Trešdien EP deputāti atbalstīja Komisijas plānu noteikt stingrākus dalībvalstu ierobežojumus sešām galvenajām atmosfēru piesārņojošām vielām, tostarp slāpekļa oksīdam, sēra dioksīdam un cieto daļiņu piesārņojumam. Gaisa piesārņojums izraisa 400 000 priekšlaicīgu nāvju gadā, un jaunie ierobežojumi ļautu līdz 2030.gadam ietaupīt arī 40 miljardus eiro izmaksu, ko rada gaisa piesārņojums.
Saūda Arābijas blogeris, Venecuēlas demokrātiskā opozīcijas kustība un nogalinātais Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs ir 2015. gada Saharova balvas par domas un vārda brīvību finālisti. Trīs finālisti tika noteikti 15. oktobrī kopīgā Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas balsojumā. Uzvarētāju 29. oktobrī izraudzīsies Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu vadītāji, bet apbalvošanas ceremonija notiks 16. decembrī Strasbūrā.
Eiropas Savienība (ES) un tās dalībvalstis nolēmušas 2015. gadu veltīt attīstības sadarbībai un palīdzībai. ES kopā ar tās dalībvalstīm ir pasaulē lielākā attīstības palīdzības sniedzēja. ES palīdzību nabadzības apkarošanai saņem aptuveni 150 valstis visā pasaulē un 2013. gadā šim mērķim tika atvēlēti 56,5 miljardi eiro.
2015.gada 1.janvārī Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts pienākumus (2016.gada 1.janvāris – 30.jūnjs) pārņēma Nīderlande. Nīderlandes prezidentūras prioritātes ir:
visaptveroša migrācijas un starptautiskās drošības pieeja;
Eiropa kā inovāciju un jaunu darba vietu veidošanās vieta;
pamatotas, uz nākotni vērstas Eiropas finanses un robusta Eirozona;
uz nākotni vērstas klimata un enerģētikas politikas
- https://www.esmaja.lv/?lapa=raksts&id=2126 - Turpinot rakstu sēriju „Eiropa Sievietēm”, šoreizinterneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar žurnālistes Ilzes Bērziņas rakstu „Brīvprātīgo darbs – sirds un prāta muskuļu treniņš” par Eiropas Savienībā un Latvijā piedāvātajām brīvprātīga darba iespējam.
Trešdien EP deputāti atbalstīja Komisijas plānu noteikt stingrākus dalībvalstu ierobežojumus sešām galvenajām atmosfēru piesārņojošām vielām, tostarp slāpekļa oksīdam, sēra dioksīdam un cieto daļiņu piesārņojumam. Gaisa piesārņojums izraisa 400 000 priekšlaicīgu nāvju gadā, un jaunie ierobežojumi ļautu līdz 2030.gadam ietaupīt arī 40 miljardus eiro izmaksu, ko rada gaisa piesārņojums.
