijas TV šova „Ekstrasensu cīņas” 11.sezonas atlases kārtas uzvarētājs. Praktizējošs gaišreģis.

 

Apalups Arnolds
Literāts
Dzimis 1912. g. 19. jūnijā Rīgā. Latvijas Universitātē studējis baltu filoloģiju. Līdztekus studijām nodarbojies ar dziedāšanu, dejošanu un gleznošanu. Vācu okupācijas gados strādājis par skolotāju Aglonas ģimnāzijā. 1945.gadā iesaukts darba dienestā. Kuģis ar kuru vests uz Vāciju, ticis torpedēts. Dzejoļus publicējis žurnālos „Daugava” un „Latvju Mēnešraksts”. Sastādījis un ilustrējis humoristisko dzejoļu krājumu „Pieci paziņas pasmaida”.

 


Apšinieks Pēteris
Garīdznieks, rakstnieks, sabiedrisksis darbinieks
Dzimis 1887. g. 29.jūn. Rēzeknes raj. Gaigalavas pag. Apšeniekos. Pēc vietējās pamatskolas beigšanas mācījies Rēzeknes pilsētas skolā, Pēterpils ģimnāzijā un Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1915.g. Strādājis Sarkaņu, Viļakas, Pušas, Līksnas, Baltinavas, Preiļu un Riebiņu draudzēs. Viņa kalpošanas laikā Preiļu baznīcā veikti kora telpas remontdarbi un pārveidoti visi altāri. 1917. g. piedalījies Latgales kongresā, darbojies Latviešu bēgļu centrālkomitejā, Pēterpils Sv.Katrīnas ģimnāzijā pasniedzis latviešu val., ētiku un ticības mācību. Savā 30 gadus literārās darbības laikā gan ar pseidonīmu Apse, gan ar īsto vārdu sarakstījis un izdevis ap 30 garīga un laicīga satura grāmatas un brošūras. 1941 .g. 11. jūn. Baltinavā apcietināts un deportēts uz Krieviju.      
Miris 1942. g. 10. febr. Sverdlovskas apg. Severlagas koncentrācijas nometnē.


Atāls Valdis (īst.uzv.Šatrovskis)
Dzejnieks, mūziķis, gleznotājs
Dzimis 1950. g. 25. nov.  Preiļu raj. Kapiņu pag. Mācījies Alojas Ausekļa vidusskolā, Limbažu arodskolā. Strādājis par celtnieku, pedagogu, restauratoru, interjeristu, kamīnmeistaru. Gleznot mācījies pie Jāzepa Pīgožņa un Jāņa Pauļuka. Personālizstādes bijušas Cēsīs, Limbažos. Darbi mākslas draugu kolekcijās Latvijā un ārzemēs. Apsūdzēts bandītismā, 1978 - 1983. g. pavadījis izsūtījumā Hantimansijskā. Pirmās dzejas publikācijas presē parādās 1985. g., 1996. g. klajā nāk „Pavedēja rokasgrāmata” ar autora ilustrācijām. Krājumi „Domas, iedomas, tēli, lirika” (1998.), „Domas un tēli”(2001.), kuros teksts paralēli latviešu un angļu val. Komponētās dziesmas izdotas 3 audiokasetēs. Sakārtojis, ilustrējis Egīla Bāra dzejoļu krājumu Nulles vienkāršošana (2001). 30 gadu laikā radījis vairāk nekā 40 mākslinieciskas formas kamīnu.


Austrums Vitolds
Sabiedriskais un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1902. g. 22. dec. (citviet 9. dec.) Jēkabpilī. Bijis Aglonas, Kapiņu un Pustiņas pagasta sekretārs. Strādājis Aglonas vīriešu ģimnāzijā un lauksaimniecības skolā. Bijis Latvijas pagastu sekretāru biedrības Daugavpils nodaļas priekšnieks. Par centību un pašaizliedzību apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa, aizsargu organizācijas, statistikas pārvaldes u.c. Goda zīmēm.  1941. gada jūnijā kopā ar ģimeni no Aglonas deportēts uz Sibīriju. 1956. gadā reabilitēts un 1960. g. atgriezies Latvijā.
Miris 1975. g. 23. aprīlī. 


Auzāns Atis
Mūziķis, komponists un izpildītājs
Dzimis 1976. g. 6. janv. Līvānos. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā, Līvānu mūzikas skolā. Bijis lauku kapelas „Dunduri”, ansambļa „Sklandrauši” vadītājs, Daugavpils mūzikas ierakstu studijas vadītājs. Dziesmu autors, aranžētājs, skaņu režisors, spēlē vairākus mūzikas instrumentus, vadījis bērnu popgrupu „Kolibri”. Grupas „Baltie lāči” mūziķis. Daugavpils oranžā kora vadītājs. Strādājis Jēkabpils mūzikas skolā, Daugavpils televīzijā, mākslas vidusskolā, Saules skolā.


Auzāns Jānis
Uzņēmējs
Dzimis 1979. g.11. janv.  Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, Jēkabpils lauksaimniecības koledžā, Latvijas Universitātē, Biznesa Augstskolā „Turība”. Strādājis Izraēlas vēstniecībā Latvijā. SIA „Reaton” ražošanas direktors, skaņu ierakstu studijas SIA”Sound Systems” īpašnieks un direktors. Daugavpils Oranžā kora menedžeris un producents. Televīzijas šovu „Koru kari” un „Dejo ar zvaigzni” dalībnieks.



Avotiņa - Lāce Dana
Leļļu teātra aktrise
Dzimusi 1983. g. 23. maijā Preiļos. Beigusi Līvānu ģimnāziju, Latvijas Kultūras akadēmiju. Piedalījusies skaistumkonkursā Miss Preiļi 2000. Latvijas Krājbankas reklāmas seja (2006), foto modele modes un stila žurnālos un modes skatēs. Pēc Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas dramatiskā un leļļu teātra aktierkursa beigšanas (2005) ir Latvijas Leļļu teātra aktrise. Gada labākā jaunā skatuves mākslinieka nominācija 2006./2007. g. sezonas Spēlmaņu naktī – par Zāras lomu izrādē Skroderdienas Silmačos (Leļļu teātrī). „Spēlmaņu nakts” žūrijas specbalva aktieru ansamblim par marionešu izrādi „Karmena. Versija” (2005). Vadījusi raidījumus Super Bingo un Šāvējgurķi, filmējusies  filmā Kailums, atveidojusi Evelīnu TV seriālā UgunsGrēks.

 


uz sākumu | uz augšu
Bērnu literatūras nodaļa


Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju
Nē, jo nav interese
Nē, jo nezinu par šo iespēju

Nobalsoja: 36

Digitālās kolekcijas


Ātrās saites

 









 



© Preiļu Galvenā bibliotēka 2003-2019, Pēdējās izmaiņas: 2019.03.
Kārsavas 4, Preiļi, LV - 5301, Abonements - 653 81230, 29991263; Bērnu nodaļa - 653 81231, 28661351.
- mājas lapu izstrāde