Izstādē eksponētās ČNB krājumu materiālu reprodukcijas stāsta par Kārļa IV (1346 – 1378) un viņa pēcteča Vāclava IV ( 1378 – 1419 ) valdīšanas laiku čehu zemēs un Romas impērijā. Šis laiks uzskatāms par izšķirošu un ļoti nozīmīgu toreizējai Viduseiropai un Austrumu Viduseiropai – „ jaunajai Eiropai „,kura līdz tam bija tikai „vecās Eiropas „ perifērija. 14.gs. „ Jaunā Eiropa „ piedzīvoja krasu kultūras, sociālo, ekonomisko un politisko augšupeju, Čehijas zemes sāka pretendēt uz lielvalsts statusu.
Lai arī izstāde stāsta par gadsimtos senu vēsturi, tēmas aktualitāte ir mūsdienīga un aktuāla ,īpaši Eiropas Savienības paplašināšanās laikā. To apliecina citāts no izstādes : „ 2004. gada 1.maijs ir saplūšanas punkts, kas mums ļaus skatīties uz Eiropu savādāk nekā tikai uz ģeogrāfisku kategoriju. Šādi raugoties no vienas puses tiek runāts par savstarpēji atkarīgu valsti, taču no otras puses ir izskanējis uzskats, kuram nevaram noliegt zināmu asprātības devu, ka viduslaiki uzskatāmi par Eiropas Savienības senajiem laikiem. Šajā kontekstā Eiropas vēsturē Kārļa IV laiku iespējams uzskatīt par centra un perifērijas attiecību dinamisku krustpunktu, ar nosacījumu ,ka Eiropa tajā laikā ietvēra gan ebreju – kristiešu garīgumu, gan grieķu racionālismu, romiešu pragmatismu un slāvu – ģermāņu aktivitātes apvienojumu „.
Ekspozīcijas veidotāji centušies parādīt šo dinamisko un inspirējošo laikmetu, velkot paralēles ar mūsdienām, jo šodienas „jaunajā Eiropā mēs esam liecinieki analoģiskām izmaiņām. |
