Preiļu Galvenā Bibliotēka

Lapa ir izstrādes stadijā. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Marts 2020

P O T C P S Sv
      01
02030405060708
09101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     

Apmeklētāji
Šodien: 608

Kopējais skaits: 361534

[A] [B] [C] [Č] [G[I] [J] [K] [L] [M] [N] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z]

Saulītis Andrejs
Robežsargs un policijas kārtībnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1902.g. 1.janvārī Preiļu pagastā. Dienējis neatkarīgās Latvijas robežsargu brigādē. Kopš 1945.g. dzīvojis emigrācijā.
Miris 1964.g. un apbedīts ASV, Aleksandrijā.

Seilis Staņislavs
Skolotājs un sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1904.g. 28. novembrī Krievijā, uzaudzis un dzīvojis Preiļos un Preiļu pagastā. Beidzis Preiļu pilsētas skolu un Daugavpils skolotāju institūtu. 1930.g. bijis Pustiņas pagasta Pustiņas pamatskolas pārzinis un šī pagasta patērētāju biedrības un pagasta tiesas priekšsēdētājs.

Smelters Pēteris
Folklora krājējs, prāvests
Dzimis 1868.g. 31.oktobrī Varakļānu pagasta Kokaros. Mācījies Ciskadu draudzes skolā, Rēzeknes pilsētas skolā, pašmācības ceļā ģimnāzijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Strādājis par priesteri Dagdā, Varakļānos (1898-1900), Andrupenē, Raipolē, Skaistā un Sventē. Kopā ar K. Baronu nodarbojies ar latgaliešu valodas ortogrāfijas jautājumu risināšanu un folkloras vākšanu. Strādājot par vikāru Līvānos, nepilna gada laikā sakrājis vairāk kā 1000 tautasdziesmu un 1899.g. izdevis grāmatu „Tautas dzīsmu, pōsoku, meikļu un parunu vōceleite”. Publicējis literārus darbus „Mājas Viesī”, „Katoļu Māju Kalendārā”, „Austrumā”, vācis vecus izdevumus un rokrakstus, kuri tikuši eksponēti 1935.g. latgaliešu grāmatu izstādē. Latvijas valdība lielos nopelnus 1927.g. novērtē ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet 1938.g. viņš saņēmis Atzinības krustu.
Miris 1949.g. 7.jūlijā.

Spoģis Alberts
Dzejnieks, filozofs, publicists
Dzimis 1924.g. 9.oktobrī Vārkavas pagasta Batišķos. Mācījies Vārkavas pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā. 1943.g. iesaukt Latviešu leģionā, ievainots, 1944.g. evakuēts uz Vāciju, nokļuvis angļu gūstā Beļģijā. Pēc gūsta palicis uz dzīvi Vācijā. Beidzis Blaumaņa latviešu bēgļu nometnes ģimnāziju Oldenburgā Vācijā (1949). Studējis baltu un ģermāņu valodas un salīdzināmo valodniecību Baltijas universitātē Pinnebergā, filozofiju, katoļu teoloģiju, vēsturi un žurnālistiku Bonnas, Hamburgas, Madrides un Minsteres universitātēs. Bijis Minsteres ģimnāzijas skolotājs (kopš 1957), saimniecības vadītājs (kopš 1983), izveidojis tur bagātīgu latgaliešu literatūras un citu kultūras vērtību krātuvi „Latgaļu sāta”, vedis un sūtījis tās uz Latvijas skolām un bibliotēkām. Raksta literatūrkritiku, filozofiskus rakstus un esejas, ir iznākuši 6 dzejoļu krājumi. 1998.g. apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.


Staris Alfrēds
Vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors
Dzimis 1926.g. 16.februārī Rožupes pagasta Starēs. Mācījies Vanagu sešklasīgajā pamatskolā, Pļaviņu un Līvānu vidusskolās. Beidzis LU, Zinātņu akadēmijas vēstures institūta aspirantūru. Bijis Pļaviņu vidusskolas direktors. Kopš 1972.g. vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtā. Strādājis LU. Pētījis Latvijas skolu un pedagoģiskās domas vēstures problēmas. Piedalījies Latvijas skolu vēstures Pedagoģiskās domas antoloģijas un vairāku zinātnisko rakstu krājumu sastādīšanā un rediģēšanā.
2011.g.apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni.
Miris 2011.g. 24. jūnijā.


Staris Andris
Iekšlietu ministrijas darbinieks, policijas pulkvedis
Dzimis 1950.g.5.sept.Preiļu raj. Vanagos. Iekšlietu sistēmā nostrādājis 30 gadus – kopš 1973.g., 11 no tiem – Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amatā. 1991.g.- LR Iekšlietu ministrijas Milicijas departamenta priekšnieka vietnieks, Kriminālās milicijas pārvaldes priekšnieks.1993.g.- Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.1998.g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.


Streičs Jānis
Kinorežisors, scenārists, aktieris, Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Starptautisko kinofestivālu laureāts
Dzimis 1936.g. 29.sept. Preiļu raj. Anspokos. Vēlāk dzīvojis Preiļu pagasta Caicos. Mācījies Gailīšu pamatskolā (1944.-1951.g.) un Rēzeknes pedagoģiskajā skolā (1951.-1955.)Absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļu. Vairāk nekā 30 gados Rīgas kinostudijā, veicot asistenta, aktiera, direktora, mākslinieciskā vadītāja un režisora inscenētāja pienākumus, piedalījies ap 40 kinodarbu veidošanā.1998.g.apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Strods Aloizs
Filozofijas profesors, LLU Sociālo zinātņu fakultātes mācību spēks
Dzimis 1924.g. 20.jīnijā Varakļānu pagasta Solā. Mācījies Lielstrodu 1. pakāpes pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējis LU Vēstures fakultātē. Bijis direktors Lielstrodu skolā, vēstures skolotājs Varakļānu vidusskolā (1949), vēstures skolotājs Ilūkstes 1.vidusskolā (1950), direktors Valmieras rajona Matīšu vidusskolā.1959.g. Valmieras rajona Tautas izglītības nodaļas vadītājs.1967.gadā  Maskavas universitātē aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju „Atsvešināšanās problēma un vispusīgi attīstītas personības veidošana”, bet 1985.gadā – zinātņu doktora disertāciju par tēmu „Vācu personālisms”. No 1980. gada  profesors un LLU Filozofijas katedras vadītājs (1987.-1991.). Publicējis ~ 100 zinātnisku rakstu, monogrāfiju un vairākas brošūras.Aktīvi darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā kā priekšsēdētājs (1990.-1993.) un kā valdes loceklis (kopš 1993.), LLU Konventa loceklis (kopš 1991.), LZA Promocijas un habilitācijas padomes loceklis (kopš 1992.). Saņēmis vairākus valdības apbalvojumus – Izglītības darba teicamnieks (1960.), ordeni “Goda zīme” (1960.), 1991.gada janvāra barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (1996.) un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998.).
 Miris 2008.g.31.okt. Jelgavā. Apbedīts Bērzu kapos.

Strods Pēteris
Katoļu bīskaps, filologs un publicists, filozofijas doktors, profesors, Sv. Tēva galma prelāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Dzimis 1892.g. 1.maijā Varakļānu pagasta Lielo Strodu ciema Eisāgu mājās. Mācījies Varakļānos, Gatčinā, Pēterpils garīgajā seminārā un akadēmijā. Insbrukā ieguvis filozofijas doktora grādu. Bijis skolotājs Aglonas ģimnāzijā (1920) un Aglonas garīgajā seminārā (1942-1944), Krāslavas un Rēzeknes vidusskolās. 1948.g.ieguvis bīskapa titulu. Sarakstījis „Latgalīšu volūdas gramatiku latgalīšim”, „Patīseibas maklātōjim”, daudzas reliģiska satura grāmatas, rediģējis latgaliešu preses izdevumus.1938.g.apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1960.g. 5. augustā Jūrmalā, apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.

Uz sākumu

Balsošana
Vai Jūs izmantojat e-grāmatu bibliotēku?

Jā, izmantoju

Nē, jo nav interese

Nē, jo nezinu par šo iespēju

Digitālās kolekcijas

Uzdot jautājumu
Vārds Uzvārds:*
E-pasts:*
Ātrās saites