|
[A] [B] [C] [Č] [D] [E] [F] [G] [H] [I] [J] [K] [Ķ] [L] [M] [N] [O] [P] [R] [S] [Š] [T] [U] [V] [Z] [Ž]
Leitāns Jānis
Garīdznieks, profesors, publicists
Dzimis 1893. g. 27. febr. Naujenes pag. Mācījies Rēzeknes tirdzniecības skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1918. g. Bijis vikārs Aglonā, Aglonas Garīgā semināra profesors, Aglonas ģimnāzijas kapelāns un skolotājs. 1926. g. iestājies Marijanu klosterī. Miris 1931. g. 3. maijā. Apbedīts Viļānu baznīcas dārzā.
Leišups Augusts Izidors
Militārais darbinieks
Dzimis 1908. g. 29. sept. Līvānu pag. Mācījies Līvānu Meža skolā. Kalpojis Robežapsardzības brigādē, bijis Rīgas policijas pulka vada komandieris. Par kaujas nopelniem apbalvots ar abu šķiru Dzelzs krustiem. Pēckara gadus pavadījis gūstekņu un bēgļu nometnē Vācijā, pēc tam izceļojis uz Angliju. Aktīvi piedalījies Daugavas Vanagu organizācijas darbā.
Leonova Līga
Informātikas un datortīklu speciāliste
Dzimusi 1981. g. 16. jūn. Preiļos. Mācījusies Preiļu Valsts ģimnāzijā. Bijusi datorklases laborante, izstrādājusi Preiļu novada un Preiļu raj. padomes mājas lapas. Strādājusi SIA „Ambernet”, bijusi SIA „Alfanet” vad., JCI Latvia nodaļas MB viceprezidente, Latvijas jauniešu un tīņu portāla TEENS galvenā redaktore.
Līcītis Pēteris
Daugavpils aizsargu pulka Rudzātu nod. aizsargs, lauksaimnieks
Dzimis 1874. g. Rudzātu pag. Liepkalnos.1922 - 1938 bijis aizsargu pulka Rudzātu nod. aizsargs, pagasta meliorācijas biedrības ”Līdums” valdes loceklis.1936. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Miris 1954. g. Apglabāts Steķu kapos.
Liepa Valentīna
Docente, pedagoģijas doktore
Dzimusi 1952. g. 13. okt. Vārkavas pagastā. Beigusi Zaļkalna Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1978), LU aspirantūru (1989-1990), papildinājusies un paaugstinājusi kvalifikāciju Holandē un Itālijā. Kopš 1981.g. strādā DPU: no 1992. līdz 2001. g. - Latviešu literatūras un kultūras katedras vadītāja; kopš 2001. g. - Humanitārās fakultātes dekāne. Saņēmusi LZP grantu zinātniskā darba veikšanai. Latgales Pētniecības institūta biedre.
Liepa – Sondore Anita
Prozaiķe
Dzimusi 1928. g. 18. janv. Daugavpilī. Mācījusies Daugavpils Valsts pamatskolā, Daugavpils Valsts 1. ģimnāzijā, Flensburgas – Mirvikas latviešu ģimnāzijā Vācijas angļu zonā, studējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas, vēlāk latviešu valodas un literatūras nodaļā, LLU Mežsaimniecības fakultātē. Bijusi sanitāre Flesburgas kara lazaretē „Colšūle” (1944-1945), medicīnas māsa Rīgas 1. internātskolā (1948), vācu un latviešu valodas skolotāja Istras vidusskolā, mācību daļas vadītāja Bebrenes vidusskolā, posteņa vecākā Daugavpils DOSAF glābšanas stacijā, māksliniece – noformētāja Daugavpils Pionieru namā, angļu valodas skolotāja Daugavpils 12. vidusskolā, kultūras nodaļas vadītāja Daugavpils rajona laikrakstā „Avangards”. Pēc došanās uz Krasnojarskas novadu, lai meklētu deportēto audžutēvu, tikusi arestēta. Notiesāta uz 7 gadiem ieslodzījumā un 3 gadiem nometinājumā. Sodu izcietusi Arhangeļskas un Permas nometnēs.1956. g. amnestēta. Audžutēva – Latvijas armijas virsnieka Antonija Sondora dzimtas vēsturi dokumentējusi romānā “Eshumācija”. Rakstnieces dzimtas mājvietā Galēnu pagasta “Sondoros”uzstādīta piemiņas zīme un atjaunota unikāla radžu aka. Pirmās publikācijas ievietotas Hensburgas skautu žurnālā, 1. grāmata „Krusta dancis” iznākusi 1982. g. Stāsti un tēlojumi 60. un 70. gados publicēti laikrakstos „Skolotāju Avīze”, „Literatūra un Māksla”, „Daugavpils Vēstnesis” u.c. Vairāk kā 20 garstāstu, romānu un lugu autore. Rakstnieku savienības biedre, Daugavpils pilsētas Goda pilsone. 2013. g. piešķirta Triju Zvaigžņu Ordeņa 1. pakāpes goda zīme.
Liepiņš Jāzeps
Izglītības darbinieks |
Dzimis 1907. g. 11. janv. Naujenes pag. Bijis Ventspils kājinieku pulka dižkareivis (1929/1930.), Daugavpils XVIII aizsargu pulka Vārkavas pagasta aizsargu nod. vada komandieris, Vārkavas pagasta aizsargu nod. priekšnieks un kora diriģents. Vārkavas II pamatskolas pārzinis un mazpulku vadītājs.
Miris 1978. g.
Liepnieks Antons
Valsts statistikas pārvaldes Līvānu pag. brīvprātīgais korespondents
1935.g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Liepnieks Broņislavs
Žurnālists
Dzimis 1929. g. Saunas pagastā. 1965.g. beidzis LVU. Laikrakstā „Padomju Jaunatne” vadījis satīrisko nodaļu „Asā slota”. Bijis žurnāla „Liesma” galvenais redaktors, strādājis žurnālā „Rosme”. Sarakstījis grāmatas „Forele kā mīļākā”, „Forelēs pa Latviju”, „Abavas vasara”, „Direktors”, „Ielāps uz sirdsapziņas”.
Miris 2016. g. 12. maijā Rīgā.
Liepnieks Juris
5. Cēsu kājnieku pulka kareivis, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1899. g. 6. maijā Līvānu pagasta Liepniekos. 1919. g. brīvprātigi iestājies Latvijas armijā. 5. Cēsu kājnieku pulka 5. rotas sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanas kaujās. Kritis 1921. g. 29. jūn. izlūkgājienā pie Zilupes.
Apbedīts Rožupes pagasta Mālkalnu kapos.
Līmane Lucija Silvija
Diplomāte, Kristīgās Akadēmijas lektore, PO Kristīgi demokrātiskās savienības valdes locekle, tulkotāja
Dzimusi 1940. g. 14. febr. Daugavpilī. Bērnību pavadījusi Aglonā. LU studējusi angļu valodu un literatūru. BO VSIA KREMERata Baltica biroja menedžere, Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētāja vietniece ārlietās, Vatikāna starptautiskā harizmātiskā centra pārstāve Latvijā. 1995.- 1998.g. Latvijas pārstāvniecības pie Svētā Krēsla atašejs. No angļu valodas tulkojusi grāmatu „Fatima Lūcijas atmiņās”. 2009. g. kandidējusi Eiropas parlamenta vēlēšanās.
Lipiniks Antons
Rakstnieks, grafologs un hiromants
Dzimis 1888. g. 17. janv. Preiļu pag. Lipiniekos.14. g. vecumā kājām devies uz Rīgu, kur apguvis maiznieka amatu. Aroda prasmi 7 gadus uzlabojis Samarkandā. Latvijā atgriezies ar labām krievu un vācu valodas zināšanām. Vakara kursos apguvis angļu valodu. Pirmā Pasaules kara sākumā ticis mobilizēts un drīz kritis vācu gūstā. Rīgā atgriezies 1921. g., bet 1927. g. izceļojis uz Argentīnu. Sākumā tur strādājis uz dzelzceļa būvēm, vēlāk atradis pavāra – maiznieka vietu kādā uzņēmumā. Ar lieliem panākumiem sācis darboties kā grafologs un hiromants. Viņa klienti bijuši ievērojami Argentīnas politiķi, tostarp arī Urugvajas prezidents. Krievu valodā iznākošajā laikrakstā „Russkij v Argentine” vadījis īpašu šīm tēmām veltītu rubriku. Turpat tikuši publicēti arī viņa garstāsti „Kreoliete” un „Emigranta traģēdija”. Fantastikas žanra romānu „Likteņa lēmejs” autors bija iecerējis kā filmas scenāriju, taču, veselības problēmu dēļ, nepaspēja to pārtulkot angļu valodā.
Miris 1952. g. 6. nov.
Litaunieks Vladislavs
Priesteris
Dzimis 1909. g. 28. aug. Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1933. g. 25. maijā. Kalpojis Rēzeknē (1933-1934), Jaunbornē, Spruktu draudzē (1934 -1937), bijis Indras (Balbinovas) prāvests (1937 - 1941). 1941. g. ticis pārcelts uz Višķiem. 1941. g. 23. martā arestēts un ieslodzīts Daugavpils cietumā.
1941. g. 24. jūn. izpildīts nāvessods. Apbedīts Višķu baznīcas dārzā.
Līvmanis Staņislavs
LPSR Nopelniem bagātais lauksaimniecības darbinieks, Sociālistiskā Darba Varonis
Dzimis 1939. g. 24. dec. Pelēču pagasta Putānos. Mācījies Niedru pamatskolā. No 1959. g. – slaucējs p/s „Saliena”, no 1964. g. – Bulduru sovhoztehnikumā. Kopš 1973. g. – Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijas mehanizētās slaukšanas meistars.
Livčāne Nellija
IK „Tautas universitātes ATMA” direktore, pieaugušo izglītības un ES fondu projektu vadītāja
Dzimusi 1951. g. 7.aug. Studējusi RTU Ķīmijas fakultātē. Bijusi ķīmiķe, tehnoloģe- konstruktore uzņēmumā “Olainfarm”. 1992. g. izveidojusi menedžeru skolu ATMA. Kopā ar kursu dalībniekiem veidojusi TV raidījumu jauniešiem par biznesu un sociālo atbildību „Kāpnes”, nodibinājusi Aglonas tautas skolu. Ar ES struktūrfondu projektiem strādā kopš pirmsstrukturālo fondu (Phare, ISPA un SAPARD) apguves laika. Ir vairāku simtu projektu autore, kuru ietvaros strādājusi ar Latvijas vadošajām konsultantu kompānijām.
Livčāns Izidors
Prāvests
Dzimis 1888. g. 4. (citviet 16.) jūl. Krāslavas pagasta Cimoškos. Pirmo izglītību ieguvis Krāslavā. Studējis Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1914. g. 26. apr. Bijis vikārs Daugavpils Dievmātes baznīcā, kalpojis Višķu un Baltinavas, Nīdermuižas draudzē, bijis Preiļu dekāns (1937-1939), sākot ar 1939. g. bijis Daugavpils skolu un kara kapelāns.
Miris 1966. g. 24. febr. Apbedīts Rozentovas kapos.
Lizdiks Miķelis
Prāvests
Dzimis 1922. g. 9. maijā Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā. Beidzis Aglonas ģimnāzijas klasisko nodaļu. Iesaukts leģionā, ar kuru kopā 1944. g. 5. okt. atstājis Latviju. 1945. g. maijā nokļuvis sabiedroto gūstā. Pēc atbrīvošanas uzsācis teoloģijas studijas Beļģijā un turpinājis Luksemburgas Garīgajā seminārā. Frankfurtē studējis socioloģiju. Par priesteri iesvētīts 1953 .g. 12. jūl. Kā kapelāns 8 gadus strādāja Sv. Leonharda baznīcā Frankfurtē. 1964. g. iecelts par latviešu un igauņu Rietumvācijas katoļu misijas direktoru. Bijis Latviešu katoļu centra vadītājs Frankfurtē.
Miris 2010. g. 12. jūn., apbedīts Frankfurtē, Bokenheimas kapos.
Lopatņova – Ņikitina Jūlija
Skolu ārste
Dzimusi 1896. g. Varšavas piepilsētā. Pēc Rīgas sieviešu ģimnāzijas beigšanas, no1914. līdz 1917.g. strādājusi žēlsirdīgo māsu kara hospitāļos. Mācījusies Tartu universitātes medicīnas fakultātē (1917-1918), LU (1919-1924). Strādājusi Preiļu un Rēzeknes apriņķa slimnīcās. No 1926. g. bijusi skolu ārste.
Mirusi 1958. g. Apbedīta Rīgā.
Lozda Vitālijs
Žurnālists, literāts
Dzimis 1940. g. 1. maijā Preiļu rajona Rožkalnu pagastā. Mācījies Rimicānu septiņgadīgajā skolā, Vārkavas vidusskolā,Višķu lauksaimniecības tehnikumā, studējis LVU Juridiskajā fakultātē. Bijis Rīgas rajona komjaunatnes komitejas instruktors, strādājis Valkas rajona laikrakstā „Darba Karogs”. Rakstījis dzeju.
Miris 1984. g. Apbedīts Preiļu rajona Rožkalnu pagasta Lazdānu kapos.
Lozovskis Augusts
Daugavpils aizsargu pulka Preiļu nodaļas aizsargs
1928. g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Lucāns Vilmārs
Kultūras un pašvaldību darbinieks
Dzimis 1948. g. 10. okt. Sīļukalna pagastā. Mācījies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā,Valsts administrācijas skolā un Latvijas pašvaldību mācību centrā. Strādājis Vangažu vidusskolā, bijis Latvijas darba devēju konfederācijas valdes loceklis, Latvijas pašvaldību darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis, Rīgas rajona padomes loceklis, Vangažu pilsētas domes priekšsēdētājs.
Lukaševičs Jānis
Jezuītu misionārs, pirmās latgaliešu grāmatas sastādītājs, skolotājs
Dzimis 1699. g. 14. janv. Lietuvā. Mācījies Viļņas klostera skolā, studējis filozofiju un teoloģiju. 1716. g. iestājies jezuītu ordenī. Bijis skolotājs Kauņā. Tulkojis „Evaņģēlijus svētdienām un svētku dienām”. Bijis misionārs Preiļos (1730-1749) un Vārkavā. 1730. g. iznākusi J. Lukaševiča latgaļu dialektā tulkotā un pārstrādātā J.Elgera garīgo dziesmu grāmata.
Miris 1779. g. 5. maijā. Apbedīts Izvaltas baznīcas dārzā.
Lūke Jānis
Agronoms, selekcionārs
Dzimis 1876. g. 2. janv.Valmieras pag. Cinātos. Vidsmuižas Valsts lopkopības izmēģinājumu stacijas vadītājs.1933. g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1941.g. deportēts uz Krieviju, kur 1942. g. gājis bojā Gulaga nometnē.
Lupeika Staņislavs
Garīdznieks
Dzimis 1828. g. 25. martā Kauņas guberņas Telšos. No 1855. līdz 1859. g. mācījies Garīgajā seminārā. Pēc iesvētīšanas nosūtīts uz Latgali un tur pavadījis visu mūžu. Sākot ar 1859. g. bijis Galēnu (Vidsmuižas) prāvests. 1863. g. pārcelts uz Raipoli. 1868. g. iecelts par Viļakas draudzes administratoru. 1888. g. - administrators Dricānos, 1894. g. apkalpojis Bēržu draudzi. 1904. g. pārcelts uz Viļaku. Par nopelniem Baznīcas un sabiedrības labā apbalvots ar Sv. Annas un Sv. Staņislava medaļu un nopelnu krustu.
Miris 1912. g. 26. sept. Viļakā, apbedīts Viļakas draudzes kapos.
Lūsis Jānis
Daugavpils aizsargu pulka Rudzātu nodaļas priekšnieks
Dzimis 1898. g. Rudzātu pag. Pelēčārē. Lauksaimnieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, ilggadējs Rudzātu aizsargu nodaļas priekšnieks, pagasta padomes loceklis. Apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 g. jubilejas piemiņas medaļu, Atzinības krusta 5. šķiras ordeni, 1929. g. apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi. 1941. g. arestēts un deportēts uz Vjatlagu, kur 1942. g. 20. janv. miris. |
